Olafs Gūtmanis

11 bildes

10.01.1927 – 04.12.2012

Olafs Gūtmanis (1927–2012) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Galvenokārt rakstījis dzeju, kā arī dažādus prozas darbus – stāstus, tēlojumus, ceļojumu aprakstus, esejveida pārspriedumus un miniatūrtipa apceres. Bijis Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas, kā arī Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

Dzimšanas laiks/vieta

10.01.1927
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

04.12.2012
Liepāja

Personiska informācija

Dzimis tiesas ierēdņa Indriķa Gūtmaņa un vīna tirgotavas īpašnieces Irma Gūtmanes (dzimusi Bite) ģimenē.

1964. gadā apprecējies ar ķirurģi Birutu Liedi, ar kuru 1965. gadā piedzimis dēls Māris, bet 1968. gadā – meita Ieva. 1970. gadā laulība šķirta.
1973. gadā apprecējies otrreiz ar mākslinieci Velgu Kļaviņu. Tajā pašā gadā dzimis dēls Dāvis.

Profesionālā darbība



LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1960: dzejolis "Martā" laikrakstā "Komunists" (06.03.)

Dzejoļu krājumi

1964: "Stiprie mezgli"
1972: "Zilā glūda"
1977: "Disonanse"
1981: "Atgriešanās ceļš"
1985: "Saulgrieži"
1996: "Godavārti"
2001: "Visa laba jāņuzāle"

Dzejas izlase
1987: "Pēdu puķes"

Proza
1969: "Mednieku zemē"
1971: "Aiz ziemeļblāzmas"
1982: "Tur, Haijarlika ciedru silos"
1984: "Tundras un taigas stāsti"
1992: "Dzīves grāmata"
2001: "Jūrmalciems"
2003: "Dzērvju dejas"
2004: "Iekoptā Kurzeme"
2005: "No klaidoņa par svētceļnieku"
2006: "Dzintars"

Proza bērniem
1971: "Vectēva alnis"
1977: "Brieža dziesma"

Olafa Gūtmaņa radošā daiļrade apkopota piecos "Rakstu" sējumos, kas izdoti laikā no 2006. līdz 2012. gadam.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Tulkojis no lietuviešu un krievu valodas lugas Liepājas teātrim, kā arī F. Tjutčeva, A. Tolstoja un A. Koļcova dzeju.



SASTĀDĪTIE RAKSTI


1998: kopā ar citiem sastādījis un rediģējis grāmatu par Tautas fronti Liepājā "Atmiņas nākotnei"
1999: kopā ar A. Miglu sastādījis krājumu par novada literātiem "Liepājnieku smilšu rausis"

Citātu galerija



PAR OLAFU GŪTMANI
"Latvijā neatrast otra tāda dzejnieka un rakstnieka kā Olafs Gūtmanis. Ne ar vienu nesajaucams, ne ar vienu nesalīdzināms. Latviešiem tik iemīļotās dziesmas, kas pavadīja Trešās atmodas laiku, "Pie pleca plecs kā ierindnieki" vārdu autors, LTF Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs. Līdz kaulam liepājnieks un līdz katrai sava ķermeņa šūnai dabas draugs, tās aizstāvis. Savu spalvas brāli Albertu Cauni Gūtmanis raksturojis ar epitetu dabasgudrs. Iespējams, trāpīgi. Taču visprecīzāk šis epitets raksturo Olafu Gūtmani pašu. Viņam piestāv arī cita kolēģa – Ērika Hānberga veltītais epitets mežatraks."
Lāsma Ģibiete. Dabasviedais, mežatrakais, upesgudrais. Jaunā Gaita, Nr. 264, 2011.

"Olafs ir kārtīgs medniekstāstu stāstītājs, labs dzejnieks un cilvēks, kurš uz kājām stāv stipri un latviski. Viņš ir iesakņojies savā zemē, bet viņa domas lido augstu un tālu. Viņa valoda ir blīva, sveķaina, tai piemīt garša, smarža un dvēsele."
Valda Rūmnieka izteikums, ko fiksējis Valdis Aleksandrovs. Kurzemnieks Gūtmanis atver Jūrmalciemu. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 45, 08.11.2001.


PAR OLAFA GŪTMAŅA DZEJU
"O. Gūtmaņa dzejā būtiskākais ir dzimtā Kurzemes krasta vides atspoguļojums, sakņu un māju motīvs, dzimtenes dzeja. Šī dzeja aicina tautiešus un novadniekus atgriezties mājās, visviens, no kādām sibīrijām, īrijām, briselēm vai rīgām.
Otra atšķirīga O. Gūtmaņa dzejas mākslinieciskā telpa ir Sibīrija. Tā kā izsūtījuma skaudrums okupācijas režīma laikā tiešā veidā dzejā izpausties nevarēja, tad tas izmanāms vien zemtekstos, atsevišķos mājienos, vispārinājumos un abstraktās līdzībās. Priekšplānā izvirzījusies jauna cilvēka pietāte un pat sajūsma Sibīrijas dabas varenības priekšā. Taigas ainojumi izdevušies visai organiski izjusti un krāsaini."
Gūtmanis, et al. Raksti / Olafs Gūtmanis. Liepāja: LiePA, 2006, 466. lpp.


PAR OLAFA GŪTMAŅA PROZU
"Liepājnieka galvenais prozas darba lauks ir
autobiogrāfiskie un dokumentālie teksti, kas nereti jau robežojas ar personisko
dienasgrāmatu, ar tautas dzīves hroniku un memuārliteratūru. Jāņem vērā, ka
rakstnieks pats pārpārēm izbaudījis klaidoņu romantiku. Tomēr līdzās faktiem un
konkrētībai sava vieta vienmēr atradusies arī iztēlei, iedvesmotiem sapņiem,
emocionālai tēlainībai."
Lāms, et al. Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos. Liepāja: LiePA, 2021, 237. lpp.

Dzimtais vārds

Olafs Fricis Indulis Gūtmanis

Dzīvesvieta

1927–1940
Liepāja
Kopā ar vecākiem dzīvojis Ezermalē, arī Liepājas centra un Jūrmalas parka kvartālos.

1933–1939
Kalvenes pagasts
Vasaras pavadījis vectēva Jēkaba lauku mājās "Pavāriņos".

1986
Jūrmalciems
Īrējis un 1988. gadā iegādājies "Šeiru" mājas.

Izglītība

1934–1940
Liepājas pilsētas 8. pamatskola
Liepāja

1947–1950
Liepājas vakara vidusskola
Liepāja

1947–1950
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Mācījies vokālajā nodaļā.

1950–1952
Krasnojarskas novads
Mācījies Tjuthetas rajona krievu vidusskolā un absolvējis 10. klasi.

Darbavieta

1941–1947
Krasnojarskas novads
Strādājis par zvejnieku, plostnieku, krāvēju, siena pļāvēju, tvaika katla kurinātāju, kā arī darījis citus darbus.

1947–1950
Liepāja
Strādājis par mūrnieka palīgu, kā arī transportstrādnieku kooperatīvā "Liepājas Dārznieks".

1950–1956
Krasnojarskas novads
Bijis mednieks, uzskaitvedis Čuļskas Mašīnu un traktoru stacijā, zvejnieks, kā arī noliktavas strādnieks Krasnojarskā.

1956–1959
Liepāja
Strādājis par rēķinvedi sēklu veikalā.

1959–1962
Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris
Liepāja
Dziedājis Liepājas teātra muzikālās trupas korī.

1962–1963
Liepāja
Transportstrādnieks Liepājas Tipogrāfijā.

1964–1966
Liepāja
Dispečers zvejnieku artelī "Boļševiks".

1966–1967
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Strādājis par vēstuļu nodaļas vadītāju.

1967–1970
Tivas Republika
Rudeņos bijis mednieks.

04.1967–08.1967
Bārta
Atsveķotājs Bārtas mežniecībā.

09.1967–1970
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Pasta iela 3, Liepāja
Līdzstrādnieks.

1970–1971
Liepāja
Ugunsdzēsēju brigādes komandieris kokapstrādes kombinātā "Baltija".

10.1971–11.1971
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Korektors.

11.1971–01.1974
Liepāja
Vecākais redaktors Liepājas stacionārajā televīzijas translācijas punktā.

1974–1975
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Pasta iela 3, Liepāja
Tulks.

1975–1981
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Pasta iela 3, Liepāja
Korektors un vecākais korespondents.

1988–1992
Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa
Liepāja
Vadītājs un literārais konsultants.

1990–1991
Latvijas Tautas fronte
Liepāja
Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

1994–1997
Liepājas dome
Liepāja
Deputāts.

2002
Žurnāls "Helikons"
Liepāja
Redaktors, vēlāk redakcijas kolēģijas loceklis.

Deportācija

14.06.1941–1947
Krasnojarskas novads
Ticis izsūtīts kopā ar ģimeni.

1950–1956
Krasnojarskas novads
No 1950. gada līdz 1954. gadam kopā ar tēvu un māti dzīvojis Krasnojarskas apgabala Tjuhtetskas rajonā, bet no 1955. gada līdz 1956. gadam nometināts Krasnojarskas pilsētā.

Ceļojums

1965
Baikāls
Rudenī kopā ar Uldi Briedi apceļojis Baikāla dienvidu krastu.

1966
Tivas Republika
Devies ceļojumā kopā ar trīs ceļabiedriem.

1983
Sibīrija
Ceļojis pa Jeņisejas pieteku Evenkijā.

Dalība organizācijās

Piemiņas vietas

2014
Uliha iela 38, Liepāja
Pēc Ērika Kūļa un Jēkaba Ozoliņa iniciatīvas pie O. Gūtmaņa pēdējās dzīvesvietas atklāta dzejniekam veltīta piemiņas plāksne.

Apglabāts

2012
Liepājas Centrālā kapsēta

Apbalvojumi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par dabas un cilvēka attieksmju mākslinieciski stabilu atainojumu krājumā "Saulgrieži".
Dzeja
1985

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par grāmatas "Raksti" 5. sējumu.
Labākā grāmata
2012