Ojārs Lāms

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Vienības: Iesūtītājs (1)

Darbi: Darba autors (35); Tulkotājs (3); Sastādītājs (7); Redaktors (1); Komentāra autors (10)

Attēli: Persona attēlā(9)

VārdsOjārs Lāms
KopsavilkumsLiteratūrzinātnieks Ojārs LĀMS (1965) ir dzimis Jūrmalā, bet bērnību un studiju gadus pavadījis Rīgā. Lāms pirmo izglītību ieguvis Rīgas 7. vidusskolā (1972–1983), tad studējis latviešu filoloģiju (1983–1990) un klasisko filoloģiju (1995–2001) Latvijas Universitātē, turpat turpinājis arī mācības aspirantūrā un 1993. gadā aizstāvējis disertāciju "Latviešu eposs: cilme un funkcionalitāte", iegūstot filoloģijas doktora grādu.
Ojāra Lāma pirmā publikācija ir raksts "Tautiskais romantisms vērtējumu krustugunīs" avīzē "Izglītība" (15.03.1991), turpmāk nāk klajā apcerējumi "Monta Kroma" (krājumā "Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi", 1994), "Kā pieradināt sievieti. Mēdejas un Spīdalas gadījums" (krājumā "Feministica Lettica. 2001", 2001) u.c. Zinātniskās publikācijas galvenokārt saistītas ar latviešu eposa vēsturi, antīkās kultūras reminiscencēm latviešu un Eiropas literatūrā, kā arī ar neolatīniskajiem tekstiem Baltijā 16. un 17. gadsimtā. Ojārs Lāms ir tulkojis no jaunlatīņu un jaungrieķu valodas dzejnieku un domātāju darbus, piemēram, Longīna apceri "Par cildeno" (2003), S. Frenceļa traktātu "Par patieso labietību un zinātņu cieņu" (2020) un K. Kavafja un J. Sefera dzeju (1999, 2001, 2018).
Ojārs Lāms ir sastādījis klasiskās filoloģijas gadagrāmatu "iTaka" un krājumu "Antiquitas viva" (abi 2001). Ojārs Lāms lasa lekciju kursus literatūras teorijā, ārzemju un latviešu literatūras vēsturē.
Personiska informācijaOjārs Lāms ir dzimis kuģa mehāniķa Arnolda Cīča (1912–1997) un ierēdnes Ainas Zigrīdas Cīces (dzim. Lāmas, 1922–2007) ģimenē, mātes brālis ir rakstnieks Visvaldis Lāms (1923–1992). Ojāra Lāma dvīņu māsa Karīna Lāma ir finansiste. Pēc mātes iniciatīvas abi bērni pēc 1972. gada pāriet mātes pirmslaulību uzvārdā.
Profesionālā darbība

Monogrāfijas un sastādīti rakstu krājumi

2013: Kalnača, A., Lāms, O. (Sast.). Arturs Ozols. IN HONOREM. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds.
2012: Aleksejeva, B., Lāms, O., Rūmniece, I. (Eds.). Helēņu dimensija. Rīgas 3. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli / Hellenic Dimension. Rīga: Latvijas Universitāte.
2011: Cimdiņa, A., Lāms, O. (Sast.). Piebalgas teksts. Rīga: Zinātne [brāļu Kaudzīšu romānam “Mērnieku laiki” veltīts zinātnisku rakstu krājums].
2011: Poimintoja Latvian kirjallisuushistoriasta. Toimittajat. Helsinki: Rozentāla biedrība [Ojāra Lāma trīs apcerējumi par latviešu literatūru, Marjo Melas un Saras Vaherjoki-Honkalas ievads].
2010: Cimdiņa, A., Lāms, O. (Sast.). Lāčplēša ceļš pasaulē. Rīga: Zinātne [Pumpura epam “Lāčplēsis” veltīts zinātnisku rakstu krājums]
2008: Lāms, O. Lāčplēša zvaigznājs. Latviešu eposa ģenēze un funkcionalitāte Eiropas klasisko un jaunlaiku eposa tradīciju kontekstā. Rīga: Zinātne.
2008: Lāms, O., Rūmniece, I. (Sast.). Hellēņu mantojums: Rīgas 2. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
2004: Lāms, O., Rūmniece I., Tumans H. Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimensija. Rīga: n.i.m.s. [Zinātniski raksti un grieķu literatūras izlase]
2003: Lāms, O., Rūmniece, I. (Sast.). Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences “Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. Rīga: Zinātne.

Zinātniski raksti (ārpus literatura.lv datubāzes)

  • Lāms, O., Dimiņš, D. Latvians down and out in England and Ireland: contemporary migration tales. Trames. Journal of the Humanities and Social Sciences. Vol 23, No 2, 2019.189.–202.
  • Lāms, O., Laizāns, M. Animal Imagery Expressing Nobility: Salomon Frenzel’s Propempticon. Literatūra Vol. 59, N 3 (2017), p.61.-67. http://www.journals.vu.lt/literatura/article/view/11835/10593 ,
  • Lāms, O., Laizāns, M. Hyperborean Variété of Identities in Neo-Latin Texts of Riga Humanists. 1st International Conference Europe in Discourse: Identity, Diversity, Borders : Proceedings Hellenic American University Nashua : Hellenic American University, 2017. P. 183-192. , http://europeindiscourse.eu/images/EID-Conference-1-Proceedings.pdf.
  • Lāms, O. The Impact of Ancient Cultural Heritage on the Emancipation Process of the Latvian Nation in the Mid-Nineteenth Century: the Works of Juris Alunāns. The Classical Tradition in the Baltic Region : Perceptions and Adaptations of Greece and Rome / ed. Arne Jönsson, Gregor Vogt-Spira (Spudasmata). Hildesheim, Zürich, New York : Georg Olms Verlag, 2017. Bd 171, p.379-[388]. http://www.olms.de/search/Detail.aspx?pr=2009360
  • Lāms, O. Lasītājs kā literatūrteorētiska instance. Tagad. Latviešu valodas aģentūras zinātniski metodisks izdevums. 2015. 9. 22.–28. lpp.
  • Grudule, M., Lāms, O. Reader in the clash of cultures: Experience in Eastern Latvia (Latgale cultural region) 2009–2011. Reading in changing society. M.Lauristin and P.Vihalemm (Eds.). Tartu: University of Tartu Press, 2014. pp.87.–96
  • Lāms, O., Laizāns, M. Sengrieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā: paražas vs. paraugs lingvistikas un poētikas aspektos. Alīse Laua (1914-1994) IN HONOREM. Sast. un red.: A.Kalnača, I. Lokmane, I. Urbanoviča (Res Latvienses ; 3). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 98.-105.lpp.
  • Lāms, O., Laizāns, M. Aristoteļa Runas mākslas (Rētorikas) latviskošanas pieredze-
  • sengrieķu substantivējumu tulkošana. Kategoriju robežas gramatikā 4. sēj. Sērijā Valoda : nozīme un forma. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 93.–101.lpp.
  • Lāms, O. Literatūras teorijas diskrētais šarms. Tagad. Zinātniski metodisks izdevums.–2012. 1. (7.).–10.–16. lpp.
  • Lāms, O. Darstellung der Herrnhuter in der lettischen Prosa der zweiten Hälfte des 20. Jahrhunderts. Unitas Fratrum : Zeitschrift für Geschichte und Gegenwartsfragen der Brüdergemeine. Herrnhut. Heft 65/66 (2011), S.[179]-186.
  • Lāms, O. Latvieši totalitārisma laikmeta beigās. Anšlava eglīša pārokeāna skatījums. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Rīga: Zinātne, 2010. – 188.–200. lpp.
  • Lāms, O. Antīkās kultūras atspulgi J. Alunāna daiļradē. LU Raksti. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. 731. sēj. – Rīga: Latvijas universitāte, 2008.–115.–123. lpp.
  • Lāms, O. The Interaction of Power and Culture in Perception of the Latvian Epic Lāčplēsis. Power and Culture. Identity, Ideology, Represantation. Pisa: Plus, Pisa University Press, 2007. – P. 127.– 38.
  • Lāms, O. Varoņa bojāejas estētika “Kalvealā”, “Kalevipoegā” un “Lāčplēsī”. LU Raksti. Valodniecība. Somugristika. 727. sēj. Rīga: Latvijas Universitāte, 2007. – 74.–79. lpp.
  • Lāms, O. "Romas atjaunotāji": Roma latviešu prozā. Antiquitas viva. Studia classica II. LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs (2005), 196.-[203.]lpp.
  • Lāms, O. Classical Languages in Latvia. International Conference on Classical Studies. Athens, 2003. – P. 100.–105.
  • Lāms, O. Drei Jahrhunderte – drei Merkelbilder. Das Baltikum im Spiegel der deutschen Literatur. Heidelberg, 2001. – S.33. – 41.
  • Lāms, O. Marks Tullijs Cicerons – komisma teorētiķis. LU Raksti, 645. sēj. Antiquitas viva. R., 2001.–34.–39. lpp.
  • Lāms, O. XX gs. argonauti: viena mīta refleksijas divu dzejnieku (Aspazija un J.Seferis) darbos.I-Taka.Rīga, 2001.–116.–124. lpp.
  • Lāms, O. New Latvia and Ancient Lithuania: Lithuanian mythologema in the process of creating Latvian national ideology. Studia Russica Budapest [T.] 17 (1999), 54.-57.lpp.
  • Lāms, O. "Sievišķu ļaunumi netikumos un sievišķu tikumi augstie" : A.Pumpura eposs "Lāčplēsis" feminisma diskursā. Feministica Lettica 1999 Nr. 1 19.-28.lpp.
  • Lāms, O. Renesanse zinātnes literatūrā. Karogs 1998 Nr. 12 164.-169.lpp.
  • Lāms, Ojārs. Latviešu Merķelis : G. H. Merķeļa (1769-1850) personības un garīgā mantojuma recepcija latviešu kultūrā. Karogs 1998 Nr. 8 168.-177.lpp.
  • Lāms, Ojārs. Domas par latviešu literatūrzinātni XX gadsimta beigās. Jaunākā latviešu literatūra 1997. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 71.–82. lpp.
  • Lāms, Ojārs. Rainis un eposs. Raiņa un Aspazijas gadagrāmata’95. Rīga: RuAF, 1995, 80.–95. lpp.

Zinātniski tulkojumi

2020: Frencelis, S. Par patieso labietību un zinātņu cieņu. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds [Tulkojums, apcere, piezīmes].
2020: Aristotelis. Runas māksla. rētorika. Tulkotāji: I.Rūmniece, L. Rotkale, V.Paparinska, O.Lāms, M.Laizāns, B.Kukjalko. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
2008: Aristotelis. Poētika. Augusta Ģiezena tulkojums un paskaidrojumi. Ināras Ķemeres un Ojāra Lāma redakcija.
2003: Longīns. Par cildeno. Rīga: Zinātne. [Tulkojums, apcere, piezīmes]

Jaungrieķu dzejnieku darbu tulkojumi un recepcija

2018: Konstantins Kavafis.Teksti un esejas par viņu “Gaidot Kavafi”. Ubi Sunt
2018: Konstantins Kavafis. ΠΟΙΗΜΑΤΑ / dzeja. Rīga: Neputns [Atdzejotājs D.Dimiņš, O.Lāma un D.Dimiņa ievadapceres].
1999: Konstantins Kavafis. Itaka. Literatūras Avīze, Janv. 31.lpp.
2001: Jorgs Seferis J. Argonauti. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata, I. Rīga.
2001: Jorgs Seferis J. Nobela runa. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata, I. Rīga.

Zinātniski projekti: vadīšana un līdzdalība

kopš 2020: Baltijas jūras reģiona neolatīniskās dzejas antoloģija, Marburgas Universitāte. Dalībnieks
2020-2022: Latvijas Zinātņu padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (LZP FLP) projekts “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā”. Vadītājs
2020-2022: LZP FLP projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”. Dalībnieks.
2016-2017: Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts. Dalībnieks
2014-2015: COLLOQUIUM BALTICUM Rigense. Rīgas humānisti un antīkais mantojums: teksti un konteksti, Baltisch–Deutsch Hochschulkontor un nacionāls finasējums. Vadītājs
2014-2018: Valsts pētījumu programmas (VPP) “Letonika” projekta Nr. 4 “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūdienu prakse” apakšprojekts “Latviešu literatūras vēsture angļu valodā”. Vadītājs
2010-2013: VPP „Nacionālā identitāte” projekts Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli”, tēma „Pamatteksti: teorija, tradīcija, jaunrade. Teksts un starpkultūru performances Latvijā”. Dalībnieks
2007-2010: VPP ”Letonika” projekts „Vara un kultūra”. Dalībnieks.
2007-2010: LU projekts „Latviešu literatūra un reliģija”. Dalībnieks
2005-2010: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHRES.net (A New History Research Agenda for a Growing Europe), TWG2 (Power and Culture including Language, Art and Architecture). Dalībnieks
2005-2006: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHnet2 (Consolidating Links and Innovative Overviews for a New History Agenda for a Growing Europe). Dalībnieks
2005-2006: Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas programmas Culture 2000” projekts U.L.I.SS.E (Unita Linguistica Storico-Scientifica Europa). Dalībnieks
1999-2004: LZP projekts “Latviešu literatūra un mūdienu literatūfilozofiskās koncepcijas: feminisma diskurss”. Dalībnieks

LU Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātie un docētie studiju kursi:

  • Starpkultūru literatūra un imagoloģija
  • 20. gadsimta ārzemju literatūra
  • Antīkā kultūrmantojuma izpēte: starpnozaru aspekts (Ievads olimpiskajās studijās)
  • Ievads bizantoloģijā
  • Ievads literatūras teorijas vēsturē
  • Ievads Rietumu literatūrā
  • Latviešu romāna vēsture līdz 1945. gadam
  • Literatūras un mākslas modernās pētniecības metodes
  • Literatūrpētniecības metodes XX gadsimtā
  • Neomītiskais 20. gs. latviešu un Eiropas literatūrā
  • Pasaules tautu literatūra
  • Salīdzinošā literatūrzinātne un jaunākā latviešu literatūra Eiropas kontekstā 4 KP
  • Vispārīgā literatūras vēsture III (19. gadsimts)
  • Vispārīgā literatūras vēsture IV (XX gadsimts)

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs, loceklis un / vai recenzents

Almanaha “Antiquitas Viva” satādītājs un rekolēģijas loceklis (I–IV)
Rakstu krājuma “Literatūra un reliģija” redkolēģijas loceklis
Grāmatu virknes “Latvijas gadu gredzeni literatūrā” redkolēģijas loceklis
Grāmatu virknes “Latviešu pamattekstu pētījumi” redkolēģijas loceklis un dažos gadījumos sastādītājs
Periodiskā izdevuma “RES LATVIENSES” atbildīgais redaktors

Apbalvojumi

2007: Gada sasniegums zinātnē par līdzdalību Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” ziinātniskā izdevuma anglu valodā sagatavošanā
2004: Latvijas Nacionālās Olimpiskās komitejas Atzinības raksts par kolektīvo monogrāfiju “Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimesija”

Citātu galerija".. latviešu literatūrzinātne ir ļoti nozīmīgs nacionālās kultūras, varētu pat teikt, nacionālās esamības, elements. Bet, no otras puses, globalizācijas apstākļos, ar savu latviešu literatūru pūriņā vai nastiņā ejot pa pasaules ceļiem, es vienmēr jūtos bagāts, un mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo. Kā latviešu literatūrzinātnieki mēs esam latviskuma labas gribas sūtņi pasaulē, un mēs iepazīstinām, ieinteresējam."

Ojārs Lāms intervijā Mārtiņam Laizānam portālā "Ubi Sunt" 2019. gada 23. martā: https://www.jf.lu.lv/en/par-mums/mediji/news/zina/t/49038/ [28.03.2020]

"Vēl 19. gadsimta vidū latviešu valoda īpaši nopietni uztverta netika. (..) Ikviens latvis, pēc gudrības un veiksmes dzīvē tiekdamies, sākot pasaules ceļu, gluži kā pastalas uz naglas atstādams, tēva sētā atstāja arī latviešu valodu. Bet tad radās vīri, kas sāka dedzīgu valodas kopšanas darbu un darīja to ļoti izveicīgi. (..) Pagāja tikai nedaudz vairāk par pusgadsimtu un latviešu valoda jau kļuva par valsts valodu, un nu jau bija nobriedusi gan dzejas, gan domas laukā, gan arī spējīga izteikt valsts veidošanas nojēgumus. 21. gadsimts cēlis latviešu valodu statusā vēl augstāk, un tā kļuvusi par oficiālu visas Eiropas Savienības valodu."

Ojārs Lāms intervijā “Nelietot vokatīvu ir tizli” https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latviesu-valodas-profesors-nelietot-vokativu-ir-tizli.a236308/ [28.03.20]

"Ojāra Lāma grāmata "Lāčplēša zvaigznājs", šķiet, uzrakstīta ar iedvesmu un ar iedvesmu arī lasāma. Atliek vien nožēlot, ka tā ir tik plāna. (..) grāmatas lielākais trumpis ir nedogmatiska attieksme pret apskatāmo objektu. Dzīva, ļoti asprātīga valoda, kas padara monogrāfijas lasīšanas pieredzi līdzīgu daiļliteratūras baudīšanai. Erudīcija, kas apvienojas ar literāta talantu. Mērķtiecīgā citātu izvēle — tādus nevar izvēlēties nejauši, nezinot un neizjūtot."

Zane Radzobe. Detektīvs par Lāčplēsi. Diena, 2008. 15. nov.


SaiknesVisvaldis Lāms - Mātesbrālis
Nodarbesprofesors
zinātnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta29.03.1965
Dzintari
Priedaine, Jūrmala
Bērnība un skolas gadi paiet Rīgas centrā, Bruņinieku ielā.
Izglītojies1972–1983
Rīgas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

skolnieks


1983–1990
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Latviešu valodas un literatūras studijas LU Filoloģijas fakultātē - augstākā izglītība


1990–1993
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

studējis aspirantūrā
LU doktorants

1993. gadā filoloģijas doktors (Dr.philol) literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē, disertācijas tēma "Latviešu eposs: cilme un funkcionalitāte"



1991
Turku Universitāte
Turun yliopisto, Turku
Turun yliopisto, Turku, Southwest Finland, Finland

folkloristikas studijas rudens semestrī


1995–2001
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Klasiskās filoloģijas studijas bakalaura un maģistra studiju programmā.
Maģistra darbs "No retorikas uz estētiku: Longīna traktāts "Par cildeno""
2001 Mg.philol.


2000
Atēnu universitāte
Atēnas
Athens, Attica Region, Greece
Pavasara semestrī studējis grieķu valodu

2001–2002
Balkānu institūts
Leof. Meg. Alexandrou 31, Thessaloniki 546 41, Greece
Leof. Meg. Alexandrou 31, Thessaloniki 546 41, Greece
Grieķu valodas un kultūras studijas - vasaras semestros

2005
Starptautiskā Olimpiskā akadēmija
Archaia Olympia 270 65, Greece
Archaia Olympia 270 65, Greece
Studējis pavasara semestrī

00.08.2005
Saloniku Aristoteļa universitāte
Saloniki
Thessaloniki, Central Macedonia, Greece
Grieķu valodas un kultūras studijas

00.08.2013
Klaipēdas Universitāte
H. Manto g. 84, Klaipėda 92294, Lithuania
H. Manto g. 84, Klaipėda 92294, Lithuania
Līdzdalībnieks Lietuviešu valodas un kultūras vasaras skolā

00.07.2018
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

Līdzdalība Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā

Darbavieta1992
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

1992-1995 Latviešu literatūras katedras asistents

1995-1997 lektors

1997-2003 docents

2005-2018 LU HZF Domes loceklis

2003-2011 asociētais profesors

kopš 2011 profesors salīdzināmajā literatūrzinātnē

kopš 2013 vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē

2010-2018 Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs

kopš 2009 Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas direktors

kopš 2019 LU Valodniecības un literatūrzinātnes profesoru padomes loceklis


2003–2004
Minsteres universitāte
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany

Vieslektors Slāvu un Baltijas studiju nodaļā


2018
Latvijas Kara skola
Ezermalas iela 8, Rīga
Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014

Kopš 2018. gada Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas viesprofesors


2019
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
kopš 2019 LKA profesoru padomes loceklis
Dienests1984–1986
Padomju Armija
Mončegorska / Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia
Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia
Dienests PSRS bruņotajos spēkos

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Dzintari
(Priedaine, Jūrmala)
29.03.1965Dzimšanas laiks/vietaPilsētas daļa
2Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1972 - 1983IzglītojiesĒka, māja
3Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1983 - 1990IzglītojiesĒka, māja
4Mončegorska / Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia
(Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia)
1984 - 1986DienestsPilsēta
5Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1990 - 1993IzglītojiesĒka, māja
6Turun yliopisto, Turku
(Turun yliopisto, Turku, Southwest Finland, Finland)
1991IzglītojiesĒka, māja
7Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1992DarbavietaĒka, māja
8Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1995 - 2001IzglītojiesĒka, māja
9Atēnas
(Athens, Attica Region, Greece)
2000IzglītojiesPilsēta
10Leof. Meg. Alexandrou 31, Thessaloniki 546 41, Greece2001 - 2002IzglītojiesĒka, māja
11Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany2003 - 2004DarbavietaĒka, māja
12Archaia Olympia 270 65, Greece2005IzglītojiesĒka, māja
13Saloniki
(Thessaloniki, Central Macedonia, Greece)
01.08.2005IzglītojiesPilsēta
14H. Manto g. 84, Klaipėda 92294, Lithuania01.08.2013IzglītojiesĒka, māja
15Ezermalas iela 8, Rīga
(Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014)
2018DarbavietaĒka, māja
16Mūkusalas iela 3, Rīga
(Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048)
01.07.2018IzglītojiesĒka, māja
17Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2019DarbavietaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.