Nora Ikstena

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (96); Sastādītājs (10); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (156)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsNora Ikstena
Dzimtais vārdsRubene
KopsavilkumsNora Ikstena (1969), rakstniece. Raksta stāstus, romānus, biogrāfijas un esejas. Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Saņēmusi Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece (2018).
Personiska informācijaDzimusi ārstes un aviācijas inženiera ģimenē.
Profesionālā darbība
Studiju gados sākusi rakstīt literatūrvēsturiskas apceres.
1990: pirmā publikācija – "Poruks Zaratustras krustugunīs" žurnālā "Karogs" (Nr. 9).
1993: literatūrā debitēja ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes–Ķeniņas biogrāfiju "Pārnākšana" (Garā Pupa).

Stāsti

1995: Nieki un izpriecas (Karogs)
1997: Maldīgas romances (Jāņa sēta; atkārtots izdevums: Jumava, 2013)
2002: Pasakas ar beigām (Pētergailis)
2004: Dzīves stāsti (Atēna)
2012: Besa (Mansards)
2014: Ulubeles pasakas (Dienas Grāmata)

Romāni

1998: Dzīves svinēšana (Atēna)
2001: Jaunavas mācība (Atēna)
2009: Amour Fou. (Dienas Grāmata)
2011: Vīrs zilajā lietusmētelītī (Dienas Grāmata)
2015: Mātes piens (Dienas Grāmata)

Biogrāfijas

1993: Pārnākšana (Par Annu Rūmani–Ķeniņu) (Garā pupa)
1999: Brīnumainā kārtā (Par Bruno Rubesu) (Nordik)
2001: Deja un dvēsele (Par Viju Vētru) (Atēna)
2003: Zīdtārpiņu musināšana (Par Māru Zālīti) (Pētergailis)
2006: Nenoteiktā bija (kopā ar Imantu Ziedoni) (Dienas Grāmata)
2007: Esamība ar Regīnu (Par Regīnu Ezeru) (Dienas Grāmata)
2017: Ārprātija piedzīvojumi (kopā ar Aivaru Vilipsonu) (Dienas Grāmata)

Esejas

2006: Sīlis spoguļstiklā (Dienas Grāmata)
2009: Šokolādes Jēzus (Dienas Grāmata)
2014: Runā manis vainadziņš (kopā ar Edīti Paulu–Vīgneri) (Mansards)

Citi darbi

2012: Dzīvespriecīgais vakarēdiens (Dienas Grāmata)
2013: Dievmātes draudzene (Dienas Grāmata)

Izlases

2006: Īsproza (Zvaigzne ABC)
2011: Starp divām durvīm. Stāsti 1993–2011 (Dienas Grāmata)
2017: Trīs (Romāni "Dzīves svinēšana", "Jaunavas mācība", "Mātes piens") (Dienas Grāmata)

Literārā līdzdalība citos projektos

2001: sarakstījusi scenāriju dokumentālai filmai "Pasaules Nepasaule". Režisore Ināra Kolmane.
2003: libreta autore XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIII Deju svētku deju lieluzvedumam "Mana pasaule". Režisors Igors Linga.
2007: dokumentālās animācijas filmas "Čiža acīm" scenārija autore. Režisors–mākslinieks Edmunds Jansons.
2010: libreta autore komponista Raimonda Tigula četrdaļīgā skaņdarba "Dod, Dieviņi" iestudējumam.
2013: XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncerta scenārija autore. Režisors Uģis Brikmanis.
2015: scenārija autore filmām "Lūgšana mājai" un "Īvāns".
Sarakstījusi scenārijus vairāk nekā desmit dokumentālajām filmām ciklā "Rakstnieki tuvplānā".

Teātrī

2007: "Dzīves stāsti" (2004) iestudēti teātrī ar nosaukumu "Amariļļi" (Nacionālais teātris, režisore Ināra Slucka).
2010: iestudēta izrāde “Amour Fou” pēc Noras Ikstenas romāna “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” motīviem (Dailes teātris, režisors Dž. Dž. Džilindžers).
2010: balstoties uz Noras Ikstenas prozas darbu “Esamība ar Regīnu” (2007), iestudēta Lilitas Ozoliņas monoizrāde "Regīna" (Dailes teātris, režisore Laura Groza).


Citi

1994: žurnāla "The Review of Contemporary Fiction" viesredaktore. Sagatavojusi žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (numurs iznācis 1998. gadā).
1995: piedalījusies rakstnieku festivālā Vilenicē, Slovēnijā.
Aktīvi iesaistījusies Latvijas valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja (1997). Bijusi Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja un viena no dibinātājām, Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore.
1996: uzturējusies rakstnieku komūnā Gentā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
1996: saņēmusi balvu Latvijas inteliģences apvienības jaunrades fonda, Latvijas Rakstnieku savienības un Rīgas Latviešu biedrības literārā kluba "Šķelpata" īsprozas konkursā par "Jente. Savedējas stāsti".
1997: no angļu valodas tulkojusi Džeimsa Finna Gārnera stāstus (Karogs, Nr. 1).
1997: kopā ar citiem organizējusi Ziemeļvalstu kultūras festivāla programmā iekļauto semināru "Neuzticies stāstītājam, uzticies stāstam".
1997: bijusi viena no latviešu literatūras pārstāvjiem starptautiskajā Baltijas valstīm veltītajā Leipcigas grāmatu gadatirgū (Leipziger Buchmesse).
1998: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par izcilu radošu darbu – romānu "Dzīve svinēšana".

1998: kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu bijusi starp gadskārtējo "Prozas lasījumu" organizētājiem.
2001: saņēmusi Spīdolas stipendiju.
2001–08: sastādījusi Dzintara Soduma Kopotos rakstus 7 sējumos (kopā ar Maimu Grīnbergu).
2007: pēc Noras Ikstenas stāsta "Amariļļi"
2018: pārstāvējusi Latviju Londonas grāmatu tirgū.
2018: saņēmusi Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece.

Piedalījusies daudzos starptautiskos literatūras festivālos un lasījumos Eiropā, ASV un Kanādā.
Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā.

Citātu galerija"Jau pēc stāstu krājuma "Nieki un izpriecas" (1995) panākumiem Nora Ikstena ar joni ieņem vietu modernajā latviešu literatūrā. (..) jaunās stāstnieces romantiskās odisejas neierobežotā laikā un telpā vada nevis racionāli izprātots stāstījums, bet gan poētiskas māņkustības – metaforu paisuma viļņi un asociatīvas izteiksmes pūsma. Dvēseles dīvainības, mākslīgi uzburti gaisa dārzi un iedomu izpriecas nosaka barokālā manierē veidoto stāstu melodramatisko toni un teatralizēto realitāti. (..) Noras Ikstenas stāstītājas balss pirmoreiz plašāk kļūst pazīstama pēc romāna "Dzīves svinēšana" publicēšanas (1998). Šis izcilākais 90. gadu latviešu romāns atbalsojas pasaulē, un šobrīd Nora Ikstena ir visvairāk tulkotā latviešu modernā autore. (..) "Dzīves stāsti" (2004) jau atvirza nostāk autores tik iecienīto metaforiskās domas izpausmes procesu realitātes pārradīšanā. Pārmaiņas Noras Ikstenas izteiksmes veidā nejauši saslēdzas ar latviešu rakstniecības kopīgo atgriešanos pie laikmetīgās realitātes, dokumentalitātes."

Ieva Dubiņa. Nora Ikstena. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 181. lpp.

Par stāstu krājumu "Nieki un izpriecas" (Karogs, 1995)

""Niekus un izpriecas" varētu uzskatīt par tā saukto spēlējošo literatūru, ja vien tas kaut ko jēdzīgu izteiktu. Jo nudien nav skaidrs, kas literatūrā ir un kas nav spēle, kur beidzas spēle un kur sākas nespēle (..). Visāda veida spēļu elementi atrodami katrā no desmit "Niekos un izpriecās" apkopotajiem stāstiem. Ir, protams, spēlēšanās ar dažādu laikmetu kultūras vērtībām, bez kuras vairs nav spējīgs iztikt neviens daudzmaz nopietni uztverams mūslaiku literāts (Ikstenai šīs spēles gan ir rūpīgi ievīstītas metaforu migliņā). Ir spēlēšanās ar efektīgām metaforām. Ikstenas proza ir viens no tiem retajiem gadījumiem (un vēl jo retāks sieviešu rakstītājā prozā), kad efekti tiek radīti bez jebkādiem ārišķīgiem afektiem. Tāpat cita ar citu un pašas ar sevi aizrautīgi spēlējas stāstos aprakstītās personas. (..) Brīžiem pat rodas iespaids, ka Ikstena ar saviem pekstiņiem drusku vazā lasītāju aiz deguna (niekojas un priecājas) saka vienu, domādama pavisam ko citu, lai pēcgalā tiktu uzrakstīts vēl kaut kas cits un ej nu sazini, ko viņa patiesībā domā un grib pateikt. Teksts ir tikai virskārtiņa: apakšā jūtams bezdibenīgs akacis. (..) Nevainīgā iztēle ir iesprostota ikdienišķo priekšstatu, aizspriedumu, priekšrakstu, iedomu utt. čaulā, taču apakšā tomēr verd un mutuļo. Un, kad izdodas čaulā iešķelt plaisu, laukā var izšauties brīnumjaukas lietas arī "Nieki un izpriecas"."

Guntis Berelis. Iztēles plaisas. Diena, Nr.167 (20.07.1995)


Par romānu "Mātes piens" (Dienas Grāmata, 2015)

"Romāna centrā ir kādas dzimtas sieviešu pārmantojamības līnija, un to nevar iegrožot divdesmit gadu nogrieznī. Šai pārmantojamībai ir kāda dziļa, sena sākotne un turpinājums. (..) Noras Ikstenas romāns artikulē vairāku paaudžu pārdzīvoto un apspiesto. Šī grāmata rezonē ar lasītāju tik aizkustinoši, ka kalpo par balsi arī lasītājam vai vismaz par pārdomu un pašrefleksijas platformu. Turklāt romāna papildus konteksts – pamatā izmantojot Noras Ikstenas personīgo dzīvesstāstu un atmiņas par autores māti, piešķir romānam unikālu pievienoto vērtību. Taču Mātes piens kalpo arī kā liecība lielvaru un režīmu destruktīvajai ietekmei uz cilvēku, konkrētu cilvēku, – tā nav tikai iztēlota fikcija vēsturiskā ietvarā, bet gan psihoanalītiska un pašterapeitiska retrospekcija. Arī tāpēc lasītāja pārdzīvojums ir sakāpināts līdz katarsei. (..) Mātes piens nemanāmi izvelk no lasītāja slēptākajiem un neapzinātākajiem kambariem jautājumus par savu lomu šajā cēloņsakarībā, ko sauc par dzīvi. Šī arī ir vislielākā grāmatas vērtība – izraut lasītāju no komforta, pievēršot uzmanību eksistenciāliem ceļa rādītājiem vai maldiem."

Inga Žolude. Eksistenciālais luksus. Punctum, 13.01.2016.
SaiknesLevans Beridze - Bijušais vīrs
Nodarbesrakstniece
prozaiķe
Sociālie kontihttps://www.facebook.com/nora.ikstena
Dzimšanas vieta15.10.1969
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1969–1980
Tomsona iela, Rīga
Tomsona iela, Rīga

1980–1984
Ikšķile
Ikšķile, Ikšķiles novads

1984–1994
Rīga
Rīga

1994–1995
Pirmā vīra Jāņa Ikstena studiju laikā Misūri štata Kolumbijas Universitātē – Nora Ikstena piecus mēnešus dzīvo ASV (laikā pēc pirmās grāmatas iznākšanas). 

1996
Ar Sorosa fonda Latvija atbalstu divus mēnešus dzīvo un strādā Ledig House International Writer's Colony ASV.

1996
Rīga
Rīga
Izglītojies1976–1980
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

1980–1984
Ikšķiles vidusskola
Ikšķile
Ikšķile, Ikšķiles novads

1984–1987
Rīgas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

1987–1992
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa.


1994–1995
Kolumbijas universitāte
Misūri
Missouri, United States

Angļu valodas un literatūras studijas.

Darbavieta1990–1993
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050

Zinātniskā līdzstrādniece


1993–1996 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Apskata nodaļas redaktore


1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Rīga
Rīga

Galvenā redaktora vietniece

Dalība organizācijās1996–2011
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

1996
Rīga
Rīga

Nacionālās grāmatniecības padomes locekle


1997
Latvijas PEN klubs

Biedre


1997 (Datums nav precīzs)
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga, LV-1010

Literatūras padomes locekle


1997
Rīga
Rīga

Nacionālās kultūras padomes locekle un priekšsēdētāja


1997
Latvijas Radošo savienību padome
Rīga
Rīga

Kultūras padomes locekle

ApbalvojumiLatvijas Literatūras gada balva
Jaunavas mācība
Balva piešķirta par romānu "Jaunavas mācība".
Proza
2002

Baltijas Asamblejas balva
Nenoteiktā bija
Balva piešķirta par grāmatu "Nenoteiktā bija". Balva piešķirta Norai Ikstenai kā grāmatas sarakstītājai un autortiesību īpašniecei.
Literatūra
2006

Latvijas Literatūras gada balva
Nenoteiktā bija
Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija".
Proza
2007

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par stāsta "Amariļļi" jaunu interpretāciju, stāstu dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī. Stāsts arī tulkots un publicēts angļu un zviedru valodā.
2008

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2008. gada 14. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2008. gada 17. novembrī Rīgas pilī.
IV šķira
2008

Autortiesību bezgalības balva
Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos
Autortiesību bezgalības balva par darbu "Amour Fou", kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, kā arī iestudēts Dailes teātrī.
2011

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Mātes piens
Balva piešķirta par romānu "Mātes piens".
Literatūra
2015

Lielā lasītāju balva
Mātes piens
Balva piešķirta par romānu "Mātes piens".
Oriģinālproza
2016

Dzintara Soduma balva
Mātes piens
Balva piešķirta par vēsturisko romānu "Mātes piens".
2016

Izcilības balva kultūrā
Izcilības balva kultūrā 2018 piešķirta Norai Ikstenai kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pazīstamākajai Latvijas rakstniecei pasaulē.
2018

Autortiesību bezgalības balva
Mātes piens
Autortiesību bezgalības balva par romānu "Mātes piens", kas 2015. gadā grāmatas formātā izdots apgādā "Dienas Grāmata", pieejams arī e-grāmatas versijā; tulkots maķedoniešu valodā, angliski, krieviski, ungāru, igauņu un itāļu valodā (2018. gadā izdots arī Sīrijā un Lietuvā, tāpat plānots zviedru izdevums ar nosaukumu "Rūgtais piens"). Darba fragmenti lasīti sarīkojumos, radio un televīzijā.
2018

Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Tomsona iela, Rīga1969 - 1980DzīvesvietaIela
2Rīga
(Rīga)
15.10.1969Dzimšanas vietaPilsēta
3Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1976 - 1980IzglītojiesĒka, māja
4Ikšķile
(Ikšķile, Ikšķiles novads)
1980 - 1984IzglītojiesPilsēta
5Ikšķile
(Ikšķile, Ikšķiles novads)
1980 - 1984DzīvesvietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1984 - 1994DzīvesvietaPilsēta
7Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1984 - 1987IzglītojiesĒka, māja
8Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1987 - 1992IzglītojiesĒka, māja
9Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1990 - 1993DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1993 - 1996DarbavietaĒka, māja
11Misūri
(Missouri, United States)
1994 - 1995IzglītojiesNovads
12Rīga
(Rīga)
1996DzīvesvietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1996 - 2011Dalība organizācijāsPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1996Dalība organizācijāsPilsēta
15Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga, LV-1010)
1997Dalība organizācijāsĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1997Dalība organizācijāsPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1997Dalība organizācijāsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1998 - 1999DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.