Natālija Robiņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsNatālija Robiņa
Dzimtais vārdsNatālija Kristīne Robiņa
KopsavilkumsNatālija Robiņa (1885–1918) – tulkotāja un publiciste. Beigusi Maldoņa ģimnāziju un devusies uz Franciju, lai ārstētos un Lozannas Universitātē studētu filoloģiju. Pirmā pasaules kara laikā, Vācijai okupējot Kurzemi, Robiņa publicē rakstus Šveices franču presē, kā arī franču preses izdevumos par latviešu politisko stāvokli. 1915. gada maijā caur vēstulēm iepazīstas ar Aspaziju un Raini, 1915. gada otrā pusē viesojas pie dzejniekiem Kastaņolā. Tulkojusi Raiņa lugu "Uguns un nakts" franču valodā (kopā ar francūzi Kamillu Mobēru; publicēta 1922–1923).
Personiska informācija1885: 10. aprīlī (pēc vecā stila 29. martā) dzimusi Mārtiņa Robiņa un viņa sieva Trīnes (dzimusi Kalniņa; 1853–1892) ģimenē kā piektais bērns.
1892: nomirst māte, tēvs apprecas otrreiz.
1910: aizbrauc uz Šveici, lai ārstētos un studētu.
1915: maijā nodibina kontaktus ar Raini un Aspaziju, sākotnēji – lai iegūtu ziņas par Latvijas vēsturi, jo nolēmusi Šveices franču presē atspēkot rakstus, kas aicina Baltiju pievienot Vācijas impērijai. Sākas intensīva sarakste ar Raini.
1915: augusts – novembra beigas, pēc Raiņa un Aspazijas uzaicinājuma apmetas Kastaņolā.
1917: strauji pasliktinoties veselībai, ārstējusies Moržā pie Ženēvas ezera, tad – Montānā, Valē kantonā pie Ronas, un Mježā, kur mirusi.
Profesionālā darbība1915: Šveices žurnālā "Coenobium" (Nr. 10–12) publicējusi plašu rakstu par Raini sakarā ar viņa 50 gadu jubileju.
19151917: rakstījusi laikrakstiem "Gazette de Lausanne", "Journal de Geneve" u. c. par latviešu politisko stāvokli un Vācijas kolonizācijas un ģermanizācijas projektiem Kurzemē un Vidzemē Pirmā pasaules kara laikā.
1917: kopā ar francūzi Kamilu Mobēru (Camille Maubert) strādā pie Raiņa lugas "Uguns un nakts" tulkojuma franču valodā.
19221923: Raiņa "Uguns un nakts" franču valodā publicēta Parīzes žurnālā “La Nouvelle Journeé”.
Nodarbestulkotāja
publiciste
Dzimšanas laiks/vieta10.04.1885
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads
Lielzanderos

1933. gadā šī Siguldas pagasta māja tika pievienota Līgatnes pagastam.

IzglītojiesMaldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga

Lozanna
Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland

20. gadsimta sākumā studējusi Lozannas Universitātes Filoloģijas fakultātē.


Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Apcietinājums00.08.1915–00.11.1915
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland

Natālija Robiņa pēc Aspazijas un Raiņa ielūguma viesojas Kastaņolā, apmetoties netālu no dzejnieku dzīvesvietas.

Miršanas laiks/vieta31.01.1918
Mježa, Valē kantons, Šveice

Miége, Valais canton

Apglabāts1918
Mježa, Valē kantons, Šveice









Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
10.04.1885Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Kastanjola
(Castagnola, Ticino, Switzerland)
01.08.1915 - 01.11.1915ApcietinājumsCiems
3Mježa, Valē kantons, Šveice1918ApglabātsPilsēta
4Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Lozanna
(Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Mježa, Valē kantons, Šveice31.01.1918Miršanas laiks/vietaPilsēta
Natālija Robiņa vispirms pazīstama kā Raiņa vēstuļu biedrene un viņa lugas “Uguns un nakts” tulkotāja franču valodā, varbūt mazāk zināma ir viņas publicistes darbība Šveicē, kad savos rakstos Pirmā pasaules kara laikā viņa dedzīgi stāstīja par Latviju, vēršoties pret Vācijas tīkojumiem Latvijas teritoriju iekļaut savā impērijā.

Natālija Robiņa sevi dēvējusi par vidzemnieci. Dzimusi 1885. gada 10. aprīlī Siguldas pagasta Lielzanderos. 1933. gadā reformējot pagastu robežas, šīs mājas iekļautas Līgatnes pagastā. Beigusi Maldoņa ģimnāziju Rīgā un devusies uz Šveici, lai ārstētos un Lozannas Universitātē studētu filoloģiju. Krūšu kaite (tuberkuloze) bija šīs dzimtas lāsts – Natālijas māte no šīs vainas mirst 38 gadu vecumā, tā aiznes viņsaulē arī viņas pusmāsas.

Izceļoties Pirmajam pasaules karam, saasinās Vācijas tieksme pēc Baltijas provincēm, lai it kā glābtu sev piederošās zemes no Krievijas, šī politika ar propagandistiskiem rakstiem tiek pausta arī Eiropas valstu presē. Laikrakstā “Frankfurter Zeitung” 1915. gada maijā parādās kāds raksts par Kurzemi, kas dziļi aizskar Natālijas Robiņas patriotiskās jūtas, un, lai izteiktu protestu pret ģermanizācijas un kolonizācijas projektiem Baltijā, viņa nolemj rakstīt kādam Parīzes laikrakstam par kurzemnieku traģēdiju, taču pietrūkst zināšanu Latvijas vēsturē. Kam lūgt palīdzību? Un Natālija raksta vēstuli Aspazijai uz Kastaņolu, uz piecām lapām pievienojot jautājumus par Latvijas vēsturi. Aspazijas vietā viņai atbild Rainis. Raini ir aizkustinājusi jaunā, kaismīgā latviete: “.. atmodusies latviete, man [Jūs esat] simbols par atmodušos Latviju.” (Vēstule Natālijai Robiņai 1915. gada 13. maijā. Rainis, J. Kopoti raksti, 23. sēj. Rīga: Zinātne, 1986, 39. lpp.) Tā aizsākās stāsts par Tāliņas (tā viņu mīļi dēvēja Rainis un Aspazija) un Raiņa un Aspazijas draudzību. Pēc abu dzejnieku ielūguma 1915. gadā Natālija Robiņa viesojās Kastaņolā. Viņa tulkoja Raiņa rakstus franču valodā, sekoja līdzi publikācijām presē par Baltiju un regulāri informēja dzejnieku par tām, arī pati rakstīja pretrakstus, un Raiņa jubilejā Kastaņolā iznākošajā žurnālā “Coenobium” iespiests viņas raksts “Jāņa Raiņa, diženā latviešu dzejnieka un patriota, piecdesmitās dzimšanas dienas piemiņai”.

Īpaši atzīmējams Natālijas Robiņas pašaizliedzīgais darbs pie Raiņa “Uguns un nakts” tulkojuma franču valodā, ko viņa, jau būdama slima, 1917. gadā veica kopā ar francūzi Kamilu Mobēru (Camille Maubert). Tulkojums tiek publicēts Parīzes žurnālā “La Nouvelle Journeé” 1922. gada pēdējos mēnešos un 1923. gada sākumā.

Ir ziņas, ka Natālija Robiņa arī pati rakstījusi, Rainis kādā vēstulē runā par vairākām skaistām novelēm. Diemžēl par tām trūkst ziņu. Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas viens Natālijas Robiņas dzejolis:

Gauja, tu dusi – – –
Klusi kā asaru pērles
klints avotiņš rit.
Dziļi melnajā dzelmē
debesu stīdziņas spīgo.
Māmiņ, tava krūts
asaru pilna – – –

Apskatu sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (10.04.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.