Monta Kroma

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (58); Sastādītājs (1); Redaktors (5); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (74)

Attēli: Attēla autors(3); Persona attēlā(3)

VārdsMonta Kroma
Dzimtais vārdsApse
KopsavilkumsMonta Kroma (1919–1994) – dzejniece, atdzejotāja. Viena no 20. gadsimta 60.–80. gadu nozīmīgākajām dzejniecēm. Montas Kromas agrīnā daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā, atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. 20. gadsimta 60. gadu sākumā, līdz ar literatūras studijām Maskavā, viņa būtiski mainīja savu daiļrades metodi un stilu, kļūstot par vienu no neparastākajām un radikālākajām padomju dzejniecēm. Par viņas dzejas galvenajām tēmām kļuva dzīve urbānā vidē, kā arī pārdomas par daiļrades procesu un sievietes emocionalitātes un ķermeniskuma atklāsme. 20. gadsimta 80. gados viņa atteicās no asociatīvas, polifoniskas dzejas un pievērsās īsām formām. Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus, dokumentējot sabiedrības aktivitātes neatkarības atjaunošanas procesa laikā.
Personiska informācijaDzimusi drēbnieka Jāņa un Valijas Apšu ģimenē. Pēc Montas Kromas piedzimšanas vecāki no Jelgavas pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Agri zaudējusi vecākus – tēvs miris 1920. gadā, māte – 1936. gadā. Pēc mātes nāves rūpes par vidusskolnieci Montu Kromu uzņēmās klasesbiedrenes mamma, komunistiskās partijas biedre, kas ievirzīja arī Montas Kromas agrīno daiļradi un aktivitāti komunistiskās ideoloģijas virzienā. Šajā laikā viņa iesaistās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1940. gada februārī kļūstot par partijas biedri. Mācības ģimnāzijā Monta Kroma turpināja tikai pa vakariem, dienā piepelnoties ar privātstundām un dažādiem gadījuma darbiem.
1939: īslaicīga laulība ar Kārli Kromu.
1941: sākoties Otrajam pasaules karam Latvijas teritorijā Monta Kroma brīvprātīgi iesaistījās Sarkanajā armijā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1934: pirmā publikācija – dzejolis "Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas".

Montas Kromas dzejoļi publicēti laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", žurnālos "Bērnība", "Karogs", "Zvaigzne" u. c.

Montas Kromas daiļrade sastāv no diviem atšķirīgiem posmiem. Pirmais – 20. gadsimta 40. un 50. gadi – sociālistiskā reālisma estētikā rakstītie darbi:
1947: poēma "Svinīgais solījums",
1950: dzejoļu krājums "Tev, gvard!",
1956: Kazahijas neskarto zemju iespaidu grāmata "Neskarto zemju plašumos" (kopā ar krievu rakstnieku Borisu Burlaku),
1959: poēma "Tālo apvāršņu zemē".

Otrs posms sācies, kad 20. gadsimta 60. gadu sākumā Montas Kromas daiļradē notika lūzums, un viņa atteicās no padomju aprobētās literatūras un tradicionālā četrrindu lietojuma, kas redzams dzejoļu krājumos:
1966: "Tuvplānā",
1970: "Lūpas. Tu. Lūpas. Es",
1975: "Skaņas nospiedums",
1979: "Refrēni",
1982: "Stāvā jūrā",
1985: "Monta",
1988: "Citi veidi",
1989: "Esmu",
2001: "Jānis".

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi

No krievu valodas
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku un Māru Misiņu; Liesma).
1968: Mihails Svetlovs "Pēdējo gadu dzeja: 1957–1964" (kopā ar Jāni Sirmbārdi, Arvīdu Skalbi, Andri Vējānu un Imantu Ziedoni; Liesma).
1954: Natālija Zabila "Mazā skolniece" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Samuels Maršaks "Kur zvirbulītim galds ir klāts" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Nikolajs Tihonovs "Tajās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība).


No rumāņu valodas
1973: Magda Isanosa "Karsts koka stumbrs" (Liesma).
No ungāru valodas
1981: Benjāmins Lāslo "Ko iesākt ar dzīvi?" (sastādījusi un tulkojusi no ungāru valodas parindeņiem; Liesma).
Monta Kroma periodikā atdzejojusi Taisto Summanena, Maksima Riļska, Džaudata Tardžemanova, Galimžana Latipa, I. Siharulidzes, Kukuri Gogiašvili, Genādija Šmaņa, Borisa Kuņejeva, Nikolaja Tarasova, Roberta Roždestvenska, Novellas Matvejevas, Dāvida Samoilova, Natālijas Zabilas, M. Rudermaņa, Harolda Registana, A. Prokofjeva, Andrija Mališko, Josifa Kurlata, Vera Inbere, Valentīna Bičko, Jurija Jakovļeva, Nikolaja Zidara, Vladimira Veremeičika, Makvala Mrevlišvili, Filipa Mironova, Georgija Dančeva, Petrusa Brovkas, Cvetāna Angelova, Vladimira Alatirceva, Veronika Tušnova, Sergeja Skačenkova, Olīvijas Sāres, Larisas Romaņenko, Kaisina Kulijeva, J. Degutītes, Ali Bobodiana, Viktora Andrejeva, Borisa Sluckija, Veras Pančenko, Junna Morica, Leonīda Martinova, Martina Vainilaiša, Mihaila Svetlova, Jaroslava Smeļakova, Konstantīna Simonova, Stepana Ščipačova, Maija Rumjanceva, Svetlanas Kuzņecovas, Svetlanas Jevsejevas, Givi Dneladzes, Amirhana Šomahova, Iljas Seļvinska, Grigorija Gorska, Rimmas Kazakovas, Magdas Isanosas, Leonīda Čerevičņika, Tatjanas Gluškovas, Lāslo Benjāmina, Mzijas Hetaguri, Mihaila Zorina, Gaļinas Gordejevas darbus, kas publicēti laikrakstos "Cīņa", "Padomju Jaunatne", "Rīgas Balss", žurnālos "Bērnība", "Draugs", "Karogs", "Zīlīte".
Citātu galerija"[k]rājums "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Jau rāda Kromu kā spožu modernisti, kas verlibrā atklāj indivīda iekšējo pasauli lielpilsētas vidē, radot modernu sievietes tēlu. Lai gan grāmatai seko vēl septiņi krājumi, tieši "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Daudzi, tostarp, arī dzejniece pati, uzskata par Kromas labāko grāmatu.

Kromas sievietei pilsēta ir tuvāka par dabas vidi un mājas pavardu. Svarīgas ir tehniskas reālijas, refleksijas par fizikāliem jēdzieniem, kinētikas klātbūtne, dinamika, dominē skaņas un ritmi. Vienlaikus daudzi tēli un motīvi saistās ar arhetipisku sievišķību. Jebkurā gadījumā kopš 60. gadu vidus vairs netiek producētas ierastās sociālās lomas – varone nav vairs nav ne pioniere, ne komjauniete (arī partijas piederība netiek uzsvērta), ne strādniece vai kolhozniece, ne sanitāre – un, svarīgi, viņa nav arī māte, kas 20. gadsimtā vēl ir gandrīz obligāta sociālā loma sievietei. Kromas varone neidentificējas ne ar vienu no patriarhālās sabiedrības sievietei izvirzītām lomām – ne ar māti, ne ar sievu, ne māsu, arī ne meitu. Subjekts ir cilvēks, indivīds, sieviete, un liela uzmanība pievērsta viņas ķermenim. Dzejas balss uzdrošinās runāt par privātām izjūtām, un tās bieži ir jutekliskas. Līdz ar to Monta Kroma variē sava laika priekšstatus par sievietes lomu, nojaucot stereotipus."

Auziņa, Anna. Monta Kroma un padomju sievietes tēls. Ieva, Nr. 22, 2017, 31. maijs, 51. lpp.
"Būtiska loma Montas Kromas dzejā ir dzejoļa grafiskajam attēlam, viņa ir momenttvēruma dzejniece, mirkļa un dvēseles noskaņas iespaidā veidots katra atsevišķa dzejoļa apveids un ritmika; dzejā atklājas nesteidzīgas pilsētnieces pasaule, kurā īpaša vieta ierādīta vīrietim, tā ir nedaudz vientuļnieciska un jutekliska mīlas lirika. Pēdējos trīs dzejoļu krājumos brīža noskaņu nomaina domas par mūžību un pašanalīze. Montai Kromai raksturīga konsekventi netradicionāla dzeja. 20. gadsimta 80. gados Monta Kroma atteicās no asociatīvas, polifoniskas dzejas un pievērsās īsām formām. Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus, dokumentējot sabiedrības aktivitātes neatkarības atjaunošanas procesa laikā."

Jēgermanis, Gints. Monta Kroma. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 318. lpp.

"Dzejnieces Montas Kromas gandrīz pusgadsimtu garais ceļš mākslā nav bijis vienkāršs un viennozīmīgs. Viņas literārā darbība sākās sociālistiskā reālisma normatīvās estētikas diktāta apstākļos. 50. gados M. Kromas daiļradei raksturīgas ir tehniski pareizas, bet patukšas kvartas. 60. gados dzejniece, kritiski novērtēdama savu agrīno daiļradi, rod kvalitatīvi citādas – asociatīvas – vārsmošanas iespējas, izkopjot spilgtu, individualizētu verlibru. Mūsdienu pilsētas sievietes domu un jūtu pasaule kļūst par Montas Kromas daiļrades pamattēmu, kuru viņa spēj risināt savdabīgā, brīžiem negaidīti komplicētā, pat ekstravagantā tēlainībā. [..]
M. Kromas pirmajiem darbiem raksturīga bezkonfliktu problemātika, reālos dzīves procesus ignorējošs pseidooptimistisks patoss. Dzeja top prāta konstruēta, ne dvēseles diktēta. [..]
Skarbi un nežēlīgi, bet pamatoti dzejniece vērtē savu iepriekšējo daiļradi pēc krājuma "Tuvplānā" iznākšanas 1966. gadā, viņa uzskata, ka no četrām izdotajām grāmatām trīs ir mirušas. M. Kroma atteikusies no iepriekšējos gados ekspluatētajām kvartām. "Tuvplānā" ir pati plānākā M. Kromas grāmata, bet reizē arī viena no nozīmīgākajām, kas kļūst par pamatakmeni, uz kura balstās visa viņas turpmākā daiļrade."

Lāms, Ojārs. Monta Kroma. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne: 1994, 136.–138. lpp.
Nodarbesdzejniece
atdzejotāja
Dzimšanas vieta27.02.1919
Jelgava
Jelgava
Dzīvesvieta1920 (Datums nav precīzs)
Artilērijas iela 44, Rīga
Artilērijas iela 44, Rīga, LV-1009
Izglītojies1926–1932
Rīgas pilsētas 24. pamatskola
Tallinas iela 57, Rīga
Tallinas iela 57, Rīga, LV-1012
1932–1938
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010
1944–1945
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Maskava
Moscow, Russia
Žurnālistu kursi.

1950–1952
Rīga
Rīga

LPSR divgadīgā partijas skola.


1959–1963
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.


1960–1963
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Augstākie literatūras kursi.

Darbavieta1938
Rīga
Rīga

Bijusi strādniece ķīmijas laboratorijā.


1939
Rīga
Rīga

Strādājusi par autobusa kasieri.


1945–1950
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Redakcijas locekle, žurnāliste.

1952–1953
Padomju Latvijas Sieviete
Rīga
Rīga

Redakcijas locekle.


1962–1968
Žurnāls "Draugs"
Rīga
Rīga

Atbildīgā sekretāre.


1968–1974
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Daiļliteratūras redaktore.

Dalība organizācijās00.02.1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)

Biedre.


1947–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre.


1952–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre.

1990–1994
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre.
DienestsSarkanā armija
Krievija
Russia

Otrā pasaules kara laikā Latviešu strēlnieku divīzijas sanitāre un sakarniece.

Miršanas vieta25.07.1994
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Refrēni
Balva piešķirta par izlasi "Refrēni" (1979).
Dzeja
1980

Ojāra Vācieša prēmija
Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju
1984

Raiņa prēmija
Prēmija piešķirta par mākslinieciski spilgtu un filozofisku cilvēka dzīves, modernas pilsētas procesu atspoguļojumu.
1985

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.