Monta Kroma

Dzimusi drēbnieka Jāņa un Valijas Apšu ģimenē. Pēc Montas Kromas piedzimšanas vecāki no Jelgavas pārcēlušies uz dzīvi Rīgā. Agri zaudējusi vecākus – tēvs miris 1920. gadā, māte – 1936. gadā. Pēc mātes nāves rūpes par vidusskolnieci Montu Kromu uzņēmusies klasesbiedrenes mamma Lidija Pārupe, komunistiskās partijas biedre, kas ievirzījusi arī Montas Kromas agrīno daiļradi un aktivitāti komunistiskās ideoloģijas virzienā. Šajā laikā viņa iesaistījusies nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1940. gada februārī kļūstot par partijas biedri. Mācības ģimnāzijā Monta Kroma turpinājusi tikai pa vakariem, dienā piepelnoties ar privātstundām un dažādiem gadījuma darbiem.

1939: īslaicīga laulība ar Kārli Kromu.
1941: sākoties Otrajam pasaules karam Latvijas teritorijā Monta Kroma brīvprātīgi iesaistījās Sarkanajā armijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1934: dzejolis "Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas".

Montas Kromas dzejoļi publicēti laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", žurnālos "Bērnība", "Karogs", "Zvaigzne" u. c.

Dzeja

Montas Kromas daiļrade sastāv no diviem atšķirīgiem posmiem. Pirmais – 20. gadsimta 40. un 50. gadi – sociālistiskā reālisma estētikā rakstītie darbi:
1947: poēma "Svinīgais solījums",
1950: dzejoļu krājums "Tev, gvard!",
1956: Kazahijas neskarto zemju iespaidu grāmata "Neskarto zemju plašumos" (kopā ar krievu rakstnieku Borisu Burlaku),
1959: poēma "Tālo apvāršņu zemē".

Otrs posms sācies, kad 20. gadsimta 60. gadu sākumā Montas Kromas daiļradē notika lūzums, un viņa atteicās no padomju aprobētās literatūras un tradicionālā četrrindu lietojuma, kas redzams dzejoļu krājumos:
1966: "Tuvplānā",
1970: "Lūpas. Tu. Lūpas. Es",
1975: "Skaņas nospiedums",
1979: "Refrēni",
1982: "Stāvā jūrā",
1985: "Monta",
1988: "Citi veidi",
1989: "Esmu",
2001: "Jānis".

CITTAUTU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI

No krievu valodas
1950: Nikolajs Tihonovs "Tajās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Samuels Maršaks "Kur zvirbulītim galds ir klāts" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Natālija Zabila "Mazā skolniece" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: Mihails Svetlovs "Pēdējo gadu dzeja: 1957–1964" (kopā ar Jāni Sirmbārdi, Arvīdu Skalbi, Andri Vējānu un Imantu Ziedoni; Liesma).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku un Māru Misiņu; Liesma).

No rumāņu valodas
1973: Magda Isanosa "Karsts koka stumbrs" (Liesma).

No ungāru valodas
1981: Benjāmins Lāslo "Ko iesākt ar dzīvi?" (sastādījusi un tulkojusi no ungāru valodas parindeņiem; Liesma).

Monta Kroma periodikā atdzejojusi Taisto Summanena, Maksima Riļska, Džaudata Tardžemanova, Galimžana Latipa, I. Siharulidzes, Kukuri Gogiašvili, Genādija Šmaņa, Borisa Kuņejeva, Nikolaja Tarasova, Roberta Roždestvenska, Novellas Matvejevas, Dāvida Samoilova, Natālijas Zabilas, M. Rudermaņa, Harolda Registana, A. Prokofjeva, Andrija Mališko, Josifa Kurlata, Vera Inbere, Valentīna Bičko, Jurija Jakovļeva, Nikolaja Zidara, Vladimira Veremeičika, Makvala Mrevlišvili, Filipa Mironova, Georgija Dančeva, Petrusa Brovkas, Cvetāna Angelova, Vladimira Alatirceva, Veronika Tušnova, Sergeja Skačenkova, Olīvijas Sāres, Larisas Romaņenko, Kaisina Kulijeva, J. Degutītes, Ali Bobodiana, Viktora Andrejeva, Borisa Sluckija, Veras Pančenko, Junna Morica, Leonīda Martinova, Martina Vainilaiša, Mihaila Svetlova, Jaroslava Smeļakova, Konstantīna Simonova, Stepana Ščipačova, Maija Rumjanceva, Svetlanas Kuzņecovas, Svetlanas Jevsejevas, Givi Dneladzes, Amirhana Šomahova, Iljas Seļvinska, Grigorija Gorska, Rimmas Kazakovas, Magdas Isanosas, Leonīda Čerevičņika, Tatjanas Gluškovas, Lāslo Benjāmina, Mzijas Hetaguri, Mihaila Zorina, Gaļinas Gordejevas darbus, kas publicēti laikrakstos "Cīņa", "Padomju Jaunatne", "Rīgas Balss", žurnālos "Bērnība", "Draugs", "Karogs", "Zīlīte".

"[k]rājums "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Jau rāda Kromu kā spožu modernisti, kas verlibrā atklāj indivīda iekšējo pasauli lielpilsētas vidē, radot modernu sievietes tēlu. Lai gan grāmatai seko vēl septiņi krājumi, tieši "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Daudzi, tostarp, arī dzejniece pati, uzskata par Kromas labāko grāmatu.
Kromas sievietei pilsēta ir tuvāka par dabas vidi un mājas pavardu. Svarīgas ir tehniskas reālijas, refleksijas par fizikāliem jēdzieniem, kinētikas klātbūtne, dinamika, dominē skaņas un ritmi. Vienlaikus daudzi tēli un motīvi saistās ar arhetipisku sievišķību. Jebkurā gadījumā kopš 60. gadu vidus vairs netiek producētas ierastās sociālās lomas – varone nav vairs nav ne pioniere, ne komjauniete (arī partijas piederība netiek uzsvērta), ne strādniece vai kolhozniece, ne sanitāre – un, svarīgi, viņa nav arī māte, kas 20. gadsimtā vēl ir gandrīz obligāta sociālā loma sievietei. Kromas varone neidentificējas ne ar vienu no patriarhālās sabiedrības sievietei izvirzītām lomām – ne ar māti, ne ar sievu, ne māsu, arī ne meitu. Subjekts ir cilvēks, indivīds, sieviete, un liela uzmanība pievērsta viņas ķermenim. Dzejas balss uzdrošinās runāt par privātām izjūtām, un tās bieži ir jutekliskas. Līdz ar to Monta Kroma variē sava laika priekšstatus par sievietes lomu, nojaucot stereotipus."

Auziņa, Anna. Monta Kroma un padomju sievietes tēls. Ieva, Nr. 22, 2017, 31. maijs, 51. lpp.

"Būtiska loma Montas Kromas dzejā ir dzejoļa grafiskajam attēlam, viņa ir momenttvēruma dzejniece, mirkļa un dvēseles noskaņas iespaidā veidots katra atsevišķa dzejoļa apveids un ritmika; dzejā atklājas nesteidzīgas pilsētnieces pasaule, kurā īpaša vieta ierādīta vīrietim, tā ir nedaudz vientuļnieciska un jutekliska mīlas lirika. Pēdējos trīs dzejoļu krājumos brīža noskaņu nomaina domas par mūžību un pašanalīze. Montai Kromai raksturīga konsekventi netradicionāla dzeja. 20. gadsimta 80. gados Monta Kroma atteicās no asociatīvas, polifoniskas dzejas un pievērsās īsām formām. Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus, dokumentējot sabiedrības aktivitātes neatkarības atjaunošanas procesa laikā."

Jēgermanis, Gints. Monta Kroma. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 318. lpp.

"Dzejnieces Montas Kromas gandrīz pusgadsimtu garais ceļš mākslā nav bijis vienkāršs un viennozīmīgs. Viņas literārā darbība sākās sociālistiskā reālisma normatīvās estētikas diktāta apstākļos. 50. gados M. Kromas daiļradei raksturīgas ir tehniski pareizas, bet patukšas kvartas. 60. gados dzejniece, kritiski novērtēdama savu agrīno daiļradi, rod kvalitatīvi citādas – asociatīvas – vārsmošanas iespējas, izkopjot spilgtu, individualizētu verlibru. Mūsdienu pilsētas sievietes domu un jūtu pasaule kļūst par Montas Kromas daiļrades pamattēmu, kuru viņa spēj risināt savdabīgā, brīžiem negaidīti komplicētā, pat ekstravagantā tēlainībā. [..]
M. Kromas pirmajiem darbiem raksturīga bezkonfliktu problemātika, reālos dzīves procesus ignorējošs pseidooptimistisks patoss. Dzeja top prāta konstruēta, ne dvēseles diktēta. [..]
Skarbi un nežēlīgi, bet pamatoti dzejniece vērtē savu iepriekšējo daiļradi pēc krājuma "Tuvplānā" iznākšanas 1966. gadā, viņa uzskata, ka no četrām izdotajām grāmatām trīs ir mirušas. M. Kroma atteikusies no iepriekšējos gados ekspluatētajām kvartām. "Tuvplānā" ir pati plānākā M. Kromas grāmata, bet reizē arī viena no nozīmīgākajām, kas kļūst par pamatakmeni, uz kura balstās visa viņas turpmākā daiļrade."

Lāms, Ojārs. Monta Kroma. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne: 1994, 136.–138. lpp.

atdzejotāja
dzejniece

Apse

Sarkanā armija
Krievija
Otrā pasaules kara laikā Latviešu strēlnieku divīzijas sanitāre un sakarniece.

1920
Artilērijas iela 44, Rīga

1926–1932
Rīgas pilsētas 24. pamatskola
Tallinas iela 57, Rīga

1932–1938
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1944–1945
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Maskava
Žurnālistu kursi.

1950–1952
Rīga
LPSR divgadīgā partijas skola.

1959–1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

1960–1963
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi.

1938
Rīga
Bijusi strādniece ķīmijas laboratorijā.

1939
Rīga
Strādājusi par autobusa kasieri.

1945–1950
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Redakcijas locekle, žurnāliste.

1952–1953
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Rīga
Redakcijas locekle.

1962–1968
Žurnāls "Draugs" (1964–1997)
Rīga
Atbildīgā sekretāre.

1968–1974
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Daiļliteratūras redaktore.

02.1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedre.

1947–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

1952–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre.

1990–1994
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

Raiņa kapi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par izlasi "Refrēni" (1979).
Dzeja
1980

Ojāra Vācieša prēmija
Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju
1984

Raiņa prēmija
Prēmija piešķirta par mākslinieciski spilgtu un filozofisku cilvēka dzīves, modernas pilsētas procesu atspoguļojumu.
1985