Mirdza Ķempe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (76); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (5); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (51)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsMirdza Ķempe
Papildu vārdiĀdamsone, Naikovska
PseidonīmsM. Īve
Dzimtais vārdsMirdza Austra Alma Ķempe
KopsavilkumsMirdza Ķempe (1907–1974), dzejniece. 1930. gados galvenokārt pazīstama kā tulkotāja, tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Bijusi precējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējusies uz Krieviju un Maskavā strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. Atgriežoties Latvijā, no 1948. gada bijusi Rakstnieku Savienības dzejas konsultante. Ķempe veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets.
Personiska informācijaDzimusi rakstveža Jāņa Ķempes un šuvējas Līnas Emīlijas (dzimušas Skutules) ģimenē.
1915–19: mācījusies Liepājas 1. pamatskolā.
1919–20: apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.
1925: beigusi Liepājas 1. vidusskolu.
1927: iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Pēc gada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtrauca.
1928: sākusi strādāt Rīgas radiofonā par diktori.
1930–40: strādājusi Rīgas radiofonā par tulkotāju un korespondenti.
1940–41: strādājusi Rīgas radiofonā par literatūras raidījumu nodaļas vadītāju.
1931: apprecējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.
1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Pleskavu, dzīvojusi Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā. Strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju.
No 1942: strādājusi Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.
1944. gada rudens: atgriezusies Latvijā.
1944–47: strādājusi LPSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju.
1948–72: strādājusi Rakstnieku Savienībā par dzejas konsultanti.
Profesionālā darbībaJau skolas gados pievērsusies literatūrai.
1923: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds" (29.07). Tai pašā gadā Ķempe pārtulkoja Aleksandra Puškina lugu "Mocarts un Saljeri".
Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.
1930. gados Ķempe pazīstama galvenokārt kā tulkotāja. Tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u.c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem.
1940. gadi: strādājot par literārās daļas vadītāju Latvijas leļļu teātrī, sarakstīja teātrim vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944) u.c. No pēdējās Ķempe vēlāk izveidoja libretu Anatola Liepiņa baletam "Laima" (1947).
Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju.
1972: Ķempe saņēmusi Višvabharati universitātes goda doktores diplomu.


Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).
1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP).
1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI).
1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI).
1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI).
1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI).
1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI).
1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI).
1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI).
1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI).
1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI).
1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI).
1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI).
1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma).
1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma).
1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma).
1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma).
1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma).
1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma).

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI).
1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma).
Citātu galerija"Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu draudzības un internacionālisma garā."

Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesEriks Ādamsons - Bijušais vīrs
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
redaktore
atdzejotāja
Dzimšanas laiks/vieta09.02.1907
Izglītība1915–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja
Liepāja

1919–1920

Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.


1925
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

Beidza mācības.


1926–1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Līdzekļu trūkuma dēļ nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

Darbavieta1928–1930
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Diktore


1930–1940
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Tulkotāja un korespondente


1940–1941
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Literāro raidījumu nodaļas vadītāja


1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Tulkotāja, Leļļu teātra literārās daļas vadītāja

1944–1947
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050
Mākslinieciskā vadītāja

1948–1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dzejas konsultante
Dalība organizācijās1943
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre
Emigrē1941–1944

Evakuējās uz Pleskavu, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā.

Miršanas laiks/vieta12.04.1974
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1957

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība".
Literatūrā
1958

PSRS Valsts prēmija
Mirkļu mūžība
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Mirkļu mūžība" (krievu val.).
Literatūra
1967

LPSR Tautas dzejnieks
1967



Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
12.04.1974Pilsēta
2Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)Kapsēta
3Liepāja
(Liepāja)
1915 - 1919Pilsēta
4Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1925Ēka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1926 - 1928Ēka, māja
6Rīga
(Rīga)
1928 - 1930Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
1930 - 1940Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1940 - 1941Pilsēta
9Ivanova
(Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia)
1942Pilsēta
10Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050)
1944 - 1947Ēka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1948 - 1972Ēka, māja
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1943Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.