Mirdza Ķempe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (67); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (5); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (37)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMirdza Ķempe
Papildu vārdiĀdamsone, Naikovska
PseidonīmsM. Īve
KopsavilkumsDzejniece Mirdza Ķempe (1907–1974) dzimusi Liepājā un jau skolas gados pievērsusies literatūrai. Strādājusi Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju. 1930. gados galvenokārt pazīstama kā tulkotāja, tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Bijusi precējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējusies uz Krieviju un Maskavā strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. Atgriežoties Latvijā, no 1948. gada bijusi Rakstnieku Savienības dzejas konsultante. Ķempe veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets.
Personiska informācijaDzimusi strādnieku ģimenē.
1931. gadā Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.
Profesionālā darbībaJau skolas gados pievērsusies literatūrai.
1923: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds" (29.07). Tai pašā gadā Ķempe pārtulkoja Aleksandra Puškina lugu "Mocarts un Saljeri".
Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.
1930. gados Ķempe pazīstama galvenokārt kā tulkotāja. Tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u.c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem.
1940. gadi: strādājot par literārās daļas vadītāju Latvijas leļļu teātrī, sarakstīja teātrim vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944) u.c. No pēdējās Ķempe vēlāk izveidoja libretu Anatola Liepiņa baletam "Laima" (1947).
Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju.
1972: Ķempe saņēmusi Višvabharati universitātes goda doktores diplomu.


Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).
1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP).
1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI).
1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI).
1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI).
1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI).
1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI).
1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI).
1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI).
1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI).
1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI).
1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI).
1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI).
1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma).
1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma).
1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma).
1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma).
1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma).
1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma).

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI).
1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma).
Citātu galerija"Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu draudzības un internacionālisma garā."

Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesEriks Ādamsons - Bijušais vīrs
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
redaktore
atdzejotāja
Dzimšanas vieta09.02.1907
Izglītojies1915–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja
Liepāja
1919–1920

Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.


1925
Liepājas 1. vidusskola
Liepāja
Liepāja
1927
Latvijas Universitāte

Studējusi Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Pēc gada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtrauca.

Darbavieta1928–1930
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Diktore


1930–1940
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Tulkotāja un korespondente


1940–1941
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Literāro raidījumu nodaļas vadītāja


1942
Latvijas Leļļu teātris

Ivanova, Maskava, Krievija

Literārās daļas vadītāja


1944–1947
Latvijas Leļļu teātris
Rīga
Rīga
Mākslinieciskā vadītāja

1948–1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Dzejas konsultante
Emigrē1941–1944

Evakuējās uz Pleskavu, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā.

Miršanas vieta12.04.1974
ApglabātsRīga
Rīga
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1957

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība".
Literatūrā
1958

PSRS Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Mirkļu mūžība" (krievu val.).
Literatūra
1967

LPSR Tautas dzejnieks
1967

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
2Liepāja
(Liepāja)
1915 - 1919(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Liepāja
(Liepāja)
1925(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1928 - 1930(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1930 - 1940(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1940 - 1941(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1944 - 1947(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1948 - 1972(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.