Mirdza Bendrupe

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (61); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (25)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(2)

VārdsMirdza Bendrupe
KopsavilkumsDzejniece un rakstniece Mirdza Bendrupe (1910–1995), skolotājas un literātes Lijas Bendrupes meita. Pirmajos dzejoļu krājumos "Dzīvība" (1937) un "Pie jūras" (1939) – filozofiski dzīves jēgas meklējumi. Stāstos un novelēs "Majestāte un pērtiķis" (1938) un "Dieva viesuļi" (1942) turpinājusi modernās psiholoģiskās noveles tradīcijas, akcentējot līdzjūtību pret visu dzīvo. Pēc kara Bendrupe tulkojusi no krievu valodas. Nozīmīgi ir Aleksandra Puškina un Mihaila Ļermontova darbu atdzejojumi. Kopš 1965. gada atsākta Bendrupes dzejoļu publicēšana periodikā.
Personiska informācijaDzimusi zemnieka un skolotājas un literātes Lijas Bendrupes (arī Baltgalves) ģimenē.
No 1960. gadu vidus līdz 1976. gadam dzīvojusi galvenokārt Krimā.
Profesionālā darbība1926: pirmā publikācija – dzejolis "Bij pusnakts..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (14. septembrī).
Pēc kara Bendrupe strādāja kinostudijā, tulkoja no krievu valodas dzejoļus, dziesmu tekstus, stāstus, bērnu grāmatas.
Nozīmīgi ir Aleksandra Puškina un Mihaila Ļermontova darbu atdzejojumi.
Kopš 1965: atsākta dzejoļu publicēšana periodikā.

Dzeja

"Dzīvība" (1937)
"Pie jūras" (1939)

"Nerimas balss" (1967)
"Vētras acs" (1969)
"Ceļa gaita" (1970)
"Pilna krūze mēnesnīcas" (1974)
"Buramie vārdi" (1979)
"Viss ir tagad. Tepat" (1980)
"Lukturu aizdedzinātājs" (1986)
"Sirds apziņa" (1991)

Proza

"Majestāte un pērtiķis" (1938)
"Dieva viesuļi" (1942)
"Trešā paaudze" ("Daugava", 1940, 1-7) (nepabeigts romāns)
"Skudru Meistars un viņa ļaudis" (daļēji periodikā 1942-43) (līdzību cikls)

"Upe izkāpj no krastiem" (1957)
"Visskaistākais dārzs" (1960)
"Pie durvīm klauvē" (1961)
"Vilkumigas iekarotājs" (1963)
"Degošie raksti" (1963)


Ārzemju autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi

1948: Barto, Agnija. "Meitene raudule" (dzeja bērniem) (LVI).
1948: Barto, Agnija. "Pirmās klases skolniece" (LVI).
1948: Zolotovs, Vasīlijs. "Meža draugi" (LVI).
1950: Barto, Agnija. "Es dzīvoju Maskavā" (dzeja bērniem) (LVI).
1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1952: Sčipačovs, Stepans "Pavļiks Morozovs" (LVI).
1962: Tjutčevs, Fjodors. "Dzeja" (Kopā ar Vladimiru Kaijaku) (Liesma).
1962: Ļermantovs, Mihails. "Mciri; Bēglis" ("Mciri" atdzejojusi M. Bendrupe; "Bēglis" atdzejojis R. Egle) (LVI).
1966: Tendrjakovs, Vladimirs "Stāsti" (Liesma).
1972: Fets, Afanasijs. "Izlase" (Liesma).
1974: Puškins Aleksandrs. "Jevgeņijs Oņegins" (Liesma).
1981: Tjutčevs, Fjodors. "Lirika" (no krievu valodas atdzejojuši: Mirdza Bendrupe, Māris Čaklais, Olafs Gūtmanis, Vladimirs Kaijaks, Monta Kroma un Māra Misiņa) (Liesma).
1985: Baratašvili, Nikolozs. "Spārnotais zirgs" (no gruzīnu valodas parindeņiem atdzejojusi un pēcvārdu sarakstījusi Mirdza Bendrupe) (Liesma).
1996: "Bhagavadgītā" (Izmantojot autoritatīvus avotus vairākās valodās, tulkojusi Mirdza Bendrupe; Viktora Ivbuļa priekšvārds, zinātniskā konsultācija un glosārijs) (Jāņa sēta).
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Dzīvība" (Zemnieka Domas, 1937)

Mirdzas Bendrupes dzejoļu grāmatas lielāko daļu aizņem balādes, un jau šis apstāklis raksturo visu viņas dzeju. Ļoti oriģinālie sižeti, krāsainā, gleznām pārbagātā valoda ir apliecinājums, ka Bendrupe spēj dot mākslinieciski augsti vērtējamu dzeju. Viņa nevēlas iet iemītus, viegli staigājamus ceļus, bet ar visu sava temperamenta sparu laužas neizbrienamos biezokņos, būdama allaž ziņkārīga vērotāja un baudītāja, nevaldāmu dziņu un ugunīga prieka saucēja.

P. Ats. Straume Nr. 30, 1.02.1937

Par stāstu krājumu "Majestāte un pērtiķis" (Valters un Rapa, 1938)

Mirdzas Bendrupes stāsti un noveles pieder nelielai, bet spožai un īpatnējai latviešu jauno stāstnieku plejādei, kuras prozas mākslu raksturo krāšņa, rūpīgi izkopta valoda, smalka psiholoģiska metode un augsta estētiska kultūra. (..) Tā ir pasaule, kurā valda Erots, kas iedvesis Mirdzā Bendrupē tādu ekstatisku dzīvības izjūtu, tādu varenu skurbumu, kāds nav nevienā citā latviešu rakstniecē. Visos viņas stāstos un novelēs izpaužas kāda asa un neremdināma jūteklība un garīgā mīla uz cilvēkiem, dzīvniekiem, stādiem, formām, krāsām un smaržām, uz visām šīs pasaules redzamām un neredzamām lietām. (..) Bendrupes stiprā puse nav viņas stāstu un noveļu fabula un kompozīcija, bet viņas skaistais, plastiskais un smalki izstrādātais stils, spilgtie, interesantie raksturu zīmējumi un psiholoģiskie sarežģījumi.

Ķempe, Mirdza. Brīvā Zeme, Nr. 96, 30.04.1938.

Par dzejoļu krājumu "Pie jūras" (Valters un Rapa, 1939)

Krājums nav liels, bet ļoti noskaņots saturā, un atsevišķie dzejoļi saistās viens ar otru kā poēmas daļas. Lasot uzteicamo apdāvinātās dzejnieces grāmatu, jāatzīst, ka latviešu jaunākajā lirikā sievietes dažkārt apliecinājušas lielāku talantu nekā vīrieši. Pie tam raksturīgi, ka šis talants ir vairāk intelektuālas un episkas, nekā liriskas dabas. "Pie jūras" uzskatāma par vienu no gatavākajām dzejoļu grāmatām, kas iznākušas 1939. gadā. Tā rāda dzejnieces lielo talantu un – galvenais – augšanu.

Dziesma, Fricis. Sējējs, Nr. 2, 1.02.1940

Par stāstu un noveļu krājumu "Dieva viesuļi" (K. Rasiņa apgāds, 1942)

Līdzīgi tam, kā Bendrupe no vienas puses pieķērusies zemei un cilvēkiem, no otras – skatās tiem pāri un aiziet reliģiskos meklējumos, viņas darbos gleznainība un fantāzija cīnās ar reliģisko un filozofisko domu, jeb pareizāk – tās tur viena otru līdzsvarā. Bez šīs domas viņas darbi zaudētu daudz no sava dziļuma, bet kailā doma varētu pārvērst mākslinieci sludinātājā. Bendrupei svešs ir sauss, lietišķs stāstījums. Viņas stilam, kā jau minēts, raksturīga gleznainība un tēlainība. Visas lietas viņa skata pirmreizējā gaismā, un visniecīgākajām no tām viņa piešķir nozīmību ar oriģināla salīdzinājuma, epiteta vai metaforas palīdzību. Sevišķi šī gleznainība izpaužas dabas tēlojumos, kur, apvienodamās ar spilgti izteikto ritmu, tā ienes darbā spēcīgu lirismu.

Sproģere, Otīlija. Latvju Mēnešraksts, Nr. 2, 1.01.1943
SaiknesLija Bendrupe - Māte
Nodarbesdzejniece
rakstniece
Dzimšanas vieta23.10.1910
Čūkšļi
Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads
Dzīvesvieta1914–1918
Maskava
Moscow, Russia
1965–1976 (Datums nav precīzs)
Krima
Crimea, Ukraine

Plaņerska, Krima


1978
Rīga
Rīga
Izglītojies1924
Jelgava
Jelgava
Mācījusies pamatskolā Jelgavā.

1925–1928
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Darbavieta1937–1939
Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

Tulkotāja.


1947
Rīgas kinostudija

Vecākā redaktore. Vēlāk tulko filmu tekstus dublāžai.

Dalība organizācijās1956
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Emigrē1914–1917
Maskava
Moscow, Russia

Ģimene bēgļu gaitās dodas uz Maskavu. Pēc tēva nāves atgriežas Latvijā.

Miršanas vieta30.07.1995
Rīga
Rīga
Apglabāts14.09.1995
Apšuciems
Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads

Pelni izkaisīti Baltijas jūrā pie Apšuciema.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Pie jūras
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Pie jūras".
Literatūra
1940

Dzejas dienu balva
Viss ir tagad. Tepat
Balva piešķirta par krājumu "Viss ir tagad. Tepat".
Dzeja
1981

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par Mihaila Ļermontova poēmu jauniem atdzejojumiem Kopotos rakstos.
Atdzeja
1985

Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Čūkšļi
(Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads)
23.10.1910(Nav norādīts)Dzimšanas vietaĒka, māja
2Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1918(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917(Nav norādīts)EmigrēPilsēta
4Jelgava
(Jelgava)
1924(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1925 - 1928(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1937 - 1939(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
7Krima
(Crimea, Ukraine)
1965 - 1976(Nav norādīts)DzīvesvietaReģions, apgabals
8Rīga
(Rīga)
1978(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
30.07.1995(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
10Apšuciems
(Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads)
14.09.1995(Nav norādīts)ApglabātsCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.