Miķelis Valters
07.05.1874 – 27.03.1968
Miķelis Valters (1874.7.V (25.IV) Liepājā - 1968.27.III Nicā, Francijā, turpat apbed.) - politisks darbinieks un rakstnieks.
Dz. strādnieka ģim. Māc. Annas baznīcas elementārsk. Liepājā, Liepājas pils. sk. un reālskolā. Iesaistījies jaunstrāvnieku kustībā. 1897 tika apcietināts un uz 15 mēn. ieslodzīts Liepājas cietumā. Pēc tam izsūtīts uz Daugavpili, kur bijis privātskolotājs. 1899 emigr. uz Vāciju, vēlāk Šveici, tur stud. Cīrihes univ. Jurid. fak. (1899-1904). Viens no Latv. sociāldemokrātu sav. galv. ideologiem, sav. laikr. "Proletariets" (1903-04) un žurn. "Revolucionārā Baltija" (1905) līdzredaktors. 1905 atgriezies Ljā, 1906 atkal devies trimdā un dzīv. Somijā, Šveicē, stud. Sorbonnas univ. Parīzē (1909-10). 1912-13 dzīv. Londonā, no 1913 - Somijā. Grām. "Mūsu tautības jautājums" (1914) aizstāvējis Ljas nac. valstiskuma ideju. 1917 V atgriezies Ljā, tika ievēlēts Vidzemes zemes padomē, viens no Zemnieku sav. dibinātājiem. Ljas Tautas padomes loceklis. V. bija pirmais Ljas iekšlietu ministrs (1918 XI - 1919 XII), vēlāk strād. diplomāt. dienestā - sūtnis Romā (1920-24), Parīzē (1924-25), ģenerālkonsuls Karaļaučos, sūtnis Varšavā (1934-37) un Briselē (1937-40). Pēc tam dzīv. Šveicē un Francijā, nodarbojies ar jurisprudenci un publicistiku. Sar. vairākas grām. Ljas popularizēšanai - "Lettland" ("Latvija", 1923), "Baltengedanken und Baltenpolitik" ("Baltijas domas un Baltijas politika", 1926), "Das Verbrechen gegen die baltischen Staaten" ("Noziegums pret Baltijas valstīm", 1962) u.c.
Lit. darbības sākumā 1894 rakstījis tēlojumus un ceļojuma piezīmes. Pirmā publikācija - apraksts "Iz Berlīnes" laikr. "Dienas Lapa" 1894.8./20.VIII. Vēlāk rakstījis gk. dzejoļus, kas public. krājumos "Tantris" (1908), "Ēnas uz akmeņiem" (1910), "Mūžība" (1914). V. lirikā konsekvents verlibra lietojums; izteiksmē spraiga, impulsīva izjūtu un pārdomu fiksācija. Grām. par mākslas vēst. un kritikas jautājumiem "Latviešu kritika mākslas un zinību jautājumos" (1908), "Florencē" (1909) vērsies pret socioloģisko kritiku, uzsvēris mākslas specifiskās likumības un proponējis intuitīvo pētniecības metodi. Sar. arī filoz. drāmas "Kristus atriebšanās" (1928) un "Dievs un cilvēks" (t-rī 1930). Kultūrvēst. nozīme grām. "Atmiņas un sapņi" (1969). - Ps.: Andrejs Paparde, Dorupnieks, Ingmars Ingmarsons.
L. Lapiņš J. Miķeļa Valtera dzīve un darbi // Piesaule, 1930, 10; Valters M. Atmiņas un domas // Trimdas rakstnieki. Kemptene, 1947. 1. sēj.; Andersons E. Dr. Miķelis Valters // Jaunā Gaita, 1968, 69; Stalažs V. Mūžīgais trimdinieks // Karogs, 1989, 10; Vecgrāvis V. Miķelis Valters - rakstnieks un jaunu vērtību radītājs // Literatūras Av., 1999, 12/13.