Melnupju Marija

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (22); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMelnupju Marija
Papildu vārdiStumberga
PseidonīmsNamamāte
Dzimtais vārdsBētiņa
KopsavilkumsDzejniece Melnupju Marija (īstajā vārdā Luīze Marija Stumberga) (1870–1927) perodikā publicējusi dabas dzejoļus, arī satīrisku dzeju ar pseidonīmu Nama māte. Dzeja apkopota grāmatā "Liriskā un satīriskā dzeja" (1912). Mūža beigās pievērsusies reliģiskajai dzejai, kas publicēta periodikā. Bijusi tuva Annas Brigaderes draudzene.
Personiska informācijaDzimusi Zemgalē, Bērzmuižas Bētiņos, turīgā lauksaimnieku ģimenē.
1898: iepazinusies ar rakstnieci Annu Brigaderi, kad abas vasaru pavada Majoros. Cieša draudzība ilgusi visus turpmākos gadus.
Precējusies ar juristu un publicistu Jēkabu Stumbergu (1866–1935), kurš jau kopš 1885 gada darbojās žurnālistikā – "Latviešu Avīzēs" un "Baltijas Vēstnesī".
Ciemojoties vīra dzimtenē Mellupos, iemīlējusi šo vietu tik ļoti, ka tās nosaukumu izvēlējusies par savu dzejnieces pseidonīmu.
1907: sākusi publicēt dzejoļus periodikā.
1916–17: ģimene dzīvoja ārpus Latvijas – Tērbatā un Pēterburgā, jo Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.

Profesionālā darbība1907: pirmā publikācija – trīs dzejoļi ("Pavasarī", "Vasarā", "Rudenī") laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā (25. augusts / 7. septembris).
Perodikā publicējusi arī satīrisku dzeju ar pseidonīmu Nama māte.
1914: dziesma "Pļavā" (pēc tāda pat nosaukuma Melnupju Marijas dzejoļa). Komponists Kārlis Zigmunds.
Mūža beigās pievērsusies reliģiskajai dzejai, kas publicēta laikrakstā "Svētdienas Rīts" un žurnālā "Kristīgs Vēstnesis".

Dzeja

1912: "Liriskā un satīriskā dzeja"
1928: "Pēc nāves atrasti rokraksti" (pēc nāves izdots dzejoļu krājums)
Citātu galerija"Melnupju Marija uzskatāma par raksturīgu dzejas fona parādību, kad mazāka mēroga talanti vai dažkārt diletanti šabloniski izmanto noteiktas literāras manieres atsevišķus elementus, pat citu atrastas poētiskas situācijas un žestus, nedomājot par to organisku izaugsmi no autora personības īpatnībām un estētiskajiem principiem. Manuprāt, šādas dzejas klišejas pastāv katrā laikmetā, un negribas mest akmeni tajos dārziņos, kuru kopējiem pietrūcis laika, degsmes, aicinājuma, gaumes, izjūtu blīvuma, lai viņu dzeja uz ziedētu krāšņākiem ziediem. Tomēr plašajā latviešu romantiski sentimentālās dzejas dārzā zied arī dažas viņu sēklas. Nav tajā mākslinieciska patstāvīguma, stipri jūtams Aspazijas un vācu romantiski sentimentālās lirikas iespaids. Taču saista Melnupju Marijas smeldze, dažbrīd ass patoss, kā ari kritiski vērotā dzīves īstenība, kuru viņa tēlo ar grūtsirdīgām liriķes skumjām."

Viesturs Vecgrāvis. Riekšava. Literatūra un Māksla, nr. 36. 2.09.1988.
SaiknesĀdolfs Bētiņš - Brālēns
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta01.01.1870
Bērze
Bērze, Bērzes pagasts, Dobeles novads
Dzimusi Bērzmuižas Bētiņos.

Dzīvesvieta1916–1917
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Vīrs Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.

1916–1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vīrs Jēkabs Stumbergs bija "Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma" redaktors.
IzglītojiesJelgavas meiteņu ģimnāzija
Jelgava
Jelgava
Miršanas laiks/vieta15.09.1927
Rīga
Rīga
ApglabātsMellupi
Mellupi, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads

Apbedīta Mellupu kapos.



Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Bērze
(Bērze, Bērzes pagasts, Dobeles novads)
01.01.1870(nav uzstādīts)Ciems
2Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1916 - 1917(nav uzstādīts)Pilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916 - 1917(nav uzstādīts)Pilsēta
4Rīga
(Rīga)
15.09.1927(nav uzstādīts)Pilsēta
5Mellupi
(Mellupi, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ciems
6Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
Dzejniece Melnupju Marija (īstajā vārdā Luīze Strumberga) dzimusi 1870. gada 1. janvārī Bērzmuižas Bētiņos. Mācījusies Bērzmuižas pagastskolā un vēlāk Jelgavas meiteņu ģimnāzijā. Precējusies ar juristu un publicistu Jēkabu Stumbergu (1866–1935).

1898. gadā Luīze, vasaru pavadot Majoros, iepazinusies ar rakstnieci Annu Brigaderi. Cieša draudzība ilgusi visus turpmākos gadus. Vēlāk Pēteris Ērmanis grāmatā "Annas Brigaderes dzīve un darbi" (1934) rakstīs, ka Anna Brigadere Luīzi Stumbergu atzinusi par vienu no ievērojamākām sievietēm, ko mūžā satikusi, atzīmējot, ka Luīzei Strumbergai piemitis "vīrišķs gars un sievišķa dvēsele" – filozofiska, humora bagāta, tomēr maiga.

Ap 1907. gadu Luīze Strumberga sākusi sacerēt liriskus un satīriskus dzejoļus, kurus publicējusi avīzes "Latvija" literārajā pielikumā, laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" un citur. Lirisko dzeju viņa parakstījusi ar pseidonīmu Melnupju Marija, bet satīrisko un humoristisko – ar pseidonīmu Nama māte. 1912. gadā iznācis Melnupju Marijas pirmais dzejoļu krājums "Liriskā un satīriskā dzeja". Grāmatu apskatnieks mēnešrakstā "Druva", vērtēdams grāmatu, raksta: "Melnupju Marijas krājumiņa lielāko daļu aizņem satīriskā dzeja, bet savu apskatu sākšu ar viņas lirisko dzeju, jo tā nesamērojami vērtīgāka par satīrisko. Melnupju Marijai ir sava maza jūtu pasaulīte, savas diezgan pasvaigas glezniņas. Kaut gan viens otrs viņas dzejolis radies zem sveša iespaida, bet tamdēļ viņas dzeja vēl nebūt nav pilnīgi bez vērtības. Starp nedaudzajiem dzejolīšiem sastopams viens otrs tīri patīkams pantiņš, kuru var izlasīt, ja nu ne ar sevišķu baudu, tad tomēr ar patīkamu sajūtu." (Druva, Nr.7 (01.07.1913))

Kā vēlāk rakstīs literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, Melnupju Marija "uzskatāma par raksturīgu dzejas fona parādību", Melnupju Marijas dzejas trūkumus saistot ar mākslinieciska patstāvīguma neesamību un stipri jūtamo Aspazijas un vācu romantiski sentimentālās lirikas iespaidu. Vecgrāvis tomēr atzīmē, ka saistoša ir Melnupju Marijas smeldze un kritiski vērotā dzīves īstenība, "kuru viņa tēlo ar grūtsirdīgām liriķes skumjām." (Viesturs Vecgrāvis. Riekšava. Literatūra un Māksla, nr. 36. 2.09.1988.)

Izmisums

No dienas bēgot
Zemē raku
Vistumšākā tumsā
Slepenu taku

Vistumšākā tumsā
Sev mājokli cēlu,
Vissmagākās klintis
Priekš durvīm vēlu.

Neausa rīts vairs,
Nesauc vairs diena;
Vistumšākā tumsā
Dvēsele viena.

Apklusa gaviles,
Aprima vaidi,
Izsīka asaras,
Izdzisa smaidi... ("Latvijas"Literārais pielikums, Nr.5 (02.02.1908))

Pēc negatīvajām kritikām par izdoto dzejas krājumu, Melnupju Marija ilgi nav publicējusies. Mūža nogalē viņa slimojusi, sekojis ilgākas ārstēšanās periods, dodoties arī uz ārzemēm. Vēlāk viņa pievērsusies reliģiskajai dzejai, kuru publicējusi avīzēs "Svētdienas rīts" un "Kristīgais vēstnesis". 1927. gada 15. septembrī Melnupju Marija mirusi. Pēc viņas nāves publicēts dzejoļu krājums "Pēc nāves atrasti rokraksti" (1928)

Apraksts sagatavots 2020. gada janvārī. Sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.