Matīss Kaudzīte

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (44); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsMatīss Kaudzīte
PseidonīmsKalninieks, Kalnmalietis, Kaudze, Kdz.
Personiska informācijaDzimis klaušu zemnieka, brāļu (hernhūtiešu) draudzes teicēja Reiņa Kaudzes ģimenē.
Rakstnieks, darba "Mērnieku laiki" līdzautors.
Brāļi Matīss un Reinis auga kristīgās baznīcas un hernhūtisma ietekmē.
Profesionālā darbība

DARBA GAITAS

Brāļi Matīss un Reinis agri uzsāka darba gaitas. Matīss palīdzēja brālim virpot vērpjamos ratiņus.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija

1867. gadā publicēja laikrakstā "Mājas Viesis" pirmos sacerējumus - anekdoti "E kur zāģers!" (27. martā) un dzejoli "Lagzdigallai" (26. jūnijā).

Proza

1873. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēts romāna "Mērnieku laiki" fragments "Mūsu lūdzēji" (Ķenča lūgšana). 1879. gadā tika izdots kopā ar brāli sarakstītais romāns "Mērnieku laiki" - pirmais romāns latviešu literatūrā, viens no 19. gs. latviešu literatūras nozīmīgākajiem sasniegumiem, ar ko iezīmējās pāreja no tautiski romantiskas pagātnes apjūsmošanas uz reālās īstenības atspoguļošanu. Romānā raksturi polarizēti pēc morāli ētiskām kategorijām. Pozitīvā ideāla nesēji reprezentē latviešu darba tikumu, godīgumu, žēlsirdību, dvēseles atvērtību Dieva mācībai un aizsāka latviešu literatūras sirdsšķīsto ļaužu personāžu. Mākslinieciski krāsaināks tomēr negatīvais personāžs (Oļiņiete, Ķencis, Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš u.c.). Romānu "Mērnieku laiki" godalgoja Latviešu literatūras (draugu) biedrība (1880); romāns dramatizēts un izrādīts teātros (pirmoreiz 1911 Jaunajā Rīgas teātrī), ekranizēts (Rīgas kinostudijā 1968, 1991), atkārtoti iznākuši pilni un saīsināti izdevumi.
Publicēts romāns "Jaunie "Mērnieku laiki"" (1-4, 1924-1927, nepabeigts), tā darbība sākas pirms 1917. g. revolūcijas, kad izplatījās ziņa par muižu zemju piešķiršanu zemniekiem, tēlots 1919. gada lielinieku varas laiks ar arestiem, cietumiem, sodiem; mākslinieciski romāns neizstrādāts.

Dramaturģija

70. gadi - ražīgākais Kaudzītes literārās darbības periods: sarakstījis ludziņas "Rekrūšu atvadīšanās" (izrādīta 1871. gadā Vecpiebalgā), "Miers mājā" (1880), kopā ar brāli "Divi varas" (teātrī 1872), "Ķeza ķezas galā" (teātrī 1873).

Dzeja

Izdoti lirikas krājumi "Dziesmiņas" (1872) un "Dzejoļi" (1877); tajos atziņu dzeja - pārdomas par dzīves īslaicību, liekulības nosodījums, kristīgās morāles tēmas. Dažos vēlākajos dzejoļos A. Pumpuram un Auseklim radniecīgs patriotisks aicinājums strādāt tautas labā, piemēram, populārajā dzejolī "Tautas mīlestība" ("Baltijas Vēstnesis", 1879, 10./22.X).

Kultūrvēsturiski apcerējumi

80. gados laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" un "Balss" publicēti brāļu Kaudzīšu ceļojumu apraksti pa Igauniju, Krieviju, Somiju, Vāciju, Austriju, Šveici, Holandi, Beļģiju, Franciju, Itāliju.
Publicētas grāmatas "Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem" (1-2, 1924), "Vecpiebalga" (1926),

Darbība literatūrkritikā

Nozīmīgi raksti: "Dzejas nodaļa mūsu laika rakstos 1873. g." (turpat, 1874, 24.IV-15.V, vērsts pret tālaika latviešu dzejas seklumu, mākslinieciskas izveides trūkumiem, lokalizēto un tulkoto dzejoļu iespiešanu bez autora uzrādes), "Heinrihs Heine" (turpat, 1878, 30.VIII/11.IX - 20.IX/2.X, latviešu valodā pirmā plašākā apcere par Heinrihu Heini). Grāmatā "Brāļu draudze Vidzemē" (1877) aplūkota hernhūtisma izcelšanās un izplatība Rietumeiropā, reģistrētas brāļu draudzes saiešanas vietas Vidzemē (no 18. gadsimta).

80. gados nozīmīgas vairākas Kaudzītes recenzijas, piemēram, rakstā par J. Lautenbaha-Jūsmiņa dzejojumu "Zalkša līgava" ("Balss", 1880, 17./29.XII) kritizēta formāla, nemākulīga tautasdziesmu atdarināšana, aizstāvēti reālistiskas mākslas pamati. Sākās polemika, un Kaudzīte publicēja brošūras "Pārstrauta Jānis un viņa "domas par tautiskās dzejas nodibināšanu"" (1882) un "Vēlreiz Pārstrauta Jānis ar savām "domām" un Montanus ar tādām pašām domām" (1883).

90. gados Kaudzīte Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs lasīja pārskatus par literatūru un avīžniecību.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1874: M. Ļermontovs "Dēmons", "Kadži Abreks"
1877: A. Puškins "Gūstītais Kaukāzā"
1893: F. Šillers "Zvana dziesma"
1906: G. Merķelis "Vidzemes senatne"

Sastādītie krājumi

Populāra bija Kaudzītes sastādītā latviešu lirikas antoloģija "Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas" (1880, 1904 {3}), kopā ar brāli un A. Stērsti sastādītā lasāmā grāmata "Sēta un skola" (1-3, 1882-84) u.c. mācību grāmatas.

Kopoti raksti

Izdota "Vija no kopotiem Kaudzītes Reiņa un Kaudzītes Matīsa rakstu darbiem" 23 burtnīcās (1893-1904, 14. un 17. burtnīca nav iznākusi), "Brāļu Kaudzīšu raksti" 6 sēj. (1939-41, lit. 6. sēj.); Kaudzītes dzejoļu izlase "Brūklenājs" (1976).
Citātu galerijaJau agri Kaudzītes Matīss uzstājas arī kā literārisku jautājumu iztirzātājs, sniedz pārskatus par jaunākām grāmatām. Te viņam izceļas vairāki konflikti, vispirms ar Ausekli (1874. gadā "Baltijas Vēstnesī"). Gan te mūsu dzejnieki strīdas ap stipri nenozīmīgām lietām, bet īstais cēlonis bija dziļāk. Viņi labi zināja un sajuta to dziļo plaisu, kas viņus šķīra, bet centās būt džentlmeni. Otrais strīdus Kaudzītēm izcēlās ar Pārstrautu Jāni, sakarā ar Lautenbacha "Zalkša līgavu". Pārstrautu Jānis bija pār liecīgi saslavējis «Zalkša līgavu" un vienpusīgi uz svēris toreiz valdošo tendenci - par visu varu mēģināties dzejā pakaļ tautas dziesmām. Kaudzītes mierīgais, kristiskais gars redzēja šo vienpusību un to apšaubīja. Kaudzīte (zem vārda Kalninieks) pret Pārstrautu izlaida divas atsevišķas brošūras ("Strautu Jānis un viņa domas par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1882. g. un "Vēlreiz Pārstrautu Jānis ar savām domām par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1883. g.). Ko vēl būtu Kaudzītes Matīss uzrakstījis? Laiku pa laikam turpināja parādīties minētie ceļojumu apraksti. Arī grāmatu un laikrakstu recenzenta pienākumus viņš pildīja līdz pat kara sākumam. Vēl viņš sakrāja "Graudus cittautu druvā", sarakstīja "Reibinošu dzērienu nozīme cilvēka dzīvē", plašāku monogrāfiju atcelšana Krievu valstī", kādu drāmatisku skatu "Miers mājā". Sastādīja lielo antoloģiju "Smaidi un asaras" un vairākas skolas grāmatas. Sevišķi vērtīgas ir jaunākā laikā iznākušās "Atmiņas no tautiskā laikmeta" (divi sējumi, 1924. g.). Pēc "Mērnieku laikiem" tas ir sirmā rakstnieka ievērojamākais darbs. Kaudzītes Matīss, lai arī sava virziena cilvēks, ir vienmēr pietiekoši objektīvs un taisns, lai viņa spriedums būtu stipri pievilcīgs."

A. Goba. Kaudzītes Matīss. Ilustrēts Žurnāls. 01.12.1926
SaiknesReinis Kaudzīte - Brālis
Līze Kaudzīte - Sieva
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta18.08.1848
Dzīvesvieta1911–1915
Kalna Kaibēni
"Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122

Pēc aiziešanas pensijā 1911. gadā dzīvoja brāļa iepirktajos Kalna Kaibēnos.


1915–1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1915. gadā dodas bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā Matīss Kaudzīte pāris gadu dzīvoja Pēterburgā.


1917–1926
Kalna Kaibēni
"Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122

Pēc atgriešanās dzimtenē Matīss Kaudzīte līdz mūža beigām dzīvoja Kalna Kaibēnos.

Izglītojies1866–1868
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Mācības Vecpiebalgas draudzes skolas krievu klasē.

1868
Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus.
Darbavieta1868–1911 (Datums nav precīzs)
Kalna Kaibēni
"Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122

No 1868. gada Kaudzīte Matīss bija skolotājs Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolā (1882. gada oktobrī skolu pārcēla uz jaunu ēku un nosauca par Ogrēnskolu).
Matīss Kaudzīte skolotāja darbā nostrādā 43 gadus, līdz 1911. gadā aiziet pensijā, tomēr arī pēc tam laiku pa laikam strādā Ogrēnu skolā.


1916–1917 (Datums nav precīzs)
Pirmā pasaules kara gados strādāja P. Dzeņa meiteņu ģimnāzijā.
Dalība organizācijās1868
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Rīga
1868. gadā Matīss Kaudzīte iestājās Rīgas Latviešu biedrībā un darbojās tajā visu mūžu (vēlāk tās goda biedrs).

1869
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
No dibināšanas (1869) aktīvi darbojās arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā (ilgus gadus valdes loceklis, arī priekšnieks), veicināja vietējo kultūras dzīvi, piedalījās teātra izrādēs.
No 1884. līdz 1891. gadam Labdarības biedrības priekšnieks. Matīsa Kaudzītes vadības laikā biedrība uzcēla savu namu, ko iesvētīja 1887. gadā.

1894
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Piedalījās Vecpiebalgas patērētāju biedrības un krājaizdevu sabiedrības dibināšanā, bija tās vadītājs.
Ceļojums1878
Krievija
Russia
Miršanas vieta08.11.1926
Apglabāts
Piemiņas vietas1934
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgā atklāts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots piemineklis brāļiem Kaudzītēm

1987
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Piemineklis Reinim un Matīsam Kaudzītēm atklāts 1987. gadā pie 1887. gadā celtā Labdarības biedrības nama (šobrīd – Vecpiebalgas kultūras nams). Tēlniece Marija Eņģele, arhitekte Austra Skujiņa.

1998
1998. gadā Saulesdārzā (Rīgā) tika uzstādīts piemiņas akmens Kaudzītem Matīsam.
Muzeji1929
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
1929. gadā Kalna Kaibēnos iekārtots brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs, kas bija pirmais memoriālais muzejs Latvijā.
ApbalvojumiLatviešu literārās (draugu) biedrības godalga
Mērnieku laiki
Latviešu literārās biedrības godalga par romānu "Mērnieku laiki".
1881

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1866 - 1868(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
2Kalna Kaibēni
("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)
1868 - 1911(Nav norādīts)DarbavietaViensēta
3Rīga
(Rīga)
1868(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
4Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1869(Nav norādīts)Dalība organizācijāsCiems
5Krievija
(Russia)
1878(Nav norādīts)CeļojumsValsts
6Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1894(Nav norādīts)Dalība organizācijāsCiems
7Kalna Kaibēni
("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)
1911 - 1915(Nav norādīts)DzīvesvietaViensēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1915 - 1917(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Kalna Kaibēni
("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)
1917 - 1926(Nav norādīts)DzīvesvietaViensēta
10Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1929(Nav norādīts)MuzejiCiems
11Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1934(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems
12Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1987(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.