Darbi: Darba autors (57); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (35)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Mārtiņš Zīverts |
|---|---|
| Kopsavilkums | Mārtiņš Zīverts (1903–1990) bija viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kura literārā darbība aptver gandrīz septiņus gadu desmitus, no 20. gadsimta 20. gadu sākuma līdz 80. gadu beigām. Latviešu teātros Zīverta darbi iestudēti kopš 1931. gada. Viņš strādājis arī kā praktizējošs dramaturgs Latvijas Nacionālajā teātrī no 1938. gada līdz 1940. gadam un Dailes teātrī no 1940. gada līdz 1944. gadam, rūpējoties par uz skatuves izrādīto darbu literārā teksta kvalitāti. Rakstnieka populārākajiem Latvijā sarakstītajiem darbiem pieder drāma "Āksts" (1937), komēdija "Minhauzena precības" (1941) un traģēdija "Vara"(1944). Zīverta dramaturģijā izkopts kamerlugas žanrs, koncentrēta lugas forma ar nedaudzām personām, galveno uzmanību pievēršot psiholoģiskajam raksturojumam. Izcilākajiem kamerlugu paraugiem pieder "Kāds, kura nav" (1947) un "Cenzūra" (1951). Trimdas apstākļos Zviedrijā Zīverts arī pats iesaistījies savu lugu iestudēšanā, darbojoties Stokholmas latviešu teātrī. |
| Personiska informācija | Dzimis rentnieka ģimenē. Tēvs no 1910. gada nomājis Vilces pagasta Vaitenes, ko ieguvis īpašumā. Vaiteņu kapos tēvs strādājis par zvaniķi. Līdz 1944. gadam Mārtiņš Zīverts dzīvojis Latvijā, kopš 1944. gada līdz mūža beigām trimdā Zviedrijā. |
| Profesionālā darbība | 1928: Pirmā publicētā luga "Hasana harēms".Darbu pirmiestudējumi1931: "Nafta" Latvijas Nacionālajā teātrī1933: "Zelta zeme" Latvijas Nacionālajā teātrī 1934: "Jaunā demokrātija" Jelgavas Strādnieku teātrī 1936: "Galvu augšā!" Rīgas Mazajā teātrī 1936: "Tīreļpurvs" Rīgas Mazajā teātrī 1937: "Kolka" ("Lībiešu asinis") Latvijas Nacionālajā teātrī 1937: "Āksts" Rīgas Vācu teātrī 1938: "Partizāni" Dailes teātra Mazajā ansamblī 1939: "Melngalvji" ("Trakais Juris") Dailes teātrī 1939: "Cilvēks grib dzīvot" Latvijas Nacionālajā teātrī 1940: "Ķīnas vāze" Latvijas Nacionālajā teātrī 1941: "Minhauzena precības" Dailes teātrī 1942: "Čūska" Tautas teātrī 1943: "Nauda" Latvijas Nacionālajā teātrī 1944: "Pavēste" Tautas teātrī 1944: "Vara" Dailes teātrī 1946: "Karātavu komēdija" Lundas latviešu teātra kopā 1946: "Divkauja" Dānijas Latviešu teātrī Kēgē 1947: "Sievasmāte" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1947: "Riebeklis" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1947: "Kāds, kura nav" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1949: "Zaļā krūze" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1950: "Tvans" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1951: "Cenzūra" Londonas "Daugavas Vanagu" drāmas kopā 1953: "Meli meklē meli" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1953: "Lielo Grēcinieku iela" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1955: "Smilšu tornis" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1956: "Pēdējā laiva" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1959: "Raķete" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā 1960: "Fiasko" Amerikas Latviešu teātra Vašingtonas ansamblī 1960: "Rūda" Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā 1962: "Kā zaglis naktī" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1964: "Kurrpurrū" Kanādas "Daugavas Vanagu" teātrī Toronto 1965: "Durnā merga" Minsteres Latviešu ģimnāzijas teātrī 1965: "Fiksā ideja" Brisbenas "Daugavas Vanagu" dramatiskajā kopā 1967: "Kaļostro Vilcē" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā 1968: "Rīga dimd" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1971: "Totems" Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā 1980: "Kopenhāgenas dialogs" Stokholmas latviešu dramatiskajā kopā 1988: "Teātris" Austrālijas Latviešu teātrī Adelaidē |
| Citātu galerija | Par rakstnieka personību "Mārtiņš Zīverts sarunās ne vienreiz vien noliedza domu, ka dramatiskajos darbos viņš būtu izteicis pats sevi, un tomēr neapgāžama ir patiesība, ka īpaši jaunības gadu lugās klāt ir viņš pats, viņa pasaules redzējums, dzīves uztvere un, pats galvenais, jūtīgā dvēsele, emocionalitāte, pārsteidzošā neaizsargātība." Hausmanis, Viktors. Mārtiņš Zīverts uznāk uz skatuves. Zīverts, Mārtiņš. Tīreļpurvs un citas jaunības lugas. Rīga: Valters un Rapa, 2004, 6. lpp. Par lugu uzbūvi "Visā mūsu literatūras vēsturē nav otra šāda dramatiķa par exellence. Mēdz runāt par tīro vai absolūto mūziku, tīro loģiku - tāpat šeit varētu runāt par tīro vai absolūto drāmu. Par dzimušu matemātiķi mēdz teikt, ka tas domājot formulās un matemātiskos simbolos, par dzimušu dramatiķi - kāds ir Mārtiņš Zīverts - varētu teikt, ka viņš domā dramatiskās situācijās." Zanders, Jānis. Absolūtās drāmas meistars. Ceļa Zīmes, XI, 1953, 24. lpp. Par rakstnieka domāšanas mērogu "Mārtiņa Zīverta simtgadē noteikti ir jāpasaka kaut daži vārdi par viņa ciešajām saskarēm ar zinātni, es domāju, ar dabas un eksaktajām zinātnēm. Neviens latviešu dramaturgs, uzdrošinos pat apgalvot, neviens latviešu rakstnieks (varbūt atskaitot Ojāru Vācieti) nav šajās jomās tā iedziļinājies, nevienam citam daiļradē tās nav bijušas tik būtiskas, tik dramatiski izdzīvotas. Mārtiņa Zīverta lugās tās nav lietotas "fonam", ilustrācijai un nepavisam jau ne erudīcijas pierādīšanai; indivīds, cilvēks tajās konfrontēts ar mehānisko zinātniski tehnisko progresu, ar tehnokrātiju - tāda ir esenciāla daudzu Mārtiņa Zīverta lugu problemātika." Stradiņš, Jānis. Par Mārtiņu Zīvertu un zinātni. Daukste-Silasproģe, Inguna (sast.) Meklējumi un atradumi 2004. Rīga: Zinātne, 2004, 210. lpp. |
| Saiknes | Kārlis Dziļleja - Sievastēvs |
| Nodarbes | dramaturgs |
| Dzimšanas vieta | 05.01.1903 Augstkalne Augstkalne, Augstkalnes pagasts, Tērvetes novads |
| Dzīvesvieta | 1910–1924 (Datums nav precīzs) Vaiteņu kapi "Vaitenes", Vilces pagasts, Jelgavas novads, LV-3026 1925–1944 Rīga Rīga 1944–1990 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Izglītojies | Berķenes skola Vilces pagasts Vilces pagasts, Jelgavas novads Mācījies Vilces pagasta Berķenes skolā. 1924 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Beidzis Jelgavas ģimnāziju. 1924 Romas universitāte Roma Rome, Lazio Studējis Romas universitātes Filozofijas un literatūras fakultātē. 1925–1944 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā. |
| Darbavieta | 1928–1934 Laikraksts "Jaunais Zemgalietis" Jelgava Jelgava Žurnālists 1934–1938 Rīgas Psihotehniskais institūts Rīga Rīga Zinātniskais līdzstrādnieks 1938–1940 Latvijas Nacionālais teātris Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Dramaturgs 1940–1944 Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Dramaturgs |
| Dalība organizācijās | Latvijas PEN klubs Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden 1990 Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 LZA Goda loceklis 1990 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs |
| Miršanas vieta | 1990 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Apglabāts | Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Tīreļpurvs Prēmija piešķirta par drāmu "Tīreļpurvs". Literatūra 1937 Kultūras fonda prēmija Āksts Prēmija piešķirta par lugu "Āksts". Literatūra 1939 Kultūras fonda prēmija Pēdējā laiva Prēmija piešķirta par kamerlugu "Pēdējā laiva". 1958 PBLA Tautas balva 1968 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Augstkalne (Augstkalne, Augstkalnes pagasts, Tērvetes novads) | 05.01.1903 | Dzimšanas vieta | Ciems | |
| 2 | Vaiteņu kapi ("Vaitenes", Vilces pagasts, Jelgavas novads, LV-3026) | 1910 - 1924 | Dzīvesvieta | Kapsēta | |
| 3 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1924 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 4 | Vilces pagasts (Vilces pagasts, Jelgavas novads) | (Nav norādīts) | Izglītojies | Pagasts | |
| 5 | Roma (Rome, Lazio) | 1924 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1944 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1925 - 1944 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 8 | Jelgava (Jelgava) | 1928 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1938 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 10 | Kronvalda bulvāris 2, Rīga (Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010) | 1938 - 1940 | Darbavieta | Ēka, māja | |
| 11 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1940 - 1944 | Darbavieta | Ēka, māja | |
| 12 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1944 - 1990 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 13 | Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta | |
| 14 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1990 | Miršanas vieta | Pilsēta | |
| 15 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja | |
| 16 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja | |
| 17 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
