Mārtiņš Lapa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (35); Tulkotājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsMārtiņš Lapa
Papildu vārdiL. Rujeniets
PseidonīmsKāds valmieriets
Personiska informācijaLAPA Mārtiņš (arī Lapas Mārtiņš; 1846.30.IX Jaunkārķu pag. Vecumos -
1909.21.IV Rīgā, apbed. Torņakalna kapos) - dzejnieks, tulkotājs, žurnālists.
Dz. mūrnieka ģim. Māte un tēvs igauņi. Māc. Jaunkārķu pagastsk. (1860-62), pēc tam strād. pie saimniekiem par kalpu un pie mūrniekiem. Ar J. Neikena un barona Krēderena palīdzību 1866 iestājas Rūjienas draudzes sk., to pabeidza 23 g. vecumā.
Pirmās publikācijas ar parakstu Mart Lapp laikr. "Ceļa biedris" 1867.14.IX: "Dziesma, ko savam skolas biedram viņa iesvētīšanas dienā dāvināju", dzejolis "Pareizi atbildēts" un uzruna "Mīļā Latviešu tauta!". 1868. g. rudenī izdots L. dzejoļu krāj. "Mīlestības un mīlestības gaudu zinģes" (1901 {6}, 2. d. - 1877, 1884 {4}, 3. d. - 1881), kas viegli uztveramā satura dēļ ieguva lielu popularitāti; neizglītotākajiem
lasītājiem adresētajās L. dzejoļu grāmatās dominē romances veida sentimentāla dzeja un patriotiski motīvi. 1869-70 L. mācījās Valmieras apr. sk., 1870-71 bija palīgskolotājs Jaunkārķu pagastsk.; laikr. "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis" public. patriotisko dzejoļu dēļ no skolotāja vietas L. tika atlaists.
1871-74 dzīv. Rīgā, strād. R. Tomsona fabrikā, kādā dzērienu tirgotavā,
E. Plātesa tipogrāfijā, brāļu Bušu grāmatnīcā un bibliotēkā. Sar. dzejoļu
krāj. "Dziesmu virkne" (1-2, 1871-72), stāstus "Par velti mīlēts" (1872),
"Otokārs un Alvīne" (1873), "Tautas meitiņa, kas kādu tautas dēlu aplaimojuse" (1873, 1894 {2}), "Labam laba alga" (1873) u.c. Daļā L. stāstu
izmantoti sižeti no bruņinieku laikiem, daļā - centies atveidot latv. dzīves
modeļus, dažādās asās un nejaušību pilnās situācijās attēlojot latv. varoņus.
Pēc Vidzemes apceļošanas 1874 L. apmetās uz dzīvi Jelgavā, strādāja H. Alunāna grāmatnīcā. 1875-76 bija laikr. "Baltijas Zemkopis" līdzstr., tulkoja stāstus ar eksotisku, kriminālu vai vēst. saturu. Sar. stāstus "Noziedzies, bet tomēr nevainīgs", "Smiltnieka Pēteris jeb kā viņam ar precēšanos gājis", "Laime pēc nelaimes" (visi 1876). Tajos L. attēlojis latv. kultūrsituāciju, rādījis pilsētā nonākušo latviešu sadzīvi, visbiežāk palikdams vācu izklaidējošās lit. tradīciju ietvaros. L. kļuva populārs arī kā daudzu zinģu lapu tekstu autors.
No 1876 L. dzīvoja Rīgā, līdz 1883 strād. lit. darbu, tulkoja triviālus romānus: A. Šternberga "Cīnīšanās uz dzīvību un nāvi jeb Belgrades Roze" (1876), B.A.Bleiha "Kapsētas Urzula jeb Uz tumšām tekām" (1877-79), G. F. Borna "Izabela, Spānijas padzītā ķēniņiene" (1879), "Don Karloss" (1880) u.c. No 1880 laikr. "Baltijas Vēstnesis" L. public. rakstus par igauņu jautājumiem, 1883-1906 bija šās
avīzes līdzstrādnieks. Sar. dzejoļu krāj. "Mīlestības dziesmu rota priekš
jaunekļiem un jauneklēm par laika kavēkli" (1882), "Mīlestības puķītes" (1883, 1902 {5}), dziedājumu "Mīlestībā pieviltas jaunekles briesmīgā nāve" (1882), stāstu "Pieviltās brūtes nāve" (1874) u.c. No igauņu valodas
tulk. F. R. Kreicvalda sast. "Tautas pasakas" (1888), E. Vildes un A. Kicberga stāstus, rakstījis periodikā, gk. laikr. "Baltijas Vēstnesis", par
somu un igauņu lit.: "Par latviešu un igauņu rakstniecību 1883. gadā" (1884), "Somu skolas un rakstniecība" (1885). Par igauņiem rakstījis arī J.Dravnieka izdotajā "Konversācijas vārdnīcā".
Mūža nogalē L. bija laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" līdzstr. (1907-08). Sast. garīgo dziesmu krāj. "Garīgs draugs" (1898), "Bērnu Ziemsvētku grāmatiņa" (1903), izdevis paša savāktās tautas pasakas "Gudrais Ansis un velns" (1901), "Pasakas un nostāsti par burvjiem, raganām, pūķiem un vilkačiem" (1902), "Dievs un velns" (1904).
Sar. un sast. dažādas grāmatas sadzīves vajadzībām: "Pilnīgs mīlestības vēstulnieks" (1881, 1894 {4}), "Runu krājums" (1883), "Jautrais kāznieks" (1887), "Iesvētīšanas dienai par piemiņu" (1889, 1897 {2}) u.c. Sast. "Krievu-turku kara hroniku" (1878).
L. dzejoļi kļuvuši par populāru patriotisku un sentimentālu dziesmu tekstiem: "Tēvijas dziesma" ("Lai dziesmas skan daudz balsu vienībā.."), "Ak, latvju tauta, pamosties" (abi 1870), "Latviski lai atskan dziesmas" (1871), "Kaps pie Donavas" (1877), "Daugavas laivinieks un viņa mīļākā" ("Cel pāri man\' par Daugavu.."). - Ps.: L. Rujeniets (L. R.), Jaun-Kārķenietis, M.L.p.p., Kāds valmieriets.
L. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; Alunāns Ā. Lapas Mārtiņš kā humorists sadzīvē // Dzimtenes Vēstn., 1909, 23.-30.V; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta".. Cēsis - R., 1924. 1. sēj.; Pieče M. Atsijājot graudus no sēnalām // Darba Karogs, 1985, 24.VIII; Vīksna M. Lapas Mārtiņš un folkora // LPSR ZA Vēstis, 1988, 10.
R. Briedis
Profesionālā darbībaPublicējis rakstus par somu un igauņu literatūru periodikā, galvenokārt laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
žurnālists
Dzimšanas vieta30.09.1846
Kārķi
Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads
Dzimis Jaunkārķu, tagad Kārķu pagasta Vecumos.
Izglītojies1860–1862
mācījies
mācījies Jaunkārķu pagastskolā

1866–1869
mācījies
Skolā iestājās ar J. Neikena un barona Krēdenera palīdzību.
mācījies Rūjienas draudzes skolā

1869–1870
mācījies
mācījies Valmieras apriņķa skolā
Miršanas vieta21.04.1909
Rīga
Rīga
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.