Marta Skuja

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMarta Skuja
Papildu vārdiValērija Mundura
PseidonīmsPalmīte
Dzimtais vārdsValērija Galvanovska
KopsavilkumsMarta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundura, 1915–1946), rakstniece. Beigusi Jaunaglonas ģimnāziju, studējusi matemātiku, vēlāk filoloģiju Latvijas Universitātē. Aktīvi darbojusies latgaliešu studentu biedrībā "Dzimtine", šajā laikā pievērsusies arī literārai jaunradei. Rakstījusi nelielas formas darbus – dzejā aforistiskas divrindes, prozā – skices un tēlojumus par Latgali. Pēc 1941. gada 14. jūnija, kad tika deportēts viņas vīrs – rakstnieks Viktors Mundurs, viņas dzīvē un daiļradē iestājās krass lūzums. Sāpes un izmisums dominē arī viņas vienīgajā dzejas krājumā "Naziņā" (1944, atkārtots izdevums 1991). 1945. gada rudenī iesaistījusies partizānu organizācijā "Latvijas Tēvijas sargu – partizānu apvienība" ar mērķi gāzt Latvijā komunistu varu un atjaunot demokrātisku Latvijas valsti. 1946. gadā tiek apcietināta un notiesāta uz nāvi nošaujot. 1991. gadā reabilitēta.

Personiska informācijaDzimusi lietuviešu zemnieka ģimenē.
Beigusi Jaunaglonas ģimnāziju.
Studējusi matemātiku, vēlāk filoloģiju Latvijas Universitātē.
Aktīvi darbojusies latgaliešu studentu biedrībābā "Dzimtine" un tās organizētajā mākslinieciskajā pašdarbībā. Šajā laikā pievērsusies literārajai jaunradei.
1940. gada 13. janvāris: laulības ar literatūrzinātnieku un rakstnieku Viktoru Munduru Rīgas Magdalēnas baznīcā. Ģimenē piedzimst meita Silvija.
1940. gadu sākumā: dzīvojusi Daugavpilī un strādājusi V. Loča izdevniecībā par sekretāri.
1941. gada 14. jūnijs: deportēts Martas Skujas vīrs – rakstnieks Viktors Mundurs.
Kādu laiku dzīvo vīra vecāku mājās un strādā Līvānu pagastā, Vārkavas Neicenieku skolā.
1945. 24. augusts: Līvānu rajona Rubeņkalna partizāni nodibinājuši organizāciju "Latvijas Tēvijas sargu –partizānu apvienība" ar mērķi gāzt Latvijā komunistu varu, atjaunot demokrātisku Latvijas valsti. Organizācijā apvienojās Līvānu, Ilūkstes, Jēkabpils, Madonas, Rēzeknes, Daugavpils rajona partizāni, izveidojot Latvijas partizānu 3. divīziju.
1945. gada rudens: organizācijas valdē iesaistījās arī Marta Skuja un uzņēmās partizānu pagrīdes žurnāla "Tēvijas Sargs" rediģēšanu (iznāca 3 numuri; pirmais -–1945. 7. oktobrī).
1945. gada 12. oktobris: Pirmais brauciens uz Rīgu pēc medikamentiem un rakstāmlietām beidzās laimīgi. 1945. gada 11. novembris: partizānu apvienības valdes sēdē, kur izraudzījās kandidātus atbrīvotās Latvijas valdībai, Skujai tika paredzēts izglītības ministres amats.
1946. gada 12. marts: kopā ar meitu Silviju, braucot uz Rīgu, tika apcietināta vilcienā.
1946. gada 18. jūlijs: notiesāta uz nāvi nošaujot, sods izpildīts 1946. gada 17. oktobrī (datums nav precīzs) Rīgā.
1991. gada 17. decembris: reabilitēta.
Profesionālā darbība1937: pirmā publikācija – dzejoļi "Saules dīnas" un "Draudi" žurnālā "Zīdūnis" (3. nr.).
Rakstījusi nepretenciozus nelielas formas darbus – dzejā aforistiskas divrindes, prozā – skices un tēlojumus par Latgali. Mākslinieciski spēcīgi īsie stāsti, galvenokārt par bērnu un jaunatnes dzīvi.
1943: sastādījusi latgaliešu rakstnieku Ziemassvētku stāstu krājumu "Mozais brōleits".
Pēc 1941. gada 14. jūnija, kad tika deportēts Martas Skujas vīrs – rakstnieks Viktors Mundurs, viņas dzīvē un daiļradē iestājās krass lūzums – par vienīgo dzejas izjūtu kļuva sāpes un izmisums. To simbolizē arī vienīgā dzejoļu krājuma nosaukums "Naziņā" : neziņa par aizvesto vīru, par savu un tautas likteni atainojas drūmā, smagā, bet dziļi izjustā un stilistiski noskaņotā dzejā.
1944: latgaliešu literatūras konkursā krājums "Naziņā" (rokrakstā) ieguva 3. vietu.

Dzeja

1944: "Naziņā" (atkārtots izdevums: 1991)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Naziņā" (1944)


"Šajā mazajā grāmatiņā ir īsa, bet liela iekšējās dzīves drāma un traģēdija. Šī grāmatiņa ir pilna sāpju un skaistuma, pilna spraiguma un arī izmisīgas bezpalīdzības. (..) krājumā "Naziņā" atrodam trejādu neziņas izpausmi: pirmkārt, tā ir neziņa un šaubas par iespējamo kopējo ceļu nākotnē blakus mīļotam cilvēkam; otrkārt, tā ir neziņa par tautas likteni draudīgos kara vētru apstākļos; un beidzot, tā ir neziņa par aizvesto vīru (šī neziņa nomoka galvenokārt kara gados). (..) Viņas stilam piemīt spraigi emocionāla, dziļi subjektīva intelektualitāte, niansēs ejoša, urdīgi analītiska un tomēr pārdzīvojumā vienota, uz vienas pamatnoskaņas balstīta doma."


Valeinis, Viktors. Latgaliešu lirikas vēsture. R.: Jumava, 1998, 119. lpp.

SaiknesViktors Mundurs - Vīrs
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta05.07.1915
Neretas pagasts
Neretas pagasts, Neretas novads
Dzimusi Neretas pagasta Bērziņos.

Dzīvesvieta1920 (Datums nav precīzs)
Tilža
Tilža, Tilžas pagasts, Balvu novads

1943–1944
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
IzglītojiesJaunaglonas sieviešu ģimnāzija
Jaunaglona
Jaunaglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads

1933
Latvijas Universitāte

Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte, vēlāk studējusi baltu filoloģiju.

Darbavieta1943–1944
Vladislava Loča izdevniecība
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Miršanas laiks/vieta17.10.1946 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
1946. gada 18. jūlijā notiesāta uz nāvi nošaujot.

ApglabātsMatīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009

Kapa vieta nav zināma.



Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Neretas pagasts
(Neretas pagasts, Neretas novads)
05.07.1915(nav uzstādīts)Pagasts
2Tilža
(Tilža, Tilžas pagasts, Balvu novads)
1920(nav uzstādīts)Ciems
3Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1943 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
4Rīga
(Rīga)
17.10.1946(nav uzstādīts)Pilsēta
5Matīsa kapi
(Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Kapsēta
6Jaunaglona
(Jaunaglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ciems
7Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1943 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundura, dzimusi Galvanovska) ir viena no spilgtākajām 20. gadsimta 30.– 40. gadu latgaliešu rakstniecēm. Dzimusi Neretas pagasta Bērziņos lietuviešu zemnieka ģimenē. Pēc Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas beigšanas 1930. gados Marta Skuja studējusi Latvijas Universitātē matemātiku, vēlāk pārgājusi uz baltu filoloģijas nodaļu. Šajā laikā pievērsusies arī literārajai jaunradei. 1937. gadā žurnālā "Zīdūnis" publicēti viņas dzejoļi – "Saules dīnas" un "Draudi". Rakstījusi galvenokārt nelielas formas darbus – dzejā aforistiskas divrindes, prozā – skices un tēlojumus par Latgali. Žurnālā "Zīdūnis" publicēti arī mākslinieciski spēcīgi īsie stāsti, lielākoties par bērnu un jaunatnes dzīvi. 1940. gada 13. janvārī salaulājusies ar rakstnieku, literatūrkritiķi un publicistu Viktoru Munduru (1914–1942), ģimenē piedzimst meita Silvija, bet 1941. gada 14. jūnijā Viktors Mundurs tiek deportēts, un Martas Skujas dzīvē un daiļradē iestājas lūzums.

No 1943. līdz 1944. gadam Marta Skuja dzīvojusi Daugavpilī un strādājusi Vladislava Loča izdevniecībā. Viņa sastādījusi latgaliešu rakstnieku Ziemassvētku stāstu krājumu "Mozais brōleits" (1943), kurā iekļauti arī viņas pašas stāsti. Pēc vīra izsūtīšanas par vienīgo dzejas izjūtu Martai Skujai kļuva sāpes un izmisums. To simbolizē arī viņas vienīgā dzejoļu krājuma nosaukums "Naziņā" – neziņa par aizvesto vīru, par savu un tautas likteni atainojas drūmā, smagā, bet dziļi izjustā un stilistiski noskaņotā dzejā. 1944. gadā, sakarā ar drukas aizlieguma atcelšanas 40. gadadienu VIadislava Loča izdevniecības rīkotajā konkursā Marta Skuja par dzejoļu krājumu "Naziņā" (manuskriptā) iegūst trešo godalgu. Krājums ar veltījuma ierakstu "Aizvestam laulātam draugam" iznāca 1944. gada vasarā Daugavpilī. Viktors Valeinis raksta: "Šajā mazajā grāmatiņā ir īsa, bet liela iekšējās dzīves drāma un traģēdija. Šī grāmatiņa ir pilna sāpju un skaistuma, pilna spraiguma un arī izmisīgas bezpalīdzības. lekšējās pasaules intensīva atklāsme, kas aizsākās jau 30. gadu otrajā pusē ar domās un jūtās koncentrētiem īspantiņiem, kuros ietverti kautri minējumi un pirmie atskārtumi par sevi un par savām attiecībām ar pirmiem iepazītiem cilvēkiem, lielu uzviļņojumu piedzīvoja ap 30. un 40. gadu desmitu miju, kad, jaunās dzīves ieceru apgarota, dzejniece nostājas blakus dzīves draugam." (Valeinis, V. Latgaliešu lirikas vēsture, 1998, 118)

1945. gada rudenī Marta Skuja iesaistījās Līvānu rajona Rubeņkalna partizānu organizācijā "Latvijas Tēvijas sargu – partizānu apvienība" ar mērķi gāzt Latvijā komunistu varu, atjaunot demokrātisku Latvijas valsti. Marta Skuja uzņēmās partizānu pagrīdes žurnāla "Tēvijas Sargs" rediģēšanu (žurnālam iznāca 3 numuri). 1946. 12. martā Marta Skuja, kopā ar meitu Silviju braucot uz Rīgu, tika apcietināta vilcienā.1946. 18.jūlijā Marta Skuja notiesāta uz nāvi nošaujot, sods izpildīts 1946. 17. oktobrī. Viņas kapavieta nav zināma. 1991. 17. jūlijā rakstniece reabilitēta.

Apraksts sagatavots 2020. gada jūlijā. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.