Marta Rasupe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsMarta Rasupe
KopsavilkumsTulkotāja Marta Rasupe (1900 – 1982) pēc romāņu filoloģijas studijām Latvijas Universitātē studijas turpinājusi Romas universitātē, kuru beigusi 1936. gadā, iegūstot filoloģijas doktores grādu. Tulkojusi itāļu valodā Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Kārļa Skalbes u. c. latviešu autoru darbus. Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju itāļu valodā "Poeti lettoni contemporanei" (Latviešu mūsdienu dzejnieki, 1946), tās ievadā sniedzot plašu apcerējumu par latviešu literatūru un tās ievērojamākajiem pārstāvjiem. Raksti par latviešu literatūru, mākslu un folkloru publicēti Itālijas periodikā un enciklopēdiskos izdevumos.
Personiska informācijaDzimusi zemnieka ģimenē.
1919: beigusi Valmieras 1. ģimnāziju.
1920: uzsākusi studijas Latvijas Universitātē.
1934: uzvarējusi Itālijas valdības izsludinātā akadēmiskā konkursā, studijas turpina universitātē Romā
.
1936: beigusi Romas universitāti, iegūstot doktores grādu.
1936 –1939: bijusi lektore Neapoles Austrumu institūtā.
1939 – 1966: bijusi latviešu valodas lektore Romas universitātē
1966–1978: strādājusi Vatikāna radio kā latviešu programmas līdzstrādniece.
Profesionālā darbībaTulkojusi itāļu valodā Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Kārļa Skalbes u. c. latviešu autoru darbus

1946: sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju itāļu valodā "Poeti lettoni contemporanei" ("Latviešu mūsdienu dzejnieki", saīsināts izdevums – 1963. gadā), tās ievadā plašs apcerējums par latviešu literatūru un tās ievērojamākajiem pārstāvjiem.
1949: sastādījusi latviešu pasaku un teiku izlasi "Leggende baltiche" ("Baltiešu teiksmas").
Raksti par latviešu literatūru, mākslu un folkloru publicēti Itālijas periodikā un enciklopēdiskos izdevumos.
Kopā ar Arnoldu Speki sarakstītā grāmata par Latviju "La Lettonia" 2. pasaules kara laikā gājusi bojā.

Tulkojumi itāliešu valodā

1945: Rūdolfa Blaumaņa noveles krājumā "Salna pavasarī" ("Gelo m primavera")
1949: Raiņa luga "Jāzeps un viņa
brāļi" ("Giuseppe c i suoi fratelli")
Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas" ("II mulino del gatto")
Citātu galerija"Martu Rasupi man gribētos saukt par ilggadīgo kultūras atašeju Romā un visā Itālijā. Šajā virzienā viņa sāka darboties jau neatkarības pēdējos gados. Pēc Otrā pasaules kara Rasupes centienus stimulējis tikai neatdzisušais patriotisms un impulsīvā enerģija."

Jānis Rudzītis. Mūsu romiete mūža kalnā. Latvija, Nr. 19, 16.05.1970.


"Nopietna un akurāta darbā, dzīves prieka pilna, garīgi moža un fiziski vingra sadzīvē viņa bija jautra, ar smalku humora izjūtu; mīlēja dzīvi un cilvēkus, bija ļoti smalkjūtīga, iejūtīga, izpalīdzīga un gādīga par citiem, sevi nekad neizceļot vai sūdzoties par savās problēmām (kas mums katram ir). Viņai bija ļoti izkopta aistētiskā gaume, prata ģērbties, mīlēja skaistas lietas. Viņa ir sevišķi mīlēja puķes."

Lauberte, Emma. Dr. Marta Rasupe, latviešu pārstāve Itālijā. Akadēmiskā Dzīve, Nr.26 (01.01.1984)


"Ar savu erudīciju, aktivitāti, arī ar sievišķīgu šarmu viņai izdevās piesaistīt plašu itāliešu inteliģences loku: rakstniekus, dzejniekus, mākslas darbiniekus u.c. Tādējādi ar mūsu tautas kultūru viņa iepazīstināja ne tikai savus studentus, bet ari plašāku sabiedrību, piedaloties priekšlasījumos, konferencēs un kongresos.
Nenovērtēts līdz šim ir Martas Rasupes tulkotājas devums. Itāliski tulkotas un grāmatās izdotas latviešu teikas un pasakas, ievērojamāko latviešu dzejnieku – Jānis Poruks, Rainis, Aspazija, Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe, Andrejs Eglītis, Fricis Bārda, Edvarts Virza dzejoļu izlases 1946., 1963. gadā, Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi", Rūdolfa Blaumaņa noveles krājumā "Salna pavasari" un Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavas"."

Baiba Prikule. Novēlots paldies tautietei svešumā. Laiks, Nr. 46, 19.11.2005.

Nodarbestulkotāja
zinātniece
literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta12.05.1900
Valmiera
Valmiera
Dzimusi Valmieras pagastā.

Dzīvesvieta1934–1982
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Izglītojies1919
Valmieras ģimnāzija
Valmiera
Valmiera

1919. gadā beigusi Valmieras 1. ģimnāziju.


1920–1937
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija.


1934–1936
Romas universitāte
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

Ieguvusi filoloģijas doktores grādu.

Darbavieta1936–1939
Neapole
Naples, Campania, Italy
Lektore Neapoles Austrumu institūtā.

1939–1966
Romas universitāte
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

Latviešu valodas lektore.


1960–1978 (Datums nav precīzs)
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

Vatikāna radio latviešu programmas līdzstrādniece.

Pāvests Jānis Pauls 11, novērtējot viņas 25 gados veikto darbu latviešu raidījumu nodaļā, piešķīra viņai īpašu Apustulisko svētību, pasniedzot savu autografētu fotoattēlu ar ierakstītiem atzinības un svētības vārdiem, datētu 1978. gada 13. decembrī.

Miršanas laiks/vieta20.12.1982
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
ApglabātsBenevento kapsēta
Via del Cimitero, Benevento, Campania, Italy
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par latviešu daiļdarbu tulkojumiem itāļu valodā.
1963



Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Valmiera
(Valmiera)
12.05.1900(nav uzstādīts)Pilsēta
2Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1934 - 1982(nav uzstādīts)Pilsēta
3Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
20.12.1982(nav uzstādīts)Pilsēta
4Benevento kapsēta
(Via del Cimitero, Benevento, Campania, Italy)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Kapsēta
5Valmiera
(Valmiera)
1919(nav uzstādīts)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1920 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
7Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1934 - 1936(nav uzstādīts)Pilsēta
8Neapole
(Naples, Campania, Italy)
1936 - 1939(nav uzstādīts)Pilsēta
9Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1939 - 1966(nav uzstādīts)Pilsēta
10Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1960 - 1978(nav uzstādīts)Pilsēta

Marta Rasupe dzimusi 1900. gada 12. maijā Valmieras pagastā. Mācījusies Valmieras apriņķa skolās, bet 1919. gadā beigusi Valmieras 1. ģimnāziju. Studējusi romāņu filoloģiju Latvijas universitātē, bet pēc uzvaras Itālijas valdības izsludinātā akadēmiskā konkursā par darbu itāļu valodā par tematu "Romas ideja manas zemes literatūrā", studijas turpinājusi universitātē Romā. 1936. gadā viņa beigusi Romas universitāti, iegūstot doktores grādu. No 1936. gada līdz 1939. gadam Marta Rasupe bijusi lektore Neapoles Austrumu institūtā, vēlāk, no 1939. gada līdz 1950. gadu sākumam – latviešu valodas lektore Romas universitātē.

Kādā vēstulē uz Latviju Marta Rasupe raksta: "Visu laiku raujos kā īsts profesors. Universitātē man te trīsreiz nedēļā valodas kurss un trīsreiz nedēļā ir literatūra, tas ir, es turu atsevišķas lekcijas par mūsu vēsturi, tautu, valodu vispārīgi, tautas garamantām un vecām paražām un citiem problēmiem, kas apgaismo mūsu zemi. Sagatavot šādus priekšlasījumus trīs reizes nedēļā nav nemaz tik viegla lieta, un tā tas laiks paiet. Bez tam ir jau bezgala daudz citu darbu." ("Brīvā Latvija" Nr. 46, 19.11.2005)

Ar savu erudīciju un aktivitāti Martai Rasupei izdevās piesaistīt itāliešu inteliģences loku, tādējādi ar latviešu kultūru viņa iepazīstināja ne tikai savus studentus, bet arī plašāku sabiedrību. Viņa itāliski tulkojusi latviešu teikas un pasakas "Leggende baltiche", latviešu dzejnieku (Jānis Poruks, Rainis, Aspazija, Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe, Andrejs Eglītis, Fricis Bārda, Edvarts Virza) dzejoļus, kas izdoti izlasēs 1946. un 1963. gadā "Poeti lettoni contempranei", Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi", Rūdolfa Blaumaņa noveles krājumā "Salna pavasarī", Kārļa Skalbes pasaku "Kaķīša dzirnavas". Marta Rasupe rakstījusi arī literātūrkritiskus apcerējumus itāliešu periodiskajos izdevumos.

1960. un 70. gados Marta Rasupe strādājusi Vatikāna radio kā latviešu programmas līdzstrādniece. Savos raidījumos viņa galvenokārt skāra trimdas latviešu kultūras jautājumus un problemātiku. Publicējusies arī latviešu trimdas presē – mēnešrakstos "Ceļa Zīmes" un "Daugava". Pēckara gados bijusi atbalsts latviešu māksliniekiem (Niklāvs Strunke, Juris Soikans) izstāžu organizēšanā, kā arī sniegusi palīdzīgu roku un dažkārt arī mājvietu ikvienam latvietim, kas nokļuva Romā.

Literatūrkritiķis Jānis Rudzītis atceras, kā reiz, kad viņš ciemojies Romā, Martai Rasupei "nakts vidū pēkšņi radās iedoma ar romiešu taksometru līku loču joņot cauri visai pilsētai, lai beidzot uzdrāztos Kapitolā un noraudzītos uz iemigušajiem gadu tūkstošiem, ko glabā Foro Romano. No Via dei Fori Imperiali un iegaismotā Koloseja grausta laukumā spiedās iekšā blāzma, ievilkdama kontūras senajām kolonām un arkām. "Vai nav skaisti? Ko man vēl vairāk vajag. Tā ir mana Roma," teica Marta Rasupe, ar novēlošanos atbildēdama uz jautājumu, vai kādreiz negribētos izkustēties arī ārpus Itālijas." (Latvija, Nr.19 (16.05.1970))

"Ne lektore, bet latviešu kultūras sūtne garus gadus ir bijusi Rasupe," raksta Rudzītis.

Marta Rasupe mirusi 1983. gada 20. decembrī, apbedīta Benevento kapsētā.

Apraksts sagatavots 2020. gada maijā. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.