Marta Grimma

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (37); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMarta Grimma
Papildu vārdiEndzelīna, Ķelpe
PseidonīmsLinlija
KopsavilkumsDzejniece un tulkotāja Marta Grimma (1901–1983) presē publicējusi rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem. Izdoti dzejoļu krājumi "Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929), "Mana balss" (1932), "Sēru vītoli" (1934), aprakstu krājums "Čehoslovākijā" (1933), stāstu krājums "Kad Donava šalc" (1934). Tulkojusi no čehu un krievu valodas.
Personiska informācijaDzimusi amatnieka ģimenē.
1927: laulības ar Jāni Endzelīnu.
1927: piedzimst meita Līvija Endzelīna.
1933: laulības ar Jāni Ķelpi.
Profesionālā darbība1920. gadu beigās – 30. gadi: publicējusi rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem.
1927: pirmā publikācija – dzejolis "Turaida" publicēts laikrakstā "Latvis" (22. maijā).
1927: pirmais publicētais prozas darbs – tēlojums "Māmiņ... zemenītes!" publicēts žurnālā "Latvijas Jaunatne" (2. nr.).
1938: romāns "Sirds saulgrieži" publicēts žurnālā "Sievietes Pasaule".
1970. gados: publicējusi dzejoļus periodikā.
1988: piedalījusies "Čehu–latviešu vārdnīcas" sastādīšanā.

Dzeja

"Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929)
"Mana balss" (1932)
"Sēru vītoli" (1934)
"Priežu ziedi" (izlase) (1977)

Proza

"Čehoslovākijā" (aprakstu krājums) (1933)
"Kad Donava šalc" (stāstu krājums) (1934)

Tulkojumi no čehu valodas

"Čehu lirika" (Valters un Rapa, 1932)
"Čehu rakstnieku sejas" (Rīga: M. Grimma, 1934)
Jans Otčenašeks "Pilsonis Brihs" (LVI, 1958)
Zdeneks Pluharžs "Ja mani atstāsi" (LVI, 1960)
Aloizs Jirāseks "Suņgalvji" (LVI, 1962, periodikā jau 1935)
Vaclavs Ržezāčs "Tracis Kalēju ieliņā" (LVI, 1965)


Tulkojumi no krievu valodas

Aleksandrs Puškins "Poltava" (Rūjiena: Izdevusi M. Grimma, 1933)
Anatolijs Ribakovs "Kroša brīvdienas" (Liesma, 1969)
Citātu galerija"Grimmas dzeja ir mākslinieciski nevienmērīga, labākajos dzejoļos kaisls temperaments, patoss, spēcīgas, nereti neapvaldītas un pretrunīgas jūtas. Tajos atspoguļota emancipētas, iekšēji neatkarīgas sievietes garīgā pasaule. Iemīļoto motīvu lokā (mīla, māte, dzimtene, reliģija) Grimma tiecas nonākt līdz pasaules filozfiskai izpratnei. Grimmas romantiski ievirzītajai dzejai raksturīgi arī sentimentālisma akcenti. (..) Grimmas stāstos ievīti autobiogrāfiski motīvi; izkāpinātu jūtu pārņemtos varoņus virza fatālas kaislības. Stāstu kompozīcija maz izstrādāta, sižets pakļauts jūtu attīstībai."

Ieva Kalniņa. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par dzejoļu krājumu "Tavai mīlestībai un mūžībai" (Valters un Rapa, 1929)

"No sešiem jaunajiem dzejniekiem biezāko grāmatu laidusi klajā Marta Grimma. Viņa rīkojas ar tādu savādu dzejas līdzekļu un arī – surrogātu pārmērību, ka viņas darbs pazaudē māksliniecisko ticamību. To vēl vairāk veicina svešvārdu drūzma un atkārtošanās. Sevišķi pirmā noved pie jautājuma, vai taisni ar to pati dzejniece netop lasītājam sveša? Vai gleznas, kas saistās pie vārdiem, kuri cēlušies tik daudzās un dažādās tautās, netop par nedzīvu kompilāciju? Grimmai turpmāk visādā ziņā jāatmet tādas nejēdzības, kā: "dzeļ kā sērskābe" (75), un sliktas atskaņas: zīmogs – Šeiloks (80). Interesantākais ir Grimmas erotika. Par to ir viņas labākie dzejoļi: "Balles karaliene", "Dāma plīvurā". Bet visumā jāpiekrīt tam, ko Grimma pati domā par savu mūzu: "Tā dzeja nav, bet dvēsles moku vaidi" (142). Dzejnieces pārdzīvojumi un izteiksme vēl neiztaisa viengabalainu lējumu. Spirdzinošs ir viņas nemiers ar sevi un apkārtni. Bet jau savāda viņas lieluma apziņa, kad mēs, arī šo grāmatu apskatījuši, nemiera pilni joprojām meklējam, no kuras puses īsti ausīs mūsu jaunākās lirikas rīta blāzma. Mums iemesls to darīt, jo jūtamies vēl arvien neizpestīti no vidējības un pat neapdāvinātības. Kur vajag talanta, tur nepietiek ar labu galvu. Tāpēc Grimma nepaceļas visai augstu mūsu jauno dzejnieču plejādē."

Arturs Baumanis. Mūsu jaunākā lirika. Daugava, Nr. 5, 1.05.1929.

Par dzejoļu krājumu "Mana balss" (Valters un Rapa, 1932)

"Marta Grimma vispirmā kārtā ir mīlestības dzejniece. levada dzejolī viņa saka, ka tai nav bailes no nāves, bet gan – nomirt bez mīlestības. Mīlas motīvi, spēcīgi un izjusti, aužas cauri visam krājumam, jo sevišķi nodaļā "Mīlestība". Otrkārt, Marta Grimma ir klusuma un vientulības dzejniece. Dzejolī "Man gribētos klusēt" (132. lpp.) dzejniece bēg no drūzmas vientulībā, tvīkst klusuma. Šāda veida dzejoļos dzejniece ir sirsnīga un maiga, vientulības salduma apdvesta. Treškārt, Marta Grimma ir etnogrāfiska dzejniece. Krājumā šim dzejas veidam ierādīta vesela nodaļa "Čehoslovākijai". Ceturtkārt, M. Grimma ir likteņa dzejniece. Viņa jūt likteņa neatvairāmo varu, cilvēka vājumu pret to, un mistiskās izjūtās attēlo savus dvēseles pārdzīvojumus."

Jānis Ķelpe. Marta Grimma – "Mana balss". Rūjienas Vēstnesis, Nr. 44, 7.10.1932.

"Kad Grimma iesāka dzejot, bija ļaudis, kas viņu uzskatīja par mūsu otro Aspaziju. Ja vispār kādai no jaunajām dzejniecēm bija ugunīgs, dienvidniecisks un plašs vēriens, tad vispirms to varēja sacīt par Grimmu. Viņas dzeja tiecās visu garā pieredzēt un pārdzīvot un no filistrības sargājās kā no mēra. Grimmas nodomus veicināja viņas dzejas bakhantiskais, skaļais, augstais un Salomes garā drusciņ perversais un tāpēc vienu otru apsūnojušu vīru šokējošais tonis. Viņas trūkumi bij – šī toņa vienmuļība un, kā sākumā likās, pavirši kopta izteiksme. Bet "Tavai mīlestībai un mūžībai" nu seko otra grāmata. Pagājuši pāra gadi, kuros infantīlo un "vētru un dziņu" steigā sasteigto var izsijāt, noslīpēt, nākt ar jauniem akordiem, un kas šoreiz tas galvenais, toņu skalu paplašināt. Kā Grimmai pa šo laiku veicies? Vispirms jāsaka, ka nav vairs tās nebēdības, kas darīja svaigu viņas pirmo grāmatu. Viņa vairs nemēģina tēlot, cik daudzkrāsaina izliekas pasaule, caur dzejnieka prizmu skatoties, viņa jau itin prozaiski tiesājas ar dzīvi. Grimmas spars apbrīnojams, bet vēl joprojām ne visai attīstīta viņas paškritika un gaume. Viņas grāmata tāpēc gan var interesēt, bet nevar iepriecināt. Jābrīnās, ka līdzās dažai atjautīgai episkai fantāzijai un vienai otrai korektai Čehoslovākijas dabas un kultūras ainai var nonākt bezgaršībā. Jo tādi dziļas iedvesmas apgaroti darbi, kāds ir, piemēram, "Dzīvības ģēnijs", liecina, ka Grimmai zināmas dzejnieces dāvānas neapšaubāmas. Bet gribas ticēt, ka Grimma vēl rakstīs — un uzrakstīs ko vērtīgāku, jo "Mana balss" vēl nav tai visai glaimojoša atestācija."

Arturs Baumanis. Jaunie dzejnieki. Daugava, Nr. 10, 1.10.1932.

Par dzejoļu krājumu "Sēru vītoli" (Autorizdevums, 1934)

"Šai grāmatā daudz raksturīgu vilcienu dzejnieces sejā, – daudz trauksmaini uzsistu, aprautu, viņas koklei zīmīgu akordu. Marta Grimma ir patriote. Vairākus izjustus dzejoļus viņa veltījusi mātei un mātes un bērna pašaizliedzīgai mīlai. leskanas arī dziļas vientulības un dzīves vilšanās izjūta. Idejiskā ziņā krājumā viszīmīgākā ir "Poēma par strēlnieka līgavu" (99–108), kas pēc satura pielīdzināma savā laikā tik populārajam Plūdoņa "Atraitnes dēlam". Tā ir dziesma par studenti–censoni, kas grib augstāko zinātni sniegt, cīnīties, strādāt. Atsakoties no visa: no vecāku un dzīves aicinājuma, jaunā varone dzied himnu darbam. (..) Poēmas varonē saskatāms ilgi gaidītais pozitīvās sievietes–censones siluets mūsu dzejā, kāds sen jau bija sastopams dzīvē. Dzejniecei varētu tikai likt pie sirds nākošos dzeju krājumos ievērot stingrāku redakciju. Ir daudz atkārtojumu. Visumā — Martas Grimmas dzeju krājums "Sēru vītoli" apsveicams, kā sievietes gara mantu krājumu papildinājums.


Paula Balode.
Marta Grimma. Sēru vītoli. Latviete, Nr. 11, 1.11.1934.
SaiknesJānis Endzelīns - Vīrs
Jānis Ķelpe - Vīrs
Nodarbesskolotāja
dzejniece
tulkotāja
Dzimšanas vieta26.11.1901
Baloži
Baloži, Rencēnu pagasts, Burtnieku novads
Izglītojies1912–1913
Strazdumuižas elementārskola
Strazdumuiža
Strazdumuižas iela, Rīga

1913–1917
M. Stalažas proģimnāzija
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

Apguvusi franču, vācu, angļu un krievu valodas pamatus. Skolu beidzot, pratusi brīvi runāt krievu valodā.


1917–1918
Liepājas krievu sieviešu ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Petrogradā no Liepājas evakuētajā krievu sieviešu ģimnāzijā uzņemta 5. klasē.


1918
M. Beķeres meiteņu privātģimnāzija
Rīga
Rīga

1918–1920
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Rīga
Rīga

1920–1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas un filozofijas fakultāte

Sākumā studē Ģermāņu un Romāņu nodaļā, tad Baltu filoloģijas nodaļā.


1929–1931
Prāgas Kārļa universitāte
Prāga
Prague, Czechia

Ar Kultūras fonda stipendiju studējusi literatūru, slāvu valodas un salīdzināmo literatūrzinātni.

Darbavieta1924–1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Strādājusi par subasistenti Baltu filoloģijas katedrā.

1927
Pierakstījusi profesora Jāņa Endzelīna "Lekcijas par baltu valodu salīdzināmo gramatiku".

1931–1933
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Skolotāja

1933–1940
Rīga
Rīga
Skolotāja

1935–1940
Žurnāls "Sievietes Pasaule"
Rīga
Rīga
Literatūras un mākslas nodaļas vadītāja.

1941–1955
Rūjienas vidusskola
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Skolotāja

1955–1957
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Rūjas ciema bibliotēkas vadītāja un kolportiere.
Miršanas vieta07.09.1983
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Apglabāts00.09.1983
Skudrītes kapi
Skudrītes iela 1, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Baloži
(Baloži, Rencēnu pagasts, Burtnieku novads)
26.11.1901Dzimšanas vietaCiems
2Strazdumuiža
(Strazdumuižas iela, Rīga)
1912 - 1913IzglītojiesIela
3Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1913 - 1917IzglītojiesPilsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1917 - 1918IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1918IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1918 - 1920IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1920 - 1926IzglītojiesPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1924 - 1926DarbavietaPilsēta
9Prāga
(Prague, Czechia)
1929 - 1931IzglītojiesPilsēta
10Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1931 - 1933DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1933 - 1940DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1935 - 1940DarbavietaPilsēta
13Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1941 - 1955DarbavietaPilsēta
14Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1955 - 1957DarbavietaPilsēta
15Skudrītes kapi
(Skudrītes iela 1, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240)
31.08.1983ApglabātsKapsēta
16Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
07.09.1983Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.