Marta Bārbale

1 bilde

08.02.1933 – 05.08.2003

Marta Bārbale (1933–2003), dzejniece. Dzimusi Barkavas pagasta Murmastienes Skalbjudambju mājās četru bērnu ģimenē. Mācījusies Murmastienes septiņgadīgajā skolā, Varakļānu vidusskolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodas un literatūras nodaļā. Pēc augstskolas beigšanas strādājusi Slokas 1. vidusskolā par skolotāju un bibliotekāri. Vēlāk bijusi daiļliteratūras redaktore izdevniecībā "Liesma". Strādājusi par literāro konsultanti laikrakstā "Padomju Jaunatne", atdzejojusi no krievu valodas. Jau pirmajos krājumos "Zeme rūgst" (1960) un "Arī kadiķi zied..." (1964) iezīmējas četrrindēs rakstīta romances tipa dzeja, izteikti zemnieciska mentalitāte, vienkāršība un sirsnība, tuvība folklorai, arī noteikts tēmu loks – dzimtā Latgale un tās ļaudis, zemes, darba un dabas mīlestība. Daudzi M. Bārbales dzejoļi komponēti.

Dzimšanas laiks/vieta

08.02.1933
Murmastiene
Skalbjudambji.

Miršanas laiks/vieta

05.08.2003
Murmastiene

Personiska informācija

Dzimusi zemnieku Antonijas un Alberta Bārbalu ģimenē.
Pēc Martas Skalbjudambju mājās dzimuši Arkādijs, Zinaīda un Pēteris. Viņa agri iepazina daudzveidīgos lauku darbus, jo no mazotnes bija jāpalīdz vecākiem nopelnīt iztikas līdzekļus četru bērnu pabarošanai un izskološanai.

Profesionālā darbība

1954: pirmā publikācija – dzejolis "Dziesma" žurnālā "Karogs" Nr. 10.

Dzejas krājumi
1960: "Zeme rūgst".
1964: "Arī kadiķi zied...".
1967: "Laimes pakavs".
1969: "Manas miglas" (viens dzejoļu cikls veltīts dzejniecei Martai Mendei).
1971: "Saules pirtī".
1975: "Melni mani kumeliņi".
1979: "Aiz kalna".
1983: "Svied puķi debesīs!" (izlase).
1987: "Pa sirmu rasu".
1993: "Dvēselīte mana" (izlase).
1994: "Tu esi aicināts".
1994: "Ļauj, debestiņ...".
2000: "Sūnekļa alts".

90. gados dzejoļi publicēti laikrakstos "Latgolas Bolss", "Mōras Zeme", "Murmastienes Vēstis", "Tāvu zemes kalendars", žurnālā "Jaunuo Dzeive" un citos latgaliešu izdevumos. Aktīvi piedalījusies novada kultūrvēsturiskā izdevuma "Varakļāni un varakļānieši" (2002) sagatavošanā.
Atdzejojusi V. Bokova, P. Brovkas, A. Prokofjeva liriku, sastādījusi vairākas dzejas izlases, tai skaitā S. Putāna "Tovā vōrdā" (1960, arī pēcvārdu).
Ar Bārbales vārsmām daudz komponēts – viņas dzeja ieskanējusies Ģederta Ramana, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Romualda Jermaka, Paula Dambja, Aldoņa Kalniņa dziesmās, arī Ērika Ķiģeļa dziesma "Saulgriežu rīts" tapusi ar viņas vārdiem, Bārbales dzeju krājumos ielūkojušies arī Aleksandrs Kublinskis un Alnis Zaķis, un pat labi pazīstamajai dziedātājai Ritai Trencei gadījies sacerēt divas dziesmas tieši ar Martas Bārbales dzeju.

Citātu galerija



Par Martas Bārbales dzeju
"Jau pirmajos krājumos "Zeme rūgst" (1960) un "Arī kadiķi zied..." (1964) iezīmējas četrrindēs rakstīta romances tipa dzeja, izteikti zemnieciska mentalitāte, vienkāršība un sirsnība, tuvība folklorai, arī noteikts tēmu loks – dzimtā Latgale un tās ļaudis, zemes, darba un dabas mīlestība. Krājumos "Laimes pakavs" (1967) un "Manas miglas" (1969) lielāks kļuvis intīmās un pārdomu dzejas īpatsvars. Grāmatā "Saules pirtī" (1971) vārsmas virknētās brīvāk. Krājumos "Melni mani kumeliņi" (1975), "Aiz kalna" (1979), "Pa sirmu rasu" (1987) krāsains lauku dzīves kolorīts, vairāk dramatisma, mīlestības pārdzīvojumu rūgtums. Raksturīgo intonāciju un tēmu loku turpinājusi kopt krājumos "Tu esi aicināts", "Ļauj, debestiņ..." (abi 1994) un "Sūnekļa alts" (2000)."
Sekste, Inguna. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
"Pirmais krājums "Zeme rūgst" iznācis 1960. gadā, otrs "Arī kadiķi zied " — 1964. gadā. Tajos iezīmējas šim daiļrades posmam raksturīga tematika. Jau krājuma nosaukumi vien rāda tuvību dabai. Dzejā dominē Latgales daba, darba un sadzīves motīvi. Izteiksme nepretencioza, tuva sarunu un folkloras valodai.Kopumā ņemot, klajā laisti vairāk nekā desmit krājumi (ieskaitot izlasi "Svied puķi debesīs", 1983). Atšķirībā no diviem pirmajiem krājumiem nākošajos mazinās aprakstošais elements, pieaug refleksija, paplašinās intīmo motīvu loks, pārdoma par dzīves ritējumu."
Valeinis, Vitolds. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998, 174. lpp.

Izglītība

1940–1948
Murmastienas septiņgadīgā skola
Murmastiene
Pamatskolas telpas pēckara laikā bija iekārtotas vecā kroga (pasta) ēkā.

1948–1952
Varakļānu vidusskola
Varakļāni
"Esmu laimīga, ka Liktens mana ceļa sākumā ļāva satikties ar tādu literatūras skolotāju, kāda bija Vizma Veide. Es nespēju viņu portretēt, es spēju tikai izjust un mīlēt…. Cilvēks ar stingru mugurkaulu, plašu dvēseli, godīgu attieksmi pret darbu, cilvēkiem un visu dzīvi."

1952–1957
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte. Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta

1957–1958
Slokas 1. vidusskola
Sloka
Skolotāja un bibliotekāre

1959–1967
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Strādājusi par redaktori Latvijas Valsts izdevniecībā, vēlāk – izdevniecībā Liesma.

1967–1968
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Literārā konsultante

Dalība organizācijās

1960
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedre. 

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga

Dzīvesvieta

1991
Murmastiene
Pensijas gados atgriezusies uz pastāvīgu dzīvi dzimtajās mājās.

Piemiņas vietas

2001
Pagasta ļaužu dāvāta un stādīta bērzu birzs – "Martas birze" Skalbjudambjos.

Apglabāts

09.08.2003
Cauņu kapi