Marija Krasavicka

1 bilde

25.02.1920 – 29.05.2004

Marija Krasavicka (1920–2004) – Latvijas krievu rakstniece un žurnāliste. Dzimusi Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Maskavā beigusi vidusskolu (1938). Latvijā ieradusies reizē ar padomju karaspēku 1944. gadā. Strādājusi Latvijas PSR telegrāfa aģentūrā (1944–1947), bet darba mūža lielākā daļa bijusi saistīta ar Latvijas dzelzceļu, strādājusi laikrakstā “Latvijas Dzelzceļnieks” (1947–1949, 1952–1962, 1967–1975). Iznākuši septiņi stāstu krājumi un romāns. Krasavickas darbu centrā ir jaunatne, jauniešu pieaugšanas stāsts, veidojoties par stiprām, atbildīgām personībām.

Dzimšanas laiks/vieta

25.02.1920
Bešenkoviči
Dzimusi Besenkoviču rajonā.

Miršanas laiks/vieta

29.05.2004
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi 1920. gada 25. februārī kalpotāju ģimenē.

Profesionālā darbība

1960: almanahā "Парус" iespiests pirmais stāsts "Подснежники" ("Sniegpulkstenītes").
1963: žurnālā "Юность" (Maskava) iespiests stāsts "Если ты назвался смелым" ("Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu").

Stāstu krājumi
1965: Если ты назвался смелым (Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu)
1966: Мы – взрослые (Mēs – pieaugušie)
1968: Фирменный уходит в рейс (Firmas vilciens dodas reisā)
1970: Без страха и упрека (Bez bailēm un pārmetumiem)
1972: Бывает и так... (Gadās arī tā...)
1980: Неслыханное дело (Nedzirdēta lieta)
1984: Память о первой любви (Pirmo mīlestību atceroties)

Romāns
1977: Снимки для семейного альбома (Fotogrāfijas ģimenes albumam)

Bērniem
1987: Санины сквзки (Saņas pasakas)

Citātu galerija



Par Marijas Krasavickas stāstu varoņiem
"Stāsta jaunos varoņus, tāpat arī turpmāko rakstnieces darbu ("Mēs – pieaugušie", "Firmas vilciens dodas reisā", "Bez bailēm un pārmetumiem", "Notiek arī tā...", "Fotogrāfijas ģimenes albumam" u. c.) personāžu darbos un rīcībā vieno kopīga iezīme – organiska pārliecība, ka labais cilvēkos un dzīvē vienmēr uzveic ļauno. M. Krasavicka pārliecinoši pierāda, ka ticība labā uzvarai prasa no cilvēkiem aktīvu dzīves pozīciju, noteiktus tikumiskus kritērijus, pastāvīgu savas rīcības, vīrišķības, neatlaidības, pašaizliedzības prioritāti. Viņi nedrīkst būt vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. [..] Katram rakstniekam ir savs cilvēka tips, literārā varoņa tips, kurš piesaista viņa uzmanību, rosina radošo enerģiju. Tāds varonis ir arī M. Krasavickai – spēcīga personība, stipra sieviete, darbīga un lepna, spējīga uz saviem pleciem iznest dzīves smagākās likstas un saglabāt kristāltīras jūtas, nepakļauties vājuma mirkļiem. [..] M. Krasavickas varone – viengabalains, mērķtiecīgs tēls; reiz noticējusi, nevar pārkāpt savai ticībai, saviem ideāliem, lai ko tas viņai arī maksātu. Ideāli un ticība kļūst par viņas rakstura sastāvdaļu."

Bāls, Voldemārs. Ar ticību labajam. Karogs, 1980, Nr. 2.

Dzimtais vārds

Мария Петровна Красавицкая

Izglītība

–1938
Maskava
Beigusi vidusskolu

Darbavieta

1938–1941
Maskava
Strādājusi namu pārvaldē.

1941–1943
Maskava
1. Maskavas medicīnas institūts, grāmatvede

1944–1947
Latvijas PSR telegrāfa aģentūra
Rīga
Redaktore

1947–1949
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Literārā līdzstrādniece

1949–1951
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Korektore un redaktore

1952–1962
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Literārā līdzstrādniece

1963–1967
Rīga
Baltijas dzelzceļa tehnikas nams, vecākā inženiere

1967
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Atbildīgā sekretāre

Dzīvesvieta

1944–2004
Rīga

Dalība organizācijās