Meklēt

Marija Eglīte

5 bildes
Eglīšu dzimtas kapavieta
Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Eglīšu dzimtas atdusas vieta

Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

Eglīšu dzimtas atdusas vieta

Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

Lomas: skolotāja, tulkotāja

17.11.1879 – 27.06.1926

Marija Eglīte (dzimusi Stalbova) (1879–1926) – skolotāja, tulkotāja. Tulkojumi no franču valodas publicēti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Kareivis", grāmatā izdotas tulkotās Alfreda de Misē "Noveles" (1939). Dzejnieka un rakstnieka Viktora Eglīša dzīvesbiedre, komponista Emīla Dārziņa, dzejnieka Edvarta Virzas, Valdemāra Damberga, Kārļa Jēkabsona mūza un pielūgtā. Rakstnieka Anšlava Eglīša un pedagoga, pianista Vidvuda Eglīša māte. Viktors Eglītis viņai veltījis sonetu krājumu "Dievu sūtne" (1934).

  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    17.11.1879
    Cesvaine
    Dzimusi Cesvaines pagasta "Ariņās".

    Miršanas laiks/vieta

    27.06.1926
    Inčukalns

    Personiska informācija

    1901: beigusi Lomonosova ģimnāziju Rīgā.
    Strādājusi par skolotāju V. Maldoņa un Irbes ģimnāzijās.
    1900: iepazinusies ar komponistu Emīlu Dārziņu. Viņai rakstītās Emīla Dārziņa vēstules publicētas piemiņas grāmatā "Emīls Dārziņš" (1925).
    1904: apprecējusies ar Viktoru Eglīti.
    1915: kopā ar ģimnaziju un ģimeni ekvakuējusies uz Sormovu pie Ņižnijnovgorodas.
    1918: atgriezusies Rīgā.

    Profesionālā darbība

    CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

    Grāmatā
    1939:     Alfreds de Misē "Noveles" (Zelta Ābele).

    Periodikā
    Tulkojumi no franču valodas publicēti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Kareivis".

    Citātu galerija

    PAR MARIJU EGLĪTI

    "Jāpiekrīt literatūrvēsturniecei Verai Vāverei, Viktora Eglīša personības un radošās darbības pētniecei, ka, atskatoties uz latviešu modernisma tapšanas un veidošanās laiku, Mariju Eglīti var uzskatīt par vienu no tā simboliem. Modernisma ienākšana 19. gadsimta otrajā pusē nav atraujama arī no sieviešu emancipācijas idejas, un Marija ir tipisks tās piemērs – laba izglītība, intelekts un intensīva garīgā izaugsme, pianistes talants, nemitīga vēlme to attīstīt un kaut ko sasniegt, bet konkrētie apstākļi un stereotipi ierobežo. Viņa visnotaļ apzinās savu talantu, spējas un šarmu – "Virza saka, ka es esot ievērojamākā latviešu sieviete", bet jaudīgāk uz mūžu ieprogrammē Viktora spriedumu: "Es būtu varējuse būt viena no visgudrākām sava laika sievietēm, ja jaunībā būtu vairāk lasījuse un strādājuse. Tā viņš saka." (No ieraksta dienasgrāmatā 19.03.1911.)"

    Eglāja-Kristsone, Eva. Es gribu uzvarēt vai mirt. Marijas Stalbovas-Eglītes intīmā dienasgrāmata. Sākumgadi. Domuzīme, nr. 4, 2020.

    Saiknes

    Anšlavs Eglītis - Dēls
    Elga Kore - Skolniece
    Emīlija Buševica - Skolas biedre
    Inguna Galviņa - Mazmeita
    Marija Dārziņa - Skolas biedre
    Paula Jēgere-Freimane - Skolniece
    Viktors Eglītis - Vīrs

    Nodarbes

    skolotāja
    tulkotāja

    Dzimtais vārds

    Marija Stalbova

    Izglītība

    1886–1901
    Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
    Raiņa bulvāris 29, Rīga

    Darbavieta

    1901–1915
    Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
    Rīga
    Skolotāja

    Dzīvesvieta

    1915–1918
    Sormova

    1922–1926
    Inciems
    Vasarās

    1922–1926
    Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga
    Sešistabu dzīvoklis

    Apglabāts

    Rīgas Otrie Meža kapi