Marģers Stepermanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMarģers Stepermanis
Personiska informācijaStepermanis Marģers (1898. 15.VIII Bauskā - 1968. 21.XII Rīgā, apbed. Raiņa kapos) - vēsturnieks, vēst. z. d. (1960). Stepermaņu Krustiņa dēls.
Māc. Jelgavas elementārsk., reālsk., Rīgas Latv. izgl. b-bas reālģimnāzijā (1918), strād. par skolotāju Liepājā (1919), Rīgā, piedalījies cīņās pret Bermontu, demobolizējies. Beidzis LU Filol. un filoz. fak. Vēst. nodaļu (1928), ieguvis kandidāta grādu. 1931 ar K.Morberga fonda stipendiju papildinājies Parīzē, paralēli strād. Parīzes univ., Parīzes Nac. b-kas rokrakstu nodaļā, Francijas Ārlietu min-jas arhīvā, vācis materiālus par Ljas un Francijas senajiem sakariem, gatavojis Ljas vēst. bibliogrāfiju izdevumam "International bibliographie of historical sciences".
1935 LU nolicis dokt. eksāmenu, habilitācijas darbs "Aizkraukles K.F.Šulcs un viņa sabiedriskā darbība" (1936). Strād. par skolotāju Rīgas pils. 3. ģimn. (1928-36), Ljas vēst. inst. par ģenerālsekretāra vietas izpildītāju (1936) un ģenerālsekretāru (1938), direktora vietnieku (1940). Piedalījies "Latviešu konversācijas vārdnīcas" gatavošanā, public. apceres laikr. "Brīvā Zeme", "Rīts" u.c. K.Barona fonda prēmija (1936 un 1937).
1940 docents LVU Vēst. un filol. fak., vācu okup. laikā arhivārs Amatniecības pārvaldē, pēc 1945 LVU docētājs, Vispārējās vēst. katedras vad., prof. (1962). LPSR ZA Vēst. inst. rakstu krāj. "Arheoloģija un etnogrāfija" red. kolēģijas loc. (1957-60).
Pirmā publikācija - t-ra kritika "Mākslas dzīve" žurn. "Studentu Dzīve" 1924 (2.nr.). Izd. grām. "Rīgas skolas un skolu politika vācu okupācijas laikā. 1917-1918" (1929), "J.G.Eizens un viņa darbi par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē" (1934), "Latviešu stāvoklis XVII un XVIII g.s. un apgaismotāju kustība Latvijā"" (1935), "Vidzemes zemnieku reformas idejiskie pamati XVIII gs." (1936). Public. apceri "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1936, 10-11). Sar. monogrāfijas "Zemnieku nemieri Vidzemē. 1750-1784" (1956, LPSR Valsts prēm. 1957) un "Lielās liesmas atblāzma" (1971). Mācību grām. 7.-11. klasei "Latvijas PSR vēsture" (1967) līdzautors. - Ps.: R.Sauleskalns.
L. Leinasare I., Varslavāns A. Profesoram Marģeram Stepermanim - 100 // Ljas Vēst. Inst. Žurn., 1998, 3.
D.Daugule
SaiknesStepermaņu Krustiņš - Tēvs
Nodarbesvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta15.08.1898
Bauska
Bauska, Bauskas novads
Izglītojies
mācījies
Jelgavas elementārsk.

mācījies
reālsk.

1928
studējis
ieguvis kandidāta grādu
beidzis LU Filol. un filoz. fak. Vēst. nodaļu

1918
mācījies
Rīgas Latv. izgl. b-bas reālģimnāzijā

1931
studējis
ar K.Morberga fonda stipendiju papildinājies Parīzē

1935
mācījies doktorantūrā
habilitācijas darbs "Aizkraukles K.F.Šulcs un viņa sabiedriskā darbība" (1936)
LU nolicis dokt. eksāmenu
Miršanas laiks/vieta21.12.1968
Rīga
Rīga
Apglabāts
ApbalvojumiKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Latviešu stāvoklis 17. un 18. gs. un apgaismotāju kustība Latvijā".
1936

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Aizkraukles K. F. Šulcs un viņa sabiedriskā darbība", "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati".
1937

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1939. gada 12. maija lēmumu.
IV šķira
1939

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē. 1750–1784".
Zinātnē un ražošanā
1957


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
15.08.1898Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
21.12.1968Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.