Māra Zālīte

lv
Ziņot redaktoram
Kolekcijas (1)
Darbi: Darba autors (119); Sastādītājs (1); Redaktors (5); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (27)
Attēli: Persona attēlā(3)
VārdsMāra Zālīte
Papildu vārdiĶuzule
Saitehttp://www.marazalite.lv/
KopsavilkumsDzejniece un dramaturģe Māra Zālīte (1952) pirmajos dzejoļu krājumos atklājusi 1970. gadu jaunatnes tēlu un tai raksturīgo problemātiku. 1980. gados pievērsusies dramaturģijai, risinot globālus jautājumus, sintezējot arhetipālas situācijas, mītisko un 20. gadsimta aktualitātes. Sarakstījusi autobiogrāfiskus romānus "Pieci pirksti" (2013) un "Paradīzes putni" (2018). Nozīmīga sabiedriskā darbiniece.
Personiska informācijaDzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes "Kalna Ķivuļos".
1979. gadā apprecējusies ar sportistu, sporta tiesnesi, agrākā Latvijas PSR Literatūras fonda direktoru Jāni Ķuzuli (1940). Abu laulībā dēls – Jānis Ķuzulis, meita – Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Profesionālā darbība1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Balādīte" žurnāla "Karogs" 1. numurā.

Romāni

2013: "Pieci pirksti".
2015: "Paradīzes putni".

Dzejoļu krājumi

1977: "Vakar zaļajā zālē".
1979: "Rīt varbūt".
1985: "Deviņpuiku spēks".
1985: "Nav vārdam vietas".
1988: "Debesis, debesis".
1997: "Apkārtne".
2003: "Dzeja".
2004: "Vējš meklē mājas".

Lugas

1981: "Pilna Māras istabiņa".
1985: "Tiesa".
1988: "Dzīvais ūdens",
1991: "Eža kažociņš".
2000: "Margarēta".
2001: "Tobāgo!".
2003: "Zemes nodoklis".
2004: "Še tev Žūpu Bērtulis!".

Eseju krājumi

1990: "Brīvības tēla pakājē".
1997: "Kas ticībā sēts".

Libreti

1988: librets Zigmāra Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis" (teātrī 1988, grāmatā 1991).
1992: kopā ar komponistu Zigmāru Liepiņu skatuvei kā mūziklu bērniem piemērojusi vācu rakstnieka Mihaela Endes romānu "Momo" (pirmizrāde VEF Kultūras pilī).
1993: kopā ar komponistu Raimondu Paulu – mūzikls "Meža gulbji" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, teātrī 1993, grāmatā 1995).
1998: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Kaupēn, mans mīļais!" (teātrī 1998, grāmatā 2000).
1999: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Indriķa hronika" (teātrī 1999, grāmatā 2000).
2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Putnu opera".
2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Neglītais pīlēns".
2001: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Sfinksa".
2001: kopā ar komponistu Uldi Marhilēviču – "Tobāgo!" (teātrī 2001, periodikā 2002).

Recepcija mūzikā

Māras Zālītes dzeju komponējuši: Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Jānis Porietis, Uldis Stabulnieks, Ilona Breģe, Imants Kalniņš u. c.

Dalība padomēs

1999: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.
1999–2006: Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle.
2002–2004: Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja.
2006–2007: Ordeņa kapitula locekle.
No 2005: Kokneses fonda padomes locekle.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle
Citātu galerija

Par romānu "Paradīzes putni" (Dienas Grāmata, 2018)

"Paradīzes putni ir emocionāls stāsts, kas vēstīts no bērna redzes viedokļa. Kā daudzos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Mārai Zālītei ir izdevies nesaudzīgi atklāt dažādas pieaugušo pasaules nejaucības un pretrunas. Tāpat kā dauzos izcilos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Paradīzes putnu vēstījums ir reizē komisks un traģisks - bērns pieaugušo izdarības nekritizē, pieņem kā normalitāti, savukārt lasītāja acu priekšā atklājas absurda, smieklīgi skumja pasaule. Paradīzes putnu gadījumā absurda pasaule ir padomju lauku realitāte 20. gadsimta vidū, taču kopumā grāmata ir kaut kas vairāk par padomju varas noziegumu un padomju iekārtas kritiku, tā drīzāk ir cilvēka dabas kritika. Paradīzes putni turklāt ir izcila grāmata ne vien tāpēc, ka labi uzrakstīta, bet arī tāpēc, ka daudzi tajā izstāstītie notikumi ir nedzirdēti un pārsteidzoši paši par sevi."

Baklāne, Anda. Laligaba ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2019, 25. marts

Par Māras Zālītes dzeju

"Dzejoļu krājumos "Vakar zaļajā zālē" (1977) un "Rīt varbūt" (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Šis dzejas liriskais "es" atspoguļo sabiedrībā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs – personības veidošanās problēmas, dzīves jēgas meklējumi. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji – ētiskais progress, garīgums, radošā aktivitāte. Saturiski un intonatīvi daudzveidīgajā krājumā "Nav vārdam vietas" (1985) parādību konkrētais tēlojums saistīts ar filozofiskiem vispārinājumiem. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes – dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā "Debesis, debesis" (1988) – dziļa traģisma piesātinātajā dzejā par gadsimtu verdzībā pazemotās latviešu tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Dramatiskām kolīzijām bagāta 90. gadu pieredze koncentrēta krājumā "Apkārtne" (1997). Apkārtnes tēlā ietvertā cilvēka un viņa laika problēmas atklājas asos kontrastos starp brīvības apziņu un haosu, cerībām un to zudumu, atmodas laika ideālu gaišumu un garīgu depresiju. Zālītes dzejai raksturīga intonatīva daudzveidība, formai – konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par Māras Zālītes dramaturģiju

"[Zālītes dramaturģijā] risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā "Pilna Māras istabiņa" (periodikā un teātrrī 1983, grāmatā 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risināta divos plānos – sadzīviskajā un simboliskajā. Lugā "Tiesa" (periodikā 1984, teātrī 1985, grāmatā 1987) tautas degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs – cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Šis motīvs saistīts ar vienotības ideju, kas ietverta dziesmā – tautas garīgā spēka un nākotnes cerību simbolā. Lugā "Dzīvais ūdens" (periodikā 1987, teātrī 1988, grāmatā 2001) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts – starp patiesību un meliem. Atklāts melu teorijas atihumānais raksturs. Indivīds tiek nostādīts konfliktsituācijās – izvēles priekšā starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību, kas ir savstarpēji saistītas parādības."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesIlze Ķuzule-Skrastiņa - Meita
Nodarbesdzejniece
rakstniece
dramaturģe
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta18.02.1952

Krasnojarska
Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Dzīvesvieta1956–1967

Ķivuļi
"Ķivuļi", Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3133

"Kalna Ķivuļi"

Izglītošanās laiks/vieta1959–1967

Slampes astoņgadīgā skola
Slampe
Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads
1967–1970

Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
Murjāņi, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads
1970–1975

Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Darbavieta1974–1975

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Tehniskā sekretāre


1975–1979

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Referente


1977–1990

Žurnāls "Liesma"
Rīga
Rīga

Dzejas konsultante


1980–1982

Rīgas jauno literātu studija
Rīga
Rīga
Vadītāja

1989–2000

Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Galvenā redaktore


2000–2008

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Rīga
Rīga

Prezidente

Dalība organizācijās1979–1990

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre


1990

Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
ApbalvojumiVladimira Majakovska prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoli "Tik un tā".
1982

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par sabiedriski aktuālu tēmu risinājumu augstā mākslinieciskā līmenī lugās "Pilna Māras istabiņa" un "Tiesa", dzejoļu krājumā "Nav vārdam vietas" un aktīvu sabiedrisko darbību.
1986

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dramaturģijā (lugas "Divas dramatiskas poēmas" ("Pilna Māras istabiņa", "Tiesa"), "Dzīvais ūdens").
1987

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dramatiskajām poēmām, pēdējo gadu devumu dzejā un libretu rokoperai "Lāčplēsis".
1988

Aspazijas prēmija
1992

Johana Gotfrīda Herdera prēmija
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
IV šķira
1995

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2000

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Indriķa hronika" un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
2001

Latvijas Literatūras gada balva
Sauciet to par teātri
Balva piešķirta par lugu krājumu "Sauciet to par teātri".
Dramaturģija
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba "Tobago" izmantojumu.
2002

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par operas "Putnu opera" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas - Vanemuines teātrī Igaunijā, kā arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.
2003

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tuvu tuvu". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tik un tā". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Zemes nodoklis".
Dramaturģija
2004

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas “Zemes nodoklis" (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu - iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, kā arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu k
2007

Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsniece ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988. gada 23. augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.
2009

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Tango un Tūtiņa ciemos
Balva piešķirta par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos".
Bērnu literatūra
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Pieci pirksti
Balva piešķirta par grāmatu "Pieci pirksti".
Proza
2013

Lielā lasītāju balva
Pieci pirksti
Balva piešķirta par romānu "Pieci pirksti".
Oriģinālproza
2015

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.
2017

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.