Māra Misiņa

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (36); Sastādītājs (2); Redaktors (15); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (17)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(3)

VārdsMāra Misiņa
Dzimtais vārdsMārīte Misiņa
Personiska informācijaMISIŅA Māra (prec. Dumbere; dz. 1949.31.VIII Vilces pag. Griķos) - dzejniece, atdzejotāja.
Dz. zemnieku ģim. Beigusi Elejas vsk. (1966), LVU Vēst. un filol. fak. Latviešu val. un lit. nod. (1971). Strād. par RS tehn. sekretāri (1971-74), izdevn. "Liesma" red. (1974-80), RS dzejas konsultanti (1980-82), RS valdes sekretāri (1982-89). Kopš 1990 laikr. "Diena" līdzstrādniece. RS b. (1978).
Dzejoļus public. jau skolas gados, pirmā nozīm. publikācija - dzejoļu kopa "Būt, neparādoties būt" žurn. "Karogs" 1972 (8. nr.). Dzejoļu krāj. "Svešam uzticēties" (1977) pārsvarā cilvēcības, ideālu nepieciešamības motīvs, vēršanās pret unifikāciju, vienaldzību, atsvešinātību. Krāj. "Pērc lietusmēteli, taurenīt" (1983) pamattēma - monolītas, spilgtas personības un garīgās krīzes pārvarēšanas meklējumi. Krāj. "Viss, kas nekad vairs" (1987), "Priecājies, dvēselīt!" (1991) sab. ētiskās izaugsmes jautājumi pakļauti tautas dzīvības tēmai, dominē indivīda tieksme pēc harmonijas un stabilitātes. Krāj. "Būt, neparādoties būt" (1999) koncentrētā veidā atklājas dzejnieces personības klusā it kā nepamanāmā, bet nepieciešamā klātbūtne latv. dzejā 20. gs. nogalē un arī 21. gadsimtā.M. lirikā ar smeldzošu sāpi akcentēta savas - tā sauktās zudušās paaudzes nepiepildītā mūža dziļā traģika. Dzejniece ir piederīga šim laikam un jūtas atbildīga par notiekošo. M. dzejai raksturīga atturīga, bet dziļa emocionalitāte, metafor. izteiksmes svaigums, emocionālā un intelektuālā sabalsojums.
Atdzejojusi no liet., krievu (I. Buņins, S. Nadsons), vācu, horvātu valodas.
Sast. krāj. "Paliekamdziesma. Krišjānim Baronam 150" (1987, kopā ar L. Bīberi, arī M. iev.) u. c. grāmatas.
L. Brīdaka L. Personības līnijas rokrakstā// Karogs, 1978, 4; Misiņa M. Lec sev pāri!: [M. M. atbildes uz "Zvaigznes" jaut.] // Zvaigzne, 1984, 17; Vārdaune Dz. Māra Misiņa // Latviešu rakstnieku portreti. 70-80. gadi. R., 1994; "Neesam klonētas aitas": [Saruna ar M. M.] / Pierakst. G. Repše // Karogs, 1998, 2; Dzejniece, kuras talantam ticēja Ojārs Vācietis: [Saruna ar M. M.] / Pierakst. D. Bērziņš // Grām. Apskats, 1999, 8; Kubuliņa A. Vēlreiz par Māras Misiņas dzeju // Karogs, 2000, 10.
Dz. Vārdaune
Profesionālā darbība1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejoļu kopā Būt, neparādoties būt" žurnāla "Karogs" 8. numurā.
2018: saņēmusi Jelgavas novada pašvaldības Goda diplomu par profesionālu ieguldījumu literatūrā. Ihttps://www.youtube.com/watch?v=9MflCkm01VI

Dzejoļu krājumi

1977: Svešam uzticēties
1983: Pērc lietusmēteli, taurenīt
1987: Viss, kas nekad vairs
1991: Priecājies, dvēselīt!
1999: Būt, neparādoties būt
2014: Buršanās (viens dzejolis)

Atdzejojumi

No krievu valodas
1977: Dekabristu dzeja. (Kopā ar O. Sarmu un Jāni Sirmbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Zulfija. Piemiņas rindas. (Kopā ar Liju Brīfaku un Māru Zālīti.) Rīga: Liesma.
1981: Tjutčevs, Fjodors. Lirika. (Kopā ar MIrdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku, Montu Kromu.) Rīga : Liesma.
1982: Cvetajeva, Marina. Lirika. (kopā ar Amandu Aizpurieti, Imantu Auziņu, Jāni Butūzovu, Māri Čaklo, Jāni Rokpelni, Jānis Sirmbārdi, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni.) Rīga: Liesma.
1983: Ševeļova, Jekaterina. Dzeja. (Kopā ar Olgu Lisovsku.) Rīga: Liesma.
1986: Buņins, Ivans. Aukstais pavasaris = Холодная весна. (Kopā ar Māru Cielēnu.) Rīga: Liesma.
1988: Nadsons, Semjons. Kaut arfa salauzta... = Пусть арфа сломана... (Kopā ar Uldi Krastu.) Rīga: Liesma.

No lietuviešu valodas
1984: Nēre, Salomeja. Nedziesti, gaismeklīt. (Kopā ar Imantu Auziņu, Dainu Avotiņu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi, Knutu Skujenieku. Rīga: Liesma.

No vācu valodas
1979: Putns Pavasaris: VDR dzejas izlase. (Kopā ar Māri Čaklo.) Rīga: Liesma.
1983: Cēlans, Pauls. Magone un atmiņa. (sastādītāja, atdzejotājusi kopā ar Māri Čaklo.) Rīga Liesma.
1983: Gēte, Johans Volgangs. Prometejs (fragmenti). Rīga: Liesma.

No horvātu valodas
1979: Paruna, Vesna. Dzejoļi. (Priekšvārda autore, atdzejojusi no horvātu valodas parindeņiem.) Rīga: Liesma.

No baškīru valodas
1975: Karims, Mustajs. Gadu pēdās. (Atdzejojusi no baškīru valodas parindeņiem kopā ar Rūtu Ventu un Pēteri Zirnīti.) Rīga: Liesma.

Scenārija autore Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām

1981: Zvejnieks. (Režisore Rūta Celma.)
1989: Jānis Peters un mūsu laiks. (Kopā ar filmas režisori Birutu Veldri.)
1991: Baltica-91. (Režisors Andris Rozenbergs.)
Citātu galerija"M. Misiņas poētiskā pasaule ir savdabīga, tajā nav novalkātu, sastinguši klišeju. Metaforiskā izteiksme te darbojas divos slāņos: Vispirms tiešajā – sadzīviskajā – un reizē arī vispārinātā – filozofiskā – nozīmē. Šī dzeja ir ne vien jūtu, bet arī asa intelekta darbības rezultāts. Tajā atpsoguļojas nepārtraukts un intensīvs domāšanas process, kurā tiek noskaidrota kāda dzejniecei ļoti svarīga lietu, parādību kopsakarība. Viņa nesamierinās tikai ar kāda fakta konstatešanu, bet tiecas izzināt cēlonību un sekas. Lielākoties šo "Prāta liriku", kā to nosacīti varētu dēvēt, caurstrāvo jūtu dzīvinošais siltums."

Vārdaune, Dzidra. Māra Misiņa. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 174. lpp.

Par izlasi "Būt, neparādoties būt" (1999)
"M. Misiņas talanta īpatumu vairāk raksturo, atklāj telpas tēli, sevišķi tie, kas skar Zemgali. Tad tēlā izteiktā apkaime un cilvēks kļūst organiski vienoti – konkrēti un bezgalīgi vienlaikus. [..] Telpas priekšplāns izrietinātu un saaugtu ar Misiņas liriskā 'es" uzsvērto atturību raksturā – zināmu māku slēpties aiz padarīta darba tēla, aiz itin kā anonimitātes, aiz kolektīvā "mēs" jūtām, noskaņām, ko pauž arī virsraksts "Būt, neparādoties būt". Korelācija pāris "mēs–es" viņai ir līdzsvarā, neviens no vietniekvārdiem nav izspīlēts uz otra rēķina. Tālab iepriekšminētā slēpšanās nelīdzinās bezdomu galvas māšanai, nepavisam nē; tā ir pievienošanās, iepriekš sevī izsijājoties cauri pārdomu, šaubu un apjēgsmes sietiem, ļaujot lasītājam būt klāt šai iekšējā "sarunā". Var to dēvēt par tāda rakstura pieredzes izstāstīšanu, kurš nestrebj karstu, toties domāt domā asi, karsti un dziļi; un kam pievienošanos pamato ilgas sajaukumā ar pārliecību, ka mūžība un laimes atplaiksna vīd tur, kur paaudžu pēctecībā svētu notur atbildību par ģimeni, dabu, dzimteni, tautu un valodu."

Kubuliņa, Anda. Vēlreiz par Māras Misiņas dzeju. Karogs, 2000, Nr. 10, 206. lpp.
SaiknesLeons Dumbers - Vīrs
Laura Dumbere - Meita
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas vieta31.08.1949
Vilces pagasts
Vilces pagasts, Jelgavas novads
Dzimusi Vilces pagasta Griķos.

Izglītojies1956–1964
Vilces pagasts
Vilces pagasts, Jelgavas novads
Ausmas astoņgadīgā skola

1964–1966
Elejas pagasts
Elejas pagasts, Jelgavas novads

Elejas vidusskola


1966–1971
Rīga
Rīga

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta1971–1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Tehniskā sekretāre


1974–1980
Izdevniecība "Liesma"

Tulkotās dzejas redaktore


1980–1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dzejas konsultante

1982–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretāre

1990–2009
Diena

Līdzstrādniece

Dalība organizācijās1978
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Balva piešķirta par horvātu dzejnieces Vesnas Parunas dzejas izlases "Nolādētais lietus" atdzejojumu.
Atdzeja
1980

Dzejas dienu balva
Pērc lietusmēteli, taurenīt
Balva piešķirta par krājumu "Pērc lietusmēteli, taurenīt".
Oriģināldzeja
1983

Aspazijas prēmija
1995


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.