Maija Silmale

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (12); Atdzejotājs (12); Sastādītājs (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (23)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMaija Silmale
Papildu vārdiMaija Ilga Šmite
KopsavilkumsTulkotāja Maija Silmale (1924–1973) tulkojusi galvenokārt no franču valodas. 1951. gadā apcietināta un notiesāta par darbību tā saucamajā "franču grupā". 1956. gadā atbrīvota, atgriezusies Rīgā, strādājusi par tulkotāju un daiļliteratūras redaktori. Franču dzejas izlases "Es tevi turpinu" (1970) sastādītāja, priekšvārda autore un viena no atdzejotājām. Atdzejojusi franču valodā Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā, Vizmas Belševicas u.c. autoru darbus.
Personiska informācijaDzimusi augstskolas pedagogu ģimenē.
Bērnību pavadījusi Malnavas lauksaimniecības skolā, Malnavā un Višķu dārzkopības skolā, Višķos, kur strādājuši abi vecāki.
Līdz 1939: Maija Ilga Šmite.
Ap 1946: Dailes teātra aktieru Arnolda Stubava un Irīnas Stubavas dzīvoklī Rīgā, Dzirnavu ielā 70, pirmdienās sāka pulcēties cilvēki, kurus vienoja mīlestība uz franču literatūru un mākslu, arī Maija Silmale.
1947–1956: laulības ar aktieri Miervaldi Ozoliņu.
1948: piedzimst meita Helju.
1951. gada 5. janvāris: apcietināta un 4. jūlijā nepamatoti notiesāta uz 10 gadiem labošanas darbu kolonijā par darbību tā saucamajā "franču grupā". Sodu izcietusi Taišetā, lielāko daļu ieslodzījuma laika pavadot slimnīcā.
1956. gada 15. maijs: atbrīvota.
1956. gada vasara: atgriezusies Rīgā.
1964: smagi saslimst.
1965. gada maijs: pēc pārciestas operācijas tiek atzīta par II grupas invalīdi.
1970: tiesas prāvā pret Lidiju Doroņinu, kuru apsūdz pret Padomju Savienību vērstu melu izplatīšanā, Maija Silmale aicināta kā lieciniece, aizstāv apsūdzēto, atzīstot, ka pati atvedusi uz Latviju Andreja Amalrika un Nobela prēmijas laureāta Aleksandra Solžeņicina rakstus un noliedzot, ka rīkojusies nelikumīgi.
1971. gada februāris: Maiju Silmali apcietina un bez tiesas sprieduma ievieto Sarkankalna psihiatriskajā klīnikā. Seko trimdas laikrakstos publicēti aicinājumi atbalstīt literāti un tai palīdzēt.
1971. gada 31. maijs: Maija Silmale tiek atbrīvota no Sarkankalna psihiatriskās klīnikas un ievietota vēža slimnīcā, Talsu ielā 7, Āgenskalnā. No turienes viņu izraksta kā nedziedināmi slimu. Publicēt savus darbus viņai ir aizliegts, un līdz ar to nav eksistences līdzekļu.
1971. gada vasara: sakarā ar franču dzejas antoloģiju Maija Silmale tiek aicināta uz Franciju, taču padomju iestādes liedz tūrista vīzu.

Profesionālā darbība1946: Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta uzdevumā pārtulkojusi indiešu rakstnieka Kālidāsas drāmas "Sakuntala" fragmentus un atdzejojusi indiešu himnas.
1948: sākusi nodarboties ar daiļliteratūras tulkošanu (Leonīda Zorina lugas "Jaunība" un "Dienvidos no 38-tās paralēles").
1960: pirmā publikācija – Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" tulkojums (LVI) (1. daļu tulkojusi Maija Silmale, 2. daļu – Milda Grīnfelde).

Tulkojumi

1961: Antuāns de Sent-Ekziperī. "Lidojums naktī; Cilvēku zeme" (LVI).
1964: Anatols Franss. "Karalienes Pīļpleznas cepešmāja; Žeroma Kuaņāra kunga uzskati" (LVI).
1964: Sergejs Ļvovs. "Prometeja uguns " (LVI) (no krievu valodas).
1965: Onorē de Balzaks. "Nezināmais šedevrs" (Liesma) (arī pēcvārda autore).
1965: Antuāns De Sent-Ekziperī. "Dienvidu kurjers; Kara lidotājs; Vēstule ķīlniekam" (Liesma).
1967: Armans Lanū. "Kad jūra atkāpjas" (Liesma).
1969: Albērs Kamī. "Mēris" (Liesma).
1970: Armans Lanū. "Labdien, Zolā kungs!" (Liesma).
1979: Žils Verns. "Meteora medības; Begumas pieci simti miljonu" (Liesma).


Atdzeja

1958: Džovanni Bokačo. "Dekamerons" (LVI) (no itāliešu valodas tulkojusi Maija Kvelde; Maijas Silmales atdzejojums).
1970: "Es tevi turpinu. Franču mūsdienu dzejas izlase" (Liesma) (sastādītāja, priekšvārda autore un viena no atdzejotājām).

Tulkojusi Antuāna de Sent-Ekziperī, Albēra Kamī darbus – liela to daļa nav publicēta, saglabāta rokrakstos; arī Anatola Fransa, Onorē de Balzaka, Anrī Žida, Edegara Alana Po, Sergeja Ļvova, Žila Verna, Armana Lanū un citu autoru darbus.
Atdzejojusi Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Ežēna Gilvika, Armana Lanū, Renē Šāra, Fransuā Vijona, Luija Aragona, Roberta Desnosa, Žaks Prevēra, Pjēra Reverdī, A. Basnē un citu autoru dzeju.

Atdzejojusi franču valodā Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā, Vizmas Belševicas un citu autoru darbus.

Tulkojusi lugas teātriem, tulkojusi un dramatizējusi literāro materiālu Valsts Radiokomitejas raidījumiem, tulkojusi subtitrus filmām, rakstījusi pēcvārdus, priekšvārdus tulkotajām grāmatām, apcerējumus par franču un itāļu literatūru.

Tulkojusi arī no angļu, krievu, itāļu valodām.
Citātu galerija"Priekšvārds krājumam "Franču mūsdienu dzeja" ir pirmais plašākais un nopietnākais raksts par franču mūsdienu dzeju tā laika latviešu literatūrkritikā."

Janīna Kursīte. Dzejas vārdnīca. R.: Zinātne, 2002, 160. lpp.

Pjotrs Ravičs 1971. gada 26. martā franču laikrakstā "Le Monde":
"(..) Priekšvārds, kā arī ļoti plašais dzeju klāsts, kurā vārsmas ir izmeklētas pēc to poētiskās vērtības, nedodot priekšroku nevienam no virzieniem, liecina par ļoti augstu kompetenci un labu qaumi. Izvēloties par epigrāfu Pola Eliāra un Alēna Boskē rindas, priekšvārdā autore cenšas pasvītrot dažas nepārejošas tendences, organisku kontinuitāti franču dzejas attīstībā 20. gadsimtā, neskatoties uz attēlotās panorāmas bagātību un daudzveidību (..)"

Citēts no: Māris Čaklais. "Uguns man ir tikpat kā mājsas dzīvnieks..." Literatūra un Māksla, Nr. 8, 19.02.1988.
SaiknesMiervaldis Ozoliņš - Bijušais vīrs
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas vieta20.05.1924
Rīga
Rīga
Izglītojies1933
Rīgas 4. pamatskola
Rīga
Rīga

1936–1943
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga

00.12.1944
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultātes Romānistikas nodaļa.


1946–1947 (Datums nav precīzs)
Darbojusies Mākslinieciskā teātra studijā.
Darbavieta1943–1944
Penkules pamatskola
Penkules pagasts
Penkules pagasts, Dobeles novads

Skolotāja.

Bez darba dienesta izpildīšanas iestāties universitātē nevarēja, tādēļ Maija Silmale 1943./44. mācību gadā strādāja par skolotāju.


1945–1946
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Laborante, korektore.

1949
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Rīga
Repertuāru nodaļas vecākā inspektore.
Apcietinājums05.01.1951

Apcietināta tā sauktās "franču grupas" lietā.

1951. gada 4. jūlijā notiesāta, piespriesti 10 ieslodzījuma gadi.


00.02.1971–31.05.1971
Sarkandaugava
Rīga

Maiju Silmali apcietina un bez tiesas sprieduma ievieto Sarkankalna psihiatriskajā klīnikā.

Deportē04.07.1951–15.05.1956
Taišeta
Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia

Lielāko ieslodzījuma laiku pavada slimnīcā.

Miršanas vieta22.12.1973
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
20.05.1924Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1933IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1936 - 1943IzglītojiesPilsēta
4Penkules pagasts
(Penkules pagasts, Dobeles novads)
1943 - 1944DarbavietaPagasts
5Rīga
(Rīga)
30.11.1944IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1949DarbavietaPilsēta
7Taišeta
(Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia)
04.07.1951 - 15.05.1956DeportēPilsēta
8Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Sarkandaugava
(Rīga)
31.01.1971 - 31.05.1971ApcietinājumsPilsētas daļa
10Rīga
(Rīga)
22.12.1973Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.