Lūcija Zamaiča

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsLūcija Zamaiča
PseidonīmsIrene Kapar, Zaiga Straume, A. Kaija, Junona, Špička, Kri-kri, Fifi, Sili
KopsavilkumsRakstniece Lūcija Zamaiča (1893–1965) ienāca latviešu rakstniecībā, uzrādīdama savdabīgu talantu. Viņas pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele" iznāca 1917. gadā. Tam sekoja septiņi dzejoļu krājumu 1920.–30. gados, kas kritizēti par pārmērīgu snobismu un erotismu, īpaši krājums "Mīlas kontrabanda" (1931). Lūcija Zamaiča rakstījusi arī prozas darbus, no kuriem pazīstamākie ir romāni "Koka dievs" un "Direktors Kazrags", savukārt savos stāstos kritiski tēlojusi dažādu aprindu sievietes. No 1925. līdz 1927. gadam studiju nolūkā Zamaiča uzturējās Francijā, Itālijā un Alžīrijā. No 1927. gada pēc iepazīšanās ar Linardu Laicenu Zamaiča piedalījās kreiso arodbiedrību un pagrīdes darbā. Pēc Otrā pasaules kara padomju režīma laikā viņai bija uzspiesta klusēšana, vairs nepublicējās.
Personiska informācijaDzimusi saimnieka ģimenē.
1912: laulības ar diplomātu Rūdolfu Puiķi, kurš bijis konsulārās daļas vadītājs Lietuvā.
Pēc laulībām ceļo: Pēterpils, Krievijas ziemeļpilsētas, Berlīne, Vīne, citas Austrijas un Vācijas pilsētas.
Ilgāku laiku bijusi tuvu pazīstama ar Jūliju Lāci.
Profesionālā darbība1917: Pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele".

Dzeja

"Mana dvēsele" (1917)
"L' interieur" (1920)
"Ziemeļu saulē" (1921)
"69o 33' 11'' ziemeļu platuma" (1923)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1923)
"Zelta atvars" (1924)
"Mīlas kontrabanda" (1931)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978) (nepublicētie un pagrīdes presē publicētie dzejoļi)
"Tev, kas saule" (2000) (mīlas dzejoļi)

Proza

"Vientuļā gaitā" (1921) (tēlojumi)
"Ielu maldos" (1923) (poēmā prozā)
"Līvijas dienas grāmata" (1924) (garstāsts)
"Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937) (garstāsts)
"Ciemā pie tautiešiem" (1925) (stāstu krājums)
"Koka dievs" (1. daļa, 1928, 2. daļa nav publicēta) (romāns)
"Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929) (romāns)
"Jānis Nelaime" (1. grāmata "Domas", 1930, 1-5).

Pēckara gados nepublicējas.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Mīlas kontrabanda" (Autores izdevums, 1931)

Tēva rosināta sākusi rakstīt dzejoļus. 1917. gadā Cēsīs izdots pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele". Tajā līdzās Aspazijas, Raiņa, V. Plūdoņa ietekmē rakstītiem dzejoļiem ir darbi, kuros vērojama patstāvīga pasaules uztvere – spēja iedziļināties daudzveidīgajās dvēseles norisēs, īpašu uzmanību pievēršot mīlestībai; dzejā īpatnēji savijas tradicionāli latvisks dabas tēlojums ar ziemeļu vidi, ieskanas urbānais motīvi. [..] Skandalozu slavu Zamaičai sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" (1924), "Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937), stāstu krājums "Ciemā pie tautiešiem" (1925), īpaši referāts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (publicēts laikrakstā "Rīgas Ziņas" 1925.17.-19.I). Tajā, runājot par pilsonisko aprindu sieviešu garīgo tukšumu un klajo tieksmi pēc instinktu apmierināšanas. Zamaiča vēršas pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Stāstos izmantojot īsus, asprātīgus sižetus, Zamaiča satīriski tēlojusi dažādu aprindu sievietes, rādot viņu dzīves bezjēdzību un izlaidību, vietumis erotiski ietonējot, tādējādi mesdama izaicinājumu puritāniski noskaņotai sabiedrības daļai.
Parīzē sarakstītajā satīriskajā romānā "Direktors Kazrags" (1927) tēlota veikalnieku un baņķieru vide. No 1927 pēc iepzīšanās ar L. Laicenu Zamaiča piedalījās kreiso arodbiedrību un pagrīdes darbā. Sarakstījusi romānu "Koka dievs" (1, 1928, 2. d. nav publicēta), kurā atainotas varas maiņas Arhangeļskā 1918, romānu "Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929), "Jānis Nelaime" (1930). Ekstravagantas un izaicinošas ir dzejnieces izvēlētās tēmas dzejoļu krājumam "Mīlas kontrabanda" (1931). Tajā līdzās eksotiskajiem Parīzes un Alžīrijas motīviem, pesimistiska dzīves tukšuma un nerealitātes izjūta, vilšanās, atsvešinātība, vēršanās pret latvisko pašapmierinātību.

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.



"Lūcija Zamaiča ir diezgan raksturīga parādība tai laikmetīgās sabiedrības daļai, kas ir redzama kafejnīcās, bāros un modernās iekš- un ārzemju izpriecas vietās, kas snobiski ironizē par sentimentu, garīgu jūsmu, tautību un pat par visu pilsonisko iekārtu, bet kam tomēr trūkst pēdējās drosmes iestāties noteikti šīs iekārtas pretiniekos. Nekādu skaidru mērķu un ideālu šai pusinternacionālai sabiedrībai nav un nevar būt, tāpat nav arī izveidotu un stingru uzskatu, arī pašai tās eksistencei trūkst īstu un drošu pamatu, viņas pagrimuma izsmalcinātība nonāk bieži līdz savam pretpolam – brutalitātei un stipru izjūtu kārei, līdz tad atsevišķam cilvēkam kādos personīgos sarežģījumos atklājas viss viņa dzīves tukšums. Lūcijas Zamaičas dzejas vispārējais virziens droši atvedināms no šīs pusinternacionālās sabiedrības "ieskatiem", bet rūgto un vietām pat traģisko toni viņas pēdējai grāmatai piešķir kādi tīri individuāli pārdzīvojumi, kuros nojautas par pirmmūžīgajiem spē kiem – nāvi un īstu mīlestību – ir atkailinājušas sājās mieles baudu kausā un norāvušas karnevāla maskas un raibās internacionālās klaunības drēbes."

Veselis, Jānis. Mīlas kontrabanda. Daugava, Nr. 2, 1932.
SaiknesJūlijs Lācis - Draugs
Nodarbesskolotāja
rakstniece
Dzimšanas vieta26.02.1893
Lielerķeni
"Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932
Dzīvesvieta1925–1927 (Datums nav precīzs)
Alžīrija
Algeria
Izglītojies1907
Bauskas meiteņu skola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

1908–1910
Jelgavas tirdzniecības skola
Jelgava
Jelgava

1910–1912
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

1925–1927


Studiju nolūkā uzturas Francijā, Itālijā, Alžīrijā

DarbavietaArhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia

Skolotāja un bibliotekāre latviešu bēgļu skolā Arhangeļskā.


1940
Bīriņu atpūtas nams
Bīriņu atpūtas nama vadītāja.

1942–1946
Mērijas Grīnbergas veikals.
Dalība organizācijās1927

Pēc iepazīšanās ar Linardu Laicenu piedalījusies kreiso arodbiedrību un pagrīdes darbā.

Emigrē1915
Arhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia
Ceļojums1912–1913
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1912–1913
Berlīne
Berlin, Germany

1912–1913
Vīne
Vienna, Austria

1925–1927 (Datums nav precīzs)
Francija
France

1925–1927 (Datums nav precīzs)
Itālija
Italy
Apcietinājums1941
Rīgas termiņcietums
Vācu okupācijas laikā apcietināta, deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā.
Miršanas vieta17.01.1965
Rīga
Rīga
Apglabāts20.01.1965
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lielerķeni
("Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932)
26.02.1893Dzimšanas vietaViensēta
2Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1907IzglītojiesPilsēta
3Jelgava
(Jelgava)
1908 - 1910IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1910 - 1912IzglītojiesPilsēta
5Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaNovads
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
7Berlīne
(Berlin, Germany)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
8Vīne
(Vienna, Austria)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
9Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
1915EmigrēNovads
10Alžīrija
(Algeria)
1925 - 1927DzīvesvietaValsts
11Francija
(France)
1925 - 1927CeļojumsValsts
12Itālija
(Italy)
1925 - 1927CeļojumsValsts
13Rīga
(Rīga)
17.01.1965Miršanas vietaPilsēta
14Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
20.01.1965ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.