Lūcija Garūta

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsLūcija Garūta
Personiska informācijaGARŪTA Lūcija (*1902.14.V  Rīgā -†1977.15.II turpat; apbed. I Meža kapos) - komponiste, pianiste, pedagoģe. Bērnību pavadījusi mūz. un mākslas mīļotāju vidē - mātestēvs Jānis Brencis bijis lauku muzikants, vij. un kb. spēlmanis, tēvs Jānis Garūts labi pārzinājis dzeju. No septiņu gadu vecuma mācījusies klaviersp pie Oto Fogelmaņa, vēlāk pie Marijas Žilinskas. 15 gadu vecumā apguvusi harmoniju pie Nikolaja Alunāna. Visp. izgl. ieguvusi Voldemāra Maldoņa ģimn. (1909-14), pēc tam Marijas Beķeres ģimn. (1915-19) un Rīgas 1.vsk. (1919). 1919 iestājusies LK, kur stud. komp. teorijas klasē pie Jāzepa Vītola (abs. 1925) un spec. klav. klasē pie Marijas Žilinskas (1919-20), Hansa Šmita (1920-23) un Ludmilas Gomanes (1923-25, abs. ar brīvmākslin. diplomu). Stud. laikā bijusi pianiste repetitore LNO (1919-21), 1925 un 1926 dažus mēnešus pavadītājpianiste Rīgas radiofonā. 1926 ar Kultūras fonda stipendiju papildin. Parīzē pie I. Filipa un A. Korto klaviersp. un 1928 pie P. Dikā kompozīcijā. 1927-29 bijusi koncerbraucienos ar latv. dziedoņiem Maskavā. Bieži konc. ar Mildu Brehmani-Štengeli, Hertu Lūsi, Ādolfu Kaktiņu, Marisu Vētru Rīgā  u. c. Ljas pilsētās, viņas iedvesmotie patriotiskās tematikas koncerti bija netiešas rezistences parādības sovjetiskās un nacistiskās okupācijas gados (1940-45).  Pasn. mūz. teorētiskos priekšmetus, spec. klav. un komp. teoriju  Rīgas TK (1927-44) un teorētiskos priekšmetus LK (1940-44), no 1942 docente. 1944 X devusies uz Kuldīgu, kur iesaistījusies mūz. skolas dibināšanā, no 1945. III līdz VII bijusi arī tās pasniedzēja. 1945 rudenī atgriezusies Rīgā un līdz 1977 strād. LVK: pasn. sākumā obligātos, no 1947 arī spec. mūz. teorijas priekšmetus, vad. muzikoloģijas nod. studentu diplomdarbus (no 1973 profesore). Atsevišķiem audzēkņiem pasniegusi arī kompozīciju, viņu vidū Elga Īgenberga, Ēvalds Siliņš un Ivars Vīgners. 1945-47 pasn. mūz. teorētiskos priekšmetus arī tagadējā JMMV, neilgu laiku (no 1956) bijusi ped. EDMV. Pirmos skaņdarbus (klav., vij., flautai, solodziesmas) sacerējusi jau skolas gados, studiju laikā piedal. daudzos LK audzēkņu koncertos. Pirmo patstāvīgo kompozīciju vakaru rīkojusi 1926. 12. I. G. mūzikai raksturīga emocionalitāte un tiešums, romantiskas ilgas visās to gradācijās, no sapņojuma līdz eksaltētai trauksmei. Vok. darbos būtiska nozīme zvaigžņu, gaismas un saules tēliem (solodziesmas Debess un jūra,Gaisma, Pie zvaigžņotās jūras, Zvaigžņu naktī, Zvaigznes un zeme, Mēness laiva, Vienīgā zvaigzne; oratorijas Dzīvā kvēle finālsu.c.). Komponisti dziļi iespaidojuši arī kosmosa iekarojumi (opera Sidrabotais putns; J. Gagarinam veltītā kantāte Viņš lido; V. Tereškovai veltītā solodz. Kaija brīnišķā). G. mūz. valoda ir kopumā romantiska, jūtama radniecība  ar A. Skrjabina daiļradi, 20. gadu darbos izpaužas franču impresionisma ietekme - harmoniju krāsainība, smalkas gaismēnu nianses. Kopš 20. g. beigām arvien plašāku vietu viņas mūz. ieņēmuši latv. folkloras motīvi, diatoniska vienkāršība. Vairākus L. Garūtas skaņdarbus iedvesmojuši traģiski notikumi personiskajā dzīvē (variācijas klavierēm fis moll veltītas jaunības drauga Ādolfa Komisāra piemiņai, koncerts klav. ar orķ. - māsasmeitas Lailas piemiņai u.c.). Traģisku izjūtu gamma saistīta arī ar tautas likteņgaitu tēmu (40. gadu pirmajā pusē tapušās solodz. Aizvestais; Māte aizvestam dēlam  u. c.). Sevišķa vieta latv. mūz. vēsturē ir kantātei Dievs, tava zeme deg! (Andrejs Eglītis), ko Teodora Reitera koris pirmatsk. 1944. Kantāte sovjetiskajā laikā aizliegta, no jauna atskaņota 1988 ( pirmoreiz  kamerkoris  Ave Sol  Imanta Kokara vadībā, vēlāk arī citi kori un diriģenti). Daudzos G. vok. darbos izmantota viņas pašas dzeja, to vidū operā Sidrabotais putns, kantātē Viņš lido un virknē solodziesmās, t. sk. daudz atskaņotajā Pavasars nāk; Mans sapni; Aicinājums; Grūtā brīdī; Skumstošā mīla; Svētā mīla u.c. G. dziesmas daudz dziedājuši Milda Brehmane-Štengele, Zelma Gotharde-Bergkinde, Herta Lūse, Ādolfs Kaktiņš, pēckara periodā arī  Arta Pile, Žermēna Heine-Vāgnere, Pēteris Grāvelis, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, viņas mūziku  atsk. arī vij. Rūdolfs Miķelsons, Juris Švolkovskis, čellists Pēteris Komisārs, pian. Hermanis Brauns u. c. G. bieži uzstājusies kā pianiste, visvairāk 20.-30. gados, epizodiski arī vēlāk. Bijusi viena no Ljā iecienītākajām pavadītājpianistēm, kopā ar viņu muzicējuši gandrīz visi savulaik ievērojamie Ljas koncertdziedātāji (kopskaitā ~100), arī vairāki vijolnieki, čellisti u.c. Reizēm sniegusi arī solopriekšnesumus (gk. savos kompozīciju vakaros). Repertuārā līdzās pašas darbiem bijusi lielākoties 19.-20. gs. komp., t. sk. Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Arvīda Žilinska mūzika. Izcēlusies ar romantisku, rubato tipa spēles manieri, liegu toni, daudzkrāsainiem pedalizācijas efektiem. Bieži spēlējusi klav. arī baleta un literāros vakaros. Epizodiski pievērsusies mūz. publicistikai, gk. 20. gados. Darbošanās mūz. ped. jomā rosinājusi pievērsties metodisko mācības līdzekļu izveidei. Daudzi G. instruktīvie klavierdarbi iekļauti pedagoģiskā repertuāra krājumos. 20.-30. gados bijusi Ljas Skaņražu kopas biedre, kopš 1945 LKS biedre. 1962 saņēmusi Nop. b. m. d. nosaukumu.
DARBI. Grāmara:  Harmonija, 1. d.(R., 1975), 2.d. (rokrakstā)
SKAŅDARBI. Operas: Pasaka par nāvi, (1929, pēc E.Vulfa lugas, fragmenti); Sidrabotais putns, (1938, komponistes libr. Korim ar pavad.: kantāte tenoram, barit, jk. un ērģ. Dievs, Tavava zeme deg (1944, A.Eglītis), kantāte Pavasara vējos, jk. un SO , (1957, Plūdons); kantāte Viņš lido, sopr., jk. un SO, (1961, L. Garūta, M. Ķempe); oratorija Dzīvā kvēle,  vīru un sieviešu korim, tenoram, mecosopr. un SO (1966, Rainis); kantāte Sev, tev - visiem, jk., mecosopr., baritonam un ērģ. (1970); kantāte Miera saule, skolēnu korim, fl., klarn., čellam, klav. (nav datēta); Pasaka par nāvi (pēc E. Vulfa lugas, 1929, fragmenti). Simf. orķestrim: Teika (1932); Meditācija (1934); Manā dzimtenē, variācijas (1935); Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1959); Soloinstr. un orķestrim: Koncerts klav. ar SO (1951, instrumentēts 1955); Klavierēm: Variācijas fis moll (1921); Sonāte-fantāzija h moll (1924); Prelīdes (h moll, E dur, cis moll, Des dur); Variācijas par latv. tdz. Karavīri bēdājās (1933); Meditācija (1935); Leģenda (1937); Aicinājums (1936); Sendienas (1949); Variācijas par latv. tdz. Arājiņi, ecētāji (1951); Septiņas latviešu tautasdziesmu apdares (1952); zvejnieku deja Lielais loms ( 1957); Četras etīdes Steinway klavieru ilgskaņas pedālim (1936), Etīde Steinway klavieru ilgskaņas pedālim Zēns ar brīnumkoklīti apburtā mežā (1956) u.c; virkne instruktīvu skaņdarbu u. c. Instr. ansamblim:  Klavieru trio b moll (1948), Sēru pasakalja par Veronikas Rekevičas tēmu klav., vij. un čellam (1959).
Soloinstr. ar klav: Rudenī (1925), vijolei; Sonāte c moll, vij.(1927, pazudusi); Dramatisks moments, vij. (Nožēla,1931); Largo e andante, vij.(1939); Daina, vij.(1949); Elēģija, čellam (1922).
Balsij ar pavadījumu: >100 solodziesmu, t. sk. latv. tdz. apdares.Korim a capella: ~ 90dz. jauktam, siev., vīru un skolnieku koriem, to vidū ~ 40 tdz. apdares. Skaņdarbi vairākās versijāsLūgšana (1923 vij. ar klav., 1926 čellam ar klav.), Teika (1925 vij. vai čellam ar klav., 1932 simf. orķ., arī fagotam ar klav., nedatēta), Meditācija (1934 simf. orķ., 1942 ērģ., arī klav.), Manā dzimtenē, variācijas (1935 simf. orķ., 1936 godalgots radio komp. konkursā, 1942 klav.), Šūpļa dziesma (1950 vij. un klav., vēlāk flautai un klav., nedatēta), Nāras dziesma (1928 balsij un klav., vēlāk fl. un klav., nedatēta) u. c.
DISKOGR.: LP,  J. Vītols. Pie tava augstā baltā loga. E.Dārziņš. Spāniešu romance [dzied M.Vētra, pavadījumu atsk. L. Garūta], M 3670-3673, Bellacord Electro, Rīga;  LP, Lūcija Garūta. Dievs, tava zeme deg! [kamerk. Ave sol, dir. I. Kokars, solisti J. Sproģis un A. Krancmanis, Rīgas Doma ērģeles spēlē A. Kalējs], C10 28031-2, Melodija, 1989; LP, Lūcija Garūta. Dievs, tava zeme deg! [Reitera koris, dir. T. Reiters, solisti M. Vētra,  un Ā. Kaktiņš, Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles spēlē L. Garūta, ieraksta pamatā – pirmatskaņ. 1944.15.III], 0040, Raiņa un Aspazijas fonds, 1982, Hamburga; LP, Lūcija Garūta. Solodziesmas [dzied Ž. Heine-Vāgnere, P. Grāvelis, K. Zariņš], 10-43525-6, Melodija, 1981; LP, Lūcija Garūta. Dzīvā kvēle (L. Daine, J. Zābers, Latvijas radio T. Kalniņa koris un simf. orķ., diriģ. L. Vīgners), 33Д-028415-16, Мелодия, 1971; LP, Lūcija Garūta. Dziesmas bērniem, C004629-30, Мелодия; LP, Lūcija Garūta. Koncerts klavierēm un orķestrim [atsk. H. Brauns un LNSO E. Tona vadībā; prelūdijas E dur, Des dur, cis moll, atsk. H. Brauns], 33Д-010989-90, Мелодия; CD, Lūcija Garūta, Andrejs Eglītis. Dievs, tava zeme deg! [VAK Latvija, diriģ. M. Sirmais, solisti A. Poļakovs un V. Jansons], P&C,  1999, Austrijā; CD, Latviešu kordziesmas antoloģija, VIII, 1940 - 1965  [L. Garūtas tdz. apdares Baltaitiņa jūru pelda, Ai, manā zemītē, dzied kamerk. Ave Sol I. Kokara vadībā], P&C, 2000;  CD, Lai slava skan [L. Garūta Elēģija, atsk. M. Villerušs, pie klav. I. Villeruša; solodziesmas Lūgšana  un Mūsu Tēvs, dzied B. Saiva, pie klav. I. Villeruša], c by artists 1998; CD, Latviešu ērģeļmūzikas izlase [L. Garūta Meditācija (1934; pārlikums ērģelēm 1942, Rīgas Doma ērģ. spēlē A. Kalējs], Remix&ContinAt, 1994; Latvijas Nacionālās operas balsis. Vecmeistari [L.Garūta Svētā mīla, dzied H. Lūse orķ. pavadījumā, dir. T. Reiters, 30. gadu ieraksts], Latvijas Radio, 1995
LIT.: Garūtas/Eglīša kantāte Dievs, Tava zeme deg // Nedēļas Apskats, 1947, 10. X; Stumbre S., Zvaigznes un zeme, R. 1969; Apkalns L. Lūcija Garūta // LjuM, 9, 1977, 820. lpp.; Grāvītis O., Materiāli komponistes radošās personības izgaismojumam // LM, 17, R. 1985, 146. lpp.; Zemzaris I., Zeme un zvaigznes //Māksla, 1987, 6, 54. lpp.; Cilvēki degošā zemē: Tautas recenzija [par kantāti Dievs, Tava zeme deg!]  Materiālu sagat. I. Zemzaris // LunM, 1988. 19. VIII; Grāvītis O., Baltā, cēlā simtgadniece // Dziesmusvētki, 2002, 3, 24. lpp.; Pormale D., 1944. gada 15. marta rīts... // Laiks, 2004. 10. IV; Erliha Dz., Lūcijas Garūtas klaviermūzika, R. 2007
B. Jaunslaviete, A. Klotiņš

Garūta Lūcija
(1902. 14.V Rīgā - 1977. 15.II Rīgā, apbed Meža kapos) - komponiste un pianiste, dzejniece - savu dziesmu tekstu autore.
Dz. strādnieka ģim. Māc. Maldoņa ģimn. (1909-14), Beķeres ģimn. (1915-18), beigusi Rīgas pils. 1. vsk. (1919), LK kompozīcijas klasi (1924) un klavieru klasi (1925), papildinājusies Parīzē (1926). Bijusi pasniedzēja un direkcijas loc. Tautas konservatorijā (1926-44), pasniedzēja Jāz. Mediņa mūz. vsk. (1945-47), docente LVK (1940-76). Aktīvi koncertējusi.
G. komponētos skaņdarbus simfoniskajam orķestrim "Meditācija" (1934), "Manā dzimtenē" (1936), "Zelta zirgs" (1958), klavierkoncertu (1951), variācijas klavierēm "Karavīri bēdājās" (1933), oratoriju "Dzīvā kvēle" (1966) u.c. Plašākā un ievēr. G. daiļrades daļa - ap 200 lirisku solodziesmu, t.sk. liela daļa ar pašas tekstiem par dzimtenes, mīlestības un nāves tēmām. Komp. arī kora dziesmas, operu "Sidrabotais putns" (1938) ar savu libretu. Viens no izciliem G. darbiem - kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" (1944) ar Andreja Eglīša tekstu.
Pirmā dziesma ar G. vārdiem atskaņota koncertā jau studiju laikā. Pirmā public. recenzija - "Pārdomas sakarā ar Honegera "Pacific"" (žurn. "Mūzika", 1925, 3). G. rakstības maniere liriska, ļoti emocionāla. Sar. māc. grām. "Harmonija" (1, 1975), vairākas recenz. par koncertiem. Žurn. "Karogs" (1987, 5) public. fragmenti no G. atmiņām un vēstules.
L. Stumbre S. Zvaigznes un zeme. R., 1969.
A. Vite
Nodarbesdzejniece
komponiste
pedagoģe
mūziķe
Dzimšanas vieta14.05.1902
Rīga
Rīga
Izglītojies1909–1914
mācījies
māc. Maldoņa ģimn.

1915–1918
mācījies
māc. Beķeres ģimn.

1919
mācījies
beigusi Rīgas pils. 1. vsk.

1924
mācījies
beigusi LK kompozīcijas klasi

1925
mācījies
beigusi LK klavieru klasi

1926
mācījies
papildinājusies Parīzē
Miršanas vieta15.02.1977
Rīga
Rīga
Apglabāts00.02.1977
Rīga
Rīga
Apbedīta Meža kapos.
Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
14.05.1902Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
31.01.1977ApglabātsPilsēta
3Rīga
(Rīga)
15.02.1977Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.