Lilija Brante

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsLilija Brante
Papildu vārdiPārup-Brant
Dzimtais vārdsPārupe
KopsavilkumsLilija Brante (1897–?) – publiciste. Grāmatas "Latviešu sieviete" (1931), kur apkopotas ziņas par par latviešu sievietēm izglītībā, literatūrā, tēlotājā un skatuves mākslā, autore. Periodikā rakstījusi par latviešu sievietēm – tautiskās atmodas darbiniecēm un pirmajām rakstniecēm.
Personiska informācijaDzimusi skolotāja Krišjāņa Pārupa (1863-1939) ģimenē.
Beigusi Tailovas ģimnāziju.
Brīvības cīņu laikā darbojusies Latvijas sieviešu palīdzības korpusā.
Bijusi precējusies ar Aleksandra augstumu direktoru Jāni Brantu (1889-?).
Jaunu sieviešu kristīgās biedrības priekšniece.
1934-40: žurnāla "Latviete" redaktore.
Profesionālā darbība1931: "Latviešu sieviete"
Periodikā rakstījusi par latviešu sievietēm – tautiskās atmodas darbiniecēm un pirmajām rakstniecēm.
Citātu galerija

Par grāmatu "Latviešu sieviete" (Valters un Rapa, 1931)


Šai grāmatai ir sava nozīme kā materiālu krājumam par latviešu sievietes kustību, par viņas darbību un sasniegumiem kultūras laukā no viņiem tāliem tautasdziesmu laikiem līdz pat mūsu dienām. Materiāls nav pietiekoši labi sistematizēts, nav padarīts viegli izmantojams, bet kā pirmais tāds mēģinājums, savilkt vienkop visu (svarīgu vai nesvarīgu), kas par sievieti mūsu kultūras laukā vērojams, tas atzīmējams. Kritiski pret to izturoties, turpmāk ar plašāku vērienu kādam vai kādai pie sieviešu jautājuma apceres stājoties, šī grāmata būs gan kā mazs priekšdarbs, kā mazs ierosinājums problēmas dziļākai noskaidrošanai. Jāatzīmē, ka latviešu sieviete ne kultūras, ne literatūras vēsturē pie mums nava nekad atstāta ēnā, bet samērā ļoti objektīvi novērtēta pēc viņas nopelniem vienā vai otrā kultūras darba nozarē. Tālab ari Lilija Brante, piegriezdama vērību tikai sievietes lomai, savā grāmatā bieži uz šiem vispārējiem avotiem pamatojas. Tomēr ne katru reizi pietiekoši rūpīgi viņa tiem izsekojusi, tā pielaizdama dažu nepatīkamu kļūdu."

Latvju Grāmata, Nr.05-06 (01.12.1931)



"Lilijas Brant grāmata, paredzams, iegūs pie latvju sievietēm, kuras seko laika garam, plašu ievērību, jo tā it labi var noderēt, kā rokas grāmata, orientējoties latvju sieviešu kustības attīstībā un kulturālā darbā. Jaunā autore ir pielikusi daudz pūļu, lai ar statistisku datu palīdzību rādītu gaišu ainu par sieviešu izglītības attīstību Latvijā, sākot ar 1735. gadu un nobeidzot ar mūsu dienām». Tāpat arī autore sniedz skaidru pārskatu, papildinātu atsevišķām biogrāfiskām ziņām, par latvju sievietēm rakstniecībā un mākslā – visās tās nozarēs, un lietišķi raksturo latvju sievietes sabiedrisko un politisko kustību, atzīmējot kā pagātnes, tā arī tagadnes izcilas darbinieces. Pievienotais grāmatu saraksts par latvju sievietes izglītību un latvju sievieti rakstniecībā vēl pavairo šīs grāmatas noderību. Patīkams ir grāmatas lietišķais, neizplūstošais tonis un skaidrā valoda."

Burtnieks, Nr.11 (01.11.1931)



"Svešu roku savākts materiāls, kas sniegts ar vieglu prātu, bez noteiktas pamatdomas un nepieciešamās kritikas, neizsmeļot pašu izraudzīto, daudz sološo virsrakstu. Par ievērības cienīgu Lilija Brant, liekas, atzīst tikai to latviešu "sievieti", kas baudījusi zināmu izglītību un pazīstama kā rakstniece, māksliniece vai sabiedriska darbiniece, bet viņa paiet vienaldzīgi garām visām tām neskaitāmām nezināmām varonēm, kuras ne tikai asās, uz ārieni izpaudušās cīnās, bet tikpat neatlaidīgi sava grūtā mūža ikdienas gaitās arī ir ņēmuši dalību "latviešu" sievietes garīgās sejas izveidošanā. Bet patiesībā šī seja nav viengabalaina, gluži tāpat, kā nav viengabalainas mūslaiku tautas, un Lilija Brant ir saskatījusi tikai vienu no šīm sejām – proti, latviešu pilsoniskās sievietes seju. Par latviešu tautas izmantoto šķiru sievieti pagātnē un tagadnē, un par viņas nozīmi šo šķiru cīņā par labāku nākotni plašā apcerējumā atrodam pārāk maz ziņu. Latviešu sievietes lomai 1905 gada revolūcijā un mūsdienu strādnieku kustībā veltītas nedaudz rindiņas, kamēr par visādām "dāmu komitejām", "sieviešu palīdzības korpusiem", "ligām", "gaidām" un "vanadzēm" sarakstītas nez cik lappuses. Tas, varbūt, nemaz nav noticis aiz neiecietības vai ļauna prāta, bet autores redzes aploks ir pārāk aprobežots, un viņas skats neiedziļinās parādību būtībā. Bet arī pilsoniskā latviešu sieviete nav atradusi grāmatā pilnīgu atspoguļojumu: galvenā vērība piegriezta rakstniecēm un māksliniecēm, mazāka sabiedriskām darbiniecēm, polītiķem un zinātniecēm, bet itin nekāda praktiskām paidagogēm, ārstēm un vispāri sievietēm, kam jāstrādā dienišķās maizes dēļ. Par katru rakstnieci un mākslinieci sniegtas sīkas zinas, dodot par visam gandrīz vienādas jūsmīgas atsauksmes. Grūti spriest, cik tāli var uzticēties minētām ziņām, jādomā, ka viņas nevar uzņemt bez kritikas. (..) Grāmatas vienīgais nopelns, ka tā sniedz vienkopus izkaisītās ziņas par latviešu rakstniecēm, māksliniecēm un sabiedriskām darbiniecēm, bet uzmanību viņas lietojot!

Domas, Nr.12 (01.12.1931)
Nodarbespubliciste
Dzimšanas laiks/vieta10.07.1897
Rīga
Rīga
IzglītojiesLudmilas Tailovas privātā ģimnāzija
Rīga
Rīga
Darbavieta1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"
Rīga
Rīga
Redaktore

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
10.07.1897Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1934 - 1940DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.