Leons Paegle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (107); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (44)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsLeons Paegle
PseidonīmsJuni, Justus, Arlekīns, Sarkanais Arlekins
Personiska informācija1890: 10. jūnijā dzimis kalēja Mārtiņa un viņa sievas Matildes (1866–1957) Paegļu ģimenē. Tēvs no Lauču saimnieka rentē dažas pūrvietas zemes un nelielu smēdi. Māte ir sīkzemnieka meita, kuras tēvs nespēdams savu saimniecību noturēt, aiziet uz pilsētu par fabrikas strādnieku, un viņa paliek pie bagātajiem radiem, Lauču saimniekiem, par audžumeitu. Paegļu ģimenē ir četri bērni: Leons, Augusts, Milda un Olga.
1905: vasarā aculiecinieks notikumiem Vidrižu kapsētā, kur baroni nošauj vairākus cilvēkus. "1905. gada vasarā biju aculiecinieks satricinošiem notikumiem Vidrižu kapsētā, kur baroni nošāva vairākus cilvēkus. Šos notikumus esmu aprakstījis stāstā "Asinis uz akmens". Manī pirmo reizi tika pamodināts revolucionārs". (Paegle, Leons. Kopoti raksti. 5. sējums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958, 277. lpp.)
1906–1910: Valmieras skolotāju seminārā mācās kopā ar Jāni Ezeriņu, Kārli Kārkliņu, Vili Knoriņu, Hermanani Aplociņu
1912: vasarā apprecas ar Ainu Kalniņu, kas beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju.
1917: maijā Maskavā iestājas boļševiku partijā.
1926: 28. janvārī miris Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā.

Padomju okupācijas laikā Leona Paegles piemiņa tika iemūžināta, piešķirot viņa vārdu skolai (Rīgas Leona Paegles 1. vidusskola, tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), teātrim (Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953–1991, tagad Valmieras Drāmas teātris), kolhoziem, saldētājtralerim, ielām Rīgā (1994. gadā atjaunots Antonijas ielas nosaukums), Jelgavā (tagad Filozofu iela), Cēsīs, Kuldīgā, Liepājā, Ludzā, Saulkrastos, Slokā.

PAEGLE Leons (1890.10.VI Vidrižu pag. Laučos - 1926.28.I Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks un pedagogs.
Dz. kalēja ģim. Māc. Vidrižu pagastsk. (1899-1903), Lēdurgas draudzes sk. (1903-06) un Valmieras skolotāju seminārā (1906-10). 1910-11 skolotājs Krimuldas pagastsk., no 1911. g. rudens dzīv. Vecmīlgrāvī Burtnieku namā un strād. A. Dombrovska fabrikas sk., darbojās atturības b-bā "Ziemeļblāzma". 1912 ieguva mājskolotāja tiesības vēst. un krievu val. 1914-17 stud. A. Šaņavska Maskavas Tautas univ. Vēst. un filoz. fak., strādāja par skolotāju, darbojās Latv. palīdzības b-bā un Kult. birojā, lasīja lekcijas. 1917 bija Maskavas latv. skolu padomes pr-js, tika ievēlēts Kurzemes zemes padomes izpildu komitejā. 1919 atgriezās Ljā, bija Rīgas 1. vsk. pārzinis un viens no skolu sistēmas reformatoriem Ljā, lasīja lekcijas pedagogu kursos. Par darbošanos LKP 1921 tika apcietināts, pēc atbrīvošanas līdz lēmuma atcelšanai par izsūtīšanu no Ljas dzīv. nelegāli. 1922 P. tika ievēlēts Ārpussk. izgl. kongresu padomē un bija šīs padomes lektors. 1922 un 1925 kā kreiso arodnieku kandidāts tika ievēlēts Rīgas pils. domē. 1922-23 ilgāku laiku atradies apcietinājumā. Pēc amnestijas 1923 vairākus mēn. uzturējās Vācijā, 1924 - Itālijā. 1925 atkārtoti apcietināts, 1925 V slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvots.
P. rakstījis dzejoļus, pozas darbus un lugas. Pirmā lit. publikācija - dzejolis "Audējai" laikr. "Latvija" lit. piel. 1908.1./14.XI. Dzeja apkopota krāj. "Jauno vanagu sasaukšanās" (1921), "Spārni", "Karogi" (abi 1922), "Cietumi nelīdz", "Leons Paegle dzejo intīmi" (abi 1923). P. lirikā vērojama latv. romantiskās dzejas (F. Bārdas, Aspazijas, Raiņa) ietekme. Izteiksmes amplitūda mainās no rotaļīgi liriskas, maigas līdz asi ekspresīvai, pat naturālistiskai. Darbos spēcīgs cilvēka gara brīvības un varmācības kontrastējums. Intīmais pārdzīvojums izpaužas spilgti jutekliskā tēlainībā.
P. prozā mākslin. pārliecinošākie t.s. jaunatnes stāsti - "Ceļā", "Rej, rej, Krancīt!", "Pieci rubļi" u.c., kuros izteikts protests pret cilvēc. pašcieņas pazemojumiem, asa netaisnības izjūta. Stāsti izd. krāj. "Darba bērni" (1922), "Pār sāpju slieksni" (1922), "Kas atsēdēs?" (1928). Cilvēka garīgi brīvas, radošas attīstības problēmas skartas arī P. agrīnajos darbos "Gāju putni" (1912) un "Purva tvaiki" (1913), kas 1923 apvienoti rom. "Kurš mani mīl?". Romānā "Izpostītie" (1926) uz pēckara Ljas lauku fona risināts melodram. fatālas mīlestības stāsts. 1924 žurn. "Domas" public. nepabeigtais rom. "Nāves cilpa", kurā vērienīgi un ekspresīvi zīmēts 1. pas. kara laiks.
P. sar. 20 lugu un veidojis skatuves šarādes par aktuāliem polit. jautājumiem. Publicistiski politiskā t-ra ievirzē veidotas lugas "Laikmijos" (t-rī 1916, public. 1917), "Augšāmcelšanās" (1919), "Gadsimtu sejas" (1921), "Iela" (1922) u.c. P. rakstījis arī lugas bērniem, no kurām populārākās - pasaku lugas "Ugunsputns" (t-rī saīsināti 1925, pilnīgi 1952, grām. 1947) un "Runga, iz maisa!" (1926, t-rī 1927). J. Raiņa ideju drāmu trad. veidota luga "Dievi un cilvēki" (1914). P. lugas rakstītas gk. saistītā valodā. Pēc P. lugas veidots Jāņa Mediņa operas "Dievi un cilvēki" (1922) librets.
P. atdzejojis A. Bloka poēmas "Divpadsmit" un "Skiti" (abas 1923), tulk. G. Hauptmaņa lugu "Audēji" (1918); periodkā public. vairāki M. Ļermontova, A. Puškina u.c. dzejn. darbu atdzejojumi. P. sast. un tulk. vairākas māc. grām. - "Vālodzes šūpulis" (1920-23, kopā ar L. Laicenu), "Ievads vēsturē" (1920, 1925 {5}), "Seno laiku vēstures hrestomātija" (1921) u.c. - Ps.: Juni, Justus, Arlekīns, Sarkanais Arlekins.
1959 atklāts P. memoriālais muzejs Vidrižu Laučos.
Kopoti raksti 5 sēj. (1956-58).
L. Paegle L. Īss atskats uz dzīvi // Atziņas. Cēsis - R., 1924. 3. d.; Goba A. Leons Paegle // Ilustrēts Žurn., 1926, 3; Andersone E. Leona Paegles dzīve un daiļrade // Paegle L. Kop. r. R., 1958, 5.sēj.; Atmiņas par Leonu Paegli. R., 1961; Labrence V. Leons Paegle. R. 1969; Ivanova I. Vēlreiz par tēvu // Karogs, 1980, 6; Leons Paegle: Biobibl. rād. R., 1982; Ūsiņš V. Leons Paegle un pedagoģija. R., 1983.
I. Treimane
Profesionālā darbība1904–1906: pēdējos divos mācību gados Lēdurgas draudzes skolā Paeglem rodas literāras intereses un viņš sāk rakstīt dzejoļu.
1908: pirmā publikācija – dzejolis "Audējai" laikrakstā "Latvija"1./14. novembrī.

Dzejoļu krājumi

1921: Jauno vanagu sasaukšanās
1922: Karogi
1922: Spārni
1923: Cietumi nelīdz
1923: Leons Paegle dzejo intīmi

Romāni

1924: Nāves cilpa (nepabeigts)
1926: Izpostītie

Stāstu krājumi

1922: Darba bērni
1922: Pār sāpju slieksni
1926: Kas atsēdēs?

Lugas

1912: Kurš mani mīl (Gāju putni)
1914: Biezā Pietera bēdu liktenis
1914: Dievi un cilvēki
1917: Laikmijos
1919: Augšāmcelšanās
1921: Āzis un maskas (viencēliens bērniem)
1921: Gadsimtu sejas
1922: Iela
1923: Par un pret
1923: Kurš mani mīl?
1924: Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi
1924: Nāves kalējs
1924: 9. janvāris
1925: Sastapšanās
1925: Runga, iz maisa!
1925: Uguns putns
1925: Zemes sāls
1926: Runga, iz maisa!
1928: Karš karam
20. gados:

Tulkojumi

No krievu valodas
Bez gada: Petrovs, Grigorijs. Nepareizi sākts. Valmiera: P. Liepas apgāds.
1908: Krosbi, Ernests. Ļ. N. Tolstojs kā pirmmācības skolotājs. Valmiera; P. Liepas apgāds.
1909: Lačinovs, Vladimirs. Mīmikas māksla. Rīga: Müllers.
1923: Bloks, Aleksandrs. Divpadsmit; Skiti. Rīga: Jaunā kultūra.
1925: Zajackijs, Sergejs. Strēlnieks Tells. Rīga: Daile un Darbs.
1980: Bloks, Aleksandrs. Lirika. (Starp citiem atdzejotājiem.) Rīga: Liesma.

No vācu valodas
Bez gada: Vēdekinds, Franks. Bērnu traģēdija. Valmiera: P. Liepas apgāds.
1909: Ibsens, Henriks. Heda Gabler. (Jaunajā Rīgas teātrī 1909. gadā.)
1918: Hauptmanis, Gerharts. Audēji. Rīga: A. Gulbja apgāds.

Lugu iestudējumi teātrī

1915: 8. aprīlī "Dievi un cilvēki" Rīgas Latviešu teātrī (Interimteātris) (režisors Reinholds Veics).
1917: 24. septembrī "Augšāmcelšanā" (izrāda ar nosaukumu "Par brīvību") Pēterpils Jaunajā Latviešu teātrī (režiors Alfreds Amtmanis-Briedītis).
1917: 26. novembrī "Augšāmcelšanās" Maskavas Latviešu strādnieku teātrī (režisors Fr. Grunte, mūziku komponējis Ernests Vīgners).
1918: 17. martā "Augšāmcelšanās" Harkovas latviešu strādnieku klubā "Darbs" (režisors Gustavs Žibalts).
1919: "Augšāmcelšanās" Strādnieku teātrī (režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis).
1919: martā "Dievi un cilvēki" Liepājas strādnieku klubā "3. Internacionāle".
1921: 5. jūnijā "Gadsimtu sejas" Tautas augstskolas Dramatiskajā studijā (režisore Anna Lācis).
1922: 10. jūnijā "Iela" Tautas augstskolas Dramatiskā studija (režisors Vilis Segliņš).
1924: 10. februārī "Par un pret" Rīgas Arodbiedrību Centrālbiroja kluba Dramatiskajā sekcijā (režisors Gustavs Žibalts).
1925: "Iela" Ventspils teātrī (režisors Maksis Stūris).
1925: 20. decembrī Rīgas Arodbiedrību Centrālbiroja klubā (režisore Anna Lācis).
1927: "Runga, iz maisa!" Jelgavas Latviešu teātrī (režisors Jānis Kļava).
1928: "Karš karam" Strādnieku teātrī (režisors Jānis Zariņš).
1928: "Par un pret" Valmieras Dramatiskajā teātrī.
1930: "Runga, iz maisa!" Dailes teātrī (režisors. Eduards Smiļģis).
1930: "Runga, iz maisa!" Ventspils Latviešu teātrī (režisors Kārlis Čakars).
1940: "Dievi un cilvēki" Jelgavas Drāmas teātrī (režisors Herberts Zommers).
1941: "Runga, iz maisa!" Jelgavas Drāmas teātrī (režisore Zinaīda Avotiņa).
1948: "Runga, iz maisa!" Valmieras Leona Paegles Drāmas teātrī (režisors Žanis Vīndedzis).
1952: "Uguns putns" Ļeņina komjaunatnes Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī (režisors Boriss Praudiņš).
1956: "Runga, iz maisa!" Valmieras Leona Paegles Drāmas teātrī (režisore Anna Lācis).
1968: "Runga, iz maisa!" Valsts Akadēmiskajā Drāmas teātrī (režisors Oļģerts Šalkonis).
1981: "Iela" Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (režisori Alfreds Jaunušanas, Mihails Kublinskis).
2007: "Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi" Jūrmalas teātrī (režisors Aigars Balulis).

Recepcija mūzikā

  • Pēc Leona Paegles lugas veidots Jāņa Mediņa operas "Dievi un cilvēki" librets (1922, 23 maijs).
  • Dziesmas ar Leona Paegles dzeju komponējuši Pauls Dambis, Lūcija Garūta, Edmunds Goldšteins, Romualds Kalsons, Jāzeps Mediņš, Jānis Ozoliņš, Ģederts Ramans, Lauma Reinholde, Jānis Rijnieks, Jānis Zālītis, Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Spārni" (1922)

"Pēc satura grāmatiņa iedalīta trīs daļās: daba, mīla, darbs. Ja ar diviem pirmiem sižetiem autors vēl puslīdz tiek galā, tad viņam pilnīgi nav pa spēkam trešais – darba dziesmas. [..] Pirmā dzīve – patiesa un intīma ir tā, kura atrodas individuālistiskās “romantikas zilos maldos”. Tās ir zemnieku dēla inteliģenta tradicionelās tieksmes pēc drusciņ sapņiem, pēc drusciņ pilsoniskā komforta. Bet nav jau viņa «zilais laimes putns” tālu meklējams: tas dzied tepat tuvu ģimenes dzīves «mīlas dārzos", kur staigā “sapņu karaliena” – dzejnieka sieva. Un pie pilsoniskā komforta pieder tās “smalkās lina drānas", ar kurām mirrēm svaidītā sapņu karaliena guļ zem “zilās zīda apsegas” ar “sarkanu rožu ziedu vāzē” uz guļamistaba loga, kurp “kāzas svinēt” ceļo mūsu “piligrims”. Par visu to jūsmo dzejnieks ar aizkustinošu naivitāti.
Bet Leonam Paeglem gribējās palikt par revolucionāru strādniecības dziesminieku. Kļūt vaļā no romantikas ziliem maldiem. Un nu viņš sāk apdziedat “Raktuves”, “Sirmo strādnieku”, “Darba uzvaru”, sarkanos karogus, pagrabu dzīvokļus. Bez šaubām, arī tas ir dzejas cienīgs temats. Tika Paegļa baltās rokas ir par sievišķīgi vārgām, lai veidotu šo cieto, skarbo metālu. Tamdēļ arī viņa darba dziesmas liecina par dzejiskās izjūtas un tēlojuma vārgumu un nevarību. Es nezinu, kāds iespaids paliktu angļu ogļracim no Paegles pantojuma “Raktuvēs” un okeāna kuģa matrozim no viņa “Daugavas laivinieka”, kur lasām šādas tautiskā laikmeta rīmes: “Uz jūru svabadie tvaikoņi brauc, tur debesu plašums un brīve!” Var jau būt ka Paeglem kādreiz izdosies kļūt par strādniecības ideologu mākslā, lai to gan grūti gaidīt pēc smalkas veļas un zīda segu apdziedājumiem “Spārnos”. Bet pirms tam viņam ilgi jāmācās pie Vakareiropas labākiem proletāriskiem un sociālistiskiem dzejniekiem."

Švābe, Arveds. Leons Paegle. "Spārni". Ritums, 1922, Nr. 2.

Par romānu "Izpostītie" (1926)

"Viens ir jāatzīst: romāns var ieinteresēt lasītāju. Gribas sekot romāna pavedienam, gribas vērot, kā galu galā tas viss atrisināsies. Tātad tipi nostādīti interesantās attiecībās. Uz vienu jautājumu atbildot, autors jau tūlīt uzstāda nākošo. Tā nerodas tukšums un apsīkuma momenti. Šis īpašības dēļ romānam būs daudz lasītāju. Citādi – būtu daudz ko iebilst. Jau vispirms tas, ka izpostīto dzīvi autors drīz vien pamet nomaļā, lai galveno vērību piegrieztu mīlestības stāstam. Pēc tam pāriet pat uz pilsētu, kas vēl tāļāk no romāna sākumā sāktās domas. Lai arī kara sekas visur redzamas, bet tās, teiksim, sociālā netaisnība pilsētās, stāv par daudz vaļīgi no lauku izpostīto dzīves. Pašu šo izpostīto dzīvi Paegle laikam gan nav visai pazinis. Un vispār lauku apstākļiem, cik vērojams, viņš jau stipri vien atsvešinājies. Kad šo pašu romānu lasa zemnieks, pie tam vēl no izpostīto vidus, viņam krīt acis paviršības, pat nesamērības lauku darbu aprakstos. Ticamāks, arī teicamāks autors ir tīri psiholoģisku momentu zīmēšanā, tāpat dažos pilsētas dzīves skatos. Vēl jāsaka, ka tēlotie notikumi bieži vien par daudz kaili, kinematogrāfiski, fragmentāri."

Goba, Alfrēds. Leons Paegle. "Izpostītie". Latvju Grāmata, 1926, Nr. 6.
SaiknesOlga Frankevica–Paegle - Māsa
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta10.06.1890
Lauči
"Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013
Dzīvesvieta1911–05.08.1914
Burtnieku nams
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015

1914–1918
Maskava
Moscow, Russia

1920–1926 (Datums nav precīzs)
Matīsa 65, Rīga
Matīsa iela 65, Rīga, LV-1009
Izglītojies1899–1903
Vidrižu pagastskola
Vidriži
Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads

1903–1906
Lēdurgas draudzes skola
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads

Klasesbiedrene ir vēlākā aktrise Paula Baltābola.


1906–1910
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

Mācoties Valmieras Skolotāju seminārā, piepelnījies, pasniedzot stundas un vācot sludinājumus kalendāriem.


1912
Rīga
Rīga

Ieguva mājskolotāja tiesības vēstures un krievu valodas pasniegšanai.


1914–1917
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Vēstures un filozofijas fakultāte

Darbavieta1910–1911
Krimuldas pagastskola
Krimulda
Sigulda, Siguldas novads

1911–05.08.1914
A. Dombrovska fabrikas strādnieku bērnu skola
Vecmīlgrāvis
Vecmīlgrāvis, Rīga

Augusta Dombrovska bērnudārza skolotājs. Ar Paegles līdzdalību biedrībā tiek nodibināta bibliotēka un sporta sekcija, viņš lasa arī lekcijas.


1914–1918
Maskava
Moscow, Russia
Strādājis par skolotāju.

1914–1917 (Datums nav precīzs)
Darbojies Latviešu palīdzības biedrībā.

1914–1917
Maskava
Moscow, Russia
Darbojies Kultūras birojā,

1915
Maskava
Moscow, Russia

Vsevoloda Kaščenko privātskolā-sanatorijā skolotājs.
Skola dibināta 1908. gadā un bija domāta bērniem ar attīstības un uzvedības traucējumiem.


1915–1917
Maskava
Moscow, Russia
Latviešu palīdzības biedrības valdes loceklis

1915–1917
Maskava
Moscow, Russia
Kultūras birojs, Pedagoģijas nodaļas sekretārs

1917
Maskava
Moscow, Russia
Latviešu skolu padomes priekšsēdētājs

1919
Rīgas 1. vidusskola
Rīga
Rīga
Pārzinis

1920–1922
Rīgas Tautas augstskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050

Lasa lekcijas par seno austrumu literatūru, vada semināru par jaunāko latviešu literatūru.


1922
Rīgas dome
Rīga
Rīga
Ievēlēts Rīgas pilsētas domē
Ceļojums00.08.1923–00.09.1923
Nauheima, Vācija

Ārstējas sirds slimnieku sanatorijā.


00.04.1924–00.06.1924
Itālija
Italy

Apskata Romu (dzīvo pie mākslinieka Niklāva Strunkes, kurš tajā laikā uzturas Itālijaā), Milānu, Neapoli, Florenci, Venēciju. Ceļo kopā ar savu skolasbiedreni aktrisi Paulu Baltābolu.

Apcietinājums1921
Rīga
Rīga
Apcietināts par darbošanos Latvijas komunistiskajā partijā. Pēc atbrīvošanas līdz lēmuma atcelšanai par izsūtīšanu no Latvijas dzīvoja nelegāli.

1922–1923
Rīga
Rīga

1925–00.05.1925
Rīga
Rīga

Slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvots.

Miršanas laiks/vieta28.01.1926
Rīga
Rīga
Apglabāts07.02.1926
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

1960. gadā atklāts kapa piemineklis, kuru veidojis tēlnieks Alberts Terpilovskis

Piemiņas vietas1959–2011
Lauči
"Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013

Bijušais muzejs "Lauči" saglabāts kā piemiņas vieta, muzeja krājums nodots Emiļa Melngaiļa muzejam.

Muzeji1959–2011
Lauči
"Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013
ApbalvojumiLĻKJS prēmija
(pēc nāves) Prēmija piešķirta par "ieguldījumu latviešu revolucionārās dzejas attīstībā, par darbiem, kas aicinājuši darba jaunatni cīņā par sociālisma uzvaru un iedvesmo mūsdienu jaunatni svēti glabāt revolucionārās cīņas ideālus, turpināt strādnieku šķiras un Komunistiskās partijas kaujinieciskās tradīcijas."
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1970


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 29.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lauči
("Lauči", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013)
10.06.1890Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Vidriži
(Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads)
1899 - 1903IzglītojiesCiems
3Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
1903 - 1906IzglītojiesCiems
4Leona Paegles iela 40, Valmiera1906 - 1910IzglītojiesĒka, māja
5Krimulda
(Sigulda, Siguldas novads)
1910 - 1911DarbavietaPilsētas daļa
6Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
(Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015)
1911 - 05.08.1914DzīvesvietaĒka, māja
7Vecmīlgrāvis
(Vecmīlgrāvis, Rīga)
1911 - 05.08.1914DarbavietaPilsētas daļa
8Rīga
(Rīga)
1912IzglītojiesPilsēta
9Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1918DzīvesvietaPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1918DarbavietaPilsēta
11Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917DarbavietaPilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917IzglītojiesPilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
1915DarbavietaPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917DarbavietaPilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917DarbavietaPilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
1917DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
18Gaiziņa iela 3, Rīga
(Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050)
1920 - 1922DarbavietaĒka, māja
19Matīsa 65, Rīga
(Matīsa iela 65, Rīga, LV-1009)
1920 - 1926DzīvesvietaĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1921ApcietinājumsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.