Leonīds Leimanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Līdzautors (2); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsLeonīds Leimanis
KopsavilkumsLeonīds Leimanis (1910–1974) – aktieris, kinorežisors un kinoscenārists. Režijas darbiem liela radoša patstāvība, romantisks pacēlums, sociālu momentu akcentācija. Uzņēmis dokumentālo filmu "Daugava" un "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts" (abas 1953). Rīgas kinostudijā ar Leimaņa scenārijiem un viņa režijā uzņemtas filmas "Nauris" (1958), "Šķēps un roze" (scenārijs kopā ar Zigmundu Skujiņu, 1960), "Kapteinis Nulle" (scenārijs kopā ar Egonu Līvu, 1964) un "Pie bagātās kundzes" (pēc Andreja Upīša romāna "Smaidoša lapa" un noveļu motīviem, 1969). Inscenējis arī pēc Rūdolfa Blaumaņa darbiem veidotas filmas – "Salna pavasarī" (1955) un "Purva bridējs" (1966) –, no kurām pēdējā raisīja plašu diskusiju; Leimaņa interpretācijai tika pārmests pietātes trūkums pret oriģināldarbu un Rūdolfa Blaumaņa tēlu sistēmas neizpratne. 2006. gadā filma "Purva bridējs" iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Personiska informācijaDzimis Zemes ierīcības pārvaldes ierēdņa ģimenē. Bērnībā zaudējis tēvu, agri sācis darba gaitas, strādājis par ganu, izsūtāmo zēnu, plakātu zīmētāju. Beidzis Rīgas pilsētas 23. pamatskolu, mācījies Valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā, Tautas augstskolas dramatiskajā studijā (1927–1930).
Profesionālā darbība1928–1934: aktieris Strādnieku teātrī.
No 1933: darbojies kino.
1934–1940: aktieris Dailes teātrī.
1940–1941: direktors Dailes teātrī.
1944–1946: direktors un aktieris Dailes teātrī.
1946–1948: Rīgas kinostudijas mākslinieciskais vadītājs.
1947–1974: režisors Rīgas kinostudijā.

Kinoscenāriji:

1958: "Nauris".
1959: "Šķēps un roze" (kopā ar Zigmundu Skujiņu), publicēts žurnālā "Karogs", 1959, Nr. 6.
1962: "Cilvēka bērns: dramatiska komēdija" (nerealizēts), fragmenti publicēti žurnālā "Kino Raksti", 2010, Nr. 2.
1964: "Kapteinis Nulle" (kopā ar Egonu Līvu, E. Līva romāna ekranizācija).
1969: "Pie bagātās kundzes" (pēc Andreja Upīša romāna "Smaidoša lapa" un noveļu motīviem).
1974: "Dokeri" ("Dundagas pils") (nerealizēts)

Režisētās filmas:

1953: dokumentālā filma "Daugava" (scenārija autori Jūlijs Vanags, Jevgeņijs Ratners; Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija).
1953: dokumentālā filma "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts (scenārija autors Arvīds Grigulis; Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija).
1955: "Salna pavasarī" (režija kopā ar Pāvelu Armandu; pēc Rūdolfa Blaumaņa noveļu motīviem, scenārija autori Jūlijs Vanags, Semjons Nagornijs; Rīgas kinostudija).
1958: "Nauris" (scenārija autors Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija).
1960: "Šķēps un roze" (scenārija autori Zigmunds Skujiņš un Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija).
1964: "Kapteinis Nulle" (scenārija autori Egons Līvs un Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija).
1966: "Purva bridējs" (pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem, scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankevičs; Rīgas kinostudija).
1969: "Pie bagātās kundzes" (scenārija autors Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija).
Citātu galerija"Latvijas kino klasiskais periods, 20. gadsimta 50.–60. gadi, nav iedomājams bez režisora Leonīda Leimaņa filmām, kam raksturīgas pat daudzas Holivudas "zelta laikmeta" (1930.–1950. gadi) pazīmes – romantisks patoss, skaidri zīmēta dramaturģija, liktenīgu kaislību vadīti tēli. Šīs stilistikas spožākā virsotne un Leonīda Leimaņa populārākā filma ir "Purva bridējs", kuru kinoteātros skatījās simti tūkstošu Latvijas un vairāk nekā 26 miljoni visas toreizējās Padomju Savienības kinoskatītāju. (..)

Ar šo filmu ne tikai režisors Leonīds Leimanis, operators Mārtiņš Kleins (1938–2014) un citi filmas autori, bet visa Latvijas kinoražošanas sistēma kopumā pierādīja, ka ir beidzies pārejas periods pēc Otrā pasaules kara, kas spēlfilmu uzņemšanu Latvijā apstādināja uz vairākiem gadu desmitiem – vācu okupācijas laikā filmu ražošana bija apgrūtināta, savukārt padomju okupācijas vara vispirms neticēja, ka Latvijā kāds vispār prot filmas veidot, un sūtīja uz jauno republiku režisorus un scenāristus no citām PSRS kinostudijām, bet 50. gados pēc Staļina rīkojuma visā Padomju Savienībā spēlfilmu uzņemšana tika radikāli sašaurināta un atsākās tikai 60. gadu sākumā. "Purva bridējs" ir viena no pirmajām spilgtajām liecībām, ka šie juku laiki ir pagājuši un Latvijas kinoprofesionāļi bez palīgspēkiem no Krievijas kinostudijām spēj uzņemt lieliskas filmas. (..)

.. "Purva bridēja" un Blaumaņa gadījumā visintriģējošākais āķis skatītāju interesei bija tas, ka režisors Leonīds Leimanis ar savu temperamentu un tieksmi uz liktenīgām kaislībām bija Kristīnes un Edgara attiecībās krietni sakāpinājis gandrīz vai erotisku spriedzi, tā izraisot šoku lielā daļā Blaumaņa daiļrades cienītāju. "Kur Blaumaņa Edgars tikai kavējas ar Kristīnes matu sprogu, filmas Edgars jau gāž viņu gultā," pārmeta "tīrā Blaumaņa" aizstāvji, pat rakstniece Regīna Ezera (1930–2002) publicēja avīzē rakstu ar nosaukumu "Biedri rauc pieres dibināti", un tādējādi izraisījās gandrīz anekdotiska diskusija par atļaušanās robežām ekranizācijās. Tika ierosināts pat noteikt "sarkanās līnijas", cik tālu ekranizētājs drīkst pārveidot literāro pirmavotu. Ar laika distanci jāvērtē, ka Leonīds Leimanis šajā ziņā Latvijas kinomākslā paveicis svētīgu darbu, iedrošinot kolēģus pārāk cieši neturēties pie literārā pirmavota burta, bet sajust tā garu."

Kristīne Matīsa, Latvijas kultūras kanons

"Viņš bija romantiķis caurcaurēm. Ikviens sižets Leimaņa fantāzijā uzšūpojās līdz pārlaicīgumam un pasakai. Veidot mākslas darbu no sīkām jūtām, sacīja Leimanis, nozīmē kurināt krāsni ar slapju malku. Detaļas, sīkumi, pusēnas, zemteksts viņu neinteresēja. Viņš visu gribēja būvēt uz pretstatiem: karsts–auksts, melns–balts, labs–ļauns. Ikvienā filmā, viņš sacīja, jānotiek kaut kam ārkārtējam. Tikai tādas filmas cilvēkiem iespiežas prātā. (..)

Kopīgais darba cēliens ar Leonīdu Leimani ir kā skaists kalns, kas, skata punktam attālinoties, uz apkārtējā fona vien skaidrāk izdalās un kļūst labāk novērtējams. Viņa personības iespaidu savu māksliniecisko uzskatu un darba paņēmienu veidošanā jūtu vienmēr."

Skujiņš
, Zigmunds. Jātnieks uz lodes. R.: Preses nams, 1996, 55., 60. lpp.

"Viena no sociālistiskā reālisma galvenajām prasîbâm bija rādīt tipisko – vienmēr gan idealizētā formā. Tipiskums ir vissvešākais Leimaņa estētikai – tâ vietā viņš atzina ārkārtējo, spilgto, neparasto. Tomēr šķiet, ka Leonīds Leimanis pirmais no latviešu kino veidotājiem izprata padomju kultūras mitoloģisko dabu un nevis cīnījās pret to, bet izmantoja, padomju mītus prasmīgi iekļaujot daudz plašākās mitoloģiskās struktūrās. Režisors neslēpti izmantoja gan antīkās kultūras, gan, jo īpaši, kristīgās reliģijas simbolus – un, lai cik dīvaini, viņam tas "gāja cauri", padomju vara to akceptēja.

Leonīda Leimaņa dvēsele saskatāma gan saturiskos, gan vizuālos motīvos, simbolos un arhetipos, kas konsekventi ceļo no filmas filmā, un lielākoties tiem ir visai attālināta saistība ar filmas oficiālo stāstu un telpu."

Pērkone, Inga. Leonīds Leimanis un augstums. Te-ki-la: teātra un kino lasījumi. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu gadagrāmata. Rīga: Mansards, 2010, 67. lpp.
SaiknesDiāna Zande - Meita
Ludmila Leimane - Meita
Elvīra Leimane - Sieva
Nodarbesrežisors
aktieris
kinorežisors
scenārists
kinoscenārists
Dzimšanas laiks/vieta16.04.1910
Rīga
Rīga
IzglītojiesRīgas 23. pamatskola
Kronvalda bulvāris 8, Rīga
Kronvalda bulvāris 8, Rīga, LV-1010

Valsts tehnikums

Mācījies arhitektūras nodaļā.


1927–1930
Rīgas Tautas augstskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Mācījies Tautas augstskolas dramatiskajā studijā.


1941–1944 (Datums nav precīzs)
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050

Mācījies glezniecības nodaļā.

Darbavieta1928–1934
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001
Aktieris.

1934–1940
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Aktieris.

26.07.1940–22.06.1941
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011

Direktors.


1944–1946
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011

Direktors un aktieris.


1947–1974
Rīgas kinostudija
Skolas iela, Rīga
Skolas iela, Rīga

Mākslinieciskais vadītājs (1946–1948), režisors (1947–1974), Mākslas padomes loceklis.

Dalība organizācijās1962–1974
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Rīga
Rīga
Viens no Latvijas Kinematogrāfistu savienības dibinātājiem.
Miršanas laiks/vieta06.07.1974
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiOrdenis "Goda Zīme"
1956

LPSR Tautas skatuves mākslinieks
1965

Ļeņina ordenis
1971


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
16.04.1910Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1927 - 1930IzglītojiesĒka, māja
3Kronvalda bulvāris 8, Rīga
(Kronvalda bulvāris 8, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
4Tērbatas iela 64, Rīga
(Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001)
1928 - 1934DarbavietaĒka, māja
5Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1934 - 1940DarbavietaĒka, māja
6Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
26.07.1940 - 22.06.1941DarbavietaĒka, māja
7Kalpaka bulvāris 13, Rīga
(Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050)
1941 - 1944IzglītojiesĒka, māja
8Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1944 - 1946DarbavietaĒka, māja
9Skolas iela, Rīga1947 - 1974DarbavietaIela
10Rīga
(Rīga)
1962 - 1974Dalība organizācijāsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
06.07.1974Miršanas laiks/vietaPilsēta
12Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.