Laimonis Vāczemnieks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (80); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsLaimonis Vāczemnieks
PseidonīmsLaimis Zemnieks
KopsavilkumsLaimonis Vāczemnieks (1929–1998) – dzejnieks, rakstnieks, kinoscenārists. Lielākoties rakstījis padomju periodā. Vairāk kā desmit dzejoļu krājumu un desmit stāstu un stāstu krājumu autors, arī kinoscenāriju autors populārām latviešu kinofilmām – "Līvsalas zēni", "Dāvana vientuļai sievietei", "Veco vraku noslēpums" un mākslas filmai bērniem "Kroņa numurs". Daudzi Laimoņa Vāczemnieka dzejoļi kļuvuši par dziesmu tekstiem un folklorizējušies, piemēram, "Vecpiebalgas ūdensrozes", "Viss nāk un aiziet tālumā".
Personiska informācijaDzimis strādnieku ģimenē. 1948. gadā zaudējis tēvu un Laimonis Vāczemnieks izstājas no vidusskolas, kurā pabeidz 10. klasi.
Profesionālā darbība1953: pirmais dzejolis publicēts laikrakstā "Padomju Jaunatne".

Dzejoļu krājumi

1957: "Dzintarlāse".
1959: "Pūpolīts".
1961: "Siltās rokas".
1962: "Dziļā ziema".
1966: "Kad apses tvīkst".
1969: "Puika, valdies!".
1970: "Atbalss".
1976: "Mana ziemeļblāzma".
1979: "Pie jautrā Vāczemnieka".
1984: "Ceļamaize".
1986: "Es paklanos labvakaram".
1988: "Bite runā to pašu, ko es".
1989: "Atsaukšanās".
1999: "Viss Dieva rokās".

Stāsti un stāstu krājumi

1958: "Vasara Ziedu ciemā".
1961: "Mēnestiņa pirmais ceļojums".
1962: "Atdodiet mammu!".
1964: "Sprīdīša piedzīvojumi".
1966: "Līvsalas zēni".
1968: "Siltais rieciens".
1973: "Veco vraku noslēpums".
1978: "Stepiņš un viņa brigāde".
1978: "Noslēpumu grāmata".
1991: "Jefiņa glābšanas biedrība".

Darbība kinodramaturģijā

1968: kinoscenārijs filmai "Līvsalas zēni".
1973: kinoscenārijs kinokomēdijai "Dāvana vientuļai sievietei" un filmai "Veco vraku noslēpums".
1984: literārais scenārijs krāsainai pilnmetrāžas mākslas filmai bērniem "Kroņa numurs".

Daudzi Laimoņa Vāczemnieka dzejoļi kļuvuši par dziesmu tekstiem un folklorizējušies, piemēram, "Vecpiebalgas ūdensrozes", "Viss nāk un aiziet tālumā" (no kinofilmas "Mans draugs – nenopietns cilvēks").
Citātu galerija"Vāczemniekam nav augstākās izglītības, bet piemita pašinteliģence, viņš bija vispusīgi attīstīta personība. Laimonis bija vienkāršs strādnieku puisis, tīrā biogrāfija viņam palīdzēja kļūt par dzejnieku. [..]
No Laimoņa strāvoja vienkāršība un dziļa sirsnība. Šīs īpašības izpaužas arī viņa dzejā. Pārlasot viņa dzeju, daudz kas paliek nākotnei, īpaši dabas un mīlestības lirika. Viņš par katru tematu varēja viegli ar smīniņu uzrakstīt. Pats sevi sauca par Jautro Vāczemnieku, bet pseidonīmu Laimis Zemnieks izmantoja, rakstot pantus Jāņa Dreslera stilā."

Bērsons, Ilgonis. Zemberga, Kaija. Atslēgas vārds – grāmata. Ievas Stāsti, Nr. 18, 25. lpp.

"Valdis Rūja, recenzējot Laimoņa Vāczemnieka pirmo dzejoļu krājumu "Dzintarlāse", pareizi uztver savas paaudzes jaunā talanta ienākšanas ceļus literatūrā. Daži dzejnieki, sākot savas daiļrades gaitas, iezīmējas citu vidū, rakstot par gandrīz neskartu tematiku, citi – ar jauniem formas meklējumiem, žilbinošiem izteiksmes līdzekļiem. Bet ir dzejnieki, kurus lasītājs ievēro, saklausot viņu darbos patiesu dzejas iejūsmu, svaigu pieeju izvēlētajai tēmai. Šāda savdabīga attieksme pret diezgan parastām lietām un parādībām, jauneklīgais dzīves skatījums un aktīva iejaukšanās tajā raksturīga ari labākajiem Vāczemnieka dzejoļiem, padarot tos pievilcīgus, iedarbīgus. Pats nācis no strādnieku vidus, autors prot izteikt vienkāršo cilvēku izjūtas, lepnumu, darba cildenumu.
Par turpmākajām grāmatām runājot, Arnolds Būmanis it kā izvērš Rūjas izteikto domu: "Labi, ka dzejnieks nav baidījies no savas balss, tās diapazona un tembra, bet baidījies no viena toņa nemitīgas atkārtošanas, tāpēc tematisko, tāpat intonatīvo loku krietni paplašinājis. Arī paklusā, it kā iekšējā balsī var runāt par lieliem notikumiem savas un citu tautu dzīvē – par revolūciju, karu."
Reinis Ādmīdiņš laikraksta "Cīņa" šā gada 11. februārī publicētajā apcerē "Sintēze: lirisms, humors, sirsnība" iejūtīgi aplūko Laimoņa Vāczemnieka daiļrades gaitas, uzrāda gan viņa attīstības augšupejas pakāpienus, gan piemin atsevišķus lejupslīdes gadījumus. Ceļš vārda mākslā nav tikai nemitīga celšanās augstāk un augstāk. Šis process ir daudz sarežģītāks un pretrunīgāks. Kritiķis atzīst, ka vispārinātie poētiskie tēli Vāczemnieka dzejā nereti veidojas no atsevišķu konkrētu mikrotēlu satuvinājuma. Emociju izraisīšanas līdzekļi pa lielākajai daļai ir tradicionāli, poētiskā frāze tiecas uz vienkāršību (īsta vienkāršība ir vislielākais skaistums!), galveno vērību autors veltī satura, pārdzīvojuma skaidrai atklāsmei. L. Vāczemnieka mākslinieciskie uzskati tuvi plašām lasītāju masām, jo dzejnieka poētiskie priekšstati ir ari lasītājiem vispazīstamākie, vissaprotamākie un arī – vistuvākie. Uz šā ceļa ir arī bīstami pagriezieni, it īpaši tad, ja pārkāpj neredzamo robežu, kas šķir vienkāršību no vienkāršotības, un jāsaka, ka reizēm Vāczemnieka dzejā tā arī noticis.
Mēs varam piekrist arī šādam Reiņa Ādmīdiņa konstatējumam. Tāpat kā viņa atzinumam: lirisma un humora sintēzē, iespējams, meklējams Laimoņa Vāczemnieka lielākais spēks.
Pirms gadiem divdesmit Ojārs Vācietis uzsvēra, ka jaunā dzejnieka talanta koks ir sazarojis un sakuplojis. "Lai visiem zariem pietiktu zemes sulas, zemes spēka – tagad jāiet dziļumā, jādzen dziļas saknes mūsu bagātajā īstenībā, lai neviens zars nenīkuļotu.""

Vējāns, Andris. Avoti bērzu ēnā. Dažas iezīmes Laimoņa Vāczemnieka lirikā. Karogs, Nr. 4, 1979, 145. lpp.

Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
kinoscenārists
Dzimšanas vieta05.04.1929
Sarkandaugava
Rīga
Izglītojies1936–1945
Rīgas 28. vidusskola
Sliežu iela 23, Rīga
Sliežu iela 23, Rīga, LV-1005
1939–1948
Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050
1950
Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija
Rīga
Rīga

Darba rezervju skolā ieguvis maizes cepēja diplomu

Darbavieta1950
Rīga
Rīga

Kirova rajona maizes kombināts, baranku cepējs (slimības dēļ aizgājis no darba)


00.05.1951
Iļģuciems
Rīga

Transporta strādnieks Iļģuciema ādas izstrādājumu

fabrikā


1954–1955
Rīga
Rīga

Ekspeditors "Dinamo" slēpju fabrikā


1958
Žurnāls "Bērnība"
Rīga
Rīga

Atbildīgais sekretārs (no 1959. gada galvenā redaktora vietnieks)


1964
Žurnāls "Draugs"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktora vietnieks

1964
Žurnāls "Zīlīte"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktora vietnieks
Dalība organizācijās1957–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1959–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1990–1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Biedrs
Miršanas vieta18.12.1998
Rīga
Rīga
Apglabāts22.12.1998
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1979

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu bērnu literatūras attīstībā un par dzejoļu krājumu "Bite runā to pašu, ko es".
1990

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Iļģuciems
(Rīga)
30.04.1951(Nav norādīts)DarbavietaPilsētas daļa
2Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1957 - 1990(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
3Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 1998(Nav norādīts)Dalība organizācijāsDzīvoklis
4Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
22.12.1998(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1939 - 1948(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
1950(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1950(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1954 - 1955(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1958(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1964(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1964(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
18.12.1998(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
13Sarkandaugava
(Rīga)
05.04.1929(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsētas daļa
14Sliežu iela 23, Rīga
(Sliežu iela 23, Rīga, LV-1005)
1936 - 1945(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.