Kuri-Beri

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (10); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsKuri-Beri
PseidonīmsArvīds Spodris
KopsavilkumsKuri-Beri (1890–1942, īstajā vārdā – Arvīds Valdmanis) – literāts, iekļaujas 20.–30. gadu humoristiski satīriskās dzejas tradīcijā. Dzejoļi lasāmi humoristiski satīriskajos žurnālos “Svari”, ‘Sikspārnis”, “Gailis”, grāmatā nav apkopoti. Sastādījis humoristiskās dzejas antoloģiju “Jautrās mūzas” (1925). Feļetoni iznākuši krājumā “Zvirbuļi cilpās”(1922). Rakstījis lugas un raidlugas.
Arvīds Valdmanis ieguvis agronoma diplomu un divdesmit gadus darbojies lauksaimniecības izglītības laukā, publicējis darbus par piensaimniecību un lopkopību.
Profesionālā darbība1908: pirmās literārās publikācijas, parakstījis tās ar pseidonīmu Arvīds Spodris.
1942–1944: rakstījis raidlugas ("Zeme sauc", "Gulta", "Mājturībnieces", "Lielais laimests", "Neizdevies ķēriens", 'Šūpoles", "Mīlas variācija", "Džentlmenis" un citas).

Proza

1922: Zvirbuļi cilpās

Lugas

1924: Pēdējā diena
1939: Viena vasara

Lauksaimniecības mācību grāmatas

1923: Dzīvnieku anatomija un fizioloģija (papildināti un atkārtoti izdevumi 1929, 1947)
1929: Piensaimniecība
1934: Ievads piensaimniecībā
1936: Lopkopība
Citātu galerija

Par lugas "Viena vasara" iestudējumu Valmieras teātrī (1944)

“Kuri-Beri mums vairāk pazīstams satīriskos žurnālos un feļetonos. Viņa “Viena vasara” jau radīta vairākās mazās skatuves, kur ieguvusi savu cienītāju skaitu un atzinību, kaut arī pašu komēdiju nevarētu pieskaitīt labākajām. Komēdija savā saturā pieskaras nesenajiem gadiem, kad uz Latviju ik vasaras brauca Polijas laukstrādnieku tūkstoši. Kāda poliete Monika nonākusi Kārļa Sildedža lauku mājā Zemgalē un savaldzina savu sirmo saimnieku tik tālu, ka viņš gatavs darīt visu, lai tikai laukstrādnieci iegūtu sev par sievu. Ir divi lieli šķēršļi: likums polietei liek rudeni atgriezties uz savu zemi, un Sildedzim ir pašam sava sieva, kas nepiekrīt šķirties. Pirmo šķērsli novērš tādi, ka Monika salaulājas ar pagasta nabagu Doniņu, lai iegūtu Latvijas pavalstniecību, vēlāk šķirtos un varētu pilnīgi palikt pie Sildedža. Atdodot savai sievai saimniecības labāko dalu, izdodas nokārtot arī otro šķērsli, bet tad rodas jauns nepārvarams šķērslis. Monika pamanījusi, ka saimnieks, cīnoties ar šķēršļiem, ir daļēji paputējis, un arī to, ka vecajam Doniņam ir sens paprāvs zelta un sudraba ietaupījums. Nu viņa paliek uzticīga savai pagaidu laulībai cerībā, ka Doniņa nāvē to drīzi izbeigs un viņa tiks pie vecā nabaga ietaupījuma. Sildedzis paliek savā kauna pilnā nelaimē. Tādu viņu sieva pieņem atpakaļ. Savā laikā šai darbā cilātie jautājumi bija ļoti akūti, bet to tie nav zaudējuši vēl arī tagad. Režisors Vīnkalns bija izvēlējies tēlot Kārli Sildedzi, kas viņam izdevās tīri labi, bet arī te palika spēkā vecā patiesība, ka ikvienam tēlotājam savā režijā nav iespējams lietā likt visas savas dotības. [..] Monikas lomā laba bija Ņina Gruzna.”

Sāmala Āris. “Viena vasara” Valmieras teātrī. Tālavietis, 1944, 23. jūnijs.

Nodarbesskolotājs
agronoms
literāts
Dzimšanas laiks/vieta12.10.1890
Auri
Auri, Auru pagasts, Dobeles novads
Dzimis Auru pagasta "Lejasčimās".

Izglītojies1904–1910 (Datums nav precīzs)
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīga
Rīga

1910–1915 (Datums nav precīzs)
Rīgas Politehniskais institūts
Rīga
Rīga

Lauksaimniecības fakultāte

Darbavieta1921–1927 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Centrālā zemes ierīcības komiteja, vecākais agronoms


1927–1934
Zemkopības ministrija
Rīga
Rīga

1934–1942
Zaļenieki
Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads

Zaļenieku mājturības skola, skolotājs, arī direktors

Miršanas laiks/vieta11.04.1942
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026


Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Auri
(Auri, Auru pagasts, Dobeles novads)
12.10.1890(nav uzstādīts)Ciems
2Rīga
(Rīga)
11.04.1942(nav uzstādīts)Pilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Kapsēta
4Rīga
(Rīga)
1904 - 1910(nav uzstādīts)Pilsēta
5Rīga
(Rīga)
1910 - 1915(nav uzstādīts)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1921 - 1927(nav uzstādīts)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
1927 - 1934(nav uzstādīts)Pilsēta
8Zaļenieki
(Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
1934 - 1942(nav uzstādīts)Ciems
“Visas sirdis man ir tuvas, mīļš ik grauds, kas ienācies. Nezāles no tautas druvas ravēju es smiedamies” – tā savulaik rakstījis humorists Kuri-Beri. Viņš iekļaujas visai plašajā 20. un 30. gadu humoristiski satīriskās dzejas strāvojumā. Sācis publicēties ap 1908. gadu, kad dzejoļus parakstījis ar pseidonīmu Arvīds Spodris. 20. gados viņa vārds – tagad jau Kuri-Beri – bieži lasāms humoristiski satīrisko žurnālu “Svari”, “Sikspārnis”, “Gailis” lappusēs. 20. gadu pirmā puse, kad tika būvēta Latvijas valsts, bija bagāta ar notikumiem gan politiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē (un attiecīgi – ar ieinteresētām personām), kuros sadūrās partiju, dažādu sabiedrības slāņu un atsevišķu cilvēku intereses. Tie spilgti izgaismoja trūkumus un nepilnības dzīvē, arī cilvēku vājības, kas tā vien prasījās, lai tās pavilktu uz zoba, un humoristiem, satīriķiem un karikatūristiem darba netrūka. Pārskatot minēto un citu preses izdevumu lappuses, jāsecina, ka izteikšanās brīvība bija liela un humoristu pulks itin plašs, lai nosaucam kaut vai tikai spilgtākos, pazīstamākos – Edvarts Virza, Jānis Sudrabkalns alias Olivereto, Valdis Grēviņš alias Dr. Orientācijs, Ludvigs Šanteklērs, Alberts Kronenbergs, Jānis Dreslers un daudzi citi.
Kuri-Beri humoristiskajiem dzejoļiem un arī feļetoniem vielu dod gan īstenojamā zemes reforma, gan politiķu savstarpējās ķildas, gan veiklu un izmanīgu cilvēku “darījumi”, gan mīlestības ķibeles.

Pieci gadi, diena vai nakts,
Darba ļaužu barā
Fricis dūšīgi uzstājās
Pret tiem, naudā kam vara.

Sestā gadā, ak, tu žē! –
Tavu brīnumu lielu:
Pēkšņi Fric’s apkārt apsviedās,
Aizgāja prom pa ežu.

Darba ļaudis neziņā
Ilgi lauzīja prātu:
Kādēļ Fric’s pēkšņi atstāja
Proletariātu?

Atbilde viegli te rodama:
Idejas cilvēks Fricis,
Vienlīdzību sludinot,
Akciju karals bij ticis.

(Sikspārnis, 1924, 17. maijs)

30. gadu otrajā pusē, pēc Ulmaņa apvērsuma, Kuri-Beri satīras bultas zaudē savu un asumu, viņš labprātāk tikai viegli pasmaida par dzīves nepilnībām un cilvēka rakstura peļamām īpašībām. Ar nedaudzajiem “nopietnajiem” dzejoļiem itin labi iekļaujas pozitīvisma literatūras gultnē.
Kuri-Beri dzejoļi palikuši periodisko izdevumu slejās, feļetoni apkopoti grāmatā “Zvirbuļi cilpās” (1922), viņa sastādījumā iznākusi humoristiskās dzejas antoloģija “Jautrās mūzas” (1925). Humorista talantu rakstnieks licis lietā ar dramatiskajos sacerējumos – izdotas lugas “Pēdējā diena” (1924) un “Viena vasara” (1939), bet 40. gadu pirmajā pusē Latvijas Radiofonā skanējušas viņa raidlugas.
Kas tad bija Kuri-Beri? Ar savdabīgo pseidonīmu maskējies zemgalietis Arvīds Valdmanis, kurš bijis labi pazīstams lauksaimnieku aprindās. Dzimis 1890. gada 12. oktobrī Auru pagasta Lejasčimās. Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultāti (1915) un ieguvis agronoma diplomu. Pēc dienesta armijā Pirmā pasaules kara laikā atgriezies Latvijā, strādājis savā profesijā – vairāk nekā 20 gadus bijis saistīts ar lauksaimniecības izglītības jomu, gan vadīdams Zemkopības ministrijas skolu nodaļu, gan darbodamies par skolotāju, vēlāk – direktoru Zaļenieku mājturības skolā. Autors vairākām mācību grāmatām par piensaimniecību un lopkopības nozari.
Kuri-Beri aizgāja mūžībā 1942. gada 11. aprīlī, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Kā liecina dzejolis “Lūgums vecmeitai” (Magazina, 1939, 24. febr.), Kuri-Beri prata pasmaidīt arī par sevi.

Gaidi, ilgojies un ceri,
tikai ne uz Kuri-Beri.
Savu sirdi vaļā veri,
tikai ne priekš Kuri-Beri.
Un, ja beidzot kaut ko ķeri –
Žēlo! Neķer Kuri-Beri!

Informāciju sagatavojusi Ieva Kalniņa (12.10.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.