Krišjānis Barons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (19); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (24)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(2)

VārdsKrišjānis Barons
Personiska informācijaBARONS Krišjānis (1835.31.X Strutelē - 1923.8.III Rīgā, apbed. Lielajos kapos) - folklorists, publicists, rakstnieks.
Dz. muižas vagara Jura un Enģeles Baronu ģim. Māc. Dobelē (1843), tad Dundagas Kubeles pagastsk., no 1847 Ventspils elementārsk. un apr. sk., Jelgavas ģimn. (1852-55). 1856 iestājies Tērbatas univ. Fizikas un matemātikas fak., kur stud. matemātiku un astronomiju. Iesaistījies K. Valdemāra dib. Tērbatas latv. studentu pulciņā.
Pirmā publikācija - raksts "Zvaigznes" laikr. "Mājas Viesis" 1856.24.IX-1.X. 1856-57 public. laikr. "Mājas Viesis" populārzin. rakstus, gk. par dabaszin. jaut., vērsies pret māņticību. Rakstā "Igauņu tautasdziesmas" (1857) aicinājis vākt latv. folkloru. Laikr. "Mājas Viesis"
1857 public. pirmos dzejoļus: "Padoms meitiņām" un "Dziesmu iemantošana".
Sar. pirmo Baltijas guberņu ģeogr. "Mūsu tēvzemes aprakstīšana" (1859). 1860
līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis, atgriezies Dundagā. 1862 V pēc J. Alunāna aicinājuma ieradies Pēterburgā, kopā ar J. Alunānu un K. Valdemāru
organizējis laikr. "Pēterburgas Avīzes", kļuvis tā līdzstr. un 1862. g. beigās fakt. redaktors. Laikr. "Pēterburgas Avīzes" iespiests ap 100 B.
rakstu par dabaszin., ped., izgl., racionālas saimniekošanas u.c. jaut., pirmā apcere latv. val. par Č. Darvina māc. "Mūžīgs kara lauks" (1862), četri stāsti - "Vectēva precība", "Kas ir noziedzība?" (abi 1863), "Samaitāta tirgus braukšana" (1864), "Izmanīgs vīrs" (1865), vairāki dzejoļi - "Upe un cilvēka dzīve", "Divējādas kapenes", "Mūsu manta", satīr. dzejolis "Vecā Ēģiptes zeme" (visi 1862), apraksti "Dundaga" (1862), "Pēterburga" (1863) u.c. darbi. Stāstos atspoguļoti muižas dzīves vērojumi, protests pret valdošās morāles normām, tautas nostāstu tradīcijas. Dzejoļi pauž progr. centienus, cildina varonību, modina latv. tautas pašapziņu. Satīr. darbos izzobota tumsonība, propagandēta izgl. nepieciešamība.
Pēc laikr. "Pēterburgas Avīzes" slēgšanas 1865 nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, strād. par tulku Tautas izgl. min-jā Pēterburgā, sast. plašu bibliogr. rādītāju par Baltijs novada pamatiedzīvotājiem "Apcerējums par Baltijas novada pamatiedzīvotājiem" (1868). 1867 pārcēlies uz Maskavu, pasniedzis privātstundas. No 1867 VI strād. par mājskolotāju muižnieka I. Stankeviča ģim., kas dzīv. Voroņežas gub. Ostrogožskas pilsētiņā un Uderevkas muižā. Ziemas kopā ar šo ģim. pavadījis Maskavā, iesaistījies Maskavas latv. sab. dzīvē. B. dzīvoklī kādu laiku notikušas latv. lit. pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi u.tml. pasākumi. 1878 B. pārņēmis F. Brīvzemnieka iesākto latv. tdz. vākšanas un kārtošanas darbu, kas tika veikts Maskavas Dabaszin., antropoloģijas un etnogr. draugu
b-bas uzdevumā. 1881 kļuvis par šīs b-bas etnogrāfijas nod. līdzstrādnieku. No 1880 strād. par vācu val. skolotāju Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijā.
1893 pārcēlies uz Rīgu (1909-19 dzīv. mecenāta A.Dombrovska Burtnieku mājā Vecmīlgrāvī), nodevies latv. tdz. kārtošanas un tekstu sagatavošanas darbam. 1894-1915 iznāca B. sakopotās "Latvju dainas" 6 sēj. (217 996 tdz.) - viens no plašākajiem tautas dzejas izd. pasaulē. Tdz. sistematizējot, B. izveidojis pirmā akad. latv. tdz. krājuma zin. principus (par klasifikāciju, variantiem u.tml.), veicinājis folkloristikas kā patstāvīgas zin. attīstību Ljā. "Latvju dainas" veidotas kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilv. mūža ritējums, viņa darbs, sadzīves attiecības. Mākslin. vispārinājumā "Latvju dainas" atsedz monumentālu tautas materiālās, sociālās un garīgās dzīves ainu, raksturo nac. īpatnības, tautas dzīves filozofiju, ētiskos uzskatus, cilv. garīguma centienus, dvēseles tikumību. Mūža novakarē sast. "Latvju dainu izlasi" (1-4, 1920-23), pētījis latv. tdz. metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931).1926 iedib. B. prēmija par izciliem darbiem latv. zinātnē un kultūrā.
Rīgā, K. Barona ielā 3, kur dēla Kārļa ģimnē B. pavadījis mūža pēdējos gadus, 1985 atklāts memoriālais dzīvoklis muzejs, Vērmanes dārzā - L. Davidovas-Mednes veidots piemineklis; Uderevkā (Belgorodas apg.) B. piemiņas akmens liepu alejā, ko kādreiz ar saviem audzēkņiem stādījis B.; 1990 - B. memoriālais muzejs atjaunotajā Uderevkas skolā.
Raksti (1, 1928; dzejoļi, stāsti, raksti).
L. Baumanis A. Krišjānis Barons. R., 1935; Endzelīns J. Krišjāņa
Barona nozīme latviešu filoloģijā // IMM, 1935, 11; Jansons J.A. Tautiskās
atmodas laikmeta darbinieki. R., 1939; Kiršjāņa Barona piemiņai. R., 1962;
Arājs K. Krišjānis Barons un "Latvju dainas". R., 1985; Atmiņas: Stāsta
K. Barons un laikabiedri. R., 1985; Krišjānis Barons. R., 1985 {2};
Pussars R. Pie dižozola saknēm. R., 1985; Viese S. Mūža raksts. R., 1985; Kupča S. Krišjānis Barons - ceļa rādītājs tautai// Akadēmiskā Dzīve, 1986,28;Krišjānis Barons: Biobibl. rād. R., 1990.
B. Gudriķe
Nodarbesfolkloras pētnieks
publicists
rakstnieks
Dzimšanas vieta31.10.1835
Strutele
Strutele, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads
Izglītojies
mācījies
Kubeles pagastskolā mācījies pie E.Dinsberģa un F.Mālberģa.
mācījies Dundagas Kubeles pagastskolā

1843
mācījies
mācījies Dobelē

1847
mācījies
mācījies Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā

1852–1855
mācījies
mācījies Jelgavas ģimnāzijā

1856–1860
studējis
Studējis matemātiku un astronomiju. 1860 līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un atgriezies Dundagā.
1856 iestājies Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē

1865
citi izglītības veidi
nokārtoja mājskolotāja eksāmenus
Miršanas vieta08.03.1923
Rīga
Rīga
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.