Knuts Lesiņš

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (37); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (42)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKnuts Lesiņš
Papildu vārdiKnuts Voldemārs Orions
PseidonīmsOrions
KopsavilkumsKnuts Lesiņš (1909–2000) – rakstnieks, profesionāls mūziķis, pazīstams žurnālists un kultūras procesu vērtētājs. Dzimis rakstnieka Valda Lesiņa ģimenē, līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem un izglītībai mērķtiecīgi pilnveidojies mūzikas jomā - profesionāls mūziķis un komponists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1929. gada. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Vairāku grāmatu autors. Iegūto mūzikas izglītību izmantoja dzīvodams ASV, kur izveidoja savu mūzikas studiju un strādāja par mūzikas skolotāju.
Personiska informācijaDzimis mērnieka Valda Voldemara Lesinga (vēlākā rakstnieka Valda Lesiņa; 1881-1932) un mājskolotājas Edvinas Berlingas (Lesiņas; 1884-1955)) ģimenē, vienīgais bērns. Bērnība daļēji paiet Sibīrijā un Krievijas Eiropas daļā – tēva darba un kara apstākļu dēļ.
1920: ģimene atgriezās Latvijā.

1935: laulības ar jauno dziedātāju, vēlāk trimdā pazīstamu kamerkoncertu solisti un pedagoģi Valdu Lesiņu (dzimusi Šmits).
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1929: novele "Atzīšanās" žurnāla "Daugava" 8. numurā.
1931: pirmā dzejas "Slimā dvēsele" publikācija laikrakstā "Latvis" 8. febr.
Kopš 1929: publikācijas izdevumos "Daugava", "Latvis", "Dzīve", "Piesaule", "Burtnieks",
1933–1937: apceres par mūziku un mūzikas dzīvi izdevumā "Mūzikas Apskats"; arī laikrakstā "Brīvā Zeme" (kopš 1936), "Zemgales Balss" (1936), "Rīts" (1936)
1933: debitēja kā pianists.

Literārie darbi

1938: stāstu krājums "Zīmes tumsā".
1943: romāns "Mīlestības zīmogs".
1946: stāstu un noveļu krājums "Atstari" (Kultūras fonda godalga.)
1948: humoresku krājums "Lietas, kas kārtojas pašas".
1949: novele "Mūžības vīns".
1950: Romāns "Janka Muzikants".
1952: īsprozas krājums "Lepnās sirdis".
1955: īsprozas krājums "Aklā iela".
1956: tēlojumu un aprakstu krājums "Zem svešām zvaigznēm".
1957: romāns "Pēdējās mājas".
1962: dzejas krājums "Smilgas saulrietā".
1988: noveļu izlase "Gredzens un maize".

Kultūrvēsturiski apcerējumi

1939: apceres un kritikas raksti par mūziku ietverti krājumā "Sejas un problēmas latviešu mūzikā"
1983: monogrāfija par tēlnieku Miķeli Geistautu.
Daudz rakstījis par mūziku žurnālos "Tilts", "Latvju Mūzika", "Ceļa Zīmes", laikrakstā "Laiks".

Operas uzvedumu vajadzībām tulkojis un pārstrādājis citvalodu darbus.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Knuta Lesiņa noveles un stāsti tulkoti angļu valodā.
Rutas Spīrsas un H. Kundziņa tulkojums krājumā "The wine of eternity" ("Mūžības vīns", 1957) ir pirmā latviešu literatūras grāmata angļu valodā.

Darbs periodiskajos izdevumos

Avīzes "Pēdējā Brīdī" provinces nodaļas redaktors.
Rīta laikraksta "Latvis" tehniskais redaktors (ap 1930–1932), publicējas arī citos izdevumos. Raksta galvenokārt par literatūru un mūziku.
1946: latviešu nedēļas laikraksta "Latvju Domas" (Augsburga) redaktors kopā ar Arturu Baumani.

Literārā līdzdalība citos projektos

Latvijas Nacionālās operas dramaturga amatā rakstījis libretus.
1942: kopā ar Marģeri Zariņu librets operas ''Kungs un spēlmanītis'' izrādei Dailes teātrī.

Darbība mūzikā

Komponējis ap 30 solodziesmu un kora dziesmu, kā arī instrumentālos skaņdarbus.
1938. gada aprīlī sarīko savu pirmo skaņdarbu autorkoncertu (solisti Vilma Briede, Teodors Brilts, komponista klavierpavadījums).
1943: laikraksts "Mana Māja" ziņo, ka Knuts Lesiņš raksta monogrāfiju par komponistu Alfrēdu Kalniņu.

Literāro darbu dramatizējumi un iestudējumi

1958: muzikālas spēles "Janka Muzikants" iestudējums Minesotas DV teātrī.
1963: lugas "Vājuma spēks" iestudējums Minesotas DV teātrī.

Piemiņas stipendija

2009: dibināta Knuta Lesiņa piemiņas stipendija mūziķiem Latvijā.
Citātu galerija

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes

"K. Lesiņš piederīgs tai rakstnieku kopai [..], kas sava talanta uzplaukumu piedzīvoja Latvijas patstāvības pēdējā posmā – trīsdesmito gadu vidū. Latvijas valstiskā traģēdija šo literātu paaudzi arī skāra visbargāk. Dzīves un mākslas izjūta, kas bija brīvi veidojusies, tika smagi pārbaudīta divu lielvaru okupācijas apstākļos, arī bēgļu gaitās un ilgajā svešatnes trimdā."

Smilktiņa, Benita. Knuts Lesiņš. 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. II., 1999, 185. lpp.

Lesiņa novelēm raksturīgas gan notikuma un paradoksa humoristiskas noveles iezīmes, gan analītiski psiholoģiskajām novelēm tipiskie konflikti, kas risināti stilistiski spriegā kompozīcijā ar negaidītu, paradoksālu atrisinājumu. Lesiņa darbu varoņi galvenokārt ir romantiskas ievirzes personības. Knuta Lesiņa žanrs ir stāsts: psiholoģiskais, filozofisku pārdomu vai noskaņu, atmiņu vai vienkārši izklaidējošs joku stāsts. Viens no labākajiem humoristiem latviešu rakstniecībā. Kritikā autors dēvēts par romantisku intelektuālistu.

''Viss Lesiņa personāžs visos viņa darbos ir romantiskais varonis – apcerētājs, bezgribas, emocijām padots, apmulsis jūsmotājs vai izmisīgs tirzātājs, pa lielākai daļai mākslinieks, visbiežāk mūziķis vai ģīmetņu gleznotājs. Ja viņš ir intelektuālis, tad galējs skeptiķis un noliedzējs, bet bez rūgtuma, vairāk vai mazāk epikūrietis un liels rezonants un aforismu bārstītājs no romantiskās ironijas žēlastības.'' (Vitauts Kalve)
''Pretēji prozai Lesiņa lirikā nav ne mazāko humora pazīmju. Tās pamattonis ir grūtsirdīgs un smeldzīgs.'' (Anšlavs Eglītis)

Knuts Lesiņš piedāvā savu noveles žanra raksturojumu: īss stāsts, ''kurā viss tēlotais no pirmā līdz beidzamajam teikumam pakļauts vienam mērķim – darbību pretī kādam vienreizīgam, liktenīgam atrisinājumam'' (''Zem svešām zvaigznēm'', 1956., 454. lpp.)

Par īsprozas krājumu "Zīmes tumsā" (1938)

"Lesiņa galvenais varonis, kas viņa stāstos parasti runā pirmajā personā, ir tipisks intelliģents, viņa psīche pilnīgi atšķirīga no mūsu prozā tik izplatītā apdomīgā, pamatīgā, bieži morālizējošā ideālista. Lesiņa varonis ir izglītots, skeptisks, ironisks jauneklis, ko neapgrūtina nekādi uz ārpusi izpausti augsti mērķi, ideālisms vai dzīves labotāja domas; viņš pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir, vēro to bez sevišķas ziņkāres, priecājas bez aizrautības, postā pasmīn rezignēts, bet vīrišķīgs. Tas ir pesimists ar apslēptām alkām pēc dzīves, kas gruzd kā ogles zem pelniem un reizēm spontāni uzliesmo. [..] Lesiņa stāstu stiprā puse ir fābula, kas veikli veidojas, intriģēdama lasītāju gan ar krimināli-drāmatisku notikumu maiņu, gan neparastām, saspīlētām psīcholoģiskām situācijām un konfliktiem."

Eglītis Anšlavs. Zīmes tumsā. Daugava, 1938, Nr. 4.


"[..] rezumē Knuta Lesiņa epikas pirmo cēlienu. Šo 13 stāstu, noveļu un skiču varoņi ir cilvēki, kas atrodas nesaskaņā ar sevi, resp., ar savu apkārtni. Bet pārsvarā tie nav nekādi aiz – vai salauztie ļautiņi, nav mocekļi. Lielākoties autors tēlojis studentus, inteliģences vai apinteliģences pārstāvjus, kuriem piemīt vēss prāts un ironiska attieksme pret dzīvi. Un pietiekami daudz gribasspēka."

Čākurs, Jānis. Ieskats Knuta Lesiņa prozā. Literatūra un Māksla, 1994, 1. apr.


Par romānu "Mīlestības zīmogs" (1943)

"Knuts Lesiņš kavējas mūsu lielpilsētas sabiedrībā un vidē, risinādams psīcholoģiskus jautājumus mākslinieku sadzīvē. Tajā pašā pilsētas vidē saviem darbiem guvuši ierosmi un meklējuši vielu Lesiņa paaudzers akstnieki: Anšlavs Eglītis, Ēriks Rīga, M. Bendrupe. [..] Lesiņa attieksme pret pasauli toties ir īsta rakstnieka un, tālāk norobežojot, īsta stāstnieka attieksme. Doma viņam nenomāc tēlojumu, raksturojums neaizsedz cilvēka dzīvo tēlu, izjūta nesalauž izteiksmi, izteiksme netiecas kļūt pašmērķīga un neaptur darbību. Viņa attieksme pret tēlojamiem cilvēkiem ir mierīga un droša, viņš tos varmācīgi nepārveido karikatūrās, bet arī neizkausē liriskā es-izjūtu vienveidībā. Viņš spēj reizē rādīt kādus piecus ļoti dažādus raksturus, tos visus skatīdams nevien no ārienes, bet arī no iekšienes. Visi šie cilvēki paturējuši paši savas sejas. Rakstnieks tos visus skatījis ar vienādu mīlestību un vienādu atturību, un tādēļ tie nav ne labi, ne ļauni, ne patīkami, ne nepatīkami, ne smieti, ne cildināti, ne izdaiļināti, bet tikai dzīvi. Un tas jau ir viss, kas rakstniekam jāsasniedz."

Kalve, Vītauts. Knuts Lesiņa Mīlestības zīmogs. Latvju Mēnešraksts, Nr. 4, 1944.

Par īsprozas krājumu "Atstari" (1946)

"Knuta Lesiņa tēlošanas veidu varētu nosaukt par viegli stilizētu reālismu. Bieži tam humora vai vieglas satiras pieskaņa, ar tikko manāmu tendenci uz grotesko. Vienotas ar asprātību un īstu stāstīšanas prieku, šīs īpašības arī dažu par sevi sīku sižetu padara interesantu un tīkamu. [..] Kā Anšlavam Eglītim, tā Knutam Lesiņam īstā vide ir pilsētas inteliģence un īpaši mākslinieku aprindas. Tās viņš arī vislabprātāk patēlo. Taču sveša viņam nav arī lauku dzīve un tās personāži. "

Kadilis, Jānis. Jauni izdevumi. Latviešu Ziņas, 1947, 15. febr.

Par īsprozas krājumu "Aklā iela" (1955)

"Knuta Lesiņa jaunā grāmata liek domāt, ka rakstnieks ir gājis vai nu soli tālāk no kautkā vai pāris soļus tuvāk kautkam, kas viņa mākslā var iezīmēt pēdējās pārmaiņas, kurās parasti apvienojas visu iepriekšējo meklējumu rezultāti. Lesiņam šis virziens ved uz lakonismu un skaidrību. [..] Visa mūsu laika māksla skrien uz fragmentu — uz noskaņu novelē, uz cilvēka izārdīšanu sīkdaļās psīcholoģiskajā romānā, uz sirreālistisku vīziju noskaņu lirikā. Knuts Lesiņš ir sava laikmeta dēls, tāpēc viņa attīstības virziens saskan ar laikmetu, bet viņš tajā neiestieg. [..] Cilvēka meklēšana saredzama vai katrā jaunās grāmatas darbā. [..] Lesiņa grāmata ir pilna drūmu likteņu zibšņainās uguņošanas, bet rakstnieks stāsta par tiem ar mieru, vieglu smaidu un rezignāciju. Šī īpatā māksla stāstīt par traģisko ar humora pieskaņu, kas iezīmējusies Lesiņam jau agrāk, jaunajā grāmatā tālāk izkopta."

Andrups, Jānis Piecas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 29, 1956.


Par romānu "Pēdējās mājas" (1957)

"Knuta Lesiņa darbs, kas īstenībā noskicē tikai dažas dienas pirms Rīgas krišanas 1944. gadā, bet ar ļoti plašu ekspozīciju tiecas aptvert Ilgāku okupācijas laika periodu Rīgā. Romāns netēlo lielo notikumu virkni, bet lūko dot dziļskatījumu šajos notikumos bez savas gribas iejauktos cilvēkos. [..] romāns ir laikmeta kā sabiedriski politiskas parādības tēlojums. Laikmets romānā ir tikai kulises. Galvenais pavediens ir tīri individuālas cilvēku psichisko lzdāiibu studijas, kas ar loģikas patapinājumiem Iztaisītas tik sarežģītas, ka
grūti izprast, ko autors ar visu to domājis. "

A. I. Dziļskatījums ar kodu. Latvija, 1958, 15. febr.

Par dzejas krājumu "Smilgas saulrietā" (1962)

"Knuta Lesiņa dzejoļu krājums ir ļoti personīga grāmata, kas rada to, ko cilvēki parasti mēdz slēpt – šaubas, vājumu un asaras. Novelēs un stāstos rakstnieks stāv ar skatu pret pasauli un rāda tās atspulgu savos pārdzīvojumos. Het kā šie pārdzīvojami īsti izaug no rakstnieka cilvēcīgās vienreizības, to var atklāt šī grāmata, kura autors stāv ar skatu pats pret sevi. [..] Lesiņa dzeja izaug no tās iekšējās cilvēciskas vajadzības, kurai pāris gadu tūkstošus ilgi ir kalpojusi bikts un šai gadsimtenī kalpo psīchoanalize. Šī grāmata parāda bez aistētiskiem aizsegiem dzīvo cilvēku, kas sarakstījis izcilās noveles un romānus."

Andrups, Jānis. Septiņas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 42, 1963.
SaiknesValdis Lesiņš - Tēvs
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta28.03.1909
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Dzīvesvieta
1911–1914 (Datums nav precīzs)
Pēc pāris Pēterburgā pavadītiem gadiem Knuta Lesiņa vecāki atgriežas Latvijā. Knuts Lesiņš dzīvo Rīgas Jūrmalā.

1914–1915
Rīga
Rīga
Pirmā pasaules kara sākumā dzīvo Rīgā.

1920–1921
Cirgaļi
Cirgaļi , Zvārtavas pagasts, Valkas novads
Neilgu laiku kopā ar māti dzīvo Aumeistaru (tagad Cirgaļu) pagastā mātes brāļa - vietējā ārsta ģimenē

1922–1927
Tēvam iegūstot darbu Valmieras apriņķa valsts zemju inspektora amatā, ģimene pārceļas uz Valmieras Lucas muižu

1922–1927
Valmiera
Valmiera

1945–1950
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany

1950–1951
Fērgusfolsa
Fergus Falls, Minnesota, United States

1951
Mineapolisa
Minneapolis, Minnesota, United States

Kopš 1951. gada Knuts Lesiņš dzīvo Mineapolē, ASV. Valda un Knuts Lesiņi nodibina Mūzikas privātstudiju vokālā, klavierspēles un mūzikas teorijas specialitātē. Abi regulāri uzstājas ar koncertiem, viesojas arī Austrālijā (1970) un Tobago (1972), Knuts Lesiņš pievēršas arī daiļliteratūrai un žurnālistikai.


1997–2000
Mineapolisa
Minneapolis, Minnesota, United States

Pēc Valdas Lesiņas nāves 1985. gadā Knuta Lesiņa radošā darbība apsīkst. No 1997. gada mīt Mineapoles veco laužu aprūpes namā..

Izglītojies1921–1922
Mellužu pamatskola
Melluži
Jūrmala

1922–1923
Rīgas pilsētas 2. pamatskola

Skola atradusies Krišjāņa Barona ielā.


1923–1927
Valmieras Tautas konservatorija
Valmiera
Valmiera

Mācījies Valmieras Tautas konservatorijā (mūzikas skolā) - klavieres (Aleksandrs Brauers, Alvīne Liepiņa-Sinepe), teorētiskās disciplīnas (VTK direktors Artūrs Sineps).
Mācību laikā top pirmie patstāvīgie sacerējumi Annas Brigaderes lugas ''Lolitas brīnumputns'' un citu Valmieras amatierteātra izrāžu muzikālajām apdarēm. Viņa klasesbiedrs bijis topošais komponists Jānis Ķepītis.


1923–1927
Valmieras reālģimnāzija
Valmiera
Valmiera

1927–1932
Rīgas tautas konservatorija
Rīga
Rīga

Absolvēja profesora Paula Šūberta speciālo klavieru klasi, iegūst brīvmākslinieka diplomu.


1927–1928
Rīgas 2. Valsts vidusskola
Rīga
Rīga

Pārskaitīts no Valmieras reālģimnāzijas, beidza ģimnāzijas nodaļu.


1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Uzsāk studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā.

Darbavieta1930–1932
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Rīga

Tehniskais redaktors.


1930–1932 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010

Provinces nodaļas redaktors.


1934 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Brīvā Zeme"
Rīga
Rīga

Kopš 1934. gada laikraksta mūzikas kritiķis (ar pseidonīmu Orions), publicists, kā speciālkorespondents referējis par vairākām izcilāko amatierkoru (LU Prezidija konventa vīru koris, Reitera koris) koncertturnejām 1934. gadā Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, 1936. gadā Vācijā.


15.07.1936–1940
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

Dramaturgs (1936-1940, 1941-1942), veicis LNO repertuāra izvēli un mākslinieciskās darbības propagandu, veidojis komponistu, diriģentu, dziedātāju, režisoru intervijas presē un Rīgas radiofonā, tulkojis operu tekstus, veidojis aranžijas, arī rakstījis libretus.


1942–1944 (Datums nav precīzs)
Rīgas tautas konservatorija
Rīga
Rīga

Mūzikas privātskolotāja darbu, strādā par klavierspēles skolotāju Rīgas Tautas konservatorijā (Rīgas Mūzikas skolā).


1950
1950. gadā devies uz ASV, kur strādājis par mūzikas pedagogu privātstudijā Mineapolē, pasniedzot privātstundas klavierspēlē un dziedāšanā.

1970
Mičigana
Michigan, USA

No 1970. gada strādājis Garezera vasaras vidusskolā.

Dalība organizācijāsLatviešu preses biedrība

14.10.1928
Studentu korporācija "Talavija"
Lāčplēša iela 30, Rīga
Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011

Aktīvi darbojas Literatūras komisijā, rakstot lugas un organizējot literāri muzikālas pēcpusdienās.

Emigrē00.09.1915
Karačeva
Karachev, Bryansk Oblast, Russia

Bēgot no vācu armijas iebrukuma Latvijā, 1915. gada rudenī Lesiņu ģimene dodas uz Karačevu Orlas guberņā, Krievijā. Šeit pavada laiku līdz revolūcijai.


1917–1918
Sevastopole
Sevastopol, Crimea, Ukraine

Pilsoņu kara laikā ģimene emigrē līdz Sevastopolei.


1918
Pēc Latvijas brīvvalsts dibināšanas došanās uz Latviju ar bēgļu kuģi pāri Melnajai jūrai uz Konstantinopoli (mūsdienu Stambula) Turcijā

1919
Latviešu trimdinieku vilciens 1919. gadā cauri Dienvideiropai un Viduseiropai līdz Štetinai Polijā.

00.11.1920
Rīga
Rīga
Bēgļu kuģis no Polijas uz Rīgu

1944 (Datums nav precīzs)
1944. gada rudenī pamet Latviju un dodas uz Vāciju, kur īsu laiku pavada Berlīnē

1945–1950 (Datums nav precīzs)
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany

Dzīvoja DP nometnē. Knuts Lesiņš turpina strādāt žurnālistikā, rediģē trimdas laikrakstu "Latvju Domas".


1950
1950. gada vasarā Valda un Knuts Lesiņi izceļo uz ASV, dažus mēnešus mitinās Minesotas pavalstī. Knuts Lesiņš strādā par mūzikas skolotāju Luterāņu Brāļu koledžā, ir ērģeļnieks vietējā baznīcā.
Ceļojums1934
1934. gadā Knuts Lesiņš tiek komandēts kā pārstāvis no laikraksta ''Brīvā Zeme'' žurnālistu grupā uz Čehoslovākiju.

1937. gada vasarā ceļojums uz Zviedriju un Norvēģiju kā korespondentam un mūzikas kritiķim līdzi Teodora Kalniņa vadītajam LU latvju vīru korim.
1937. gada oktobrī un novembrī kopā ar Teodora Reitera kori kā korespondents dodas uz Vāciju.

1937
Leipciga
Leipzig, Germany
Kā laikraksta "Brīvā Zeme" korespondents.

1937
Berlīne
Berlin, Germany

Kā laikraksta "Rīts" korespondents par mūzikas dzīvi.


00.11.1937
Vācija
Germany
Kopā ar Teodora Reitera kori.
Miršanas vieta01.01.2000
Čikāga
Chicago, Illinois

Apglabāts12.01.2000
Pelnu urnu no Mineapoles St. Paula latviešu baznīcas pēdējā gaitā izvada draudzes mācītājs prāvests Uldis Cepure.
Pelnu urna apglabāta Brāļu kapu centrālajā daļā nišā, kurai piestiprināta bronzas plāksnīte ar uzrakstu "Rakstnieks, komponists Tal. Fil! Knuts Lesiņš. 28. III 1909, Pēterpilī, 1. I 2000, Mineapolis, MN".
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 29.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
28.03.1909Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1914 - 1915DzīvesvietaPilsēta
3Karačeva
(Karachev, Bryansk Oblast, Russia)
31.08.1915EmigrēPilsēta
4Sevastopole
(Sevastopol, Crimea, Ukraine)
1917 - 1918EmigrēPilsēta
5Cirgaļi
(Cirgaļi , Zvārtavas pagasts, Valkas novads)
1920 - 1921DzīvesvietaCiems
6Rīga
(Rīga)
31.10.1920EmigrēPilsēta
7Melluži
(Jūrmala)
1921 - 1922IzglītojiesPilsētas daļa
8Valmiera
(Valmiera)
1922 - 1927DzīvesvietaPilsēta
9Valmiera
(Valmiera)
1923 - 1927IzglītojiesPilsēta
10Valmiera
(Valmiera)
1923 - 1927IzglītojiesPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1927 - 1928IzglītojiesPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1927 - 1932IzglītojiesPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1928IzglītojiesPilsēta
14Lāčplēša iela 30, Rīga
(Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011)
14.10.1928Dalība organizācijāsĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
1930 - 1932DarbavietaPilsēta
16Dzirnavu iela 57, Rīga
(Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010)
1930 - 1932DarbavietaĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
1934DarbavietaPilsēta
18Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
15.07.1936 - 1940DarbavietaĒka, māja
19Leipciga
(Leipzig, Germany)
1937CeļojumsPilsēta
20Berlīne
(Berlin, Germany)
1937CeļojumsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.