Knuts Lesiņš

3 bildes
Lomas: rakstnieks

28.03.1909 – 01.01.2000

Knuts Lesiņš (1909–2000) – rakstnieks, profesionāls mūziķis, pazīstams žurnālists un kultūras procesu vērtētājs. Dzimis rakstnieka Valda Lesiņa ģimenē, līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem un izglītībai mērķtiecīgi pilnveidojies mūzikas jomā - profesionāls mūziķis un komponists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1929. gada. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Vairāku grāmatu autors. Iegūto mūzikas izglītību izmantoja dzīvodams ASV, kur izveidoja savu mūzikas studiju un strādāja par mūzikas skolotāju.

Dzimšanas laiks/vieta

28.03.1909
Sanktpēterburga

Miršanas laiks/vieta

01.01.2000
Čikāga

Personiska informācija

Dzimis mērnieka Valda Voldemara Lesinga (vēlākā rakstnieka Valda Lesiņa; 1881–1932) un mājskolotājas Edvinas Berlingas (Lesiņas; 1884–1955)) ģimenē, vienīgais bērns. Bērnība daļēji paiet Sibīrijā un Krievijas Eiropas daļā – tēva darba un kara apstākļu dēļ.

1920: ģimene atgriezās Latvijā.

1935: laulības ar jauno dziedātāju, vēlāk trimdā pazīstamu kamerkoncertu solisti un pedagoģi Valdu Lesiņu (dzimusi Šmits).

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1929: pirmā publikācija novele "Atzīšanās" žurnāla "Daugava" 8. numurā.
1931: pirmā dzejas "Slimā dvēsele" publikācija laikrakstā "Latvis" 8. febr.

Kopš 1929: publikācijas izdevumos "Daugava", "Latvis", "Dzīve", "Piesaule", "Burtnieks",
1933–1937: apceres par mūziku un mūzikas dzīvi izdevumā "Mūzikas Apskats"; arī laikrakstā "Brīvā Zeme" (kopš 1936), "Zemgales Balss" (1936), "Rīts" (1936)
1933: debitēja kā pianists.

LITERĀRIE DARBI

1938: stāstu krājums "Zīmes tumsā".
1943: romāns "Mīlestības zīmogs".
1946: stāstu un noveļu krājums "Atstari" (Kultūras fonda godalga.)
1948: humoresku krājums "Lietas, kas kārtojas pašas".
1949: novele "Mūžības vīns".
1950: Romāns "Janka Muzikants".
1952: īsprozas krājums "Lepnās sirdis".
1955: īsprozas krājums "Aklā iela".
1956: tēlojumu un aprakstu krājums "Zem svešām zvaigznēm".
1957: romāns "Pēdējās mājas".
1962: dzejas krājums "Smilgas saulrietā".
1988: noveļu izlase "Gredzens un maize".


KULTŪRVĒSTURISKI APCERĒJUMI

1939: apceres un kritikas raksti par mūziku ietverti krājumā "Sejas un problēmas latviešu mūzikā"
1983: monogrāfija par tēlnieku Miķeli Geistautu.
Daudz rakstījis par mūziku žurnālos "Tilts", "Latvju Mūzika", "Ceļa Zīmes", laikrakstā "Laiks".
Operas uzvedumu vajadzībām tulkojis un pārstrādājis citvalodu darbus.

DARBU TULKOJUMI


Knuta Lesiņa noveles un stāsti tulkoti angļu valodā.
Rutas Spīrsas un H. Kundziņa tulkojums krājumā "The wine of eternity" ("Mūžības vīns", 1957) ir pirmā latviešu literatūras grāmata angļu valodā.


DARBS PERIODISKAJOS IZDEVUMOS

Avīzes "Pēdējā Brīdī" provinces nodaļas redaktors.
Rīta laikraksta "Latvis" tehniskais redaktors (ap 1930–1932), publicējas arī citos izdevumos. Raksta galvenokārt par literatūru un mūziku.
1946: latviešu nedēļas laikraksta "Latvju Domas" (Augsburga) redaktors kopā ar Arturu Baumani.


LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS

Latvijas Nacionālās operas dramaturga amatā rakstījis libretus.
1942: kopā ar Marģeri Zariņu librets operas ''Kungs un spēlmanītis'' izrādei Dailes teātrī.

DARBĪBA MŪZIKAS JOMĀ

Komponējis ap 30 solodziesmu un kora dziesmu, kā arī instrumentālos skaņdarbus.
1938. gada aprīlī sarīko savu pirmo skaņdarbu autorkoncertu (solisti Vilma Briede, Teodors Brilts, komponista klavierpavadījums).
1943: laikraksts "Mana Māja" ziņo, ka Knuts Lesiņš raksta monogrāfiju par komponistu Alfrēdu Kalniņu.


LITERĀRO DARBU DRAMATIZĒJUMI UN IESTUDĒJUMI

1958: muzikālas spēles "Janka Muzikants" iestudējums Minesotas DV teātrī.
1963: lugas "Vājuma spēks" iestudējums Minesotas DV teātrī.


PIEMIŅAS STIPENDIJA

2009: dibināta Knuta Lesiņa piemiņas stipendija mūziķiem Latvijā.

Citātu galerija

GALVENĀS DAIĻRADES IEZĪMES, UZSKATI UN NOSTĀDNES

"K. Lesiņš piederīgs tai rakstnieku kopai [..], kas sava talanta uzplaukumu piedzīvoja Latvijas patstāvības pēdējā posmā – trīsdesmito gadu vidū. Latvijas valstiskā traģēdija šo literātu paaudzi arī skāra visbargāk. Dzīves un mākslas izjūta, kas bija brīvi veidojusies, tika smagi pārbaudīta divu lielvaru okupācijas apstākļos, arī bēgļu gaitās un ilgajā svešatnes trimdā."

Smilktiņa, Benita. Knuts Lesiņš. 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. II., 1999, 185. lpp.

Lesiņa novelēm raksturīgas gan notikuma un paradoksa humoristiskas noveles iezīmes, gan analītiski psiholoģiskajām novelēm tipiskie konflikti, kas risināti stilistiski spriegā kompozīcijā ar negaidītu, paradoksālu atrisinājumu. Lesiņa darbu varoņi galvenokārt ir romantiskas ievirzes personības. Knuta Lesiņa žanrs ir stāsts: psiholoģiskais, filozofisku pārdomu vai noskaņu, atmiņu vai vienkārši izklaidējošs joku stāsts. Viens no labākajiem humoristiem latviešu rakstniecībā. Kritikā autors dēvēts par romantisku intelektuālistu.

''Viss Lesiņa personāžs visos viņa darbos ir romantiskais varonis – apcerētājs, bezgribas, emocijām padots, apmulsis jūsmotājs vai izmisīgs tirzātājs, pa lielākai daļai mākslinieks, visbiežāk mūziķis vai ģīmetņu gleznotājs. Ja viņš ir intelektuālis, tad galējs skeptiķis un noliedzējs, bet bez rūgtuma, vairāk vai mazāk epikūrietis un liels rezonants un aforismu bārstītājs no romantiskās ironijas žēlastības.'' (Vitauts Kalve)
''Pretēji prozai Lesiņa lirikā nav ne mazāko humora pazīmju. Tās pamattonis ir grūtsirdīgs un smeldzīgs.'' (Anšlavs Eglītis)

Knuts Lesiņš piedāvā savu noveles žanra raksturojumu: īss stāsts, ''kurā viss tēlotais no pirmā līdz beidzamajam teikumam pakļauts vienam mērķim– darbību pretī kādam vienreizīgam, liktenīgam atrisinājumam'' (''Zem svešām zvaigznēm'', 1956., 454. lpp.)

PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "ZĪMES TUMSĀ" (1938)

"Lesiņa galvenais varonis, kas viņa stāstos parasti runā pirmajā personā, ir tipisks inteliģents, viņa psihe pilnīgi atšķirīga no mūsu prozā tik izplatītā apdomīgā, pamatīgā, bieži moralizējošā ideālista. Lesiņa varonis ir izglītots, skeptisks, ironisks jauneklis, ko neapgrūtina nekādi uz ārpusi izpausti augsti mērķi, ideālisms vai dzīves labotāja domas; viņš pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir, vēro to bez sevišķas ziņkāres, priecājas bez aizrautības, postā pasmīn rezignēts, bet vīrišķīgs. Tas ir pesimists ar apslēptām alkām pēc dzīves, kas gruzd kā ogles zem pelniem un reizēm spontāni uzliesmo. [..] Lesiņa stāstu stiprā puse ir fabula, kas veikli veidojas, intriģēdama lasītāju gan ar krimināli-drāmatisku notikumu maiņu, gan neparastām, saspīlētām psiholoģiskām situācijām un konfliktiem."

Eglītis Anšlavs. Zīmes tumsā. Daugava, 1938, Nr. 4.

"[..] rezumē Knuta Lesiņa epikas pirmo cēlienu. Šo 13 stāstu, noveļu un skiču varoņi ir cilvēki, kas atrodas nesaskaņā ar sevi, resp., ar savu apkārtni. Bet pārsvarā tie nav nekādi aiz – vai salauztie ļautiņi, nav mocekļi. Lielākoties autors tēlojis studentus, inteliģences vai apinteliģences pārstāvjus, kuriem piemīt vēss prāts un ironiska attieksme pret dzīvi. Un pietiekami daudz gribasspēka."

Čākurs, Jānis. Ieskats Knuta Lesiņa prozā. Literatūra un Māksla, 1994, 1. apr.

PAR ROMĀNU "MĪLESTĪBAS ZĪMOGS" (1943)

"Knuts Lesiņš kavējas mūsu lielpilsētas sabiedrībā un vidē, risinādams psiholoģiskus jautājumus mākslinieku sadzīvē. Tajā pašā pilsētas vidē saviem darbiem guvuši ierosmi un meklējuši vielu Lesiņa paaudzes rakstnieki: Anšlavs Eglītis, Ēriks Rīga, M. Bendrupe. [..] Lesiņa attieksme pret pasauli toties ir īsta rakstnieka un, tālāk norobežojot, īsta stāstnieka attieksme. Doma viņam nenomāc tēlojumu, raksturojums neaizsedz cilvēka dzīvo tēlu, izjūta nesalauž izteiksmi, izteiksme netiecas kļūt pašmērķīga un neaptur darbību. Viņa attieksme pret tēlojamiem cilvēkiem ir mierīga un droša, viņš tos varmācīgi nepārveido karikatūrās, bet arī neizkausē liriskā es-izjūtu vienveidībā. Viņš spēj reizē rādīt kādus piecus ļoti dažādus raksturus, tos visus skatīdams nevien no ārienes, bet arī no iekšienes. Visi šie cilvēki paturējuši paši savas sejas. Rakstnieks tos visus skatījis ar vienādu mīlestību un vienādu atturību, un tādēļ tie nav ne labi, ne ļauni, ne patīkami, ne nepatīkami, ne smieti, ne cildināti, ne izdaiļināti, bet tikai dzīvi. Un tas jau ir viss, kas rakstniekam jāsasniedz."

Kalve, Vītauts. Knuts Lesiņa Mīlestības zīmogs. Latvju Mēnešraksts, Nr. 4, 1944.


PAR ĪSPROZA KRĀJUMU "ATSTARI"(1946)

"Knuta Lesiņa tēlošanas veidu varētu nosaukt par viegli stilizētu reālismu. Bieži tam humora vai vieglas satiras pieskaņa, ar tikko manāmu tendenci uz grotesko. Vienotas ar asprātību un īstu stāstīšanas prieku, šīs īpašības arī dažu par sevi sīku sižetu padara interesantu un tīkamu. [..] Kā Anšlavam Eglītim, tā Knutam Lesiņam īstā vide ir pilsētas inteliģence un īpaši mākslinieku aprindas. Tās viņš arī vislabprātāk patēlo. Taču sveša viņam nav arī lauku dzīve un tās personāži. "

Kadilis, Jānis. Jauni izdevumi. Latviešu Ziņas, 1947, 15. febr.


PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "AKLĀ IELA" (1955)

"Knuta Lesiņa jaunā grāmata liek domāt, ka rakstnieks ir gājis vai nu soli tālāk no kautkā vai pāris soļus tuvāk kautkam, kas viņa mākslā var iezīmēt pēdējās pārmaiņas, kurās parasti apvienojas visu iepriekšējo meklējumu rezultāti. Lesiņam šis virziens ved uz lakonismu un skaidrību.[..] Visa mūsu laika māksla skrien uz fragmentu — uz noskaņu novelē, uz cilvēka izārdīšanu sīkdaļās psiholoģiskajā romānā, uz sirreālistisku vīziju noskaņu lirikā. Knuts Lesiņš ir sava laikmeta dēls, tāpēc viņa attīstības virziens saskan ar laikmetu, bet viņš tajā neiestieg. [..] Cilvēka meklēšana saredzama vai katrā jaunās grāmatas darbā. [..] Lesiņa grāmata ir pilna drūmu likteņu zibšņainās uguņošanas, bet rakstnieks stāsta par tiem ar mieru, vieglu smaidu un rezignāciju. Šī īpatā māksla stāstīt par traģisko ar humora pieskaņu, kas iezīmējusies Lesiņam jau agrāk, jaunajā grāmatā tālāk izkopta."

Andrups, Jānis Piecas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 29, 1956.


PAR ROMĀNU "PĒDĒJĀ MĀJAS" (1957)

"Knuta Lesiņa darbs, kas īstenībā noskicē tikai dažas dienas pirms Rīgas krišanas 1944. gadā, bet ar ļoti plašu ekspozīciju tiecas aptvert Ilgāku okupācijas laika periodu Rīgā. Romāns netēlo lielo notikumu virkni, bet lūko dot dziļskatījumu šajos notikumos bez savas gribas iejauktos cilvēkos. [..]romāns ir laikmeta kā sabiedriski politiskas parādības tēlojums. Laikmets romānā ir tikai kulises. Galvenais pavediens ir tīri individuālas cilvēku psihisko īpatnību studijas, kas ar loģikas patapinājumiem Iztaisītas tik sarežģītas, ka grūti izprast, ko autors ar visu to domājis. "

A. I. Dziļskatījums ar kodu. Latvija, 1958, 15. febr.


PAR DZEJAS KRĀJUMU "SMILGAS SAULRIETĀ" (1962)

"Knuta Lesiņa dzejoļu krājums ir ļoti personīga grāmata, kas rada to, ko cilvēki parasti mēdz slēpt – šaubas, vājumu un asaras. Novelēs un stāstos rakstnieks stāv ar skatu pret pasauli un rāda tās atspulgu savos pārdzīvojumos. Bet kā šie pārdzīvojami īsti izaug no rakstnieka cilvēcīgās vienreizības, to var atklāt šī grāmata, kura autors stāv ar skatu pats pret sevi. [..] Lesiņa dzeja izaug no tās iekšējās cilvēciskas vajadzības, kurai pāris gadu tūkstošus ilgi ir kalpojusi bikts un šai gadsimtenī kalpo psihoanal\ize. Šī grāmata parāda bez estētiskiem aizsegiem dzīvo cilvēku, kas sarakstījis izcilās noveles un romānus."

Andrups, Jānis. Septiņas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 42, 1963.

Saiknes

Anna Ašmane-Sietiņsone - Skolotāja
Valdis Lesiņš - Tēvs

Nodarbes

Pseidonīms

Orions

Papildu vārdi

Knuts Voldemārs Orions

Dzīvesvieta

1911–1914
Pēc pāris Pēterburgā pavadītiem gadiem Knuta Lesiņa vecāki atgriežas Latvijā. Knuts Lesiņš dzīvo Rīgas Jūrmalā.

1914–1915
Rīga
Pirmā pasaules kara sākumā dzīvo Rīgā.

1920–1921
Aumeisteru pagasts
Neilgu laiku kopā ar māti dzīvo Aumeisteru (vēlāk Cirgaļu) pagastā mātes brāļa - vietējā ārsta ģimenē

1922–1927
Tēvam iegūstot darbu Valmieras apriņķa valsts zemju inspektora amatā, ģimene pārceļas uz Valmieras Lucas muižu

1922–1927
Valmiera

1945–1950
Augsburga

1950–1951
Fērgusfolsa

1951
Mineapolisa
Kopš 1951. gada Knuts Lesiņš dzīvo Mineapolē, ASV. Valda un Knuts Lesiņi nodibina Mūzikas privātstudiju vokālā, klavierspēles un mūzikas teorijas specialitātē. Abi regulāri uzstājas ar koncertiem, viesojas arī Austrālijā (1970) un Tobago (1972), Knuts Lesiņš pievēršas arī daiļliteratūrai un žurnālistikai.

1997–2000
Mineapolisa
Pēc Valdas Lesiņas nāves 1985. gadā Knuta Lesiņa radošā darbība apsīkst. No 1997. gada mīt Mineapoles veco laužu aprūpes namā..

Dalība organizācijās

Latviešu preses biedrība

14.10.1928
Studentu korporācija "Talavija"
Lāčplēša iela 30, Rīga
Aktīvi darbojas Literatūras komisijā, rakstot lugas un organizējot literāri muzikālas pēcpusdienās.

Emigrē

09.1915
Karačeva
Bēgot no vācu armijas iebrukuma Latvijā, 1915. gada rudenī Lesiņu ģimene dodas uz Karačevu Orlas guberņā, Krievijā. Šeit pavada laiku līdz revolūcijai.

1917–1918
Sevastopole
Pilsoņu kara laikā ģimene emigrē līdz Sevastopolei.

1918
Pēc Latvijas brīvvalsts dibināšanas došanās uz Latviju ar bēgļu kuģi pāri Melnajai jūrai uz Konstantinopoli (mūsdienu Stambula) Turcijā

1919
Latviešu trimdinieku vilciens 1919. gadā cauri Dienvideiropai un Viduseiropai līdz Štetinai Polijā.

11.1920
Rīga
Bēgļu kuģis no Polijas uz Rīgu

1944
1944. gada rudenī pamet Latviju un dodas uz Vāciju, kur īsu laiku pavada Berlīnē

1945–1950
Augsburga
Dzīvoja DP nometnē. Knuts Lesiņš turpina strādāt žurnālistikā, rediģē trimdas laikrakstu "Latvju Domas".

1950
1950. gada vasarā Valda un Knuts Lesiņi izceļo uz ASV, dažus mēnešus mitinās Minesotas pavalstī. Knuts Lesiņš strādā par mūzikas skolotāju Luterāņu Brāļu koledžā, ir ērģeļnieks vietējā baznīcā.

Izglītība

1921–1922
Mellužu pamatskola
Melluži

1922–1923
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga

1923–1927
Valmieras reālģimnāzija
Valmiera

1923–1927
Valmieras Tautas konservatorija
Valmiera
Mācījies Valmieras Tautas konservatorijā (mūzikas skolā) - klavieres (Aleksandrs Brauers, Alvīne Liepiņa-Sinepe), teorētiskās disciplīnas (VTK direktors Artūrs Sineps).Mācību laikā top pirmie patstāvīgie sacerējumi Annas Brigaderes lugas ''Lolitas brīnumputns'' un citu Valmieras amatierteātra izrāžu muzikālajām apdarēm. Viņa klasesbiedrs bijis topošais komponists Jānis Ķepītis.

1927–1932
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Absolvēja profesora Paula Šūberta speciālo klavieru klasi, iegūst brīvmākslinieka diplomu.

1927–1928
Rīgas 2. Valsts vidusskola
Rīga
Pārskaitīts no Valmieras reālģimnāzijas, beidza ģimnāzijas nodaļu.

1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Uzsāk studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā.

Darbavieta

1930–1932
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Provinces nodaļas redaktors.

1930–1932
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Tehniskais redaktors.

1934
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Kopš 1934. gada laikraksta mūzikas kritiķis (ar pseidonīmu Orions), publicists, kā speciālkorespondents referējis par vairākām izcilāko amatierkoru (LU Prezidija konventa vīru koris, Reitera koris) koncertturnejām 1934. gadā Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, 1936. gadā Vācijā.

15.07.1936–1940
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Dramaturgs (1936-1940, 1941-1942), veicis LNO repertuāra izvēli un mākslinieciskās darbības propagandu, veidojis komponistu, diriģentu, dziedātāju, režisoru intervijas presē un Rīgas radiofonā, tulkojis operu tekstus, veidojis aranžijas, arī rakstījis libretus.

1942–1944
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Mūzikas privātskolotāja darbu, strādā par klavierspēles skolotāju Rīgas Tautas konservatorijā (Rīgas Mūzikas skolā).

1946–1947
Žurnāls "Ilustrētais Vārds"
Augsburga
Atbildīgais redaktors.

1950
1950. gadā devies uz ASV, kur strādājis par mūzikas pedagogu privātstudijā Mineapolē, pasniedzot privātstundas klavierspēlē un dziedāšanā.

1970
Mičigana
No 1970. gada strādājis Garezera vasaras vidusskolā.

Ceļojums

1934
1934. gadā Knuts Lesiņš tiek komandēts kā pārstāvis no laikraksta ''Brīvā Zeme'' žurnālistu grupā uz Čehoslovākiju.1937. gada vasarā ceļojums uz Zviedriju un Norvēģiju kā korespondentam un mūzikas kritiķim līdzi Teodora Kalniņa vadītajam LU latvju vīru korim.1937. gada oktobrī un novembrī kopā ar Teodora Reitera kori kā korespondents dodas uz Vāciju.

1937
Leipciga
Kā laikraksta "Brīvā Zeme" korespondents.

1937
Berlīne
Kā laikraksta "Rīts" korespondents par mūzikas dzīvi.

11.1937
Vācija
Kopā ar Teodora Reitera kori.

Apglabāts

12.01.2000
Pelnu urnu no Mineapoles St. Paula latviešu baznīcas pēdējā gaitā izvada draudzes mācītājs prāvests Uldis Cepure. Pelnu urna apglabāta Brāļu kapu centrālajā daļā nišā, kurai piestiprināta bronzas plāksnīte ar uzrakstu "Rakstnieks, komponists Tal. Fil! Knuts Lesiņš. 28. III 1909, Pēterpilī, 1. I 2000, Mineapolis, MN".