Klāvs Elsbergs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (40); Tulkotājs (2); Atdzejotājs (3); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (12)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsKlāvs Elsbergs
KopsavilkumsKlāvs Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Atdzejojis no franču valodas, atdzejojis un tulkojis no angļu un krievu valodas. Bijis redaktors izdevniecībā "Liesma" un žurnālā "Avots".
Klāvs Elsbergs 28 gadus ilgajā mūžā paguva uzrakstīt un izdot divus dzejoļu krājumus "Pagaidīsim ausaino" (1981) un "Bēdas uz nebēdu" (1986). Trešais dzejoļu krājums "Velci, tēti" (1989) iznāca pēc viņa nāves. Izdoti arī Klāva Elsberga "Raksti" trīs sējumos, kas aptver ne tikai viņa dzeju, bet arī īsprozu, rakstus un recenzijas par literatūru, vēstules.
Profesionālā darbība

Cittautu autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi

1981: Iraklijs Androņikovs. "Mūzikai". (Rīga: Liesma)
1985: Gijoms Apolinērs. "Gājiens". (Rīga: Liesma)
1987: Kurts Vonnegūts. "Lopkautuve Nr. 5" (tulkojis Klāvs Elsbergs); "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" (tulkojusi Vizma Belševica); "Čempionu brokastis" (tulkojuši Klāvs Elsbergs, Ainis Ulmanis). Rīga: Liesma.
2003: Šarls Bodlērs. "Parīzes splīns/Spleen de Paris" (tulkojuši Irēna Auziņa, Dagnija Dreika, Klāvs Elsbergs, Gita Grīnberga). Rīga: Atēna.
2007: Kurts Vonnegūts. "Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!" (kopā ar Aini Ulmani). Madrid: Mediasat Group.
2012: Kurts Vonnegūts. "Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!" (kopā ar Aini Ulmani; šajā izdevumā novērsti cenzūras labojumi). Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Šarls Bodlērs. "Ļaunuma puķes" (atdzejojuši Augusts Štrauss, Klāvs Elsbergs; dzejprozu tulkojuši Irēna Auziņa, Dagnija Dreika, Klāvs Elsbergs). Rīga: Zvaigzne ABC.

Klāva Elsberga dzejas tulkojumi citās valodās

Grāmatas

Ukraiņu valodā
2001: Елсбергси: вибранi вiршi. ("Elsbergi: dzejas izlase"). Atdzejojis Jurijs Sadlovskis (Юрий Садловский).

Krievu valodā
1985: Стихи/Дерево дружбы. ("Dzejoļi/Draudzības koks"). Atdzejojis Roalds Dobrovenskis (Роальд Добровенский).

Antoloģijas un periodiskie izdevumi

Franču valodā
1997: La littèrature lettonne au XX siècle ("20. gadsimta latviešu literatūra"). Atdzejojusi Astra Skrābane
2002: Pieds nus dans l’herbe : anthologie bilingue de poèmes lettons ("Pļavās kailām kājām: latviešu dzejoļi ar franču atdzejojumiem"). Atdzejojusi Roze Marija Fransuā (Rose-Marie François).

Krievu valodā
1985: В вечном созвучии. Сборник стихов русских и латышских поэтов ("Mūžīgā saskaņā. Krievu un latviešu dzejoļu izlase"). Atdzejojis F. Skudra.
2002 Молния в камне ("Zibens akmenī"). Atdzejojusi Larisa Romaņenko (Лариса Романенко).

Igauņu valodā
1997: Lıti uuema luule valimik ("Latvijas nesenās dzejas izlase"). Atdzejojis Andress Ehins (Andres Ehin).

Vācu valodā
1993: Wunder und Wunden. Lyrik aus Lettland (“Brīnums un brūces. Dzeja no Latvijas”). Atdzejojis Matiass Knolls (Matthias Knoll).
2002: Die Horen. Zeitschrift fur Literatur, Kunst un Kritik, Nr. 3 (Žurnāls literatūrai, mākslai un kritikai). Atdzejojusi Margita Gūtmane.

Angļu valodā
2004: Descant 124 ("Dzeja 124"). Atdzejojusi Margita Gailītis.

Zviedru valodā
1997: Nära röster över vatten ("Balsis pāri ūdeņiem"). Atdzejojis Juris Kronbergs.

Bulgāru valodā
2008: Антология на съвременната латвийска поезия ("Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija"). Atdzejojusi Aksīnija Mihailova (Akсиния Михайлова).

Ukraiņu valodā
2007: З Латвiйського берега. Мала антологiя латиськоï поезiï (“No Latvijas krastiem. Mazā latviešu dzejas antoloģija”). Atdzejojis Jurijs Zavgorodnijs (Юрий Завгородный).

Klāva Elsberga dzeja mūzikā

Dziesmas ar Klāva Elsberga dzejas tekstiem komponējuši Ilze Arne, Kaspars Dimiters, Juris Kulakovs, Vilis Kundrāts, Jānis Lūsēns, Sniedze Prauliņa.

Klāva Elsberga dzeja teātra iestudējumos

2009: 29. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde "Klāvs", kurā Klāva Elsberga dzeju un vēstules lasīja aktieris Varis Piņķis. Režisors – Varis Piņķis, komponists – Jēkabs Nīmanis.
2017: 24. februārī Liepājas teātrī – Klāva Elsberga dzejas iestudējums kamerizrāde "Par mīlestību". Piedalās: Leons Leščinskis, Everita Pjata-Gertnere, Normunds Kalniņš (klavieres). Režisors – Leons Leščinskis, māksliniece – Liene Rolšteina, gaismu mākslnieks – Klāvs Gūtmanis.
Citātu galerija

Par Klāvu Elsbergu

"Tu biji visgodīgākais, vistalantīgākais no mums. [..] Tu apzinājies savu sūtību, savu likteni, savu Darbu. un ar to Tu esi un paliec mūsu paaudzes dzejnieku sirdsapziņa.."
Rancāne, Anna. Atvadvārdi Klāvam Elsbergam. Padomju Jaunatne, 1987, 7. februāris.

"Klāvam bija liels, dziļš un analītisks prāts, arī pietiekami ironisks, lai viņš spētu uz sevi paskatīties no malas. Tas tiek dots stipriem cilvēkiem, un tas tiek dots lieliem talantiem. Tas, kas mums sākotnēji varēja šķisties jaunības bravūra, izrādījās dzīves dziļums. [..]
Klāvs bija cilvēks ar atsaucīgu dvēseli, un tieši tāpēc viņam nepietika tikai ar sevis izpaušanu vien. Klāvs ātri un bez sevišķi lieliem un sīviem mācekļa sviedriem atrada sevi arī tādā nozarē kā atdzejošana. Atdzejošana vispār ir pašaizliedzības darbs. Tā ir sava spēka, sava talanta ziedošana kāda cita cilvēka interesēs. Jāpaceļas pāri savam egoismam un savam pasaules redzējumam, lai spētu iejusties otrā cilvēkā. Klāvs to prata. Tieši šajā ziņā viņš bija mūsu ne pārāk lielā atdzejotāju kolektīva visgaišākā cerība.

Skujenieks, Knuts. Kāda būs leģenda: LĻKJS prēmijas laureāta Klāva Elsberga lietā. Padomju Jaunatne, 1989, 28. februāris.

Par Rakstu 1. sējumu "pie sienas un Maigajā zemē" (1997)

"Elsbergs ir ļoti ironisks dzejnieks – un jo sevišķi tas jūtams krājumā Bēdas uz nebēdu, sākot jau no virsraksta. Taču viņa ironija saistīta ne tik daudz ar spēli – un līdz ar to arī ar vairāk vai mazāk izspēlētu pozu – cik ar domu par iekšējo brīvību: ironisks dzejnieks ir ne vien redzīgāks, bet arī atbrīvotāks. Ironijas gaismā daudzi dzejošanas noteikumi izrādās bezjēdzīgi – tāpat kā mākslīgās un sastindzinātās kārtības ideja vispār. [..] Atšķirībā no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem nepastāv arī “dzejnieku panteons” – četri pieci dzejnieki, kas faktiski noteica visu dzejas procesu. “Centrtieces” struktūru literatūrā aizvietojusi “centrbēdze”. Elsberga dzeja trāpīja precīzi šā kritēriju sairuma un panteona sabrukuma sākumposmā. Taču, protams, kvalitātes kritērijs joprojām pastāv, tikai – tas kļuvis pilnībā intuitīvs: vai nu tekstā ir “kaut kas” augstajai poēzijai piederīgs, vai arī “nekā nav”, bet kas īsti ir šis “kaut kas” – tas pilnībā atkarīgs no autora. Elsberga dzeja “iestādīja” šo intuitīvo kritēriju, turklāt ļoti augstu. Viņa latviskotais Apolinērs savulaik dzejnieka radošo brīvību pielīdzināja dienas avīzes brīvībai, kas apcer savā starpā nesaistītas, laikā un telpā attālinātas lietas. Šo izteikumu varētu attiecināt arī uz Elsberga daiļradi: viņš tiecas būt visaptverošs, taču allaž ir arī precīzs un konkrēts; ja atspēriena punkts meklējams ikdienā – teksts izvēršas līdz grandioziem mērogiem; ja Visumā – teksts noteikti “nokāpj” līdz šepatnībai.
Berelis, Guntis. Klāvs Elsbergs. "pie sienas un Maigajā zemē". Diena, 1997, 8. jūl. https://berelis.wordpress.com/1997/06/07/klavs-elsbergs-pie-sienas-un-maigaja-zeme/
SaiknesIrēna Auziņa - Sieva
Imants Auziņš - Sievastēvs
Vizma Belševica - Māte
Olga Lisovska - Krustmāte
Jānis Elsbergs - Brālis
Anna Auziņa - Svaine
Zigurds Elsbergs - Tēvs
Irina Cigaļska - Sievasmāte
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
redaktors
atdzejotājs
Dzimšanas vieta03.01.1959
Rīga
Rīga
Izglītojies1977
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
Mēness iela 8, Rīga, LV-1013

Tagadējais Rīgas Franču licejs


1977–1982
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļa

Darbavieta1982–1986
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors.


1986–1987
Žurnāls "Avots"
Rīga
Rīga

Redaktors.

Dalība organizācijās1985–1987
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs.

Miršanas vieta05.02.1987
Klāvs Elsbergs gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos, pēc viņa nāves tika ierosināta krimināllieta, ko pēc prokurora Georga Skudras lēmuma izbeidza. Advokāte Vija Jākobsone uzturēja spēkā sūdzību par vardarbīgu nāvi, izgrūžot Klāvu Elsbergu pa Dubultu jaunrades nama 9. stāva logu. Sūdzība tika pamatota ar nepietiekamu ekspertīzi, nepietiekami vērā ņemtiem pierādījumiem un noraidītām "neērtām" liecībām. Notika jaunas izmeklēšanas, bet lēmums nemainījās.

Apglabāts1987
Raiņa kapi
Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005
Piemiņas vietas1988
Staicele
Staicele, Alojas novads

Piemiņas akmens Staicelē.

ApbalvojumiDzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejoto Gijoma Apolinēra izlasi "Gājiens".
Atdzeja
1986

LĻKJS prēmija
Prēmija dzejniekam Klāvam Elsbergam (pēc nāves) piešķirta par būtisku savas paaudzes atklāsmi dzejā un aktīvu cittautu literatūras popularizēšanu.
1986

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
03.01.1959(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1977 - 1982(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
3Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1982 - 1986(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
4Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1985 - 1987(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1986 - 1987(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Raiņa kapi
(Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005)
1987(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
7Mēness iela 8, Rīga
(Mēness iela 8, Rīga, LV-1013)
1977(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
8Staicele
(Staicele, Alojas novads)
1988(Nav norādīts)Piemiņas vietasPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.