Kazimirs Skrinda

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsKazimirs Skrinda
Papildu vārdiSkrynda
PseidonīmsSkudra
KopsavilkumsKazimirs Skrinda (arī Skrynda; 1875–1919) – katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks, publicists, garīgo grāmatu autors un apgādātājs. Aktīvs latgaliešu atmodas kustības darbinieks, Latgales periodisko izdevumu redaktors un izdevējs. No 1904. līdz 1911. gadam bijis Pēterburgas Garīgā semināra profesors. Pēterburgā Kazimirs Skrinda dibinājis skolas un rūpējies par latviešu valodas ieviešanu tajās, vadījis Pēterburgas latviešu muzikālo biedrību un organizējis latviešu valodas skolotāju kursus. Sarakstījis vairākas katoļu pirmmācības un reliģiska satura grāmatas. Nozīmīgākais ieguldījums latgaliešu periodikas attīstībā – rediģētā avīze "Drywa" (1908–1917), kas no 1908. gada iznākusi Pēterburgā, bet kopš 1917. gada – Rēzeknē. Kazimira Skrindas vadībā "Drywa" kļuva par visilgāk pastāvošo latgaliešu pirmās atmodas avīzi.
Personiska informācijaDzimis zemnieka Donata Skrindas (1842–1910) un viņa sievas Apolonijas (dzimušas Aizbaltas, 1842–1908) septiņu bērnu ģimenē kā piektais dēls. Kazimiram Skrindam bijuši pieci brāļi – Jānis (1864–1946), Benedikts (1868–1947), Staņislavs (1870–?), Dominiks (1872–1941), Ontons (Antons; 1881–1918), kā arī māsa Monika (1878–?).
Kazimira Skrindas brāļi Benedikts un Ontons kļuvuši par ievērojamiem Latgales kultūras darbiniekiem.
Profesionālā darbībaPēc Līksnas pagastskolas beigšanas devies uz Pēterburgu. Beidzis Sv. Katrīnas proģimnāziju. 1893. gadā iestājies Pēterburgas Garīgajā seminārā, pēc tam mācījies Garīgajā akadēmijā, to beidzis 1901. gadā, iegūstot teoloģijas maģistra grādu. Studiju laikā pievērsies arī tautasdziesmu vākšanai, pierakstījis ap tūkstoš tautasdziesmu.

Strādājis par priesteri Pēterburgā, Minskā, Gatčinā, vairākās vietā Latgalē un Lietuvā. No 1908. gada vadījis laikrakstu "Drywa", tajā ievietoti daudzi Skrindas publicistiskie raksti, kas pauda latgaliešu nacionālās atmodas idejas – latgaliešu zemnieku materiālās un garīgās attīstības veicināšana, tautas gara mantu apzināšanas un vākšanas darba nepieciešamība, dzimtās valodas kopšana, kā arī sniedza praktiskus padomus.
Skrinda organizēja skolas, internātus, skolotāju kursus, lasīja referātus un organizēja diskusijas (t.s. "Skryndas tejas vokori"), sniedza palīdzību 1. pasaules kara bēgļiem. Piedalījies 1917. gada Latgales kongresā Rēzeknē. Pirms kongresa Rēzeknē tika nopirkta tipogrāfija "Darbs un Zinība", kas ļāva no Pēterburgas uz Rēzekni pārcelt laikraksta "Drywa" izdošanu. Kazimirs Skrinda vadīja kongresam veltīto dievkalpojumu Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē.

Publicistiski un garīgi raksti

Pirmā publikācija – "Tautiši!" laikrakstā "Dryva" 1908.15.V, te iespiests arī pamācošs raksts ar daiļliterāriem elementiem "Naesi skūps!".
Savus rakstus par reliģiskiem jautājumiem ievietojis izdevumos "Sākla", "Auseklis", paša vadītajā žurnālā "Ticība un Dzeiwe".

Garīga satura grāmatas
1905: "Elementara katoļu ticeibas izskaidrošona" (izdevums bērniem; atkārtots un papildināts izdevums 1910., 1918. gadā)
1906: "Evangelijuma izjāmumi vysa goda svātdinom un svātku dinom paškerti" (atkārtots izdevums 1910. gadā)
1906: "Jumpravai Marijai kolpošona maija menesī" (atkārtots izdevums 1910. gadā)
1907: "Dzeivais rūžu krūnis" (atkārtoti izdevumi 1907., 1909. gadā)
1911: "Svāta Aloiza Gonzagas dzeive un lyugšonas uz viņa gūdu"
1914: "Svātam Staņislavam Kostkai (nu Jezus Sadraudzeibas) par gūdu" (sagatavots kopā ar Benediktu Skrindu)

Tulkojumi un rediģētie darbi

Piesaistot laikraksta "Drywa" līdzstrādniekus, organizējis jezuīta A. Bellecija darbu tulkošanu un rediģējis gatavo salikumu.
1911: A. Bellecija "Svētā Ignata rekolekcijas"

Rediģējis Benedikta Skrindas tulkoto Ķempenes Toma darbu "Par Kungam Jezum pakaļdareišonu".

1917. gadā sarakstījis skaidrojumu "Jauns lykums par pogostu zemsti".
Citātu galerija“[..] jāliecina, ka viņš ir bijis dvēsele, kas tīra kā kristalls, un ka viņa vārdi saskanēja ar viņa darbiem: par ko viņš rakstīja, par ko viņš cīnījās, to viņš pastiprināja ar savu personīgo priekšzīmi, ar savas dzīves piemēru. Ļoti stingrs savu garīdznieka pienākumu pildīšanā, puritāniski noskaņots savā personīgā dzīvē, b-gs K. Skrinda tomēr nenoslēdzās tikai sevis vien veidošanā: viņš gāja pie saviem tumšākiem tautas brāļiem, tiem ziedoja savas zināšanas, savas spējas, savu enerģiju un visus savus līdzekļus. Kluss, pacietīgs, laipns un ar mūžīgi sērīgu smaidu uz lūpām, b-kgs K. Skrinda prata apvienot intelliģentos spēkus, prata saistīt pie sevis pasaulīgo intelliģenci un garīgus tēvus. Starp vieniem un otriem viņš ir bijis par starpnieku, kas radīja labvēlīgus apstākļus vienprātībai un kopdarbībai tautas labā. Ne ar daiļrunību saistīja viņš pie sevis cilvēkus, (daiļrunīgs viņš nav bijis), bet ar dziļu sirsnību, atsaucību un spēju izprast citu dvēseli. [..]
K. Skrindas darbība ļoti daudzpusīga: viņš bijis garīdznieks, skolotājs un audzinātājs, rakstnieks, avīžu redaktors un izdevējs, daudzu grāmatu autors un enerģisks dažādu kulturālu organizāciju līdzstrādnieks. [..] no 1908. līdz 1918. g. rediģējis un izdevis “Drywu”, kas bija pirmais periodiskais izdevums, kurš centās atturēt Latgales latviešus no dzeršanas posta, no bēgšanas uz Sibīriju. “Drywa” mācīja latgaliešus lasīt, modināja viņu nacionālo apziņu. 10 gadu laikā “Drywas” slejās b-kgs Skrinda aicinājis apzināties savu nacionālo vienību, savu latvisko garu; vedis Latgales latviešus pie gaismas un labklājības, rādīdams uz Kurzemes un Vidzemes atdzimšanu kā uz priekšzīmi; ilgi priekš Latvijas valsts tapšanas sludinājis, ka dažādu apgabalu latvieši ir viena tauta ar vienu valodu un no 1916.–1918. g. avīžu slejās palīdzējis dzimt brīvās, apvienotās Latvijas valsts idejai.”
Valērija Seile. Baznīckungs Kazimirs Skrinda. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 9, 1934, 204.–208. lpp.

"[..] Dryva no nelielas mēneša avīzes ar mazu līdzstrādnieku skaitu un vāju materiālo bāzi īsā laikā un grūtos apstākļos izveidojas par saturā bagātu nedēļrakstu un rakstu apgādu, kas ar katru iespiesto rindiņu cīnās par Latgales garīgo un nacionālo atdzimšanu un materiālās labklājības pacelšanu, kā arī izveido Latgalei krietnu pulku lietpratīgu preses darbinieku.
Tas, protams, no redaktora K. Skrindas prasa lielu pašaizliedzību un taktu. Kā viņa brālis Benedikts atceras: "Latgaliešu modināšanu, ko iesāka b-kgs K. Skr. ar savu Dryvu, muižnieki uzskatīja kā revolūciju un tautas cildināšanu pret viņiem. Dažu reizi pat tiešā priekšniecība viņa darbību atzina par nepareizu, netaktisku, par daudz citus aizskarošu. No otras atkal puses daži latgaliešu inteliģenti ar karstākām galvām bāra K. Skr., kā nedrošu, nenoteiktu, pārāk atsardzīgu. Izklausījis abas puses, viņš tomēr gāja savu vidējo ceļu, mierīgi un neatlaidīgi.""
Jānis Broks. Kazimirs Skrinda. Latgales kultūras darba entuziasti. Rīgas Metropolijas kūrija, 1995, 86. lpp.

"Ar ko ir interesants Kazimirs Skrinda? Kā raksta atmiņās – ļoti simpātiska rakstura cilvēks. Pirmās latgaliešu avīzes izdod Kemps, tad izdod Nikodems Rancāns, tad izdod Trasuns, un tās visas iet īsu brīdi un apstājas, bet, kad iznāk "Drywa" 1908. gadā, tā turpina iznākt 10 gadus. Kāpēc? Trasuns, Kemps, Rancāns bija ambiciozi, kašķīgi cilvēki, ar kuriem bija grūti sastrādāties. Viņi bijuši tāda autoritāra vadības stila piekritēji, un atnāk brīdis, kad ar tevi neviens vairs tā īsti negrib strādāt. Kā raksta par Skrindu – kad viņš dzīvojis 11. rotā, pie viņa esot nākuši vienkārši parunāties, viņš pievilcis cilvēkus, tādēļ bijis spējīgs strādāt ar dažādiem cilvēkiem. Otra ir tāda lieta, ka, kad viņš vēl mācījās semināros un akadēmijās, Moģiļevas arhibīskapam vajadzējis pavadītāju vizītēs – un viņš neņēma ne Trasunu, ne Rancānu, bet ņēma Skrindu. Skrinda 1897. gadā brauca viņam blakus vizītēs pa Latgali, pa Sibīriju – tā viņš ieguva atpazīstamību tautā. Mums jau tagad liekas, ka Trasuns bija galvenā personība, bet Skrinda vienā brīdī ir bijusi lielāka slavenība un personība, pie kura visi gāja un prasīja padomu. Bet viņam bija arī otra galējība – iztapšana cilvēkiem. Skatoties pēc viņa brāļa atmiņām, viņš katrā cilvēkā mēģināja atrast to labāko, iet uz kompromisiem, bet no otras puses viņš bija cilvēks, kas turējās pie principa – melot nevajag, bet var dažreiz paklusēt."
Valentīns Lukaševičs
SaiknesOntons Skrinda - Brālis
Benedikts Skrinda - Brālis
Nodarbespublicists
pedagogs
izdevējs
sabiedriskais darbinieks
garīdznieks
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta02.08.1875
Līpas Mukoni [uo]
Liepu Mukāni, Vaboles pagasts, Daugavpils novads
Dzimis agrākā Līksnas pagasta Liepas Mukānos.
Dzīvesvieta1917–1918
Kolups [o]
Kalupe, Kalupes pagasts, Daugavpils novads
Kādu laiku dzīvojis Kalupē.
IzglītojiesLīksnas pagastskola
Līksnas pagasts
Līksnas pagasts, Daugavpils novads

Beidzis Līksnas pagastskolu.


1889–1893
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Beidzis Sv. Katrīnas proģimnāziju Pēterburgā.


1893–1897
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1897–1901
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis Pēterburgas Garīgajā akadēmijā, 1901. gadā ieguvis teoloģijas maģistra grādu, ordinēts par priesteri.

Darbavieta1901–1902
Sanktpēterburgas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
Ulitsa Soyuza Pechatnikov 22, Saint Petersburg, Russia

Vikārs un kapelāns Pēterburgas Sv. Staņislava baznīcas draudzē


1902–1904
Minska
Minsk, Belarus

Vikārs un skolu kapelāns Minskā


1904–1910
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Katoļu garīgā semināra profesors un inspektors Sanktpēterburgā. 1905. gadā arī garīgā semināra latgaliešu valodas pasniedzējs.


00.03.1908
Žurnāls "Ticība un Dzeive"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

No 1908. gada marta priestera Antona Okolo-Kulaka reliģiski morāliskā mēnešraksta "Ticeiba un Dzeive" redaktors. Mēnešrakstam iznāk 10 numuri.


00.05.1908–1917
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia

Laikraksta "Drywa" (1908–1917) un tā pielikuma "Gorīga Maize" (1916–1917) izdevējs un redaktors


1910–1913
Gatčina
Gatchina, Leningrad Oblast, Russia

Ticis atbrīvots no Pēterpils garīgā semināra profesora pienākumiem un pārcelts par prāvestu uz Gatčinas draudzi.


1913–1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Pēterburgas (Petrogradas) Sv. Katrīnas draudzes prāvesta vietas izpildītājs


1915–1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Latgaliešu pedagoģisko kursu kurators (no 1917. līdz 1918. gadam Kalupes pamatskolā)


1918
Rēzekne
Rēzekne
Izdevis četrus literāri reliģiska laikraksta "Draugs" numurus.

00.01.1918
Rēzekne
Rēzekne

1918. gada janvārī Rēzeknē iznāk sabiedriski literāra un reliģiska laikraksta "Bīdris" vienīgais numurs; Kazimirs Skrinda laikraksta sastādītājs un faktiskais izdevējs.


00.03.1918
Laikraksts "Jaunō Drywa"
Rēzekne
Rēzekne

1918. gada martā atsāk laikraksta izdošanu ar nosaukumu "Jaunō Drywa", ir izdevuma faktiskais redaktors.


00.11.1918–00.05.1919
Bapti
Babtai, Lithuania

Sarkanajai armijai iebrūkot Latvijā Kazimirs Skrinda kopā ar Ludzas dekānu P. Tukišu dodas trimdā uz Lietuvu. Ar Kauņas bīskapa Kareviča labvēlību sāk strādāt par Baptu draudzes vikāru.

Baptos plosoties tīfa pandēmijai Kazimirs Skrinda saslimst un mirst.

Dalība organizācijās1904
Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1904. gadā par biedrības vadītāju iecelts Kazimirs Skrinda, kurš pēc neilga laika domstarpību dēļ no priekšnieka posteņa atsakās, tomēr nepārtraucot darbu biedrībā.

Ceļojums1897
Latgale
Latgale, Līksnas pagasts, Daugavpils novads
1897. gada vasarā piedalījies bīskapa Simona vizitācijas braucienā pa Latgales draudzēm. Šis brauciens deva iespēju klātienē iepazīt daudzu Latgales draudžu cilvēkus un viņu dzīvi.

00.04.1909–00.09.1909
Sibīrija
Siberia, Russia
1909. gadā kā Pēterpils garīgā semināra profesors un inspektors no aprīļa līdz septembrim pavada bīskapu Jāni Cepļaku Sibīrijas draudžu vizitācijā, iepazīstoties ar latgaļu kolonistu stāvokli.
ApcietinājumsAglona
Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads
Par valdībai nevēlamu rakstu publikāciju laikrakstā "Drywa" trīs nedēļas atradies arestā Aglonas klosterī.
Miršanas laiks/vieta25.05.1919
Bapti
Babtai, Lithuania
Miris no izsitumu tīfa Baptos Lietuvā.

Apglabāts20.12.1921
Rēzeknes katoļu kapi
Miera iela 63B, Rēzekne, LV-4601

1920. gada oktobrī Latgales skolotāju savienība nodibina brāļu Skrindu piemiņas fondu, kas vāc līdzekļus Kazimira Skrindas mirstīgo atlieku pārvešanai dzimtenē.

1921. gada 20. decembrī Kazimirs Skrinda pārapbedīts Rēzeknes Miera ielas kapos līdzās brālim Antonam.

Piemiņas vietas1975
Rēzeknes katoļu kapi
Miera iela 63B, Rēzekne, LV-4601
Rēzeknes Miera ielas kapos uzstādīts tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots piemineklis brāļiem Skrindām.
Muzeji16.06.1996
Skrindu dzimtas muzejs
Vabale
Vabole, Vaboles pagasts, Daugavpils novads

1996. gada 28. martā dibināts Skrindu dzimtas muzejs; atklāts un iesvētīts 1996. gada 16. jūnijā.


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 26.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Līpas Mukoni [uo]
(Liepu Mukāni, Vaboles pagasts, Daugavpils novads)
02.08.1875Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1889 - 1893IzglītojiesPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1893 - 1897IzglītojiesPilsēta
4Latgale
(Latgale, Līksnas pagasts, Daugavpils novads)
1897CeļojumsCiems
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1897 - 1901IzglītojiesPilsēta
6Sanktpēterburgas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
(Ulitsa Soyuza Pechatnikov 22, Saint Petersburg, Russia)
1901 - 1902DarbavietaBaznīca
7Minska
(Minsk, Belarus)
1902 - 1904DarbavietaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1904Dalība organizācijāsPilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1904 - 1910DarbavietaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.03.1908DarbavietaPilsēta
11Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
(Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia)
01.05.1908 - 1917DarbavietaIela
12Sibīrija
(Siberia, Russia)
01.04.1909 - 01.09.1909CeļojumsReģions, apgabals
13Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
(Nav norādīts)ApcietinājumsCiems
14Gatčina
(Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)
1910 - 1913DarbavietaPilsēta
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1913 - 1917DarbavietaPilsēta
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1916DarbavietaPilsēta
17Kolups [o]
(Kalupe, Kalupes pagasts, Daugavpils novads)
1917 - 1918DzīvesvietaCiems
18Rēzekne
(Rēzekne)
1918DarbavietaPilsēta
19Rēzekne
(Rēzekne)
01.01.1918DarbavietaPilsēta
20Rēzekne
(Rēzekne)
01.03.1918DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.