Karola Dāle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (38); Recepcijas persona (25)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsKarola Dāle
Papildu vārdiŠvanebaha, Leitendorfa
Dzimtais vārdsKarlīne Auzarāja
KopsavilkumsDzejniece Karola Dāle (īstajā vārdā Karlīne Auzarāja) (1905–1967) pēc studijām Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātē strādājusi par zvērinātu advokāti. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1951. gadā izceļojusi uz ASV. Dzejoļu krājumu "Vizmoti pali" (1939), "Skurbais apinis" (1943), "Laika rasa" (1950) un "Spole akā" (1961) autore. Dzejas formai raksturīga pāreja no romantiska tradicionālisma uz impresionistisku tēlainību, dažkārt ar tiecību uz simbolisku vispārinājumu. Periodikā publicējusi rakstus par sabiedriskiem jautājumiem, īpaši sievietes tiesībām, emigrācijā – rakstus, recenzijas un apceres par filozofiskas un romantiskas ievirzes latviešu dzejniekiem.
Personiska informācijaDzimusi zemnieku Kārļa un Sofijas Auzarāju ģimenē.
Mācījusies Rīgā L. Tailovas ģimnāzijā.
1924: beigusi M. Bekeres ģimnaziju.
1926: septembrī apprecējusies ar Aleksandru Paulu Leitendorfu (laulība šķirta 1927. gada februārī).
1927: apprecējusies ar Nikolaju Švanebahu (laulība šķirta 1930. gadā).
1932: beigusi LU Tautsaimniecības un tiesibu zinātņu fakultāti.
1932. gada maijs: apprecējusies ar advokātu Viktoru Dāli (1888-1960). Ģimenē piedzimusi meita Sibilla un dēls Kornēlijs.
1938: ieguvusi zvērinātas advokātes tiesības.
Līdz 1942: strādājusi par zvērinātu advokāti.

1944: rudenī ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Strādājusi par juriskonsulti, kā arī par skolotāju Visbādenes un Fuldas latviešu ģimnāzijā.
1951: maijā ar ģimeni izceļojusi uz ASV.
Strādājusi par ierēdni.
Profesionālā darbība1932: pirmā publikācija – apraksts "Aizejošās vasaras atcerei" laikrakstā "Latvijas Kareivis" 7. oktobrī.
1933: pirmais publicētais dzejolis – "Vēlētos aizsaules miegā..." žurnālā "Burtnieks" (9. nr.).

Dzeja

1939: "Vizmoti pali"
1943: "Skurbais apinis"
1950: "Laika rasa"
1961: "Spole akā"

Periodikā publicējusi rakstus par sabiedriskiem jautājumiem, īpaši sievietes tiesībām, emigrācijā – recenzijas un apceres par filozofiskas un romantiskas ievirzes latviešu dzejniekiem.

Rediģējusi Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības preses izdevumu "Ziņojumi", kādu laiku arī mēnešrakstu "Latviete".

Brīvi runājusi, lasījusi un rakstījusi krievu, vācu un angļu valodā.

Tulkojumi

Interesējusies par cittautu sieviešu rakstniecību.
1935
: Ringa, Barbru (norvēģu rakstniece). Mātes mantojums: romāns, publicēts mēnešrakstā "Latviete", Nr. 1-12.

1962–67
: bijusi Latviešu Preses biedrības priekšsēdātāja vietniece.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Vizmoti pali" (A. Gulbja apgāds, 1939)

"Tā ir izsmalcināta kultūras cilvēka dzeja, kas smeļ iedvesmi no daudziem gara un jutoņu apcirkņiem. Tomēr "Vizmoti pali" nav vienīgi pilsētnieces traukšanās pretim jaunām vizmotām atziņām, jo Karola Dāle bieži izjūt arī dzīvo zemes elpu. [..] Lauku birzīs viņa jūtas kā "dievnamu velvēs". Bet jo bieži dzejnieces domas atgriežas dzimtenes pilsētās, kuras "kā svētnīcas lielas gudrības, daili un senatni glabā". "

E. M. Karola Dāle - Vizmoti pali. Mūsu Mājas Viesis, 1939, Nr. 19.

Par dzejoļu krājumu "Skurbais apinis" (J. Kadiļa apgāds, 1943)

"Skurbajā apīnī pietiekami skaidri sāk parādīties Karolas Dāles talanta esenciālās īpašības. Tās liecina par strauju temperamentu, kas laužas kaislas erotikas virzienā. Šai ziņā raksturīgākie un arī grāmatā labākie dzejoļi atrodami pirmajā nodaļā un savāda skurbuma pilnajā ciklā Vaivarāju tvanā. Te dzejniece liek ieskanēties arī pirmatnēji niansētiem motīviem. [..] Šķiet, straujais temperaments ir tas, kas Karolas Dāles talantam arī ārpus erotikas allaž liek bāzēties subjektīvo pārdzīvojumu kompleksos, vienalga, vai tie būtu priecīgi, vai bēdīgi. Tāpēc nav, piemēram, šai dzejniecei īstas dabas lirikas, daba dažubrīd noderējusi tikai par pabāli zīmētu fonu. Ja šo konstatējumu negribam teikt kā pārmetumu, tad savukārt jābrīdina Karola Dāle no patriotiskiem motīviem. [..] Šaubas par sava talanta eksistences tiesībām Karola Dāle ar Skurbo apīni novērsusi. Kamēr radīsies trešā grāmata, atliek vēl daudz darba, lai šis talants savos apmēros parādītos skaidrākā izteiksmē un gludākā metrisko normu ietvarā."

Rudzītis, Jānis. Karolas Dāles Skurbais apinis. Latvju Mēnešraksts, 1943, Nr. 8.


Par dzejoļu krājumu "Laika rasa" (LCK apgāds, 1950)

"Karolas Dāles dzejas pasaulē viss ir kustības un trauksmes pilns, viss aktivizēta spēka piespriedzināts un ievirzīts nemainīgā darbībā. Viss šalko, dūc, saaužas, ceļas un šaujas, aizslīd, šūpojas, rist un līst, švirkst un dzirkst, jaucas un traucas utt. Tas nav haoss, bet dzīvības nemitīgā pulsēšana un kustība. (..) lestības pārdzīvojums Karolas Dāles dzejā izpaužas kā misteriozs, pārvarīgs spēks, kas auklē dzīvības sākumus un atraisa cilvēka dvēseli no laicīgām saistībām. (..) Karolas Dāles dzejas izteiksmes līdzekļi svaigi, īpatni gan ritmikā, gan pantu veidojumā un visu dzejoļu kompozīcijā. Dzejas teorētiķiem še paveras plašas studiju iespējas par dzejas vienreizīgo formu un nedalāmo māksliniecisko vienību saturā un izteiksmē."
Zinaīda Lazda. Laika rasa. Laiks, Nr.23 (10.06.1950)


Par dzejoļu krājumu "Spole akā" (Viļa Štāla apgāds, 1961)

"Karolas Dāles personību veido divu pretstatīgu elementu savienojums, kas zīmīgi izpaužas arī viņas versmainajā, formāli gludi veidotajā, apvaldītajā dzejā. Pēc dabas romantiska liriķe ar brāzmainu temperamentu, pēc izglītības juriste, apveltīta ar asu kritizējošu prātu, viņa vada dzīvi it kā šūpolēs, kur divi pretēji poli allaž izlīdzinās personības savaldītajā līdzsvarojumā. (..) Formāli Karolas Dāles dzeja nerāda mums nekā jauna, dzejniece konservatīvi turas pie kanoniskajiem pantmēriem un formām, un viņas ierastākais izteiksmes līdzeklis ir parastās četrrindas, tercīnas un sonets, arī saīsināts, bet pants mūzikāli skanīgs un brīvs. Tas pats sakāms par atskaņām – tās diezgan parastas, un dzejniece nevairās arī no tādām kā "Sirds" un "irdz", "spējš" – "vējš", "garš" – "stars", bet tās vairāk duŗas acīs dzeju analizējot, ne lasot – dzejnieces dzīvais temperaments pietiekami piepilda starprindas, lai atskaņu kailums pazustu."

Ingrīda Vīksna. Spole akā. "Jaunā Gaita" Nr. 48, 1964.


"Pirmajos dzejoļu krājumos "Vizmoti pali" (1939), "Skurbais apinis" (1943) erotisks mīlestības patoss un rotaļīgums mijas ar elēģisku apcerīgumu un dabas mistiku. Krājumā "Laika rasa" (1950) dominē juteklisks dabas un dzīvības skatījums, uzsverot cilvēka un Visuma vienotību, kā arī trimdinieka ilgas pēc dzimtenes un mīlestības gandarījuma prieks. Krājumā "Spole akā" (1961) intīmo pārdzīvojumu zūdamības un indivīda vientulības, trimdinieka rūgtuma atklāsme nostatīta pretī dzīvības nemirstībai un mūžīgām pārmaiņām. Dāles dzejas formai raksturīga pāreja no romantiska tradicionālisma uz impresionistisku tēlainību, dažkārt ar tiecību uz simbolisku vispārinājumu."

Viesturs Vecgrāvis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesAustra Dāle - Svaine
Pauls Dāle - Svainis
Gundars Ķeniņš Kings - Radinieks
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta29.04.1905
Kleisti
Rīga
Dzimusi Kleistu Auzarājos.

Dzīvesvieta1905–1944
Rīga
Rīga

1944–1951
Vācija
Germany

1951
Pensilvānija
Pennsylvania, USA

1952
Ņujorka
New York, USA
IzglītībaLudmilas Tailovas privātā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1924
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga

Ģimnāzijas pēdējā klasē latviešu valodas skolotājs ir Apsīšu Jēkabs.


1926
1931tm
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Tautsaimniecības un tiesību fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

Darbavieta1932–1942
Rīga
Rīga

Strādājusi par zvērinātu advokāti.


1944 (Datums nav precīzs)
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

Strādājusi par juriskonsulti UNRRA's organizācijā.


1944 (Datums nav precīzs)
Vīsbādene
Wiesbaden, Hesse, Germany

Strādājusi par skolotāju Vīsbādenes latviešu ģimnāzijā.


1944 (Datums nav precīzs)
Fulda
Fulda, Hesse, Germany

Strādājusi par jurikonsulti UNRRA's organizācijā un skolotāju Fuldas latviešu ģimnāzijā.


1951–1952
Pensilvānija
Pennsylvania, USA

Pelnījusi iztiku tīrot mājas, strādājusi arī dārzniecībā.


1952–1967
Ņujorka
New York, USA

Strādājusi franču smaržu firmas "Houbigant" kantorī.

Dalība organizācijāsStudenšu korporācija "Varavīksne"

Amerikas Savienotās Valstis
United States

Baltijas sieviešu padome.


1934

Kopš 1934: Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība, bijusi arī valdes sekretāres biedre.


1937
Latviešu preses biedrība

1954
Latvijas PEN klubs
Ņujorka
New York, USA
Kluba ASV biedre; darbojās prezidijā kopā ar Helmaru Rudzīti un Jāni Porieti.
Emigrē09.08.1944
Vācija
Germany

1951
Pensilvānija
Pennsylvania, USA
Ceļojums1926
Vīne
Vienna, Austria

1933
Parīze
Paris, France

00.10.1954
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Piedalījās rakstnieku vakarā.
Miršanas laiks/vieta29.03.1967
Bruklina
Brooklyn, New York, United States



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 22.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Kleisti
(Rīga)
29.04.1905Pilsētas daļa
2Ņujorka
(New York, USA)
1952Pilsēta
3Vācija
(Germany)
1944 - 1951Valsts
4Rīga
(Rīga)
1905 - 1944Pilsēta
5Pensilvānija
(Pennsylvania, USA)
1951Novads
6Bruklina
(Brooklyn, New York, United States)
29.03.1967Pilsētas daļa
7Vācija
(Germany)
09.08.1944Valsts
8Pensilvānija
(Pennsylvania, USA)
1951Novads
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Pilsēta
10Rīga
(Rīga)
1924Pilsēta
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1926Ēka, māja
12Rīga
(Rīga)
1932 - 1942Pilsēta
13Pensilvānija
(Pennsylvania, USA)
1951 - 1952Novads
14Ņujorka
(New York, USA)
1952 - 1967Pilsēta
15Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
1944Pilsēta
16Vīsbādene
(Wiesbaden, Hesse, Germany)
1944Pilsēta
17Fulda
(Fulda, Hesse, Germany)
1944Pilsēta
18Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
01.10.1954Pilsēta
19Vīne
(Vienna, Austria)
1926Pilsēta
20Parīze
(Paris, France)
1933Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.