Kārlis Straubergs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (16); Redaktors (3); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKārlis Straubergs
KopsavilkumsKārlis Straubergs (1890-1962) - zinātnieks un tulkotājs, dzejnieks. Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas - antīko kultūru un latviešu folkloru. Vadīdams Latviešu Folkloras krātuvi, gādāja par vēl nepazīstamo latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar prāviem komentāriem, padarot K. Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus. Strādājis vidusskolās Krievijā un Latvijā, kādu laiku vadījis Kara muzeju, bijis Mākslas departamenta direktors, darbojies daudzās Izglītības ministrijas un Universitātes komisijās. No 1929. bija Latviešu folkloras krātuves pārzinis, no 1934. g. Kultūras fonda tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks; no 1938. gada Valsts Vēsturiskā mūzeja kolleģijas loceklis, Vēstures institūta valdes loceklis; no 1939. g. Profesiju kameras un Valsts Kultūras padomes loceklis, Profesiju kameras Zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, Valsts Kultūras padomes Latviešu dzīves ziņas komisijas priekšsēdētājs, Filologu biedrības priekšsēdētāja biedrs, Latviešu un itāliešu tuvināšanas biedrības priekšnieks un vēl daudz citu sabiedrisku organizāciju, tuvināšanas biedrību, komisiju, klubu u. c. biedrs. Daudzkārt apceļojis zinātniski pētnieciskos nolūkos Eiropu, bijis arī Grieķijā un citās Balkānu valstīs, piedalījies daudzos starptautiskos kongresos, mākslas konferencēs, intellektuālās tuvināšanas sanāksmēs u. c. Apbalvots ar daudziem Latvijas un ārzemju ordeņiem un goda zīmēm. Viņa zinātnisku un citu apcerējumu skaits sniedzas daudzos simtos.
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka ģimenē.
1916. gadā mobilizēts Krievija armijā, strādāja kā latviešu strēlnieku muzeja pārzinis, 1917. gadā demobilizējās; 1918. gadā nonāca Maskavā.

1919: atgriezies Rīgā; brīvprātīgi iestājās pulkveža Jāņa Baloža brigādes I. Rīgas apsardzības rotā, tad Iekšlietu ministrs Miķelis Valters viņa kandidatūru ieteica izglītības ministram Kārlim Kasparsonam, kas viņu iecēla par Kara muzeja vadītāju. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1920. gada janvārim. Vairums K. Strauberga vākto eksponātu līdz mūsu dienām nav saglabājušies.

Profesionālā darbība1938: oriģināldzejoļi publicēti krājumā "Dienvidu skaņas", kur veiksmīgi stilizējis antīkos motīvus un formu. Pārsvarā dzeja publicēta periodikā.

Vadīdams Rīgas Folkloras krātuvi, gādāja par vēl nepazīstamo latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar prāviem komentāriem, padarot K. Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus.

Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas - antīko kultūru un latviešu folkloru. Skat.: Kārļa Strauberga folkloras vākums

1929: aizstāvēja LU disertāciju “Latīņu paraugu iespaids Horācija dzejā" un ieguva klasiskās filoloģijas doktora grādu.
Pētījumi par antīko pasauli izdoti grāmatās: "Romiešu literatūra" (1922, 1936), "Antīkā pasaule" (1924), "Vispārējās literatūras vēsture. 1. Grieķu eposs, lirika un drāma" (1925).

Kā zinātniskais stipendiāts sāka strādāt Zviedrijas Tautas dzīves izpētes institūtā, kas bija iekļauts Stokholmas Universitātes sistēmā. Zviedrijā aktīvi darbojās arī latviešu bēgļu organizācijās, neilgu laiku bija arī pirmā Zviedrijas latviešu laikraksta “Latvju Vārds" redkolēģijas loceklis. No 1952. gada rediģēja un ar rakstiem komentējis Latviešu tautas dziesmu publicējumu 12 sējumos, ko izdeva apgāds “Imanta” Kopenhāgenā. Pēdējais darbs bija Marrige and Weddings in Latvian Folklore.

Pētījumi par latviešu folkloru
1939-1941: "Latviešu buramie vārdi".
1944: "Latviešu tautas paražas" (1).
1949: zviedru valodā "Lettisk folktro om de doda" ("Latviešu tautas ticējumi par mirušajiem").
Periodikā un krājumos publicēti vairāk nekā 100 rakstu: "Antīkās pasaules iespaids latviešu literatūrā" (krājumā "Latvieši", 2, 1932), "Latviešu tērps un viņa raksta ornāmentika" (turpat, 1, 1930), "Svētie meži un svētie koki" (Amerikas Latviešu humanitāro zin. asociācijas "Rakstu krājums", 1957, 1), "Latviešu kultavietu vārdi" (krājumā "In honorem Endzelini", 1960), "Latvju sakrālā pasaule" (krājumā "Latvju kultūra", 1948) un citi.
Rakstījis apceres, komentārus, kā arī rediģējis vairākus nozīmīgus latviešu folkloras izdevumus: "Latviešu tautas dziesmas" (1-12, 1952-56), "Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas" (1956) u.c. Kopā ar brāli J. Straubergu sar. plašu pētījumu par dzimto pagastu - "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (1939), kā arī apceri "Bērzmuiža un viņas vēsture" (1937, 1939 {2}).

Tulkojis

1919: Eshila "Saistītais Prometejs".
1922: "Grieķu lirika".
1924-1936: Horācija "Dzejas" (1-3, 1924-36)
1928: Plauta "Dvīņi" (1928)
1948: Vergilija "Georgikas un bukolikas" (1948) un citus darbus.

Dalība organizācijās un sabiedriskā rosme

No 1934: Kultūras fonda Tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
1938:
kļuva par Valsts vēsturiskā muzeja kolēģijas locekli, Vēstures institūta valdes locekli un saimniecības pārzini.
No 1939: darbojās Profesiju
kameras un Valsts kultūras padomē, bija Profesiju kameras
zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, vadīja Valsts kultūras padomes Latviešu dzīvesziņas komisiju; Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas biedrs un vadītājs, Filologu biedrības
priekšsēdētāja biedrs un bibliotekārs, vadīja Rīgas Latviešu biedrības nacionālās kultūras nodaļas biroju.

Apbalvojumi

Par nopelniem Tēvzemes labā un Latvijas zinātnes attīstībā, kā arī tautu kultūras saišu stiprināšanā, profesors apbalvots ar Atbrīvošanas cīņu 10 un 20 gadu jubilejas medaļām, Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni, 1929. gadā ar Polonia Restituta III šķiras ordeni, 1937. gadā ar III šķiru Corona d 'ltalia un 1938. gadā ar Sv. Silvestra III šķiras ordeni. 1935. un 1937. gadā piešķirta Kultūras fonda godalga, 1952. gadā - Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda balva.
Citātu galerija"Latvijas neatkarības pirmā posma kultūras dzīvē Kārlis Straubergs nešaubīgi ir viena no centrālajām figūrām. Grūti atrast nozari, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar savu darbu, padomu vai paraugu. Kā zinātnieks, klasiķu tulkotājs, dzejnieks un publicists, Latvijas Universitātes administrators, Folkloras krātuves vadītājs, nozīmīgu kultūras iestāžu, arī Latvijas Valsts bibliotēkas organizētājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, viņš visu mūžu kalpojis savai tautai un valstij. [..] Profesors K.Straubergs piederēja pie nedaudzajiem
latviešu 20. gs. pirmās puses enciklopēdiskās ievirzes zinātniekiem. [..] viens no daudzpusīgākajiem, vislabāk izglītotākajiem un ievērojamākajiem folkloristiem, kuru veikums ir nozīmīgs arī šodien. Profesora K. Strauberga nozīme latviešu kultūrvēsturē izceļama četros aspektos: vispirms antīkās literatūras pētniecībā un tulkošanā; otrkārt latviešu ieražu, mitoloģijas, demonoloģijas, folkloras vākšanā, glabāšanā, sistematizācijā un popularizēšanā; treškārt pedagogs, kas 25 gadus LU studentiem lasījis lekcijas, un ceturtkārt, talantīgs administrators un organizators, kurš piedalījies Valsts bibliotēkas, Valsts Vēstures arhīva, Mākslas muzeja un Etnogrāfijas muzeja, Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanā."

Sārts, Ēriks. Profesors Kārlis Straubergs. Bibliotēku Pasaule, Nr, 27, 2004.

"Strauberga zinātniskās intereses vispirms bija pievērstas antīkai pasaulei. Viņš ir sarakstījis romiešu un grieķu literātūras vēstures un apcerējumus par šo tautu rakstniekiem, bet jo sevišķi nodarbojies ar Horatiju, kam veltīta arī viņa doktora disertācija. Straubergs devis labus grieķu un romiešu liriķu un vēlāko latīņu humānistu tulkojumus, kā arī apcerējis klasiskās kultūras ietekmi latv. literātūrā. No antīkās kultūras studijām izauga viņa interese par vispārīgo un latv. folkloru, kurai viņš pievērsās jau 1922. g., publicēdams periodikā apceres par mīlestības maģiju, buramiem vārdiem un latv. mitoloģiju vispār. Kā folkloras krātuves pārzinis Straubergs turpināja Kr. Barona nepabeigto darbu, organizēdams tautas dziesmu vākšanu un izdošanu Arī trimdā kopš 1952. g. Straubergs rediģē un komentē jauno latviešu tautas dziesmu izdevumu, kas iznāk Kopenhāgenā Imantas apgādā. Tomēr viņu visvairāk interesē nevis aistētiskā, bet sakrālā folklora — ticējumi, zīlēšana, maģiskas izdarības un tautas paražas. Šai novadā Straubergs publicējis 2 sējumus buramo vārdu, pētījumus par raganām un vilkačiem, bet trimdā zviedrunvalodā vairākus apcerējumus par mūsu senču ticējumiem, par ko 1954. g. Kultūras fonds viņam piesprieda prēmiju. Rakstījisbari apcerīgu liriku, kas sakopota krājumābDienvida skaņas. Novēlam vēl ilgus gadusbstrādāt mūžīgās Latvijas labā."

Šv. Kārlis Straubergam 65 gadi. Londonas Avīze, 1955, 17. jūn.


"Izcils folklorists, filologs un dzejnieks, kas paveica milža darbu, nenogurstoši krādams un pētidams mūsu folkloras materiālus un Latvijas universitātē brīvības gados audzinādams jauno filologu saimi. [..] Kā katrs, kas pieķēries latviešu folklorai, Straubergs bija šai novadā līdumnieks, reizē materiālu vācējs un pētītājs, pamatspriedumu formulētājs un metožu meklētājs, un aiz viņa vēl ir palicis milzums darāma darba, kufā šobrīd pat neredzam līdzvērtīgu talcinieku."

Andrups, Jānis. Miris profesors Kārlis Straubergs. Londonas Avīze, 1962, 17. aug.

SaiknesJānis Straubergs - Brālis
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
filologs
folklorists
Dzimšanas laiks/vieta14.06.1890
Džūkste
Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads
Dzimis Lielstraģos.

Izglītojies1897–1901
Lancenieku pamatskola
Lanciņu skola
"Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147

1901–1903
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001

1903–1909
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Mācības beidza ar zelta medaļu.


1909–1916
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Studēja Vēstures un filoloģijas fakultātes klasiskās filoloģijas nodaļā; studijas beidza ar zelta medaļu par darbu "Grieķu kapu uzraksti".


1912–1916
Maskava
Moscow, Russia

Studēja vienlaikus arī Maskavas Arheoloģijas institūtā, kuru absolvēja iegūstot arheologa diplomu.

DarbavietaMaskava
Moscow, Russia

Strādājis vairākas skolās.


1916–1917
Strādājis latviešu strēlnieku muzejā.

1916
Rīga
Rīga
Jaundibinātā Latviešu strēlnieku muzeja vadītājs.

1918–1920
Rīga
Rīga
Kara muzeja vadītājs.

1919–1922
Rīga
Rīga
Izglītības ministrijā Arhīvu un bibliotēku nodaļas vadītājs.

17.09.1919
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Apstiprināts par mācībspēku. 1920. gada 24. janvārī kļuva par štata docentu klasiskajā filoloģijā. No 1925. gada LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes sekretārs. 1925-1929: piedalījās LU Padomē, vairāku Universitātes un Izglītības ministrijas komisiju loceklis. 1929. gada 23. martā ievēlēts par profesoru klasiskajā filoloģijā. 1940. gada pavasara-1943: LU prorektors studentu lietās.


1924
Rīga
Rīga
Izglītības ministrs Voldemāra Zāmuēla Ministru kabinetā, kur, turpinot izglītības
reformas, pieņēma vairākus svarīgus lēmumus par skolotāju un augstskolu pasniedzēju darba algām, samazināja vispārizglītojošo, aroda un vidusskolu
skolotāju stundu slodzi nedēļā no 30 uz 27 stundām, izveidoja skolu virsvaldi, noteica naudas sodu vecākiem, kuri nesūta savus bērnus skolā.

1929
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Rīga
Krātuves pārzinis.

1933–1937
Rīga
Rīga
K. Barona Tautas augstskolas direktors.
Dalība organizācijāsRīga
Rīga
Latvijas Universitātes studentu korporācijas Fraternitas Livonica goda biedrs.
Dienests
Dienējis strēlnieka rezerves bataljonā.

Latvijas armija

1916
Mobilizēts Krievijas armijā un darbojies latviešu strēlnieku rezerves pulka štābā Valmierā.
Emigrē1944
Zviedrija
Sweden
Vasaras beigās ar ģimeni bēgļu laivā devās uz Zviedriju.
Ceļojums1917
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Vasarā piedalījies pirmajās skolotāju kongresā, kur apspriests jautājums par augstskolu veidošanos.
Miršanas laiks/vieta10.08.1962
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts1990
Džūkste
Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads
1990. gadā pārapbedīts Džūkstes kapos.
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu.
III šķira
1929

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Romiešu literatūra".
Zinātne
1937


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Džūkste
(Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
14.06.1890Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Lanciņu skola
("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)
1897 - 1901IzglītojiesĒka, māja
3Dobeles iela 43, Jelgava
(Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)
1901 - 1903IzglītojiesĒka, māja
4Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1903 - 1909IzglītojiesĒka, māja
5Maskava
(Moscow, Russia)
1909 - 1916IzglītojiesPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1912 - 1916IzglītojiesPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1916DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
10Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1917CeļojumsPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1918 - 1920DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1919 - 1922DarbavietaPilsēta
13Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
17.09.1919DarbavietaĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1924DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1929DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1933 - 1937DarbavietaPilsēta
17Zviedrija
(Sweden)
1944EmigrēValsts
18Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
10.08.1962Miršanas laiks/vietaPilsēta
19Džūkste
(Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
1990ApglabātsCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.