Kārlis Štrāls

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (53); Atdzejotājs (1); Izdevējs (1); Recepcijas persona (26)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Štrāls
Personiska informācijaŠTRĀLS Kārlis (arī Kārlis Strāls; 1880.25.XI Stukmaņu, vēlākā Pļaviņu pag. Bebrulejā - 1970.15.III Pļaviņās, apbed. Pļaviņu kapos) - rakstnieks.
Dz. Daugavas plostnieka, ādmiņa ģim. No 1886 māc. Bebrulejas pirmmācības sk., pēc tam Stukmaņu muižas sk., četrus gadus (līdz 1893) Kokneses pareizticīgo draudzes skolā. 13 g. vecumā sk. gaitas pārtrauca, strād. gan lauku darbus, gan par plostnieku, gan pārcēlāju. Turpmākā izglītība iegūta pašmāc. ceļā. Kā eksternis 1909 ieguva skolotāja tiesības, bet skolā strād. tikai 1910-11. 1902-05 dienēja armijā 24. Simbirskas kājnieku pulkā Polijā, 1905 nostājās rev. pusē, tāpēc viņu atbrīvoja no dienesta pirms termiņa. Ljā turpināja rev. dabību un, kad sāka darboties soda ekspedīcijas, pārcēlās uz Rīgu. Rīgā Š. strād. laikr. "Latvija" redakcijā, izdeva un rediģēja laikr. "Plēsums" (1906-07), piedalījās dekadentu žurn. "Dzelme" dibināšanā, bija tā redaktors (1906-07) un laikr. "Rīta Blāzma" red. loceklis. 1914-15 piedalījās 1. pas. karā, bija virsnieks, pēc smaga ievainojuma ārstējās Maskavā, līdz 1920 dzīv. Kubaņā, tad atgriezās Rīgā. No 30. gadiem līdz mūža galam dzīv. gk. Pļaviņās, savās mājās Skaldulejās.
Š. lit. darbība sākās 1902, kad laikr. "Pēterburgas Avīzes" lit. piel. 1902.9.VI public. viņa dzejolis "Iešu turp..." un skice "Saites". Š. lit. audzinātājs un atbalstītājs bija R. Blaumanis. 1910 iznāca pirmais Š. dzejoļu krāj. "Zirnekļa tīklā", kas, tāpat kā otrais krāj. "Zemes elpa" (1927), bija veltīts viņa brālim gleznotājam Aleksandram Štrālam. A. Štrāls bija arī daudzu Š. darbu ilustrators. Š. dzejā iezīmējās visai viņa daiļradei raksturīgie dziļas smeldzes, pasaules sāpju motīvi, dažkārt arī misticisms, erotisms. Formā daudzi dzejoļi tuvi tautasdziesmām. Š. lietojis un izkopis klas. formas, visvairāk sonetu.
1909 Rīgas Latviešu t-rī notika Š. lugas "Sāpju teika" pirmizrāde. Š. rakstīja arī prozu, kas līdz 1920 public. periodikā. 1920 iznāca pirmais stāstu krāj. "Dieviņa ļaudis", pēc tam - "Dzintara vārtos" (1921), "Saulīt\' tecēj\' tecēdama", "Sapņotāji", "Katrīnīte" (visi 1922). Š. stāstos daudz liktenīgas traģikas, sevišķi mīlas tēlojumos, dzīves uztvere padrūma, tāpat kā dzejā, agrīnajos stāstos spēcīgs erotikas elements. Personāžu vidū lielu vietu ieņem pusaudži, kas tēloti ar patiesu sirsnību. Š. proza pieder psihol. reālismam, bet tajā ir arī naturālisma un romantisma iezīmes.
Ļoti spēcīgi Š. daiļradi ietekmēja karš. Kara tēlojumiem veltīta poēma "Kauja pie Glemu Liepas" (1916, papildināta 1922), stāstu krāj. "Uguņainie krasti" (1923) un nozīm. Š. darbs - romāns "Karš" (1-2, per. 1921, grām. 1922-26). Rom. 3. daļas manuskripts pazuda spiestuvē vācu fašist. okup. laikā, fragmenti public. periodikā. Romānā "Karš" visspilgtāk izpaudās Š. antimilitārā, asinsizliešanu noliedzošā pozīcija. Viņš attēlojis kara nestās sāpes, kara nejēdzību.
Pēc. rom. "Karš" Š. gandrīz vairs neko nerakstīja. Dzīves pēdējos gados izd. dzejas izlase "Vakara degsme" (1964), kur tikai trīs dzejoļi bija sarakstīti no jauna pēc 2. pas. kara, un dzejoļi bērniem "Ziema nāk un ziema iet" (1967).
K. Štrāla romāns "Karš" ( pilnais manuskripts ar iekļautu daļēji saglabājušos trešo daļu, plašu K.Štrāla autobiogrāfisku atmiņu stāstu ievadā un Aleksandra Štrāla ilustrācijām romānam) izdots 2015. gadā kā veltījums viņam 135. gadu jubilejā (sastādītāja un izdevēja Kamena Kaidaka).
Š. daudz tulkojis, gk. prozas darbus: O. Ludviga "Jautrīte" (1908), P. Merimē "Bērtuļa nakts" (1930), Z. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1936), M. Gorkija "Matveja Kožemjakina dzīve" (1947) un "Kļima Samgina dzīve" (3-4, 1953), I. Turgeņeva "Mednieka piezīmes" (1954), "Priekšvakarā" (1955), "Rudins" (1960), F. Dostojevska "Noziegums un sods" (1957), H. Ibsena "Spoki", I. Buņina prozu un A. Puškina dzeju. RS b. (1940).
Izd. divas stāstu izlases: "Saulē un ēnās" (1956) un "Likteņi" (1970). Pēc Š. nāves 1984 izd. dzejoļu izlase "Vālodzes balss".
L. Sūna E. Kārlis Štrāls // Ritums, 1924, 4-5; Ērmanis P. Kārļa Štrāla rakstnieka gaita un seja // Štrāls K. Raksti. R., 1939. 1. sēj.; Štrāls K. Autobiogrāfija // Varavīksne. 1980. R., 1980; Būmanis A. Kārlis Štrāls. R., 1981; Eglītis Anšlavs. Sevī vērsta personība // Eglītis A. Par rakstniekiem un grāmatām. R., 1993.
V. Vāvere
Profesionālā darbībaTulkojumi
No franču valodas
1930: Merimē, Prospers. Bērtuļu nakts. Rīga: Grāmatu Draugs.

No vācu valodas
1929: Manns, Tomass. Budenbroki. (kopā ar Lizeti Skalbi, Zelmu Kroderi.) Rīga: Grāmatu Draugs.
SaiknesKristiāna Štrāle-Dreika - Radiniece
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
publicists
rakstnieks
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta25.11.1880
Stukmaņi
Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads

Stukmaņu pagasta Bebrulejā

Izglītojies1885–1886
Stukmaņi
Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads

Bebrulejas pirmmācības skola

"[..] par skolotāju darbojās mūsu tuvāko kaimiņu mājiņas īpašnieka māsa Minkevica Made, kam nebij pašai nekādas skolotājas izglītības, un mācīja tikai pirmskolas vecuma bērnus kaut cik lasīt un rēķināt."


1887–1889
Stukmaņu muiža
"Stukmaņu muiža", Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads, LV-5129

Stukmaņu muižas Sofijas skola


1889–1893
Kokneses pareizticīgo draudzes skola
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads

1909

Kā eksterns ieguvis skolotāja tiesības.

Dalība organizācijās23.11.1940–13.06.1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).
Miršanas laiks/vieta15.03.1970
Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
ApglabātsPļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zemes elpa".
Literatūra
1928



Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Stukmaņi
(Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads)
25.11.1880(nav uzstādīts)Ciems
2Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
15.03.1970(nav uzstādīts)Pilsēta
3Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
4Stukmaņi
(Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads)
1885 - 1886(nav uzstādīts)Ciems
5Stukmaņu muiža
("Stukmaņu muiža", Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads, LV-5129)
1887 - 1889(nav uzstādīts)Muiža
6Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads)
1889 - 1893(nav uzstādīts)Ciems
7Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
23.11.1940 - 13.06.1942(nav uzstādīts)Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.