Kārlis Skalbe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (164); Recepcijas persona (64)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsKārlis Skalbe
PseidonīmsAustris, Vakargailis, Kalēju Kārlis
KopsavilkumsKārlis Skalbe (1879–1945) – dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists. Latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgas viņa literārās pasakas. Šī iemesla dēļ dēvēts par "pasaku ķēniņu". Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, kā arī noliedz vardarbību un naidu. Pasaku krājums "Ziemas pasakas" iekļauts Latvijas kultūras kanonā, savukārt 2014. gadā Latvijas televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta pasaka "Kaķīša dzirnavas". Kārļa Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums, spilgtā tēlainība un muzikalitāte.
Aktīvi piedalījies Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Bijis 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis un viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, kā ari piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā. Nozīmīga viņa grāmatā "Mazās piezīmes", kurā izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli. Bijis arī Satversmes sapulces loceklis un divu Latvijas republikas Saeimu deputāts.
Personiska informācijaDzimis kā jaunākais bērns kalēja Jāņa Skalbes (1833–1888) un Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos. Pieci no bērniem miruši jau agrā bērnībā, pārējie četri – brāļi Jēkabs un Augusts, māsas Līze (precējusies Medne) un Ede (precējusies Undule).
Sieva Lizete (dzimusi Erdmane) Skalbe (1886–1972). Laulībā dzimuši divi bērni – dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910–1986) un Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa (1912–1996).
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1896: pirmā publikācija – dzejolis "Sapnis" (ar pseidonīmu Austris) laikrakstā "Balss".

Dzejoļu krājumi

1898: "Mazas aina" (Pie jūras).
1902: "Cietumnieka sapņi".
1904: "Kad ābeles zied".
1906: "Zemes dūmos".
1907: "Veļu laikā".
1909: "Emigranta dziesmas".
1911: "Sirds un saule".
1912: "Sapņi un teikas".
1918: "Daugavas viļņi".
1923: "Pēclaikā".
1927: "Vakara ugunis".
1931: "Zāles dvaša".
1938: "Izmeklētas dzejas" (izlase).
1941: "Klusuma meldijas".

Literāro pasaku krājumi

1904: "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".
1907: "Ezerieša meita".
1911: "Pazemīgās dvēseles".
191?: "Sarkangalvīte".
1913: "Ziemas pasakas".
1920: "Kurzemē" (pasaku un zīmēju (tēlojumu) krājums).
1924: "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas".
1926: "Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas".
1928: "Mātes leģendas".
1932: "Muļķa laime".
1937: "Garā pupa".

Stāsti un stāstu krājumi

1905: "Skaņas iz tālumiem".
1920: "Pa dzimtenes ceļiem".

Publicistika

1914: "Kara gleznas".
1920: "Mazās piezīme".
1924: "Sarkanās lapas".

Sabiedriskā darbība

Piedalījās nelegālā pulciņa "Trubadūri Vidzemē" darbā.
1904: kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā.
1905: piedalījās Latvijas skolotāju kongresā Rīgā, bija skolotāju biroja loceklis.
1917–1918: Latviešu pagaidu nacionālā padomes loceklis. Kārlis Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. Grāmatā "Mazās piezīmes" (1920) viņš izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli.
Līdz 1934: aktīvi piedalījās Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.
1945: publicējis dzejoļus un mazās piezīmes laikrakstā "Latvju Ziņas" un "Latvju Vārds". Ievēlēts jaundibinātās Latviešu apvienības padomē.

Pagodinājumi

Latvijas kultūras kanonā iekļauts Kārļa Skalbes pasaku krājums "Ziemas pasakas"
2014: televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta Kārļa Skalbes pasaka "Kaķīša dzirnavas".
Citātu galerija"Šī perioda [1902–1905] darbos Skalbes romantismam raksturīgs krass ilgu, sapņu un realitātes pretnostatījums, protests pret merkantilismu un despotiju. [..] Dzejoļu krājums "Emigranta dziesmas" (1909) spēcīgi izteikta trimdas izjūta, kas ir viens no emocionāli skarbākajiem Skalbes krājumiem. [..] Ar dzejoļu krājumu "Sirds un saule" (1911) Skalbes strofikā par noteicošo kļuva četrrinde. Šajā krājumā jau pilnībā izpaužas Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums, spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Cilvēka dvēseles izjūtas un daba ir galvenie Skalbes lirikas ierosmes avoti. Skalbes emocionalitāte apvaldīta, taču tās iekšējā, slēptā enerģija ar suģestīvu spēku piepilda dzejas tēlus, caur tiem lakoniski, bet precīzi pārraidot noskaņu. Mākslinieciski pārliecinoši Skalbes talants atklājas dzejoļu krājumā "Sapņi un teikas" (1912) un pasaku krājumā "Ziemas pasakas" (1913). Skalbes prozas nozīmīga daļa ir pasakas; tajās uzsvērta cilvēka garīgā spēka loma pasaules pārveidē, naida un vardarbības noliegums (konceptuāla šajā ziņā ir pasaka "Kaķīša dzirnavas", 1913). Latviešu folklorai tuvs Skalbes pasaules uztveres sinkrētisms. Skalbes pasaku centrā nav spraigu notikumu, galvenā uzmanība pievērsta cilvēka tikumiskai attīstībai ("Pasaka par vērdiņu", "Milzis", "Jūras vārava", "Bendes meitiņa", "Karaļa krāsnkuris" u. c.). [..] Šā laika [1914–1919] dzejā un tēlojumos ("Kara gleznas", 1914, "Kurzemē", 1919, u. c.) spilgts izpostītās dzimtenes tēls, aicinājums saglabāt cilvēcību. [..] Latvijas Brīvības cīņu motīvi variējas dzejoļu krājumā "Daugavas viļņi" (1918), ko ievada liroepiskais, metrikā perfekti izstrādātais tāda paša nosaukuma cikls."

Treimane, Inese. Kārlis Skalbe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

"Kas mums vairāk vajadzīgs no Skalbes – "Mazās piezīmes", pasakas vai dzeja? Nē, tas nav stiprākais, ka viņš ir dzejnieks vai politiķis. K. Skalbe ir latviskā gara pārstāvis pats par sevi un pats ar sevi. Ļoti latviska personība. Ja Rainis būtu rakstījis sadzīviskāk, viņa drāmu, arī "Spēlēju, dancoju", varonis varētu būt Skalbe. Ja Skalbe būtu skatījies Gunāra Priedes lugas, viņš gan būtu varējis dot tām visprecīzāko novērtējumu. Runa ir par izmirstošām brīnišķīgām kategorijām – par maigumu un par pazemību. [..]
Un beidzot – tur, viņa dārza vidū, zied patiesības koks. Tās nav rindiņas, kas speciāli meklētas. Tās ātri atrodamas vai katrā dzejolī. Var sacīt: nu jau no laika tāluma redzams, ka Skalbe nāk reizē ar tautasdziesmām. Taču ne jau kā filologs viņš tās mācījis. Tautasdziesmas viņš teica sev. Viņš pats bija cilvēks, piedzimis no tām. 1917. gadā politisko juku laikā, kad pie viņa pulcējās mākslinieki, dzejnieki, Skalbe dzied tautasdziesmas. Kāpēc? Ar tām vēl labu. 1918. gadā vācu okupācijas laikā Rīgā atkal ar daudziem viņš dzied šīs dziesmas.
Tie ir mūsu mītiskie cilvēki, mītiskā dzīvība, kas laiku pa laikam piedzimst un neļauj izsīkt tautas vitālismam. Skalbe mums jāsargā kā mūsu dzīvība. Skalbiskums, šī smalkjūtība. Tieši tā."

Ziedonis, Imants. Skalbiskums. Mūža raksti. 1. sējums. Sast. Ilgonis Bērsons. Rīga, Elpa, 2001, 7. lpp.

"Kārlis Skalbe prot klausītāju suģestēt. Ar savu lēno, muzikālo valodu un plastiskajām roku kustībām viņš iepin klausītāju kā tādā neredzamā, saldā un tīkamā tīklā, no kura nav varas ārā tikt. Gribas tur slīgt tikai arvien tālāk un dziļāk. Kad Kārlis Skalbe grib ko mīļu un draudzīgu teikt, viņš pienāk klausītājam gluži tuvu un raugās viņā savām lēnajām acīm..."

Čaks, Aleksandrs. Kārlis Skalbe stāsta. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 9. lpp.

"K. Skalbes smiekli ir tas, kas sakausē viņa dzejnieka un cilvēka veidolus. Tā pati stiprā skaidrība, reizē maigums, sirsnība un atklātība, kas viņa dzejā un pasakās, izskan arī viņa smieklos. K. Skalbem piemīt kāda valdzinātāja īpašība – smalkjūtība. Un taisni šī smalkjūtība ir tā, kas iezīmē viņas latviskās personības stiprumu, tā ir pret katru familiaritāti, pret glaimiem un pliekanību."

Plaudis, Jānis. Latviskā personība. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 15. lpp.

"Arī tas, ko esam no Skalbes saņēmuši, dzīvo un dzīvos joprojām. Skalbes latviskais gars dara viņu tik tuvu un mīļu katram latvietim. Skalbe nepieder pie tiem dzejniekiem, kas daudz mācās no lielu tautu lieliem dzejas meistariem, ļaudamies to ietekmei formas meklējumos un idejās. Skalbe ir dzimis pats ar savu dziesmu un dziedājis to visu mūžu kā putns zarā. Tā apbuŗ ar patiesa izjutuma vienkāršību, ar vārdu gleznu un krāsu, svaiguma un vienreizīguma spēku, ar rituma melodiskumu. Pēdējos dzejoļu krājumos – Zāles dvaša, Vakara ugunis, Klusuma meldijas un Zelta lāpa – ir dzejoļi, kas dzejnieka dabiskas attīstības un garīga nobrieduma gaitā ir sasnieguši visaugstāko izteiksmes meistarību. Taisni mākslas darba mazajā formātā izpaužas Skalbes dzejas lielākais spēks.
Kā teikts, Skalbe ir gleznas, krāsas, melodijas meistars, bet viņš nav plašākas kompozīcijas meistars. Kur viņa izjūta koncentrējas uz mirkļa pārdzīvojumu, viņš rada brīnumdarbus; ne tā episkajās formās. Viņš arī nav pieskāries nevienai lielākai episkai formai, un ari viņa īsais stāstiņš vai tēlojums dzīvs tikai ar labu domu vai skalbisku valodas gleznu. Pat viņa romantiķa dabas iemīļotajā izteiksmes formā pasakā stāstījumam ne vienmēr ir stingrs kompozīcijas pavediens. Novelei un drāmai, visstingrākajām kompozīcijas formām rakstniecībā, Skalbe nemaz nav pieskāries.
Bet kam viņš ir pieskāries, to viņš apdvesis ar nemirstīgu dzeju un latvisku garu."

Jēgere-Freimane, Paula. Kārli Skalbi pieminot. Latvija, Nr. 106, 1949, 5. nov., 5. lpp.
SaiknesMirdza Ersa - Krustmeita
Mudīte Austriņa - Krustmeita
Lizete Skalbe - Sieva
Jānis Skalbe - Dēls
Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa - Meita
Nodarbesdzejnieks
politiķis
rakstnieks
Dzimšanas vieta07.11.1879
"Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
"Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122
Dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta "Incēnos".
Dzīvesvieta1904
Ģipka
Ģipka, Rojas novads

1905
Leukādijas
Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads

1905
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1905
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads

1905
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads

00.06.1906–00.08.1906 (Datums nav precīzs)
Leukādijas
Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads
Pāris vasaras mēnešus viņš uzturējies pie Edvarda Treimaņa-Zvārguļa.

00.08.1906–00.09.1906 (Datums nav precīzs)
Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads
Uzturējies pie māsas vīra Medņa Abula skolā, kur drīz vien kāds viņu denuncējis, līdz ar to nākas atkal emigrēt.

1909–1914
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015

Dzīvojis mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.


00.10.1909–00.12.1909 (Datums nav precīzs)
Torņakalns
Rīga

00.05.1914
Ķemeri
Jūrmala
Ārstē reimatismu Ķemeros.

00.06.1914–00.08.1914 (Datums nav precīzs)
Smārde
Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads
Ar ģimeni vasaru pavada Smārdē.

1915
Valka
Valka, Valkas novads

00.06.1916–00.08.1916
Valmiera
Valmiera
Dzīvo pie J. Lapiņa.

00.10.1916
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011

00.09.1917–00.11.1918
Valka
Valka, Valkas novads

00.11.1918 (Datums nav precīzs)
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011

1919–1935
Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga
Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga, LV-1011

1926–1944
Saulrieti
"Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122
"Saulrieti" ir Skalbju ģimenes vasaras atpūtas māja.

1935–1941
Mātera iela 9, Rīga
Mātera iela 9, Rīga, LV-1014

1941
Antonijas iela 10, Rīga
Antonijas iela 10, Rīga, LV-1010

Dzīvoklī Skalbes mitinās kopā ar Justīni Čaksti un Zemgaļu ģimeni.


1945
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Izglītojies1887–1890
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads

1890–1895 (Datums nav precīzs)
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1901
Pašmācības ceļā sagatavojies un nolicis eksāmenus, ieguvis tautskolotāja tiesības.
Darbavieta1895–1897 (Datums nav precīzs)
Bija laukstrādnieks, vēršu dzinējs.

1895–1899
Kolportieris pie grāmattirgotāja Jāņa Ozola.

1896–1898
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads
Strādājis par pagasta rakstveža Eglīša palīgu.

1898–1900
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Strādājis par rakstveža palīgu pie Pētera Blaua.

1901–1904
Ērgļu pagastskola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Strādājis par otro skolotāju Ērgļu pagastskolā, kuru vadījis Rūdolfa Blaumaņa brālis Arvīds. Kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un 1904. gada rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā.

00.04.1902–00.06.1903
Raunas draudzes skola
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads
Strādājis par otro skolotāju pie Augusta Brača 1902. gadā no aprīļa līdz Jāņiem, tāpat arī 1903. gadā.

1904
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga

1905
Žurnāls "Kāvi"
Rīga
Rīga
Žurnāla dibinātājs un redaktors.
Par dažiem tajā ievietotajiem darbiem, kas simpatizēja revolūcijai, žurnāls tika slēgts un pret Kārli Skalbi ierosināta prāva.

1910
Laikraksts "Rīta Vēstnesis"
Rīga
Rīga
Redaktors

24.10.1914–00.12.1914 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis"
Polija
Poland
Laikraksta korespondents Polijā.

1915
Laikraksts "Līdums"
Valka
Valka, Valkas novads
Žurnālists

1915
Žurnāls "Varavīksne"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Rediģējis žurnālu "Varavīksne". Kādu laiku tā paplašinājušos literāro daļu vadījis Kārlis Skalbe.


00.12.1915 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia
Vadīja Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļu.

1916
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga

1916
Laikraksts "Līdums"
Valka
Valka, Valkas novads

1917
Žurnāls "Laiks" (1917)
Rīga
Rīga
Redaktors un izdevējs

00.09.1917–00.11.1918 (Datums nav precīzs)
Mēnešraksts "Jaunā Latvija"
Valka
Valka, Valkas novads

Žurnāla "Jaunā Latvija" vadītājs un redaktors kopā ar Arturu Kroderu.


1920–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga

Literārās nodaļas vadītājs


1920
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Rīga
Rīga

1922–1925
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Deputāts


1928–1935
Žurnāls "Piesaule"
Rīga
Rīga

Redaktors


1931–1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Deputāts


1942–1944
Latvju Mēnešraksts
Rīga
Rīga
Žurnāla redaktors un vadītājs
Dalība organizācijās1904
Iesaistījies nelegālajā pulciņā "Trubadūri Vidzemē".

1917
Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Bija partijas Centrālajā padomē.

1917–1918
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Valka
Valka, Valkas novads
Padomes loceklis, sekretāra biedrs, ievēlēts no Latviešu nacionāldemokrātu partijas.

1930–1934
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga

Priekšsēdētājs


1940–1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Biedrs
Dienests00.12.1916
Gada beigās iestājās latviešu strēlnieku bataljonā, kur veica galvenokārt kancelejas darbu.
Emigrē00.10.1944
Vārve
Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads

1906
Cīrihe
Zürich, Switzerland
Cīrihē dzīve kļuva nepanesama gan emocionālā, gan finansiālā ziņā, un jau maija sākumā – viņš caur Vīni, Ungāriju, Poliju – ierodas atpakaļ Rīgā.

1906
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

1906
Berlīne
Berlin, Germany

00.01.1906 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

00.02.1906 (Datums nav precīzs)
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

00.09.1906–24.12.1907 (Datums nav precīzs)
Helsinki
Helsinki

Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos.


1907
Vallinkoska
Vallinkoski, 55100 Imatra, Finland
Dzīvojis dažas nedēļas.

00.06.1907–00.08.1907
Ekenasa
Ekenäs, Finland

Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos.


24.12.1907–00.10.1909
Oslo, Norvēģija
Oslo, Norway

12.11.1944–00.11.1944 (Datums nav precīzs)
Visbija
Visby, Gotland, Sweden

00.12.1944–00.01.1945
Valla
Valla, Södermanland, Sweden

00.01.1945–00.02.1945 (Datums nav precīzs)
Visingsö
Visingsö, 560 34 Visingsö, Sweden

23.03.1945–10.04.1945 (Datums nav precīzs)
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Ceļojums00.03.1921–00.04.1921 (Datums nav precīzs)
Neapole
Naples, Campania, Italy

00.03.1921–00.04.1921 (Datums nav precīzs)
Sorento
80067 Sorrento, Metropolitan City of Naples, Italy

25.03.1921
Berlīne
Berlin, Germany

26.03.1921–27.03.1921 (Datums nav precīzs)
Milāna
Milan, Lombardy, Italy

00.04.1921 (Datums nav precīzs)
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

00.04.1921
Bāzele
Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland

27.04.1921
Kapri
Capri, Campania, Italy
Apcietinājums15.12.1911–00.02.1913
Rīga
Rīga

Rīgas Termiņcietums. Apcietināts un kā bijušais žurnāla "Kāvi" redaktors notiesāts.

Miršanas vieta15.04.1945
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Miris Serafima slimnīcā Stokholmā.

Apglabāts20.06.1992
Saulrieti
"Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122
Urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā. Pārapbedīts 1992. gadā Vecpiebalgas Saulrietos.
Muzeji1987
Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti"
Saulrieti
"Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1913

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Vakara ugunis
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vakara ugunis".
Literatūra
1927

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Burvja sirds".
Literatūra
1936

Annas Brigaderes prēmija
Klusuma meldijas
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusuma melodijas".
1943

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 73.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1"Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
("Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)
07.11.1879Dzimšanas vietaĒka, māja
2Jaunpiebalgas pagasts
(Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
1887 - 1890IzglītojiesPagasts
3Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1890 - 1895IzglītojiesCiems
4Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
1896 - 1898DarbavietaCiems
5Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1898 - 1900DarbavietaCiems
6Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1901 - 1904DarbavietaCiems
7Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
31.03.1902 - 31.05.1903DarbavietaCiems
8Rīga
(Rīga)
1904DarbavietaPilsēta
9Ģipka
(Ģipka, Rojas novads)
1904DzīvesvietaCiems
10Rīga
(Rīga)
1905DarbavietaPilsēta
11Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads)
1905DzīvesvietaCiems
12Leukādijas
(Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads)
1905DzīvesvietaCiems
13Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1905DzīvesvietaCiems
14Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1905DzīvesvietaCiems
15Berlīne
(Berlin, Germany)
1906EmigrēPilsēta
16Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1906EmigrēPilsēta
17Cīrihe
(Zürich, Switzerland)
1906EmigrēPilsēta
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
31.12.1905EmigrēPilsēta
19Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
31.01.1906EmigrēPilsēta
20Leukādijas
(Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads)
31.05.1906 - 31.07.1906DzīvesvietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.