Kārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (64); Tulkotājs (12); Atdzejotājs (5); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsKārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
PseidonīmsKārlis Dievpalīgs, Ārlavas mācītājs, K. Hgnbrgr., H-r., -r., -рь., ..........r., H.........r., Г...ръ, ...ръ
Dzimtais vārdsKarl Friedrich Jacob Hugenberger
KopsavilkumsKārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784-1860) – Baltijas vācu mācītājs, tulkotājs un dzejnieks. Studējis teoloģiju Jēnas un Vircburgas universitātēs un papildinājies Heidelbergā un Strasburgā, strādājis par mājskolotāju un vēlāk mācītāju Kurzemē. Napoleona iebrukuma laikā Krievijā (1812-1814) Hūgenbergers kopā ar diviem saviem audzēkņiem pavada Poltavā, kur iemācās krievu valodu. Bijis Latviešu literārās (draugu) biedrības biedrs un publicējies laikrakstā "Latviešu Avīzes". Tulkojis un lokalizējis sava laika vācu dzeju un prozu – Johana Volfganga Gētes, Frīdriha Šillera, Johana Pētera Hēbela, Gotfrīda Augusta Birgera, Augusta Kocebū darbus, kā arī fabulas un brāļu Grimmu pasakas. Hūgenbergers pirmais atdzejojis no krievu valodas Ivana Krilova fabulas. Tulkojumiem raksturīga laba latviešu valoda un formāla un stilistika tuvība oriģinālam. Hūgenbergers rakstījis arī par latviešu poētikas jautājumiem, turklāt – pirmais to darījis latviešu valodā.
Personiska informācijaKārlis Frīdrihs Jakobs Hūgenbergers ir senas Kurzemes vācu dzimtas loceklis. Viņa sencis Francis Hūgenbergers jau 1616. gadā ir Kuldīgas rātskungs. Franča dēls Jākobs Hūgenbergers aizsāk dzimtas mācītāju dinastiju.

Kārlis Frīdrihs Jakobs Hūgenbergers ir dzimis Jākoba dēla, tobrīd Kuldīgas skolas priekšnieka, vēlāk – Landzes mācītāja Kārļa Valentīna Hūgenbergera (1742-1802) ģimenē, izglītojies Rindā pie mācītāja Johana Zamuela Hilnera, studējis Jēnas (1801-1804) un Vircburgas (1805) universitātēs teoloģiju.

1815. gada janvārī apprec Karolīni Luīzi Šarloti Reimeri (Reimer, ?-1827), Kurzemes baznīcas galvas Piltenes mācītāja Reimera meitu.
Pēc viņas nāves Hūgenberegers 1828. gada 13. septembrī stājas otrajā laulībā ar Līdu Štāli (Lyda Stahl, ?-1880).
Dēls Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (1818-1891) arī ir mācītājs un skolotājs.
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

Raksti par poētiku
1827: H-r. Erfahrungen für die lettische Verskunst. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. II, St.1.
1855: Hgnbrgr. Kāds vārdiņš pār pēršu un rīmju skolu. Latviešu Avīžu pielikums. nr. 44.
1856: Hgnbrgr. Kāds vārdiņš pār pēršu un rīmju skolu [turp.] Latviešu Avīzes. nr. 29., nr. 30.

Dzejas un dziesmu krājumi
1826, 1827: Derīgs laika kavēklis, latviešiem par labu sarakstīts. Jelgava.
1830: dzeja krājumā Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd.II, St.3. u.c.
1832: Veca mācītāja prieku svētdienā. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [3 dziesmas mācītāja J.Z.Hilnera 50.dzimšanas dienā]
1844: Garīgas dziesmas Latviešiem no jauna iztulkotas un noskandētas. Jelgava: J.F.Steffenhāgens un dēls.
1848: Dziesmas, ar ko apsveicināja Piņķu-baznīcas-draudze savu mīļu mācītāju Johann Andreas Poorten, kas piecdesmit gadus savā amatā, 6tā Janvār dienā 1848. [Rīga: V.F. Hekers].
1850: Lielajs Kristaps jeb Kristus-nesējs. Svēta pasaziņa no Ārlavas mācītāja Kārļa Hugenberger; Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls, t.p. 1860: Rīga: V.F.Hekers. [23 dziesmas].
1852: Goda dziesma ķeizariskai Augstai mācītāju skolai uz viņas zelta goda kāzām, ko debess tēvs un krievu tautas zemes tēvi tai laimā likuši sadzīvot, pazemīgi dāvāta latviešu draugu biedrības vārdā no biedrības priekšsēdētāja Kārļa Hugenberger, [veltījums Tērbatas universitātei - dzeja paralēli latviešu un vācu valodā]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1853: Draugu vaiņaks, ko kapā guldītam draugam J.Spāģam par piemiņu tautas brāļi pinuši. Jelgava: J.H.Hofmans un A.Johansons [piemiņas rakstu un dzejoļu krājums skolotājam Jānim Spāģim, t.sk. K.Hūgenbergera dzejolis].
1855: Daždažādi raksti no Kārļa Hugenberger, atlaista Ārlavas mācītāja. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls [G.A.Birgera un A.fon Kocebū darbu atdzejojumi].
1855: Vidzemes augsti cienīgu Ģenerālzuperdentu Gustav Reinhold fon Klot ar šiem rakstiem sveicina kā savu iecēlēju Latviešu draugu biedrība. Rīga: V.F.Hekers [Dzejoļu kopa fon Klota 50gadu amata jubilejā, starp tiem Hūgenbergera panti].
Rokraksts: Rūniķis lapšu Kūms, pēc Luibeķeru izdeves 1498.gadā vecvācu valodā pirmoreiz iedriķetas [poēma, tās pamatā Vācijā, Francijā, Nīderlandē izplatīts folkloras motīvs par viltīgo lapsu. Rokraksts LNB R kolekcijā.

Raksti par valodu
1829: Ueber die regelmäßige Aussprache der lettischen Vocale; nur ein Versuch. In: Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. I St.2.
1830: Von den Adverbien; Von der Präposition; Von den Conjunctionen. In: Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd. II St.2.

Izglītojoša literatūra
1851/1852: Kapeiķu grāmatiņas (Schillings-Bücher) no Amburģes. Nr.1 [reliģiski didaktiski teksti un dziesmas zemniekiem], Nr.2 [stāsts "Nabaga Dārtele" un M.Lutera vēstules dēlam tulkojums]; Nr.3 un Nr.4 [garīgu dziesmu tulkojumi], Nr.5 un Nr.6 [M.Lutera biogrāfija un trīs Lutera dziesmas]. Jelgava: F.G. Lukas.
1853: Gājēja ceļš uz laimu, jeb kā tukšs kalpiņš par turīgu vīru var palikt? Stāstīts no Kārļa Dievpalīga. Jelgava: F.G.Lukass.
Citātu galerija"Slavens rakstnieks, vairāk teorētiskā vīzē, bet praktiskā vīzē, lai gan cieši tajā mēģinājās, netapa Stenderim klāt... Viņa dzejas vairāk prātu attīsta nekā sirdi silda".

Ernests Dinsbergs. Skolas bibliotēkas grāmatas. Rokraksts. LU LAB R 1878.

"Salds Tev nu snaužams ir miegs, kas no pasaules rūpēm vairs traukts nav,
Kamēr no trūdiem pats Dievs pastarā dienā Tev` cels.
Visiem tu biji še mīļš, jo tu dziedāji skanīgi, jautri
Latviešu mēlē papriekš spēcīgs kā cits jau neviens.
Karstas mums asaras birst, Tavu kapu daudz slacinādamas:
Agri Tu esi par daudz gājis no šejenes nost".

Juris Alunāns. Hūgenberģerim. Krājumā "Dziesmiņas", 1867.
SaiknesJānis Spāģis - Aizbildnis
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas vieta01.04.1784
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads
DzīvesvietaLandzes mācītājmuiža
Landze
Landze , Piltenes pagasts, Ventspils novads

Pavadījis bērnības gadus, tēvam kalpojot par Landzes mācītāju.


1812–1813
Kremenčuka
Kremenchuk, Poltava Oblast, Ukraine

Kā mājskolotājs pavadījis Napoleona kara gadus kopā ar saviem audzēkņiem – fon Korfa bērniem.

IzglītojiesRindas mācītājmuiža
Rinda
Rinda, Ances pagasts, Ventspils novads

Pirmā izglītība pie mācītāja Johana Zāmuela Hilnera (Hüllner).


1801–1804
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Teoloģijas studijas


1804–1805
Vircburgas Universitāte
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany

Teoloģijas studijas

Darbavieta1814–1851
Ārlavas baznīca
Ārlava
Ārlava, Ārlavas pagasts, Talsu novads

Draudzes mācītājs, apkalpo arī Rojas filiālbaznīcu.

Dalība organizācijāsLatviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Miršanas vieta07.03.1860
Jelgava
Jelgava
Apglabāts11.03.1860
Jelgava
Jelgava

Apbedīts Sv. Jāņa baznīcas kapos.

Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
01.04.1784Dzimšanas vietaPilsēta
2Landze
(Landze , Piltenes pagasts, Ventspils novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
3Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1801 - 1804IzglītojiesPilsēta
4Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1804 - 1805IzglītojiesPilsēta
5Kremenčuka
(Kremenchuk, Poltava Oblast, Ukraine)
1812 - 1813DzīvesvietaPilsēta
6Ārlava
(Ārlava, Ārlavas pagasts, Talsu novads)
1814 - 1851DarbavietaCiems
7Jelgava
(Jelgava)
07.03.1860Miršanas vietaPilsēta
8Jelgava
(Jelgava)
11.03.1860ApglabātsPilsēta
9Rinda
(Rinda, Ances pagasts, Ventspils novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.