Darbi: Darba autors (49); Sastādītājs (3); Redaktors (3); Līdzautors (1); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (12)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Kārlis Dziļleja |
|---|---|
| Pseidonīms | K. Lejnieks |
| Personiska informācija | DZIĻLEJA Kārlis (līdz 1940.12.II Kārlis Tīfentāls; 1891.13.XII Pastendes pag. Brūžkalnos - 1963.16.XII Zviedrijā, Stokholmā, turpat apbed. Mēža kapos, pārapbed. 1991 IX Talsu Jauviņu kapos) - rakstnieks, literatūrkritiķis, pedagogs. Dz. zemnieka ģim. Māc. Stendes pagastsk., Talsu pils. sk., 1900 beidzis ped. kursus Cēsīs, strād. par skolotāju Koknesē; 1911-14 māc. Belgorodas skolotāju inst., pēc beigšanas strād. par skolotāju Majoros, Harkovā, Pēterburgā, kur 1918 beidzis Augstākos komerczinību kursus. Ljas Tautas padomes loceklis. No 1919 Rīgas domnieks (s-d. frakcijā), 1925-34 Rīgas domes revīzijas komis. pr-js, Ljas Tautas padomes loc., 1927-34 Ljas ārpussk. izgl. padomes valdes pr-js, arī Dailes t-ra vadības loceklis. 1932-34 Strādnieku t-ra direktors, 1920-34 Tautas augstsk. lektors. 1927-34 žurn. "Jaunais Cīrulītis" red., no 1924 žurn. "Domas" t-ra un sab. hronikas nod. vad., 1929-34 žurn. "Domas" redaktors; bijis arī citu period. izd. red. kolēģiju loceklis. Ljas PEN kluba biedrs, vēlāk ģenerālsekretārs. Pirmā publikācija - humoristiski stāsti laikr. "Latvija" lit. pielikumā 1908.8./21.XI, kā arī "Zvārguļa Zobgala kalendārā", pirmās recenz. 1912. g. periodikā. Rakstījis dzejoļus (krāj. "Sejas"), stāstus (krāj. "Seklais laiks", abi 1925), tēlojumus bērniem ("Bundiņš", "Janka, kur grāmata?", abi 1927, "Bundiņa dienasgrāmata", 1928). Nozīmīgākas bija literatūrteorēt., ped. rakstura apceres, grām. un t-ra izrāžu recenzijas. Politiskajā pārliecībā D. bija sociāldemokrāts, estētiskajos kritērijos balstījās uz marksisma tēzēm par lit. sab. uzdevumiem, kritikā par primāro uzskatīja mākslas darba izskaidrošanu, nereti ieslīga sociālā tendenciozitātē. Bagātu faktu materiālu iestrādājis monogr. apcerēs "Jānis Asars dzīvē un darbā" (1925), "Garlībs Merķelis" (1935), "Janis Rozentāls" (1936, atkārtots izd. 1996), "Ādolfs Alunāns" (1937), "Vecais Stenders", "Neredzīgais Indriķis" (abas 1938). Sast. J. Ruģēna darbu izlasi "Dzīve un darbi" (1939) un Laubes Indriķa Rakstus (1-2, 1939), abiem sar. monogr. apceres, komentārus un sast. bibliogrāfiju. Periodikā public. rakstus par Raini, arī Raiņa dzimtas pirmo ģenealoģisko pētījumu "Pa Raiņa senču pēdām" ("Domas", 1929, 5). 20. un 30. gadu latv. māc. grāmatu vidū nozīmīgi bija D. lit. vēst. un teorijas kursi vsk. un psk.: "Latviešu rakstniecības teorija" [1915], "Poētika" (1920, 1928{2}, (jauns variants: 1948, 1985)), "Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām" (1921, 1933{5}), "Mazā poētika pamatskolām" (1921, 1931{6}), "Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā" (1-2, 1931-32). Sar. rom. "Daugava" (1937), "Jaunā pasaule" (1943). 1944 D. emigrēja uz Vāciju, kur strād. latv. bēgļu ģimn. Neištatē un Blombergā. 1949 pārcēlās uz Zviedriju, dzīvoja Stokholmā. Izvērsa rosīgu sab. un lit. darbību: bija trimdas latv. žurn. "Brīvība" un "Trimdas Arodnieks" redaktors. Trimdinieka emocionālie pārdzīvojumi, dzimtenes mīlestība atspoguļojas dzejoļu krāj. "Cilvēks trimdā" (1946), "Tālos ceļos" (1947), "Starp diviem krastiem" (1964), stāstu krāj. "Paradīzes sargs" (1951), "Aizlaikā" (1961). 1995 D. meitas R.Sināte un I.Zīverte izdeva tēva dzej. krāj. "Vijole naktī", kurā apkopoti 1920-41 g. dzejoļi. D. sast. latv. pasaku, teiku, tdz. izlases, latv. dzejas antoloģiju, rakstījis tām ievadus, kā arī sast. Paulam Kalniņam veltītu atmiņu krāj. "Tautai un brīvībai" (1952), sar. māc. grāmatas trimdas latv. skolām un rokasgrām. skolotājiem ("Psiholoģija un loģika", 1947). Turpinājis arī Raiņa daiļrades pētniecību - sast. Raiņa Rakstus (1-16, 1952-65), sar. komentārus un apceres gan Raiņa Rakstiem, gan "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatai". Daudz tulkojis kr. un vācu rakstn. darbus. - Ps.: Slīpernieks, Ģirts Bezdibens, K. Dzelzkalns, K. Ezerkalns, K. Lībietis (visi līdz 1934), K. Lejnieks (pēc 1934.15.V). 1995 Rīgā nodib. D. fonds (pr-js V.Hausmanis) un Pārdaugavā, M.Nometņu ielā 4 (D. pēdējā dzīvesvietā Ljā; te dzīv. 1929-44) piestiprināta V.Titāna veidota piemiņas plāksne. L. Gudriķe B. Kārlis Dziļleja - Raiņa daiļrades pētnieks // LZA Vēstis, 1991, 8; Bērsons I. Jauns līdums - Dziļleja // Karogs, 1991, 11/12; Kalniņa M. Kārlis Dziļleja līdz 1944. gadam // Varavīksne. 1991. R., 1991; Dziļleja- Zīverte I. Kārlis Dziļleja trimdā // Turpat; Skromule S. Kārlis Dziļleja // Talsu novada literāti. Talsi, 1998. B. Gudriķe |
| Saiknes | Mārtiņš Zīverts - Znots Rasma Sināte - Meita |
| Nodarbes | rakstnieks literatūrzinātnieks pedagogs |
| Dzimšanas vieta | 13.12.1891 Pastende Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads Dzimis Pastendes pagasta "Brūžkalnos". |
| Izglītojies | 1900 beidzis kursus beidz pedagoģiskos kursus Cēsīs 1918 beidzis kursus beidz Augstākos komerczinību kursus Pēterburgā mācījies mācījies Stendes pagastskolā mācījies mācījies Talsu pilsētas skolā 1911–1914 studējis studē Belgorodas skolotāju institūtā |
| Miršanas vieta | 16.12.1963 |
| Apglabāts |
| Apbalvojumi | Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par darbu "Rainis vientulības kalnā". 1954 |
|---|
