Kārlis Birznieks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Birznieks
PseidonīmsPakalns, Pusgraudnieks
KopsavilkumsKārļa Birznieka (1859–1951) literārā darbība uzplaukst 19. gadsimta 90. gados, kad laikrakstos "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Apskats" publicēti viņa stāsti. Tajos tēlota lauku vide, kuru literāts labi pazinis, jo visu mūžu nodzīvojis tēva mājās Zemītes pagastā, un psiholoģiski risināti lauku ļaužu likteņu samezglojumi. Ar rakstniecību nodarbojies arī 20. gadsimta pirmajā pusē, uzrakstītie darbi palikuši manuskriptos, kas nav saglabājušies. Grāmatā izdota luga "Māņi" (1920). Birznieku Latiņas un Birznieku Sofijas brālis.
Personiska informācija1859: 4. decembri dzimis saimnieka ģimenē.
Privāti mācījies pie Zemītes mācītāja Šteinfelda.
Visu mūžu dzīvojis tēva mājās un nodarbojies ar saimniecību.
Profesionālā darbībaPublicējis stāstus un tēlojumus laikrakstos "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts".
1920: Kārļa Birznieka brālis, skolotājs, grāmatu veikala īpašnieks un grāmatu izdevējs Juris Birznieks viņa lugu „Māņi”. To iespiež J. Glūda un biedri Talsos.
Pēc Birznieku dzimtas locekļu nāves 20. gadsimta 50. gadu sākumā plašais arhīvs izpostīts un sadedzināts.
Citātu galerija

Par Kārli Birznieku

"Otras tādas ģimenes latviešu kultūras vēsturē nav. Tie ir divi brāļi Birznieki un divas māsas – Kārlis (1859–1951), Latiņa (1864–1951), Juris (1871–1950) un Sofija (1876–1951), kas visi dzimuši un mūžu pavadījuši Zemītes pagasta "Ņoņās"un Kandavā. Visi viņi strādājuši lauku darbus, kā arī darbojušies literatūrā. Neviens nav precējies.
Vecākais ģimenē – Kārlis – gājis vienīgi privātstundās pie Zemītes mācītāja. Māsas mācījušās gan vietējā pagastskolā, gan Tukuma (Latiņa) un Kandavas (Sofija) meiteņu skolās. Juris beidzis Irlavas skolotāju semināru un Kandavā atvēris grāmatu veikalu. Tas vēl Otrā pasaules kara gados darbojās vecā tirgus laikuma lejasgalā pie Sabiles ielas. [..]
Ģimenes gaisotni noteica Kārlis ar savu stingro dziļi reliģioza zemnieka filozofiju. Viņš, piemēram, nekad neļāva sist zirgus, jo uzskatīja, ka dvēseles pārceļo un ka zirgā varbūt iemiesojusies pagātnes radinieka dvēsele. Kārļa Birznieka literārā darbība uzplaukst pagājušā [19.] gadsimta 90. gados un šā [20.] gadsimta sākumā, kad latviešu avīzes un žurnāli ievieto viņa stāstus un apceres."

Jansons, Aivars. Šie vienreizējie Birznieki. Karogs, 1998, Nr. 11, 191., 192. lpp.

Kārlis Birznieks par savu daiļradi 20. gados

"Man tagad būtu kādas desmit noveles un stāstiņi pārrakstāmi un iesūtāmi laikrakstos. Tad es sarakstīju mīlestības drāmu "Kristus" trīs daļās. [..] man ir leģenda "Sieviete un Māksla" un novele "Savienotie". [..] Tu nedomā, ka mana drāma "Kristus" ir kaut kas parasts! Īsta nebijusi mīlestības izpratne. Visa darbība koncentrēta ap Kristu un Viņa mācības paņēmieniem. Visa drāma ir pilna lielas [..] filozofijas un mistikas."

Kārlis Birznieks vēstulē Jēkabam Jansonam-Saivam 1929. gada 15. janvārī. Karogs, 1998, Nr. 11, 192. lpp.
SaiknesBirznieku Latiņa - Māsa
Birznieku Sofija - Māsa
Nodarbesliterāts
Dzimšanas vieta04.12.1859
Ņoņas
"Ņoņas", Zemītes pagasts, Kandavas novads
Izglītojies
1869–1873 (Datums nav precīzs)
Zemītes pagastskola
Miršanas vieta1951
Zemītes pagasts
"Ņoņas", Zemītes pagasts, Kandavas novads
Apglabāts1951
Pavārkalna kapi
"Grāvīši", Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV-3135
Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ņoņas
("Ņoņas", Zemītes pagasts, Kandavas novads)
04.12.1859Dzimšanas vietaViensēta
2Zemītes pagasts
("Ņoņas", Zemītes pagasts, Kandavas novads)
1951Miršanas vietaPagasts
3Pavārkalna kapi
("Grāvīši", Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV-3135)
1951ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.