Juris Kosa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (23); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJuris Kosa
PseidonīmsĢiedrs, J. Mauriņš
KopsavilkumsRakstnieks Juris Kosa (1878-1967) dzimis Birzgales pagasta Lindes "Riekstos" kalpa ģimenē. Pēc Valmieras-Valkas skolotāju semināra beigšanas daudz gadu nostrādājis par skolotāju Madlienā, Lēdurgā un Rīgā. 1906. gadā rakstnieku apcietināja un Jelgavas kara tiesa „par piedalīšanos mītiņos un pretvaldības aģitācijā" sodīja ar nometināšanu Sibīrijā Muromcevas ciemā, no kurienes rakstnieks atgriezās tikai 1917. gadā. Sibīrijā rakstījis stāstus un sūtījis uz Rīgu. Izsūtījuma iespaidi atspoguļoti stāstos ("Hanīna" u.c.) J. Kosas pirmā publikācija ir stāsts „Teku, teku, nepanāku", kas ar J. Mauriņa parakstu iespiests "Dienas Lapā" (1900), arī turpmākie stāsti tā laika periodikā "Mājas Viesa Mēnešraksts", „Pēterburgas Avīzes", "Austrums" un citur. Stāsti saistās galvenokārt ar rakstnieka bērnības un jaunības pieredzi: ar trūcīgo bērnu bāreņu un kalpu dzīvi, ģimenes attiecībām, 1905. gada revolūcijas notikumiem. J. Kosa mēģinājis rakstīt arī dzeju un drāmas, no viņa 3 lugām iespiesta „Dzīves belzieni" (1933), bet "Ce|i un dūkstis" izrādīta Nacionālajā teātrī 1923. gadā. Grāmatās stāsti iznākuši gan atsevišķi gan sakopoti krājumos. Pēc 1940. gada literatūrā nav darbojies. Rokrakstā palikusi autobiogrāfija "Mana dzīve".
Profesionālā darbība1900: pirmā publikācija ir stāsts "Teku, teku - nepanāku" laikrakstā "Dienas Lapa" 1900.8./21.IV-22.IV/5.V. Publicējies arī laikrakstos "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīžu literāriskais pielikums", žurnālā "Austrums", "Izglītība" u.c. izdevumos.

Tulkojumi:
1904: Demolder, Eugène, Kalponīte Kolomba (E. Demoldera stāstiņš). Rīga: Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu grāmatu nodaļa.

Citātu galerija"Viņš, tāpat kā Tirzmaliete, bija no Niedras „jaunnacionālisma un dzimtenes mākslas" pulciņa, kas centās savienot reālu tēlošanas veidu ar kādu cildenu, pareizāk sakot — sentimentālu ideju, saturu ņemot no zemnieku dzīves. Lai arī ne oriģinels, ne pārsteidzošs, bet pietiekoši interesants un svaigs Kosa tomēr bija, lai griestu uz sevi vērību. Viņam pat likās jau labi vien ievingrināta roka. Arī stipras iedzimtas rakstnieka spējas Kosam nevarēja noliegt. (..) Bet lasīt Kosu tomēr patīkami. Viņa stāstos daudz sirsnīgas vienkāršības, neviltotas, jūtīgas, pat pārāk tikliski jūtelīgas sirds Viņš tēlo mierīgi, lēni, gausi, bet tomēr prot ieinteresēt, darbību pamazām kāpināt, līdz rodas pat dramatiski momenti. Stāsti „Naktij uznākot", kas ir Kosas pirmā grāmata, runā par 1905. gada revolūciju un viņai sekojošo reakciju, kad uz Latvijas ceļiem parādījās soda ekspedīcijas, pamezdamas aiz sevis degošas mājas, nošautus cilvēkus un spīdzināto vaidus. Sievas un mātes, kuru vīri vai dēli ir arestēti un novesti uz muižu, iet meklēt savus piederīgos, vismaz kaut ko izzināt par viņiem. Muižā šīs sievietes vienā nemierā izgaidas visu dienu, līdz atpakaļ ejot apmaldās krūmos un nejauši uziet uz savu piederigo līķiem. Kosa grib būt reāls rakstnieks. Bet pietiekošs pieredzējumu trūkums viņu spiež iedomāties dažādās situācijās. Dažreiz tas viņam ļoti labi padodas. Ar nedaudziem teikumiem viņš zīmē ainu. Tikai viscaur viņš nav vienādi izturēts. Nāk arī šabloniskas un pārāk daudz spriedelējošas vietas. Vispār tomēr japriecājas par Kosas piegriešanos atkal literatūrai. Mūsu lirikas plūdos viņš ienes patīkamu dažādību."

Blanks, Ernests. Kas jauns mūsu rakstniecībā. Ilustrēts Žurnāls, Nr.47 (23.11.1923)


1933. g. Kosa savus līdz tam gan šur, gan tur kaisītos stāstus sāka izdot atsevišķās grāmatās. Pēdējos četros rudeņos tad nu ik rudeni nākusi vienā grāmata. Pirmajā, "Kad Laima iet garām", visvairāk stāstīts par mīlestības konfliktiem un sarežģījumiem, kam lielāko tiesu traģisks atrisinājums. Otrā grāmatā "Rīta krēslā" stāsta visvairāk par bērniem, īpaši par sapņotājiem zēniem; garākā gabalā ("Gara diena") sīki izstāstīta viena pati diena ganiņa mūžā, un tomēr sirsnīgi rakstīto tēlojumu var lasīt ar dzīvu interesi. Trešo grāmatu "Pusdienas karstumā" raksturo jau virsraksts; te visvairāk pausts par dzīves cīņu traģismu, arī par traģismu straujos vēsturiskos notikumos; te ir stāsti par 1905. gadu, kara laikiem, bēgļu gaitām, atgriešanos dzimtenē; te ir tādi krietni stāsti kā "Satikšanās" (mātes atvadīšanās no nelaimīgi mirušā ārlaulības dēla) un "Naktij uznākot" (no soda ekspedīciju laikiem) —- varbūt, spēcīgākais, asāk tvertais Kosas stāsts. Ceturtā, apjomā pašā mazākajā stāstu grāmatā "Precinieki un medinieki" Kosa sevi parāda no citas puses. Te ir četri joku stāsti, te Kosa rāda, ka viņš spēj arī nebēdīgi un jautri smieties, spēj ļaut pilnu vaļu smiekliem. Tautas valoda raksturīga visiem Kosas darbiem, bet te viņa īpaši laba, radniecīga īsto tautas nostāstu valodai. Te ir daudz visādu traku komisku situāciju, te ir tas, kas jau bija Purapuķes un Blaumaņa smieklu stāstiņos, arī daudzās vietās Zeiboltu Jēkaba rakstos."

Ērmanis, Pēteris. Juŗa Kosas stāsti. Daugava, Nr.10 (1937)

Nodarbeslauksaimnieks
saimnieks
literāts
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta02.05.1878
Linde
Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Dzimis Birzgales pagasta Lindes "Riekstos".
IzglītojiesBirzgales pagastskola

Lielvārdes draudzes skola
Lielvārde
Lielvārde, Lielvārdes novads

1894–1897
Vidzemes Skolotāju seminārs
Rīga
Rīga
Apcietinājums1906
Jēkabpils
Jēkabpils

Arestēts, ieslodzīts Jēkabpils cietumā, Jelgavā tiesāts, piespriests nometinājums ārpus Baltijas uz mūžu.

Deportācija1906–1917
Muromceva
Muromtsevo, Muromtsevsky District, Omsk Oblast

Izsūtīts uz Sibīriju, dzīvojis Omskā, Muromcevas sādžā

Miršanas laiks/vieta08.02.1967
Linde
Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Birzgales ciema "Bļodniekos".
Apglabāts1967
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Jedes kapi


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Linde
(Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
02.05.1878Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1894 - 1897IzglītojiesPilsēta
3Lielvārde
(Lielvārde, Lielvārdes novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Muromceva
(Muromtsevo, Muromtsevsky District, Omsk Oblast)
1906 - 1917DeportācijaCiems
5Jēkabpils
(Jēkabpils)
1906ApcietinājumsPilsēta
6Birzgale
(Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1967ApglabātsCiems
7Linde
(Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
08.02.1967Miršanas laiks/vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.