Jūlijs Pētersons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (29); Recepcijas persona (7)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsJūlijs Pētersons
KopsavilkumsJūlijs Pētersons latviešu rakstniecības vēsturē pirmkārt nozīmīgs kā dramaturgs. Literāro darbību 20. gadsimta pirmajā desmitgadē viņš sācis kā stāstu un sociālu drāmu autors. Vēlāk pievērsies salonkomēdijai, kļūstot par šī žanra iedibinātāju latviešu rakstniecībā. 20. gadsimta 20. un 30. gados Pētersona lugas gandrīz ik sezonu izrādītas Latvijas Nacionālajā teātrī, atspoguļojot valstiskās neatkarības perioda latviešu sabiedrības augstāko aprindu sadzīvi. Viņa dēls Pēteris Pētersons 20. gadsimta 60. gados ir bijis Dailes teātra vadītājs, darbojies kā režisors un dramaturgs.
Personiska informācijaDzimis krodzinieka ģimenē.
Režisora un dramaturga Pētera Pētersona tēvs.
Profesionālā darbība1902: pirmā publikācija – stāsts "Mātes sirds" laikrakstā "Vārds" 1902.2./15.III - 5./18.III.
Sākumā rakstījis stāstus, vēlāk pievērsies dramaturģijai.

Darbu pirmiestudējumi

1906: "Seklā, pelēkā ikdienība!" Pleskavas latviešu teātrī (grāmatā 1911)
1909: "Sastingušās dvēseles" Jaunajā Rīgas teātrī (grāmatā 1910)
1912: "Cēlie mērķi" žurnāla "Dadzis" vakarā Jaunajā Rīgas teātrī (grāmatā 1913),
1913: "Redaktors Podiņš" Latviešu skatuves darbinieku biedrības uzvedumā (grāmatā 1914),
1914: "Nelaimīgais automobilis" Latviešu skatuves darbinieku biedrības aktieru vakarā (grāmatā 1914)
1916: "Ideālā sabiedrība" Pēterpils Jaunajā teātrī (grāmatā 1917)
1924: "Prāta cilvēki" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1923)
1926: "Diplomāti" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1925)
1928: "Sieviete ar sešiem prātiem" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1927)
1929: "Cilvēki, kas bēg paši no sevis" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1929)
1930: "Jauneklis ar sapņainām acīm" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1930)
1930: "Tagad pasaulei jāpārveidojas" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1930)
1931: "Pieklīdušais kaķēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1931),
1932: "Sievietes sirds labirints" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1932)
1934: "Mīlas karuselis" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1934)
1936: "Plaisas parketā" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1936)
1937: "Burvju atslēga" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1937)
1939: "Norieta kvēle" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1939)
1943: "Trauksme paradīzē" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1943).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas:
1911: Gerharts Hauptmanis. "Miera svētki". Rīga: A. Golts.
1912: Knuts Hamsuns. "Mistērijas". Bauska: L. Upenieks.
1936: Leo Slezaks. "Mani kopotie raksti". Rīga: A. Gulbis.
1942: Gotfrīds Kellers. "Noveles". Rīga: Latvju Grāmata.
Citātu galerijaDaiļrades kopsavilkums
"Bagātinot latviešu komēdijas attīstību, kļuvis par salonkomēdijas žanra iedibinātāju latviešu dramaturģijā. Darbiem raksturīgs viegli ironisks "labākās sabiedrības" dzīves tēlojums, veikli raksturu zīmējumi, īpaši izceļot sievietes, kas spēj atjautīgi atrisināt dzīvē radušos konfliktus, asprātīgas situācijas un dialogi."
Kalnačs, Benedikts. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 443. lpp.
SaiknesPēteris Pētersons - Dēls
Dāvis Auškāps - Radinieks
Karina Pētersone - Mazmeita
Nodarbesdramaturgs
Dzimšanas vieta19.11.1880
Blomes pagasts
Blomes pagasts, Smiltenes novads
Dzimis Cūkgalvas krogā.
Dzīvesvieta1909–1915
Rīga
Rīga
1909–1915
Majori
Jūrmala

Dzīvojis vasarās.


1919–1944
Rīga
Rīga

No 1928. līdz 1932. gadam dzīvojis Torņakalnā.


1925–1928 (Datums nav precīzs)
Jūrmala
Jūrmala
1932–1939 (Datums nav precīzs)
Inčukalns
Inčukalns, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads

Dzīvois vasarās.

IzglītojiesBilskas Pauzuļu pagastskola
Bilska
Bilska, Bilskas pagasts, Smiltenes novads
Beidzis Bilskas Pauzuļu pagastskolu.

Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Beidzis Smiltenes draudzes skolu.

Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Mācījies Kārļa Millera reālskolā.

1906–1909
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia
Klausījies lekcijas Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē.
Darbavieta1898–1901 (Datums nav precīzs)
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
No 1898. gada strādājis par aptiekāra mācekli.

1901–1906 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia
Strādājis aptiekā Ostaškovā un Pleskavā.

1909–1915 (Datums nav precīzs)
Majori
Jūrmala
Bijis aptiekas vadītājs.

1912–1912
Žurnāls "Dadzis" (1912)
Rīga
Rīga

Redaktors


1913–1913
Žurnāls "Lietuvēns"
Rīga
Rīga
Redaktors.

1917–1917
Žurnāls "Lietuvēns"
Rīga
Rīga
Redaktors.

1919–1928 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Tipogrāfijas īpašnieks.

1932–1940
Rīgas Apgabaltiesa
Rīga
Rīga

Tiesu izpildītājs.

Emigrē1915–1918 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia
Bēgļu gaitās.
Apcietinājums1944
Rīga
Rīga
Apcietināts un deportēts uz Krieviju, kur miris ieslodzījumā.
Deportē1944
Krievija
Russia
Miršanas vieta08.08.1945
Kanska
Kansk, Krasnoyarsk Krai, Russia

Apglabāts1945
Kanska
Kansk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Apbedīts masu kapā.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par komēdiju "Sieviete ar sešiem prātiem".
Literatūra
1928

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1932

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.