Joņs Opincāns

Dzimis zemnieka Jāņa Opincāna ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Literāro darbību sācis 1917. gadā.

Stāsti
1917: "Dāla sirds" (žurnālā "Guņkurs", 4. nr.), pirmā publikācija.
1921: "Dzeives viļņūs" (žurnālā "Lismia", 1./2. nr.), stāsts par Pēterburgas jaunatnes dzīvi.
1923: "Es nazynu, nazynu..." (žurnālā "Reits", 1. nr.), pēc kritikas atzinuma labākais Opincāna darbs. Stāstā attēlota sādžas dzīve skolotāja vērojumā, meitenes Tekles skumjais mīlestības stāsts.
1925: "Students Džerins" (krājums "Sējējs", 1). Psiholoģiskajā garajā stāstā atsegtas Pēterburgas studenta izjūtas, vasarā apceļojot dzimto Latgali.

Pārējos žurnālā "Reits" publicētajos Opincāna stāstos rādīta trūcīgo Latgales cilvēku ļoti grūtā dzīve. Sevišķi traģiski notikumi tēloti stāstos "Tymsā" (1923, 2. nr.) un "Odums Vyrza" (1924, 3. nr.).

Drāmas
1923: drāmā "Dzeives reits" tēlotais konflikts balstīts vecākās paaudzes un jaunatnes uzskatu un rīcības sadursmē.

Filozofiski apcerējumi
1923–1924: žurnālā "Reits" publicēti arī vairāki filozofiski apcerējumi "Spāks un matērija", "Sociālō ētika" u. c.

Romāns
1928–1929: nepabeigtajā romānā "Sancta Maria Magdalena" ("Sējējs", 1928, 2, "Jaunais Vords", 1929, 2-6) stāstīts par seno Jūdeju pirmskristietības laikos.

Joņa Opincāna proza ir ekspresīva, vietumis tuva ekspresionisma stilistikai, tajā vērojama nosliece uz filozofiju. Saskatāma zināma sociālisma, darvinisma un modernisma ideju ietekme. Savā laikā tā, īpaši romāns, saņēmis nepelnīti bargus kritikas pārmetumus par slikto, neizkopto latgaliešu valodu un naturālistisko tēlošanas veidu.

POLITISKĀ DARBĪBA

Pēc 1917. gada Opincāns pieslējies lieliniekiem, darbojies komunistiskajā laikrakstā "Taisneiba" (1919-1920).
1925. gadā kā sociāldemokrāts ievēlēts 2. Saeimā no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP).

Vēlāk nošķēlies no sociāldemokrātiem.

1926. gadā piedalījies ļoti kreisa virziena Latgales sociāldemokrātisko zemnieku un strādnieku partijas dibināšanā, bijis tās CK priekšsēdētājs, no 1930. gada CK valdes loceklis.
1928. gadā no šīs partijas ievēlēts 3. Saeimā. Parlamentā līdz 1931. gadam.

1927. gadā apsūdzēts par piedalīšanos 1917. gadā kara revolucionārajā tribunālā.

PAR JOŅU OPINCĀNU

"Sabiedrībā bija izveidojies teiciens, "(..) ka Opincāns nobalsojot i par centra valdību, ja vien izmaksājot labus "zakuskus" un franču konjaku."
J. Opincāna izdarības bieži vien nokļuva dažādu preses izdevumu ziņu slejās, tāpat Mycānu Jōņs kļuva par dažādu karikatūru "varoni", kurās nereti atspoguļojās viņa "lielā mīlestība" pret grādīgajiem dzērieniem.
Laikraksti J. Opincānam veltīja tādus epitetus kā "deputāts-žūpa", "alkoholiķis", "skandālists", "avantūrists", "piedzīvojumu meklētājs", "parazīts" u. c. Pēdējais no tiem radies dēļ viņa bieži piekoptās prakses nemaksāt par autovadītāju (šoferu) pakalpojumiem."

Strods, Kaspars. "Neērtie latgalieši": Alkohols, skandāli un politika. Stāsts par starpkaru laika deputātu Jāni Opincānu. lsm.lv, 18.04.2021.

folkloras teicējs
literāts
politiķis
sabiedriskais darbinieks

Mycānu Jōņs

Jōņs Opyncāns, Juoņs Opyncāns, Jānis Opincāns

1917
Ņevas komercskola
Sanktpēterburga
1917. gadā beidzis Ņevas komercskolu Petrogradā.

1918
Petrogradas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas Petrogradas universitātē.

1921
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
No 1921. gada studējis filozofiju Latvijas Universitātē.

1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
No 1926. gada studējis tieslietas Latvijas Universitātē.

1919–1920
Laikraksts "Taisneiba"
Darbojies komunistiskajā laikrakstā "Taisneiba".

1921
Žurnāls "Lismia"
Sanktpēterburga
Redaktors

1923–1924
Žurnāls "Reits" (1923–1924)
Stabu iela 54, Rīga
Pēc atgriešanās Latvijā Joņs Opincāns kopā ar Pēteri Baško izveidojis žurnālu "Reits", bijis tā redaktors.

1925–1931
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Ievēlēts 2. Saeimā (1925, no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas) un 3. Saeimā (no Latgales sociāldemokrātisko zemnieku un strādnieku partijas), parlamentā līdz 1931. gadam.

1928
Laikraksts "Latgolas Socialdemokrats"
1928. gadā bijis laikraksta "Latgolas Socialdemokrats" redaktors.

1939–1940
Strenči
20. gadsimta 30. gadu beigās un 40. gados strādājis par grāmatvedi Strenčos, Jelgavā, Kārsavā.

1939–1940
Jelgava
20. gadsimta 30. gadu beigās un 40. gados strādājis par grāmatvedi Strenčos, Jelgavā, Kārsavā.

1939–1939
Kārsava
20. gadsimta 30. gadu beigās un 40. gados strādājis par grāmatvedi Strenčos, Jelgavā, Kārsavā.

1950
Mežvidi
20. gadsimta 50. gados bijis Ludzas rajona Kutuzova kolhoza galvenais grāmatvedis.

1921
Sanktpēterburga
1921. gadā dzīvojis Petrogradā.

1922
Rīga
Latvijā atgriezies no Krievijas 1922. gadā.

1927
Bērzgales pagasts

1925–1926
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs

1926
Latgales sociāldemokrātisko zemnieku un strādnieku partija
Partijas dibinātājs un biedrs

23.07.1934
1934. gada 23. jūlijā sodīts ar sešiem mēnešiem cietumsoda par kārtības un miera traucēšanu (piedzērušā stāvoklī trokšņojis, apvainojis valdību, policiju un aizsargus).

Sila kapi
Apbedīts Ludzas rajona Mežvidu ciema Sila kapos.