Joņs Karūdznīks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (1)

VārdsJoņs Karūdznīks
PseidonīmsAbavietis, Kristužāns, Zamzarāns, Azarzems, Rūškāns, Rāznups, Ritumāns
Personiska informācijaKARŪDZNĪKS Joņs (īst. v. Eugenijs Ruško; dz. 1921.11.XII Zvirgzdenes pag. Aizpures c - 2003.13.VII, apb. Sabiles Meža kapos.) - dzejnieks, komponists
Dz. tautskolotāju ģim. Māc. Rēzeknes apr. Dricānu pag. Pilcenes četrklasīgajā psk., kur K. tēvs bija pārzinis, māte - skolotāja, izglītību turpinājis Rēzeknes valsts latv. ģimn. (1936-41), vienlaikus māc. vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā. 1942 iestājies LU Tautsaimn. un tiesību zin. fakultātē, bijis stud. b-bas "Dziesmuvara" biedrs. 1943 studijas pārtraucis sakarā ar mobilizācijas draudiem Latviešu leģionā, slēpies vecāku lauku mājās Bērzgales pagastā. K. izdevās izvairīties arī no mobilizācijas Sarkanajā armijā 1944. g. rudenī.
Pēc 2. pas. kara K. māc. un pabeidzis Kuldīgas daiļamatniecības un mūzikas vsk. (1949-52), līdz 1968 strād. Kuldīgas mūz. skolā, tad pārcēlies uz dzīvi Jūrmalā un ilgus gadus strād. Rīgas porcelāna rūpnīcā par trauku apgleznotāju. 1985 K. atgriezies Kurzemē - Talsu raj. Abavas pag. Sabiles Zemgaļos.
Dzejot sācis 46. g. vecumā. K. darbus dzimtenē nepublicēja, un viņš tos nosūtīja V.Locim, kas Latgaļu izd-bā laida klajā K. dzejoļu krāj. "Laiks i nalaiks" (1974) un "Latgaļu melodijas" (1977). Krāj. ietverti klas. un t.s. Medeņa metru formā sar. dzejoļi, tajos latgaliešu nac. atmodas, nac. lepnuma, dzimtenes mīlestības, dzimtās val. un tautas trad. cildinājuma motīvi. Tie ir gan liriski dzejoļi, gan fabulas, gan virkne deklaratīvu "lozunga lirikas" paraugu. Kopš 1989 K. dzejoļi tiek public. latgaliešu period. izdevumos "Mōras Zeme" un "Jaunō Dzeive", "Zemturs", vairāku Latgales raj. laikr. latgaliešu rakstu val. veidotajās lit. lappusēs. 1992 izd. k. lirikas krāj. "Treis vaiņuki" un grām. "Fabulas". Ap 20 krāj. datorsalikumā, ilustrēti ar K. grafikām, tiražēti 5-10 eks., deponēti vairākās Latgales kult. iestādēs. Tur ir eposa mēģinājums, poēma, fabulas, lir. dzejoļi, esejas.
K. sar. mūziku vairākiem desmitiem dziesmu, par tekstiem izmantodams gan savus, gan citu aut. dzejoļus. Vislielāko popularitāti iemantojusi dziesma ar A.Rancānes vārdiem "Skaidra volūda". K. rakstījis arī stāstus, tēlojumus, publicistiskus rakstus. - Ps.: lirikā - Abavietis, liroepikā - Kristužāns, Zamzarāns, prozā - Azarzems, publicistikā - Rūškāns, vokālās mūz. darbiem - Rāznups, instrument. mūz. darbiem - Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus - Jōņs, Jurs, Eugeņs, Fraņcs vai to pirmos burtus.
L. Erts L. Ar Latgales krāšņumu sirdī // Brīvā Daugava, 1994, 22.XII; Erts L. E.Karūdznīks - jubilars // Valeinis V. Latgaliešu lirikas vēsture. R., 1998.
I. Salceviča
Nodarbesamatnieks
dzejnieks
komponists
Dzimšanas vieta11.12.1921
Izglītojies
mācījies
mācījies Rēzeknes apr. Dricānu pag. Pilcenes četrklsīgajā psk.

1936
mācījies
mācījies Rēzeknes skolotāju institūta paraugskolā

1936–1941
mācījies
vienlaikus mācījies vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā.
mācījies Rēzeknes humanitārajā ģimnāzijā

1936–1941
mācījies
vienlaikus ar mācībām humanitārajā ģimnāzijā.
mācījies vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā

1942–1943
studējis
1943 studijas pārtraucis sakarā ar mobilizācijas draudiem Latviešu leģionā.
iestājies Rīgas universitātes Tiesību zinību fakultātē
Miršanas vieta17.07.2003
Apbedīts Sabiles Meža kapos.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.