Jezups Grišāns
18.11.1891 – 24.02.1988
Jezups Grišāns (1891–1988) – garīdznieks un publicists.
Studējis Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Sv. Akvīnas Toma pontifikālajā
universitātē. Bijis prāvests daudzās Latvijas draudzēs. Vadījis drukātavu "Dorbs
un Zineiba". Bijis priekšnieks vairākās Latvijas un citu valstu mariāņu mājās.
Dzimšanas laiks/vieta
18.11.1891
Orehovka
Miršanas laiks/vieta
24.02.1988
Stokbridža
Personiska informācija
Dzimis zemnieku Pētera un Annas ģimenē. Ģimenē bija četri
bērni – Konstantīns, Boļeslavs (garīdznieks), Miķelis (lauksaimnieks) un Jezups
(garīdznieks).
Profesionālā darbība
Savas gaitas publicistikā uzsāka 20. gs. 30. gados, publicēdams vairākus rakstus par teoloģijas un kultūrvēstures jautājumiem. Laikrakstā "Latgolas Vōrds" ir atrodami arī viņa Romas ceļojuma apraksts.
Atmiņas, biogrāfijas
1954: Atmiņas nu pagōtnes
1958–1960: Atmiņas nu pagōtnes
1964: Zīmassvātki
1968: Pa atmiņu stygom I
1969: Pa atmiņu stygom II
1970: Pa atmiņu stygom III
1972: Kur mes ejam?
1974: Īlaid
Proza
1966: Dzeivo biļdeite nu Zīmassvātkim Latgolā
Citātu galerija
"Sarunā ar jū atplaust ticeiba tautas breiveibai, par kuru
jys ir našaubeigi pōrlīcynōts. [..] Lai gan jō motūs jau bogōteigi vyzuļoj
rudineigōs sormas sudrobs, tumār jam arvīnu vēļ ir jaunekļa spors un uzjēmeiba
un leli plāni prīškā. [..] Nu tāva Grišāna dveš latgaļa vīnkoršeiba un
sirsneiba reizē savīnota ar gora cālumu un rakstura styngreibu."
Konans, Anna. Rats un dōrgs cīmeņš. Latgolas Bolss,
Nr. 531, 1959.
"Eisumā tāvs Jezups Grišāns ir raksturojams kai
bezkompromisa ceineitojs par Kristus lītu kai nalūkams latgaļs. Jys vīnmār ir
stōvējis tyvu tautai, dalejīs jōs prīcā un bādōs un tōpēc ari ir īmontōjis vysu
simpatijas, kam ir dōrgi tī paši ideali, kas vysu ilgu myužu ir bejuši dōrgi
tāvam Grišānam. [..], bet pats īpatnejōkais, kas tāvu Grišānu paceļ augstumā ir
jō personeiba: vīnkoršeiba un cālums vīnā kūpōjumā."
Latkovskis, Leonards. Napōrkausejamais latgals. Latgolas
Bolss, Nr. 583, 1961.
Nodarbes
Papildu vārdi
Jāzeps Grišāns
Izglītība
Bukmuižas pagastskola
Bukmuiža
1902–1907
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
1909–1910
Sanktpēterburga
Beidzis grāmatvežu kursus.
1911–1916
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
1936–1938
Sv. Akvīnas Toma pontifikālā universitāte
Roma
Dzīvesvieta
1891–1893
Orehovka
1893–1907
Mukoni [uo]
1907–1909
Noviki
1909–06.1916
Sanktpēterburga
1916–1920
Preiļi
1920–1921
Daugavpils
1921
Rēzekne
1921–1924
Kārsava
1924–1926
Ilūkste
1926–1929
Dagda
1929–1934
Rēzekne
01.1934–09.1935
Marijampole
1936–1938
Roma
1938
Viļāni
1938–1944
Rēzekne
1944–1945
Kemptene
1944
Višļi
1945–1948
Roma
1948–1951
Avellaneda
1951–1953
Rosario
1953–1988
Stokbridža
Darbavieta
1916–1920
Preiļi
Bijis vikārs.
1920–1921
Daugavpils
Bijis skolu kapelāns.
1921–1924
Kārsava
Bijis prāvests.
1921
Rēzekne
Bijis skolu kapelāns.
1924–1926
Ilūkstes novads
Bijis prāvests Ilūkstē, Bebrenē un Rubeņos, kā arī pildījis Zemgales dekāna pienākumus.
1926–1929
Dagda
Bijis prāvests un dekāns.
1929–1935
Rēzekne
Bijis domnieks Rēzeknes domē.
12.1929–01.1934
Rēzekne
Bijis prāvests, dekāns, ticības mācības skolotājs kādā pilsētas skolā.
1938
Viļāni
Bijis prāvests.
1938–1944
Rēzekne
Bijis drukātavas "Dorbs un Zineiba" vadītājs un vietējās mariāņu mājas priekšnieks.
1944
Višļi
Izveidojis draudzi un bijis tās prāvests.
1945–1948
Roma
Bijis vietējās mariāņu mājas priekšnieks, ģenerālās padomes loceklis un Mariāņu koledžas rektors.
1948–1951
Avellaneda
Bijis mariāņu klostera pagaidu priekšnieks, kā arī pildījis priestera pienākumus.
1951–1953
Rosario
Bijis mariāņu mājas priekšnieks, kā arī pildījis priestera pienākumus.
09.1953–09.1954
Vašingtona
Bijis kapelāns Vašingtonas katoļu universitātē.
Apcietinājums
01.09.1919–07.09.1919
Preiļi
Evakuācija
25.09.1944
Vācija
Emigrē
15.10.1945
Itālija
09.06.1948
Argentīna
31.07.1953
Amerikas Savienotās Valstis
Dalība organizācijās
1953–1965
Vandevega
Dibinājis Amerikas latgaliešu centru "Vandevega". Bijis kompleksa pārvaldnieks un saimnieks.