Jēkabs Zvaigznīte

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJēkabs Zvaigznīte
PseidonīmsJēkabs Zvaigznīte
Dzimtais vārdsJēkabs Šterns
Personiska informācijaZVAIGZNĪTE Jēkabs (arī Jēkabs Šterns; 1833.22.II Jaunpiebalgas pag. Abrupa krogā - 1867.21.VI Rīgā, apbed. Lielajos kapos) - rakstnieks, publicists, tulkotājs.
Dz. krodzinieka ģim. Māc. Jaunpiebalgas draudzes sk., 1850-53 māc. J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Pēc semināra beigšanas mājskolotājs Kaugurmuižā, vēlāk P. Ulpes palīgskolotājs Jaunpiebalgas draudzes sk., 1856-59 skolotājs J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā, 1859-61 mājskolotājs Virķenes muižā (pie Rūjienas), 1861-63 ģimn. skolotājs Pēterburgā un laikr. "Pēterburgas Avīzes" līdzstrādnieks. 1865-67 ārstēja tuberkulozi Zodenes kūrortā Vācijā.
Pirmās publikācijas - tulkoti vai oriģināli stāstiņi laikr. "Mājas Viesis": "Labs skroderis, bet slikts ģēģeris" (1856, 3.IX), "Augstākais bokštābs ābecē" (1856, 17.XII), "Bezprāši prātīgus apkauno" (1857, 21.I). Rakstos "Dziesmas, rīmes un tas jaunais sakāms vārds" (Mājas Viesis, 1859) un "Par latviešu tautasdziesmām" ("Sēta, daba, pasaule", 1860, 3) Z. viens no pirmajiem latv. lit. pievērsās folkl. jaut., aplūkoja latv. tdz. kultūrvēsturisko un mākslin. nozīmi, uzsvēra tdz. lomu nac. lit. izveidē, mudināja folkl. krāt un pētīt, aizsāka teoriju par senatnē eksistējušo, bet verdzības gados zudušo latv. nac. varoņeposu (teoriju turpināja J. Alunāns, Auseklis, K. Barons, F. Brīvzemnieks, praktiski centās realizēt A. Pumpurs eposā "Lāčplēsis"). Z. public. vairāk nekā 100 Piebalgā, Nītaurē, Trikātā paša savāktu latv. tdz. ("Sēta, daba, pasaule", 1860, 3). Bija latv. humoristiski satīr. žanra izkopējs: laikr. "Mājas Viesis" public. humoristiski satīr. stāstiņus un 1858 vairākas "smieklu mīklas", pēc seno švābu un šildbirgeru nostāstiem un pasakām sar. grotesku, pret muļķību un vientiesību vērstu stāstu grām. "Par malēniešiem" (1860), 1862-63 ar laikr. "Pēterburgas Avīzes" piel. "Dzirkstele" un "Zobugals" publicētām humoristiski satīr. vēstulēm, dialogiem, anekdotēm, sludinājumiem, ar savdabīgi komisku personāžu (Brencis, Repis, Švāģers) izsmēja neskolotu cilv. aprobežotību. Laikr. "Pēterburgas Avīzes" public. darbos - aprakstā "Rauna", sentimentālos stāstos "Jaunības mīlestība" (abi 1862) un "Bāra bērns", tēlojumā "Piebalga" (abi 1863) daudz dzimtā Piebalgas novada dabas ainu un sadzīves īpatnību detaļu. Latv. zemnieku 19. gs. 1. p. etnogr. sadzīves ainas un interesanti iecerēti raksturi tēloti nepabeigtajā stāstā "Līvu Ādams" (public. pēc aut. nāves laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1870). Z. vienlaikus ar J. Neikenu ievadīja latv. nac. stāstu rakstniecību, bagātināja latv. prozu kultūrvēst. ziņā. Ētiski un estētiski vērtīgu lasāmvielu bērniem sagādāja Z. sastādītais un labskanīgā, tēlainā latv. val. tulkotais krāj. "Pasaciņas priekš bērniem" (1-3, 1859-60) ar populārām H. K. Andersena, brāļu Grimmu, L. Behšteina pasakām, kuras latv. vidē ātri folklorizējās (pasakas par Pelnrušķīti, Sprīdīti, Ansīti un Grietiņu, Sniegbaltīti u.c.).
Kopoti raksti (1924).
L. Goba A. Jēkabs Zvaigznīte // Zvaigznīte J. Kop. r. R., 1924; Misiņš J. Jēkabs Zvaigznīte-Šterns. R., 1940; Zanders O. Tautas pašapziņas modinātājs // Varavīksne. 1983. R., 1983; Zariņš J. Kas bija "Mērnieku laiku" un "Izjuriešu" autors? ASV, 1991; Polis J. Atmodas dziesminieks // Polis J. Pie tēvu zemes dārgās. R., 2000; Zariņš J. Kas bija "Mērnieku laiku" un "Izjuriešu" autors? R., 2000 [lit.].
B. Gudriķe
Profesionālā darbība1860: Publicējis vairāk nekā 100 Piebalgā, Nītaurē un Trikātā paša savāktu latviešu tautasdziesmu ("Sēta, daba, pasaule", 1860, 3).
Nodarbestulkotājs
publicists
rakstnieks
Dzimšanas vieta22.02.1833
Izglītojies
mācījies
Jaunpiebalgas draudzes skolā

1850–1853
mācījies seminārā
J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā
Miršanas vieta21.06.1867
Rīga
Rīga
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
21.06.1867Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.