Jēkabs Duburs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Recepcijas persona (4)

VārdsJēkabs Duburs
Personiska informācijaDUBURS Jēkabs (īst. v. Jēkabs Āriņš; 1866.27.III Kroņvircavas, vēlāk Vircavas pag. Kančos - 1916.17.VI Hivinkē, Somijā, turpat apbed., pārapbed. 1916.27.X Rīgā, Lielajos kapos) - teātra darbinieks, dramaturgs un tulkotājs. Aktrises Otīlijas Āriņas brālis.
Māc. Jelgavas reālskolā. Akt. un rež. Rīgas Latv. t-rī (1887-1908, 1903-05 arī direktors), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09). 1909 kopā ar Zeltmati nodib. Latvju dram. kursus, bijis to vad. un pedagogs. 1913-15 vadījis Latviešu operas režiju; 1915-16 Maskavas Latv. teātra mākslin. vadītājs. Bijis žurn. "Druva" t-ra nod. vadītājs (1912-14). Public. periodikā literāri kritiskas apc. "Annas Brigaderes Brusubārda un Gundega" un "Raiņa "Indulis un Ārija"" (abas 1912). Sar. lugas "Pie nabadzības sliekšņa" (t-rī 1891), "Ērglis un Šperbers" (grām. un t-rī 1892), "Precībās" (grām. un t-rī 1894, kopā ar A. Deglavu), libretu operai "Spoku stundā" (t-rī 1893, komponists J. Ozols), dramatizējis A. Deglava stāstu "Vecais pilskungs" (1895, t-rī 1896). Tulkojis vai lokalizējis ap 14 lugu, to vidū V. Šekspīra "Ziemas pasaciņa" (1897). Tulk. A. Strindberga darbu "Aktiera māksla" (per. 1909). Sast. "Latviešu fonētikas ābeci" (1912).
L. Zeltmatis. Dubura mūža riets. R., 1926; Kundziņš K. Duburs // T-ris un dzīve, 1956, 1; Kotāne E. Jēkabs Duburs // Karogs, 1974, 4; Blūma Dz. Atradums Dubura arhīvam // T-ris un dzīve, 1976, 20; Saulīte G. Duburs - teātra kritiķis // T-ris un dzīve, 1976, 20; Ieskats Jēkaba Dubura arhīvā. Ar M. Eņģeles ievadu // Lit. un Māksla, 1986, 18.IV; Pamše K. Apsolītā zeme // Pamše K. Ja mana dzīve būtu tik mana vien...R., 1989; Gulbis A. "Mēs viņam ticējām kā Dievam..." // T-ra Vēstn., 1991, 1/2.
J. Zālītis

DUBURS Jēkabs (īstajā uzvārdā Āriņš, *1866.27.III Jelgavas novada Vircavas pag. - † 1916.17.VI Hivinkē, Somijā; apbed. turpat, pārapbed. Rīgā, Lielajos Ģertrūdes kapos) – aktieris (tai skaitā deklamators), režisors, oper- un koncertdziedātājs (tenors), t-ra un mūz. kritiķis, skatuves mākslas teorētiķis un t-ra pedagogs, dramaturgs un tulkotājs. Līdz 1880 māc. Kroņa Vircavas sk., pēc tam Jelgavas reālskolā. Aktiermākslu apguvis pie K. Ekelmaņa, dziedāšanu māc. pie A. Fosāra, papildinājies Berlīnē, Vīnē u. c. No 1887 bijis Rīgas Latv. t-ra aktieris, dziedonis un režisors (ar pārtraukumu 1898-1900), arī tā direktors (1903-05), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09), P. Jurjāna dibinātās Latv. operas režisors (1913-15), Maskavas Latv. t-ra direktors (1915-16). D. bijis pirmais profesionāli izglītotais latv. daiļlasītājs un balsi uzskatījis par galveno aktieriskās izteiksmības līdzekli. 1909 kopā ar Zeltmati dib. Latvju dram. kursus, bijis to direktors un pedagogs. Tulkojis A. Strindberga grām. Aktiera māksla (1909), sarakstījis Latviešu fonētikas ābeci (1912) un aizsācis darbu daiļrunas un skatuves mākslas teorijā. Kopš jaunības interesējies par vok. mākslu, apguvis dziedāšanu pie A. fon Fosāra [Fossard]. 1894 piedal. J. Ozola organizētajos t. s. klasiskās mūzikas vakaros RLB namā. 1900-10 regulāri rīkojis solovakarus, to programmās iekļāvis gan ārzemju klasiku, gan latv. komponistu E. Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, E. Melngaiļa, J. Vītola, J. Zālīša, J. Reinholda dz. pirmatskaņojumus; viņa pavadpian. bieži bijis E. Dārziņš. D. kā solists piedal. J. Haidna oratorijas Gadalaiki (1901) un F. Mendelszona-Bartoldi oratorijas Elija (1908) atskaņojumā. Dzied. tenora partiju Rīgas Latv. t-ra operu un operešu izrādēs, lomas: Grenišē, Marķīzs de Kornevils, Gaspārs (R. Planketa Korneviļas zvani, 1889, 1898, 1901), Barinkajs (J. Štrausa Čigānu barons, 1895), Lionels (F. fon Flotova Marta, 1897), Maksis (K. M. fon Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci, 1902), Dons Cēzars (R. Dellingera Dons Cēzars 1903), Hugo (G. A. Lorcinga Undīne, 1905) Pariss (Ž. Ofenbaha Skaistā Helēna 1905). Bijis arī Pajaci, Dona Cēzara un Skaistās Helēnas pirmiestudējumu režisors, pirmās latv. oriģināloperas, J. Ozola Spoku stundā (1893), libreta autors, pirmuzveduma rež. un Andreja lomas izpildītājs Rīgas Latv. t-rī (1893). Vēlāk Latv. operā bijis rež. P. Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins (1913), A. Rubinšteina operai Dēmons (1913), Ž. Bizē operai Karmena (1914), M. Gļinkas operai Ivans Susaņins (1914). Vairākkārt aicināts piedalīties RPT (Rīgas Vācu t-ra) operuzvedumos, lomas: Lionels (F. fon Flotova Martā, 1898), Maksis (K. M. Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci). D. bijis viens no pirmajiem latv. dziedātājiem, kam savas atsauksmes veltījuši arī Rīgas vācu laikr. recenzenti F. Pilcers, A. Štēgers u. c. Atsauksmēs akcentēts viņa balss drīzāk maigais, nekā spēkpilnais skanējums, sevišķi daiļskanīgs augšējais reģistrs, inteliģence un nianšu smalkums, izteiksmīgs mezzo voce.
Kopš 1896 rakstījis presei, t. sk. mūzikas kritiku (1901-1909) laikr. Vārds un Balss, izmantojis pseidonīmus Duburs, D., reizēm parakstījies arī ar iniciāļiem J. A., A. 1916 aizbraucis uz Somiju ārstēties un tur arī miris.
LIT.: Pilzer F., Stadttheater // Rigasche Rundschau, 1900, 11; Dārziņš E., J. A.Dubura koncerts // Emīls Dārziņš. Par mūziku, rakstu krāj., sakārtojis J. Vītoliņš, R., 1951, 37. lpp.; Kārkliņš J.,Latviešu operas pirmsākumi // LM, III, R., 1964, 164., 170., 173. lpp.; Vlasova T. Vai dzirdējāt, kā dziedāja Jēkabs Duburs // LunM, 1969.26.VII; Gudriķe B., Duburs Jēkabs // Teātris un kino biogrāfijās, 1. Galv. red. M. Niedra, R., 1999, 256. lpp.
B. Jaunslaviete
SaiknesOtīlija Ariņa - Māsa
Nodarbestulkotājs
dziedātājs
režisors
literatūrkritiķis
dramaturgs
pedagogs
aktieris
teātra kritiķis
teātra darbinieks
mūzikas kritiķis
Dzimšanas vieta27.03.1866
Dzimis agrākā Kroņvircas, vēlāk Vircavas pagasta Kančos.
IzglītojiesJelgava
Jelgava
Jelgavas reālskola
Miršanas vieta17.06.1916
Apglabāts27.10.1916
Pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.