Jānis Steiks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (12); Redaktors (1); Recepcijas persona (15)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsJānis Steiks
PseidonīmsZeltamute
KopsavilkumsJānis STEIKS (1855-1932) ir dzimis Tiegažu Piķos saimnieka ģimenē; mācījies Limbažu apriņķa skolā, pēc tam - Vidzemes skolotāju seminārā Valkā (1873-1776). Steika pirmā darba vieta ir Skulte, viņš ir mājskolotājs un Skultes skolas skolotājs. Šajā laikā avīzē "Mājas Viesis" (1877.22.01.) ievietota Steika pirmā publikācija "Gaidīts vārds vecākiem" par Skultes muižnieces dibināto meiteņu skolu un sistemātiskas izglītības nepieciešamību meitenēm. Steiks iedraudzējas ar mācītāju un literātu Jāni Neilandu, kas viņu mudina studēt teoloģiju Tērbatas Universitātē. 1880. gadā Steiks ir Tērbatā un kļūst par vienu no latviešu studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem. 1882. gadā žurnālā "Pagalms" (nr. 15) publicēts Steika pirmais dzejolis "Zvēr tēvijai!" ("Šie kauli, šī miesa"). Turpmāk žurnālos "Austrums" un "Rota" parādās vēl daži Steika dzejoļi. Tie pārsteidz ar skaņu spēlēm, neierastu tēlainību un formas eksperimentiem. 1885./86. gada mijā Steiks teoloģijas studijas beidz, strādā par palīgmācītāju Limbažos un aizvieto mācītāju arī Mazsalacā. Limbažu pilsētas skolā Steiks māca ticības mācību. Tā laika periodika liecina - Steiks ir populārs: 1888. gadā viņu par mācītāju vēlas kā Krustpils, tā Kokneses draudzes. Tomēr 1889. gada jūnijā Steiks izceļo uz Pleskavas guberņu un kļūst par turienes luterāņu draudzes mācītāju arī filiālēs Lauros, Katješnā un Pokrovskā. Lauros latviešu skaits ir vislielākais, Steiks apmetas uz dzīvi tur un atver arī divgadīgu draudzes skolu zēniem un meitenēm (1890). Nepārtrauktu strīdu un nesaskaņu dēļ 1893. gada decembrī Steiks kalpošanu guberņas latviešiem pārtrauc, tomēr paliek Pleskavā līdz 1897. gadam, kad izceļo uz Kaukāzu. Tur Steiks kalpo par mācītāju vācu kolonijā Aleksandershilfē un Krievijas karaspēka latviešiem Tbilisi (1899-1902), pēc tam atgriežas Latvijā un vada skolu Tukumā (1903-1905). Steiks izceļo uz ASV un kalpo kā mācītājs Bostonas latviešiem (1905-1921), kā arī izdod avīzi "Dieva Sveiksme" (1906), viņš ir arī vienīgais tās līdzstādnieks, tur publicē arī savu dzeju. Avīzes nolūks - izceļotāju tautiskās pašapziņas un vienotības stiprināšana, latviešu lomas pasaules vēsturē slavinājums. Gadu Steiks sprediķo Ņujorkas latviešiem (1921-1922) un atgriežas Latvijā, strādā par mācītāju Limbažu draudzē (1923-1925). Steika savādā uzvedība draudzes locekļos izsauc neapmierinātību, viņu no amata atstādina. Steiks emeritējas un pelna iztiku ar māju izīrēšanu Jūrmalā. 1931. gadā Steiks tās pārdod studentu korporācijai Lettonia un pārceļas uz Rīgu, kur pēc gada arī mirst.
Steika literārais mantojums ir neliels, tomēr 19. gadsimta 80.gadu dzejas kontekstā nozīmīgs - Steiks neizmanto skaņas un zilbes papildus muzikālu efektu gūšanai, bet gan, balstoties to radītajās asociācijās, būvē savus priekšstatus par cilvēkiem un notikumiem, kā arī skaidro vietvārdu cilmi Latvijā un pasaulē. Brīžam saturs viņa dzejoļos grūti uztverams. Rainis ievietojis "Mazajos dunduros" (1888) no Marka Tvena patapinātajā humoreskā J. Steika dzejoļa "Dusiņa ir klusiņa" (1885) vienu pantu, R. Blaumanis viņa dzeju parodējis. Pēc atgriešanās no ASV Steiks ir pastāvīgs tēls latviešu satīriskās preses slejās. Tomēr viņa ietekme uz latviešu dzejas procesu nav noliedzama. Gandrīz visi Steika darbi ir publicēti "Izlasē" (2004).
Personiska informācijaJānis STEIKS (1855-1932) ir dzimis saimnieka Pētera Steika un viņa sievas Lēnas, dzimušas Jirgensones ( Jürgensohn) ģimenē, kurā auguši vēl divi brāļi - vēlākais mācītājs Pēteris Steiks (1879.27.09.-1957.05.06), kas kalpojis Filadelfijā, un Kārlis Teodors Steiks. Ap 1906. brāļi izceļo uz ASV pie Jāņa Steika un apmetas tur uz patstāvīgu dzīvi. Kārlis Teodors Steiks papildinājies Hārvarda Universitātē un ieguvis maģistra grādu ķīmijā, pie Jāņa Steika bijis draudzes ērģelnieks un kordiriģents.

Pēc Latvijas preses ziņām : Steiku neoficiāli uzraudzīja četru dažādu slimību speciālisti un viņu spriedums tas, ka Steiks ir tikai savādnieks. No: Kārlis Krūmājs. Dīvainā mācītāja - dzejnieka Jāņa Steika dzīve un dzeja. Jaunākās Ziņas, nr. 214 (1932), 22.sept.
Profesionālā darbība

Raksti presē un grāmatās

1877: Gaidīts vārds vecākiem [par vietējās muižnieces dibinātu meiteņu skolu Skultē]. Mājas Viesis, nr.4 (1877), 22.janv.
1898: Evanģeliski - luteriskās koloniāldraudzes Gruzijā. Baznīcas Vēstnesis, nr. 3, 101.-107.lpp.
1898: Kolonizācija Gruzijā [par vācu kopienu Gruzijā]. Baznīcas Vēstnesis, nr. 5, 173.-176. lpp.
1914: Runa pie Jāņa Cimzes kapa (1881). Grām. Juris Kalniņš (Sast.). Jānis Cimze, Vidzemes skolotāju semināra pirmais direktors, Rīga. 66.-67. lpp.

Dzeja dzīves laikā periodikā un krājumos

1882: Zvēr tēvijai! Pagalms, nr. 15, 124. lpp.
1882: Dzīve un nāve. Pagalms, nr. 24
1885: Tur kur - netika šurp. Austrums, nr. 6, 349. lpp.
1885: Dusiņa ir klusiņa. Austrums, nr. 11, 688. lpp.
1886: Vajag diet, kad vaigi zied. Austrums, nr. 1, 74. lpp.
1886: Rija. Jocīga pasaka. Austrums, nr. 10/11, 723. lpp.
1886: Dievs ir. Rota, nr. 24, 239. lpp.
1896: Ak, Kungs un Dievs. Baznīcas Vēstnesis, nr. 10, 311. lpp.
1896: Ziemsvētku dziesma. Baznīcas Vēstnesis, nr.12, 382. lpp.
1906: Vakars nav kars. Stari, nr. 3, 140. lpp.
1906: Vielas veiksme [Latvijas un latviešu vārda skaidrojums un dzejolis]. Svētdiena pēc Epifaneijas [Pārpublicējums no avīzes "Dieva Sveiksme"]. Vārdotājs, nr. 1.
1906: Strādnieks. Slepenpolicists. Kurat dzīvību [pārpublicējums no avīzes "Dieva Sveiksme"]. Vārdotājs, nr. 6, 15. marts, 87. lpp.
1905-1921: I believe. Patriotic creed. Bostona [gads nav precizēts]
1921: Latvia`s Opera. Ņujorka.
1923: Hiavata. Amerikāniešu aizvēsturiskais epos, latviski tērpts.
1924: Samuēls. Rīga [dziesma ar Stefena Adamsa melodiju].
1926: Viņa Augstai excelencei Saiemas Prezidentam Paulam Kalniņa kungam padevīgi pasniedz rev. Jānis Steiks, mācītājs Limbažos . Limbažos [daļa no dzejojuma - veltījums K.Ulmanim -publicēta arī atsevišķi].
1926: Reformācijas piemiņai. Latvijas Sargs, nr. 246, 31. okt.
1926: Golgatā. Kalvarī . Limbaži.
1927: Jānim Čakstem [veltījums sakarā ar Čakstes nāvi]. Brīvā tēvija nr. 139, 19. marts.

Citātu galerijaKā īpatnējs patriots Steiks parādās īpaši pēckaŗa gados, kad viņš laiž klajā dīvainā stilā tērptus dzejas darbus un notura priekšlasījumus, kur no sava viedokļa pauž latvju tautas un kultūras slavu un senumu. Cauri visām jocīgām kuriōzitātēm te jūtama īsta mīlestība uz tautu. 80. gados Steika dzejoļi saista ar savdabīgo, vietām pat grūti saprotamo izteiksmi, kas dažā ziņā tuva vēlāko impresionistu, tā saukto dekadentu, izteiksmei. Steiks ir īpatnējākais liriķis 80. gados, bet toreiz maz ievērots. Blakus dziesmai "Šie kauli, šī miesa", viņa labākais dzejolis ir prātnieciski noskaņotais "Dzīve - nāve" (1882) ar neaizmirstami skaisto pirmo pantu: "Es kāpu tik augsti, kur saulīte dej, Kā sarkana puķe tā sirsnīgi smej, Tur zeltīti purpura pumpuri zeļ, Un daba tur laimi ar kausiņu smeļ." Tomēr Steiks, dzejnieka darbību drīz pārtraukdams, nepaguva savu talantu attīstīt līdz gatavībai, kādu aizsniedza, piemēram, izteiksmē par viņu vienkāršākais Esenberģis.
Pēteris Ērmanis. Lirika 80. gados. No: Latviešu literātūras vēsture. III sēj., Rīga: Literātūra, 1935, 49.lpp.

Tautas sapņus sapņodams, tumsā ieraudzīju zvīksni,
Pērkons rūca, mēnesim mesdams pāri varavīksni.
Kumeļš brāzās saslējies, šurp no debess dārziem sveiks,
Jāja mani mudināt slavas darbos Jānis Steiks.
Vilis Cedriņš. Slavas dziesma Jānim Steikam no cikla "Vainagi veļu kalnā". No: Vilis Cedriņš. Raksti, I sēj. Daugava, 1965, 253. lpp.

Pats īpatnējākais "Dieva Sveiksmē" ir tas, ka J. Steiks lieto seno grieķu poētisko formu - epifāniju. (Pasaules rakstniecībā plaši pazīstamas "Ulisa" autora Dž.Džoisa epifānijas.) Šķiet, Tev, Kamila, būs interesanti ieskatīties J. Steika epifānijā, tamdēļ citēšu dažas rindas: EPIFANEIJA: "Apsaule, tev ir saule, / Kas mūžam saulīga,/ Pasaule ap to aule, / Bez jaudas snaudīga. Neskaitāmas šurp acis / Uz tumsu izlejas, / Jo saule ir tas tacis, / Kur lejas ielejas. [..] Ciktāl mūsu saules spēks sniedz, tiktāl iet viņas valde. Viņa valda visapkārt sevi. Saule sauc šo savu valdes apkārtni par Apsauli."
Arvīds Grigulis. Divdesmit ceturtā vēstule (Mans mācītājs). No: Labvakar, Kamila! Epistulāras atīdes par literatūru, teātri un dzīvi, Rīga: Liesma, 1984, 246.lpp.

Jānis Steiks ir šodien gandrīz pilnībā aizmirsts dzejnieks un publicists, kas bija latviešu dekadences priekštecis un viens no spilgtākajiem pagājušā gadsimta 80. gadu dzejniekiem. Steiks mītiskās jaunrades jomā cieši saistīts ar Jāni Raini. Šai jomai pieder arī viņa 20. gs. sākumā izdotā avīze ["Dieva Sveiksme", 1906], kurai nav līdzinieces joprojām latviešu kultūrā. Jāņa Steika biogrāfija bija viens dēku eposs, kas apbrīnojami savijies ar viņa paša rakstīto [..] Steiks viens no pirmajiem latviešu dzejā izmanto pārnesuma (enjambement) māksliniecisko efektu un arī ir viens no pirmajiem, kas aizsāk fantastisko etimoloģiju (kuli tur: kultura) žanru. [..] Tipoloģiski Steiku skaņu maģijas, skaņu simbolisma mēģinājumi [..] radniecīgi 19. gs. franču dzejneka A.Rembo mēģinājumiem izteikt dzejā asociācijas starp noteiktām skaņām un redzes tēliem.
Janīna Kursīte. Jānis Steiks un mītiskā jaunrade. No: Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā. Rīga: Zinātne, 1999, 459. , 461., 463. lpp.

Recepcija ārpus datu bāzes www.literatura.lv

R. Zariņš. Pirmie latviešu mācītāji Amerikā. Jānis Steiks. Ceļa Biedrs, 1958, nr. 3, 40.- 42.lpp.
Nodarbesdzejnieks
mācītājs
OrganizācijasStudentu korporācija "Lettonia"
Dzimšanas laiks/vieta29.06.1855
Tiegaži
Tiegaži , Katvaru pagasts, Limbažu novads
Dzimis Tiegažu Piķos.
Dzīvesvieta1905–1921
24 Savin St., Bostona (ASV)

Ēka 20. gs. sākumā pieder Bostonas latviešu luterāņu draudzei. Jānis Steiks ar saviem brāļiem mitinās 2. stāvā, pirmais - nodots draudzes vajadzībām.

1926–1931 (Datums nav precīzs)
Jūrmala
Jūrmala
Dzīvo Edinburgā (Dzintaros) Kara ielā 13
Izglītojies1870–1873 (Datums nav precīzs)
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Precīzs mācīšanās laiks nav zināms

1873–1876
Vidzemes Skolotāju seminārs
Rīgas iela 64, Valka
Rīgas iela 64, Valka, Valkas novads, LV-4701

apguvis skolotāja profesiju


1880–1885
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

studējis teoloģiju

Darbavieta1876–1879 (Datums nav precīzs)
Skulte
Skulte, Skultes pagasts, Limbažu novads

Strādājis par mājskolotāju un Skultes skolas skolotāju. Šajā laikā liela nozīme Steika dzīvē ir dzejniekam un mācītājam Jānim Neilandam, kas viņu sagatavo teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē.


1886–1889
Limbažu evanģēliski luteriskā draudze
Limbažu Sv. Jāņa baznīca
Lībiešu iela 2, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001

Palīgmācītājs jeb adjunkts. Līdztekus māca ticības mācību Limbažu pilsētas skolā (1887); mācītāja slimības laikā kalpo arī Mazsalacā kā palīgmācītājs (1888).


00.06.1889–00.12.1893 (Datums nav precīzs)
Lauru evaņģēliski luteriskā draudze
Lauri
Lavry, Pskov Oblast, Russia

Kalpo kā palīgmācītājs Pleskavas latviešu draudzē, Lauru luterāņu draudzē, Pokrovskas un Katješnas draudzēs. Sākotnēji pēdējās trīs ir Pleskavas sv. Jēkaba luterāņu (vācu un latviešu) draudzes filiāles. Ar Steika atbalstu 1890.gada 12.X Lauros atklāj jaunu divgadīgu zēnu un meiteņu skolu; Steiks iegādājas ērģeles par saviem līdzekļiem no ērģeļu būvētāja Ernsta Rona (Rohn) ar četriem reģistriem un pedāli par 330 rubļiem, rosina kordziedāšanu, rīko kora koncertus, t.sk. Alūksnē (1890.30.IX). Diemžēl, kalpošanas laiks saistīts ar pastāvīgiem strīdiem starp vāciešiem un latviešiem, tādēļ draudzes atdala; starp Pleskavas latviešu draudzi un filiālēm, tādēļ Lauros izveido patstāvīgu draudzi; starp luterāņiem un pareizticīgiem. Tā rezultātā Steiks piedzīvo atstādināšanu no amata (1891. X), tiesu, piespriestu cietumsodu un attaisnošanu, tomēr 1893. gada nogalē Steiks jau ir atstādināts no palīgmācītāja amata visās draudzēs, viņš piedzīvo skolas slēgšanu un ērģeļu pārdošanu. Steiks uzturas Pleskavā līdz 1897. gada oktobrim.


00.06.1889–00.12.1893 (Datums nav precīzs)
Pokrovska, Pleskavas apgabals, Krievija, 182381
Pokrovskoye, Pskov Oblast, Russia, 182381

Kalpo kā palīgmācītājs jeb adjunkts Pokrovskas un Katješnas latviešu draudzēs. 1889. gada 1. X iesvēta jauno Pokrovskas baznīcu,


00.06.1889–00.12.1893 (Datums nav precīzs)
Lauru evaņģēliski luteriskā draudze
Lauri
Lavry, Pskov Oblast, Russia
Kalpo kā palīgmācītājs jeb adjunkts Pleskavas sv. Jēkaba luterāņu draudzē, kas sākotnēji latviešiem un vāciešiem kopīga, un tās filiālēs - Lauros, Pokrovskā un Katješnā. Lauros latviešu visvairāk, par saviem līdzekļiem Steiks nopērk ērģeles ar 4reģistriem un pedāli un panāk draudzes skolas atvēršanu 1890. gada vasarā. Kalpošanas laiku pavada pastāvīgas nesaskaņas starp vāciešiem un latviešiem - izveido divas neatkarīgas draudzes, starp Pleskavas latviešu luterāņiem un filiālēm - Lauros izveido patstāvīgu draudzi; starp pareizticīgajiem un luterāņiem - Steiku pat apcietina un piespriež 4 mēnešu cietumsodu, tomēr beigās attaisno. Steiks pieredz ērģeļu pārdošanu un skolas slēgšanu. Steiks uzturas Pleskavā līdz 1897. gada oktobrim, kad izceļo uz Kaukāzu.

1899–1901
Trialeti, Georgia
Trialeti, Georgia
Strādā par mācītāju vācu kolonistu ciematā ar veco nosaukumu Alexandershilf.

17.02.1902–00.12.1902 (Datums nav precīzs)
Tbilisi
Tbilisi, Georgia
Jau 1901. gada decembrī pārceļas uz Tbilisi, lai kļūtu par Krievijas armijas latviešu karavīru mācītāju Kaukāzā. Atļauju apmeklēt dievkalpojumus iegūst arī latviešu diaspora Gruzijā. Nav zināms, cik mēnešus Steiks saglabā amatu.

1903–1905
Tukuma pilsētas skola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Strādā par skolas vadītāju

1905–1921
Bostonas evaņģēliski luteriskā Trimdas draudze
Latviešu luterāņu baznīca, 58 Irving St, Bruklina, MA 02445, USA
58 Irving St, Brookline, MA 02445, USA
Strādā par draudzes mācītāju, cenšas stiprināt latviešu nacionālo pašapziņu un vienot latviešu kopienu, izdod avīzi "Dieva Sveiksme" (1906, 13 nr.).

1921–09.08.1922
Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze
sv. Marka baznīca, 323 E 6th St, Ņujorka (ASV)
323 E 6th St, New York, NY 10003, USA

Notur reizi mēnesī dievkalpojumus Emanuēla un sv. Mateja luterāņu baznīcās Bronksā (Ņujorkas ziemeļu daļā), ar 1922. gadu - katru svētdienu sv. Marka baznīcā (East 6th Str. starp 1. un 2. av.) Manhatanas dienvidos. Tomēr attiecības ar sinodi pasliktinājušās. Steiks rakstījis žurnālā Southern Lutheran par latviešiem, izsakoties nelabvēlīgi pret vāciešiem. Tas priekšniecībai un kolēģiem nav paticis. 1922. gada augustā Steiks izceļo uz Latviju.


1923–1925
Limbažu evanģēliski luteriskā draudze
Limbažu Sv. Jāņa baznīca
Lībiešu iela 2, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001

Kalpo kā draudzes mācītājs. 1923.10.02. Limbažu baznīcas priekšnieks un padomes locekļi iesniedz evaņģeliski luteriskās baznīcas virsvaldei sūdzību par Steika necienīgu izturēšanos: nepiedienīgu dziesmu dziedāšanu dievkalpojuma laikā, valodniecisku jautājumu risināšanu sprediķos; sprediķu teikšana, kas klausītājos izraisa smieklus un dziļu nožēlu; amata talāra nevalkāšana; nevērīga attieksme pret pienākumu pildīšanu utml. un lūdz viņu atbrīvot no amata. Attiecības starp mācītāju un draudzi tiek skaidrotas vairāku mēnešu garumā.

1925.3.10. Steiks raksta garu paskaidrojumu: mācītājs nevis grauj cieņu, bet krauj cieņu pie cieņas ar savu tikpat cienīgu kā cienītu uzstāšanos un uzvešanos. (..) mācītāja teikumi tek kā ūdens straumes uz mūžības jūru, viņa liecības deg kā uguns liesmas augšup uz debesīm. Un pievieno dzeju par demagogu: Demons ir tas dumjais Gogs, / Kas ir tapis Demagogs, /Kaut viņš nezin, kā tur krāc / Autokrāts un demokrāts. [..] Senāts spriež kā pedagogs: /Lai tas draudzīgs demagogs / Taptu daudz maz demaskēts/ Un jo dziļāk degradēts.

Tomēr 1925. gadā Steiks tiek atcelts no mācītāja amata Limbažu draudzē. Par šo periodu sīkāk (dziesmu lapiņas, draudzes padomes vēstule, Steika paskaidrojums u.c.): LNB RX153.

Miršanas laiks/vieta19.09.1932
Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga, LV-1010
1931. gadā Steiks pārdod savas Jūrmalas mājas (Dzintaros) korporācijai Lettonia un pārceļas uz Rīgu, uz korporācijas namu, kura augšējā stāvā viņam ir piešķirta istabu ar brīvu uzturu. Miris 19. septembrī, uzrādītais nāves cēlonis: asinsvadu pārkaļķošanās.

Apglabāts21.09.1932
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Izvadīts no Lettonias dzīvokļa Rīgā, apglabāts kroporācijas Lettonia nodalījumā.





Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rūpniecības iela 4a, Rīga
(Rūpniecības iela 4A, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)Atrašanās vietaĒka, māja
2Tiegaži
(Tiegaži , Katvaru pagasts, Limbažu novads)
29.06.1855(nav uzstādīts)Ciems
324 Savin St., Bostona (ASV)1905 - 1921(nav uzstādīts)Ēka, māja
4Jūrmala
(Jūrmala)
1926 - 1931(nav uzstādīts)Pilsēta
5Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga, LV-1010)
19.09.1932(nav uzstādīts)Ēka, māja
6Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
21.09.1932(nav uzstādīts)Kapsēta
7Rīgas iela 64, Valka
(Rīgas iela 64, Valka, Valkas novads, LV-4701)
1873 - 1876(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1880 - 1885(nav uzstādīts)Ēka, māja
9Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1870 - 1873(nav uzstādīts)Pilsēta
10Skulte
(Skulte, Skultes pagasts, Limbažu novads)
1876 - 1879(nav uzstādīts)Ciems
11Limbažu Sv. Jāņa baznīca
(Lībiešu iela 2, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1886 - 1889(nav uzstādīts)Baznīca
12Lauri
(Lavry, Pskov Oblast, Russia)
01.06.1889 - 01.12.1893(nav uzstādīts)Ciems
13Pokrovska, Pleskavas apgabals, Krievija, 182381
(Pokrovskoye, Pskov Oblast, Russia, 182381)
01.06.1889 - 01.12.1893(nav uzstādīts)Ciems
14Lauri
(Lavry, Pskov Oblast, Russia)
01.06.1889 - 01.12.1893(nav uzstādīts)Ciems
15Limbažu Sv. Jāņa baznīca
(Lībiešu iela 2, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001)
1923 - 1925(nav uzstādīts)Baznīca
16sv. Marka baznīca, 323 E 6th St, Ņujorka (ASV)
(323 E 6th St, New York, NY 10003, USA)
1921 - 09.08.1922(nav uzstādīts)Baznīca
17Trialeti, Georgia1899 - 1901(nav uzstādīts)Ciems
18Tbilisi
(Tbilisi, Georgia)
17.02.1902 - 01.12.1902(nav uzstādīts)Pilsēta
19Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1903 - 1905(nav uzstādīts)Ēka, māja
20Latviešu luterāņu baznīca, 58 Irving St, Bruklina, MA 02445, USA
(58 Irving St, Brookline, MA 02445, USA)
1905 - 1921(nav uzstādīts)Baznīca

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.