Jānis Širmanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (70); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (87)

Audio/video: Teicējs (2)

Attēli: Attēla autors(3); Persona attēlā(4)

VārdsJānis Širmanis
KopsavilkumsJānis Širmanis (1904-1992) - rakstnieks. Agri zaudējis vecākus, taču pateicoties neatlaidībai ieguvis labu izglītību. Mācījies mūziku, beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Kopš 1935. gada pievērsies literārajai jaunradei, kļūdams par vienu no ražīgākajiem bērnu rakstniekiem. Nodarbi turpināja arī trimdā ASV. Jāņa Širmaņa pasakas un stāsti par dzīvniekiem, bērniem, jautriem un neparastiem piedzīvojumiem pieredzējuši daudzus atkārtotus izdevumus, ar tiem uzaugušas vairākas jauno lasītāju paaudzes.
Personiska informācijaDzimis kurpnieka ģimenē. Pēc abu vecāku nāves (tēvs mira 1914. gadā, māte - 1918. gadā) no 1918. gada, beidzis vien pirmās pakāpes pamatskolu, pavasarī salīgst par puisi pie pirmā saimnieka, jo jārūpējas arī par māsām, pateicoties Katlapu māju saimniekam, izglītību turpinājis.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Publicējis feļetonus žurnālos "Svari", "Sikspārnis", "Pēdējā Brīdī", literārie īsprozas darbi periodikā kopš 1935. gada izdevumos "Cīrulītis", "Latvijas Jaunatne".
Trimdā literārie darbi publicēti izdevumos "Latvju Domas", "Latvju Sieviete", "Laiks", "Latvija Amerikā", "Mazputniņš", "Bitīte", "Labietis", "Tilts" un citur.

1943: Rīgas Grāmatnieku apvienības balva par pasaku "Pīkstīte".
Pasakas "Spēka dēls", "Krūze" un "Jaunais Melderis" bija paredzēts (1964) tulkot angļu valodā un ievietot krājumā "Latvian Prose."

Literārie darbi, pasakas un stāsti bērniem

1936: "Kapteinis Lāčaķepa".
1937: "Jūras zaķi".
1937: "Noslēpumainie raksti".
1938: "Draugi".
1938: "Vilki".
1939: "Lielās pasaules sākums".
1941: "Dadžu Juris".
1943: "Pīkstīte".
1947: "Kriksis".
1948: "Pasakas".
1949: "Kriksis Mežamājā".
1952: "Kriksis trimdā".
1955: "Kriksis un Tomiņš Amerikā".
1956: "Tincis".
1957: "Gaujas vīri".
1960: "Alberta Cilpas piedzīvojumi".
1961: "Vakara viesi".
1964: "Ģelzis un Misiņš".
1966: "Brīnumu pasaule".
1968: "Pūpoliņš".
1973: "Krikša krusttēvs".
1973: "Lielmeža pasakas".
1975: "Roze un dadzīši".
1978: "Brīnumi un brīnumiņi".
1979: "Laiža un Miegulis".
1981: "Velns ar savējiem".
1982: "Mana pasaule".
1983: "Zilā kalna puisis".
1987: "Alberts, Loreta un bioniskais".
1987: "Tralla Garezerā".
1988: "Slavenais Krikums un citas pasakas".
1989: "Daugavieši".
1991: "Paziņas".
1998: "Pasakas".
2007: "Krikša piedzīvojumi tālos ceļos".

1994: Jāņa Širmaņa jubilejas izstāde Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā.
2004
: Latvijā, atzīmējot rakstnieka 100-gadi, notika zinātniska konference.

Sastādījis lasāmgrāmatu skolēniem "Ceļa maize" (1949, 1951).
Citātu galerija

Par Jāņa Širmaņa personību un daiļradi


"Kā daždien lieliem pasaku meistariem bijis, Jāņa Širmaņa paša mūža stāsts ir pasakai līdzīgs. Savu mūža ceļu viņš gājis ar pasaku varoņa paļāvību un uzticēšanos un tādēļ no katras ēnas iznācis jo gaišākā saules pusē. Jānis Širmanis vienmēr paļāvies tikai uz saviem spēkiem un uzticējies pasaku likumam, ka ļauno vienmēr galā uzveiks labais"

Kalve, Vītauts. Dzīves pasaka. Tilts, Nr. 60.-61, 1964.

"Pasakās nekas nav neiespē
jams - un liekas, ka Jāņa Širmaņa dzīvē arī nē. Vasaru laukstrādnieks - ziemu skolnieks, kamēr pamatskola nobeigta, izturēts sīvs konkurss Rīgas Skolotāju institūtā, līdz to nobeigt vēl daudz darbu pienāk klāt. [..] viņš var gandrīz neiespējamo - līdz 1927. gadā pabeidz skolotāju institūtu un beidzot ir kļuvis - Jānis. Sākas skolotāja darbs, bet ne jau miers. No lauku skolas pārnāk Rīgā, lai varētu mācīties konservatorijā. Tad pat sākas pirmie spalvas vilcieni - feļetonos, no kā vairums ievietots redakcijas papīru grozā. Nodibinājis ģimenes dzīvi Jānis Širmanis sapņo par universitātes matemātikas fakultāti un kopā ar Konstantinu Dukuru saraksta 7 grāmatas 7 pamatskolas klasēm - Skaitļu pasaule. Profesors Ludis Bērziņš aicina darboties līdzi jaunatnes žurnālā Cīrulītis. Tā 1934. gadā Jānis Širmanis sāk atkal rakstīt. Sāk un nevar vairs beigt. Viņš iemīļojis bērnus un viņi piesola tik daudz tēmu!"

Tamuža, Austra. Jānim Širmanim 60 gadu. Austrālijas Latvietis, 1964, 27. marts.

"Jānis Širmanis ir labs pasaku stāstītājs. Viņa stāstījums dzīvs, interesants, fābulas dēkainības pilnas. [..] Nekur un nevienā vietā nav uzbāzīga moralizēšana, Širmaņa varoņi ir dabīgi, lai un viņu gaitām sekojot, bērns brīvprātīgi uztver labo un skaisto, atstumj neglīto, nelabo. Kaut Jānis Širmanis paidagogs, nekur nevar manīt kaut kādu "skolmeistarīgumu", no kura baidīties baidās lasītāji. Širmaņa stāstos un pasakās nav tēlota tikai lauku dzīve - mierīga un veclaicīga. Viņam ir darbi - un par to jāpriecājas - kur parādās tā pasaule, kādā bērns dzīvo tagad: pilsēta, strauja un bīstama; atomlaikmets; pasaules apceļošana, vilcieni, kuģi, lidmašīnas, Širmanis ir moderns bērnu rakstnieks. Nav šaubu, ka Jānis Širmanis, paceļot latviešu bērnu literātūru no aizkrāsnes un ievirzot to saulītē, daudz darījis, lai tam rastos sekotāji - par svētību visai latviešu bērnu saimei."

Ķezbers, Kārlis. Pasaku meistars. Tilts, Nr. 60.-61, 1964.


"Širmanis ir vidēja auguma kalsns vīrs sirmiem matiem un ļoti dzīvām, pētīgām acīm aiz briļļu stikliem. Ļoti dzīvs ir arī viņš pats, vienmēr kustīgs un runīgs. [..] J. Širmanis ir veikls stāstītājs, atjautīgs fabulas risinātājs. Labi pazīdams bērnu psihi, viņš atrod mazajiem klausītājiem un lasītājiem piemērotu izteiksmi. Liela nozīme ir Širmaņa darbu labajai, bagātajai latviešu valodai: svešuma apstākļos tas ir svarīgs faktors jaunās paaudzes latviskajā audzināšanā: Viņa darbi ir arī dramatizēti. Širmanis nav vienīgais aizrobežu bērnu literatūras autors, bet pats ražīgākais gan."

Karulis, Konstantīns. Par Jāņa Širmaņa 85 gadiem un 32 grāmatām. Karogs, 1989, Nr. 5


"Raženajā un ilggadīgajā karjerā kā jaunatnes literātūras rakstnieks Jānis Širmanis sarakstījis 33 grāmatas,sākot ar "Kapteini Lāčaķepu" (1936. g.) un beidzot ar grāmatu "Paziņas" (1991. g.). Deviņas no šīm grāmatām godalgotas. 1990. gadā Jānis Širmanis tika tuvu un tālu sumināts kā PBLA Tautas balvas laureāts. [..] Kad priekšniece nolasījusi paziņojuma pirmo teikumu, kas nobeidzas ar lielās balvas laureāta vārdu, - aplausiem visapkārt šalcot, visi klātesošie ir piecēlušies kājās un pagriezušies pret Jāni Širmani. Aplausi turpinās ilgu, ilgu laiku. Jānis ir piecēlies un no aizkustinājuma valgām acīm vēdina roku pretī sirsnīgajiem suminātājiem. Vēsturisks brīdis mūsu mazajā Sirakūzu latviešu kolonijā. Mazliet vēlāk Jānis Širmanis stāv zāles priekšā, bridi klusē, tad uzrunā svētku viesus: "Esmu dzirdējis, ka mūsu dienās īsti brīnumi vairs nenotiek. Bet šodien es liecināšu, ka notiek gan. Te piemērs. Pasaules brīvo latviešu apvienība 1990. gadā balvu piešķīrusi ganu puikam Jānim Širmanim par ilgu gadu palīdzību latviešu bērniem tēvu valodu paturēt." Uz brīdi rakstnieka balss aizlūst aizkustinājumā, bet tad viņš turpina ganu zēna stāstījumu tālāk, to nobeidzot ar vārdiem: "Bet, kad esmu zaķus sveicinājis, putnu dziesmām savu svilpīti pieskaņojis, ar rūķiem ticies un vāveri ķircinājis, tad vakarā es varu mierīgi iemigt bez miega zāļu palīdzības, jo Lielmežs nepieviļ." [..] Nu jau vairākas paaudzes esam uzaugušas ar Jāņa Širmaņa darbiem. 1965. gada izdotajā sējumā "Pašportreti" rakstnieks Jānis Širmanis savu stāstījumu nobeidz ar vārdiem: "Un tomēr es jūtos bagāts, jo zinu, ka lielās pasaules nebeidzamo ceļu malās man daudz labu, mīļu draugu." Mīļais Jāni Širmani, ja tu zinātu, cik tūkstošu tūkstošiem tev šādu draugu. Visās pasaules malas. Draugi, kuri ir pateicīgi par to, ka kādreiz varējuši ciemoties tavā teiksmainajā pasaku pasaulē."

Aistars, Jānis. Jāni Širmani atceroties. Laiks, 2004, 3. apr.


"Širmanim tas [ne katrs spēj rakstīt bērniem] lieliski pa
veicies, par to liecina Pīkstītes, Krikša, Ģelža un Misiņa, Tinča, Krikuma un daudzu citu autora radīto pasaku tēlu un varoņu lielā populāritāte. Turklāt šajos tēlos var neuzkrītoši, bet nepārprotami saskatīt latviešu garīgās pasaules cēlāko vērtību atspoguļojumu, tie iemieso krietna cilvēka tikumiskās īpašības: čaklumu, drosmi, labestību, iejūtīgumu, izpratni, spēju pārtapt un "mainīties uz augšu". Rakstnieks tomēr nekad neieslīd klajā un lasītāju atbaidošā didaktikā. Daudzi no autora radītājiem tēliem darbojas uz Latvijas dabas fona, taču viņš ataino arī bēgļu gaitas un trimdas piedzīvojumus, bet grāmatā "Velns ar savējiem" iemet aci pat velna valstībā. [..] Savos darbos autors bijis ētisku vērtību pamatlicējs, izceļot draudzības, uzticības un izturības jēdzienus. Būdams labas, bagātas latviešu valodas veidotājs, viņš ir smēlies mūsu valodas bagātajā sinonīmu pūrā, papildinot mūsu bērnu latviešu valodas vārdu krājumu. 56 latviešu bērniem veltīti darba gadi - tas ir Jāņa Širmaņa mūža lielais veikums."

Sūrmane, Biruta. Reiz bija pasaknieks. Latvija Amerikā, 2007, 15. sept.
SaiknesAustra Širmane - Sieva
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta04.04.1904
Annasmuiža
Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads
Agrāk Vilzēnu pagasts.

Dzīvesvieta1972–1990
Sirakjūsa
Syracuse, New York, United States
1990–1993
Nešvila
Nashville, Tennessee, United States
Dzīvoja meitas Marutas, sauktas par Mārīti, ģimenē.
IzglītojiesRīgas tautas konservatorija
Mūzikas teorijas skolotājs.

1920–1922
Matīšu 2. pakāpes pamatskola
Matīši
Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads
1922–1927
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga

Studējot ik pārnaktis strādājis grāmatsietuvē, vakaros - privātskolotājs matemātikā, vasarās bijis laukstrādnieks, lai nodrošinātu studiju iespējas, jo abi vecāki bija miruši.

Darbavieta
Strādājis par skolotāju Jaunpiebalgā, Mellužos un Rīgas Meža skolā.

1927–1930
Jaunpiebalgas draudzes skola
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads

Skolotājs.

Dalība organizācijāsLatviešu preses biedrība
Goda biedrs.
Emigrē1944
Vācija
Germany

Rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās.


1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Sākumā strādāja vistu fermā, tad kļuva vecu ļaužu mītnes krāsnkuris, pēc tam automobiļu rūpnīcas strādnieks un beidzot laborants. Visu laiku turpināja rakstīšanu.

Miršanas vieta09.10.1992
Nešvila
Nashville, Tennessee, United States

ApbalvojumiGoppera fonda balva
Balva piešķirta par stāstu "Kriksis".
1948

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par stāstu "Roze un dadzīši".
1975

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par pasaku krājumu "Velns ar savējiem".
1977

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par pedagoģisko darbību un sasniegumiem jaunatnes rakstniecībā.
1979

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par pasaku grāmatu "Brīnumi un brīnumiņi".
1979

PBLA Tautas balva
1990

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par pastāstu un pasaku grāmatu "Paziņas".
1992

Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Annasmuiža
(Valmiermuiža, Valmieras pagasts, Burtnieku novads)
04.04.1904(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Matīši
(Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads)
1920 - 1922(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Liepājas iela, Rīga1922 - 1927(Nav norādīts)IzglītojiesIela
4Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
1927 - 1930(Nav norādīts)DarbavietaCiems
5Vācija
(Germany)
1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
6Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949(Nav norādīts)EmigrēValsts
7Sirakjūsa
(Syracuse, New York, United States)
1972 - 1990(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
8Nešvila
(Nashville, Tennessee, United States)
1990 - 1993(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Nešvila
(Nashville, Tennessee, United States)
09.10.1992(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.